Ministru prezidents:

— pēc vizītes Madridē

4.februārī Ministru prezidents Andris Šķēle vizītes ietvaros Madridē tikās ar Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisāru Franci Fišleru. Tikšanās laikā pārrunāta Eiropas Savienības paplašināšanās, kā arī jautājumi, kas saistīti ar Eiropas Komisijas prezidenta Romano Prodi gaidāmo vizīti Latvijā. F.Fišlers izteica atzinību, ka Latvija sasniegusi ievērojamus panākumus Eiropas Savienības politikas īstenošanā. Abas puses vienojās, ka ir jārisina situācija, kas radusies, ieviešot Latvijā cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus. Abas puses arī vienojās, ka nepieciešama ES un Latvijas tirdzniecisko attiecību liberalizācija, perspektīvā noslēdzot jaunu vienošanos starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku par tirdzniecības liberalizāciju.

Ministru prezidents Madridē piedalījās forumā "Eiropa 2010", kur uzstājās ar runu:

Jau pašā sākumā gribētu pateikties šī pasākuma organizētājiem — it īpaši manam kolēģim Spānijas valdības prezidentam Hosē Marijai Aznaram — par iespēju pārrunāt tik nozīmīgu un aktuālu tematu. Izglītības jautājumi nepārprotami ir nonākuši uzmanības lokā visās Eiropas valstīs un ne tikai tur. Pasaule, nonākot pie gadsimtu mijas sliekšņa, ir sapratusi: jaunās tehnoloģijas, jaunā ekonomika, arī straujās pārmaiņas valstu attiecībās, atvērta tipa sabiedrības veidošana pēc totalitarisma apstākļos — tas viss jau tagad ir radikāli ietekmējis tradicionālo vērtību sistēmu Rietumu kultūrās. Svarīgākais šajās pārmaiņās ir attieksme pret zināšanām, pret intelektuālo īpašumu, pret informācijas aprites procesiem. Ik dienu mēs saņemam jaunus apliecinājumus un — vēl vairāk — brīdinājumus par to, ka sabiedrības un katra atsevišķā indivīda konkurētspēja arvien vairāk būs atkarīga no zināšanām. Zināšanas jau tagad ir vērtīgākas par zemi, derīgajiem izrakteņiem, naudu, ietekmi vai militāro varu. Zināšanas un prasme iegūt šīs zināšanas, prasme mācīties. Mēs jau tagad izjūtam to, ka pilnā mērā dzīvojam vienotā Eiropas telpā — telpā, ko veido informācijas, vērtību un kopīgu ideju tīkls. Šī telpa plešas no Pireneju pussalas līdz pat Baltijas valstu austrumu robežām. Un tīkls nebūt nav vienmērīgi garlaicīga plakne — tas ir sarežģīts veidojums, kurā atrodami gan mezgli, gan caurumi. Taču viens ir nepārprotams — mēs esam cieši sasaistīti savā starpā. Tik cieši, ka kaimiņu kļūdas vai kavēšanās tūlīt pat atstāj iespaidu uz visiem šajā reģionā dzīvojošajiem. Baltijas valstīs un Latvijā ir vērojams ārkārtīgi straujš process, kas apvieno gan pāreju no totalitāras valsts uz demokrātisku, gan pāreju no agrāri industriālas sabiedrības uz informācijas sabiedrību. Latvija izprot informācijas sabiedrības attīstību kā procesu, kura rezultātā izveidojas: augsti kvalificētu indivīdu sabiedrība, kas tendēta uz zināšanām un tautsaimniecība, kas bāzēta uz zināšanu ietilpīgas produkcijas ražošanu un pakalpojumiem ar augstu pievienoto vērtību.

Informācijas sabiedrība ir ikviena indivīda dzīves un darba veids, kurā katram ir iespējas iegūt izglītību un zināšanas un katrs māk tās izmantot savas labklājības celšanai.

Nav šaubu, ka šāds sabiedrības modelis nozīmē vidusslāņa procentuālu pieaugumu, veicinot valsts ekonomisko un politisko stabilitāti. Stabilitāti, kas Eiropā pēdējā desmitgadē atkal ir kļuvusi par mērķi, kura sasniegšanai jāpieliek pūles. Mēs to lieliski apzināmies un saprotam, ka izglītība, labklājība un drošība ir trīs viena procesa sastāvdaļas.

Valstij ir divas nozīmīgas funkcijas šī procesa nodrošināšanā, un šo funkciju pildīšanai svarīgas ir skolas un bibliotēkas. Mūsdienīgas skolas un mūsdienīgas bibliotēkas.

Ko mēs sagaidām no mūsdienīgas skolas? Skolu programmas noveco mūsu acu priekšā, un to atjaunošana ir nepārtraukts process. Daudz lielāku nozīmi iegūst jaunu pasniegšanas metožu ieviešana, daudz svarīgāk ir nevis iemacīt kaut ko, bet iemācīt mācīties.

Mācīšanās šajā modelī ir process visa mūža garumā, tā ir dzīvesveida sastāvdaļa, nevis pabeigts dzīves posms.

Informācijas sabiedrība sākas skolā, skolas galvenais uzdevums ir iemācīt mācīties. Information literacy , spēja patstāvīgi atrast tieši sev vajadzīgo informāciju un sintezēt to par zināšanām, pāreja izglītības procesā no mācīšanas ( teaching ) uz mācīšanos ( learning ) ir konceptuālie jautājumi izglītības reformai un izglītības kvalitātes radikālai paaugstināšanai visos līmeņos. Ja skolēnu, kurš teicami apguvis programmā paredzēto vielu, var salīdzināt ar jaudīgu un datu bāzēm piepildītu datoru, tad skolēnu, kurš apguvis spēju mācīties, var salīdzināt ar datoru, kas pieslēgts internetam. Atšķirību jūs lieliski zināt.

Valstij ir jānodrošina visu veidu informācijas (zinātniski—tehniskās, biznesa—finansu, valsts pārvaldes, izglītojošās, uzziņu u.c.) pieejamība ( availability ) — universālais informācijas pakalpojums ( universal informational service ) ikvienam indivīdam. Bibliotēka kļūst par galveno informācijas piegādātāju jebkurā apdzīvotā vietā. Tas tiek plānotas kā tīkls, kura darbību vienotā sistēmā nodrošinās centrālais mezgls. Galvenajās zinātniskajās bibliotēkās ir jau daudz izdarīts, citās arī process sācies.

Latvija ir uzsākusi iekavētu, mērogos gandrīz nepaveicamu, bet ārkārtīgi nepieciešamu darbu — jaunas Nacionālās bibliotēkas celšanu. Ja vēl pirms trim četriem gadiem mums bija tikai izmisums par to, kādā stāvoklī atrodas šīs bibliotēkas grāmatu krātuves, tad tagad mums ir jau cieša apņemšanās, skaidrs mērķis un visas iespējas padarīt to par modernāko bibliotēku Eiropā. Mēs zinām to, ka vieni nespējam paveikt īpaši daudz. Informācijas sabiedrības būtiska pazīme ir tīkla plašums. Vienota, kopīgās vērtībās pamatota informācijas aprites tīkla veidošana Eiropā ir acīmredzams rītdienas uzdevums mums visiem.

Valdības preses departaments