"Lietuva kļuvusi par nesaskaņu ķīlnieci"

"Lietuvos rytas"

— 2000.06.26.

Lietuvas deputātu pieņemtais likums paredz, ka līdz šī gada rudenim ir jābūt izveidotai delegācijai jautājumā par zaudējumu kompensāciju sarunās ar Krieviju.

Šī likuma iniciators ir Seima priekšsēdis Vītauts Landsberģis. Lietuvas valdībai ir uzlikts par pienākumu ar kompensācijas jautājumu iepazīstināt Krieviju, kā arī informēt Eiropas Padomi un Eiropas Savienību.

Apzinoties sprieguma draudus attiecībās ar Krieviju, Lietuvas prezidents Valds Adamkus ar televīzijas starpniecību vērsās pie tautas. Savā runā viņš uzsvēra, ka šīs kadences Seima deputātiem ir palicis ļoti maz laika, jo šoruden ir paredzētas jaunas vēlēšanas un parlamentā jau praktiski plenārsēdes vairs nenotiks. Valds Adamkus atzīmēja, ka diemžēl deputāti neņem vērā šo apstākli, bet šobrīd Seimā izskatāmie jautājumi nav svarīgi Lietuvas iedzīvotājiem. Diskusijas notiek Kara stāvokļa, Bezdzinēja transporta un Alkohola kontroles likumu jautājumos. Prezidents neuzskata, ka tādām vajadzētu būt parlamenta prioritātēm.

"Dažreiz liekas, ka pastāvošais vairākums jau vairs nav spējīgs racionāli pārvaldīt valsts iekšējos jautājumus un savu bezspēku mēģina noslēpt, radot ārpolitisku spriedzi," paziņoja Valds Adamkus. Viņš uzsvēra, ka valsts intereses nedrīkst būt upurētas vēlēšanu taktikas vārdā. Bet diemžēl notiekošais liecina pretējo — valsts ārpolitiku tiek mēģināts izmantot kā Seima vēlēšanu kampaņas taktiku. Tiek mēģināts izkustināt pamatu pamatus — labas kaimiņattiecības. Pastāv risks, ka Lietuva tiks sanaidota ar kaimiņvalstīm, un šāda darbība ir pretrunā ar valsts nacionālajām interesēm.

Krievijas draudi tiek izcelti kā svarīgākais integrācijas arguments NATO un Eiropas Savienībā. Lietuvas prezidents atzīmē, ka tā ir novecojusi barikāžu politika, kas ir negatīva un nav elastīga. Šādas darbības rezultātā Lietuva nokļūs starp problemātiskām valstīm, kas nemāk konstruktīvi sadarboties ar saviem kaimiņiem. Lietuva attālināsies no eiroatlantiskās līdzāspastāvēšanas principiem.

Lietuvas prezidents uzsvēra, ka valsts nedrīkst visu laiku būt vēstures un ģeogrāfiskā stāvokļa ķīlniece. Lietuvas eiroatlantiskā orientācija un labas attiecības ar Krieviju ir savstarpēji saskaņojamas lietas. Valds Adamkus iestājas par to, lai ar Maskavu tiktu meklētas kopīgas intereses, un tikai tā izdosies vienoties arī tajos jautājumos, kas šobrīd abas valstis attālina.

Komentētājs Rimvīds Valatka norāda, ka, konkrēti nevienu nenosaucot vārdā, prezidents Seima priekšsēdi Vītautu Landsberģi apsūdzējis valsts un iedzīvotāju interešu neievērošanā. Būtībā Valds Adamkus neko jaunu neesot pateicis, jo apstāklis, ka partiju un personīgās intereses tiek paceltas augstāk par valsts, jau esot visiem sen zināms fakts. Politiskais komentētājs uzsver, ka prezidenta runa ir interesanta tikai tāpēc, ka beidzot to, visai tautai dzirdot, ir pateicis pats valsts vadītājs.

Tiek konstatēts, ka Seima deputātu pieņemto likumu par padomju okupācijas laikā valstij nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas pieprasīšanu no Krievijas praktiski nav iespējams realizēt.

Rimvīds Valatk