Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.26

Rīgā 2003.gada 19.septembrī

Klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtība

Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 12. panta trešās daļas 6. punktu un 18.panta pirmo daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka kārtību institūcijām, kas ir saistītas ar kuģu inspekcijām, pārbaudēm un sertifikāciju atbilstoši starptautiskajām konvencijām par drošību jūrā un piesārņojuma novēršanu jūrā un ietver drošības prasību pilnveidošanu un īstenošanu attiecībā uz kuģu korpusu, mehānismiem, kā arī elektriskajām un vadības iekārtām starptautisko konvenciju darbības jomā.

II. Noteikumos lietotie termini

2. Termini šo noteikumu izpratnē:
2.1. “kuģis” nozīmē kuģi, kam izdod starptautiskās konvencijās noteiktos sertifikātus;
2.2. “kuģis, kas kuģo ar dalībvalsts karogu”, ir kuģis, kurš reģistrēts Eiropas Savienības dalībvalstī un kuģo ar tās karogu saskaņā ar šīs dalībvalsts likumiem. Kuģus, kas neatbilst šai definīcijai, pielīdzina kuģiem, kam ir trešās valsts karogs;
2.3. “pārbaudes un inspekcijas” ir pārbaudes un inspekcijas, kas obligāti veicamas saskaņā ar starptautiskajām konvencijām;
2.4. “starptautiskās konvencijas” ir 1974. gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un tās 1988.gada protokols, 1966. gada Starptautiskā konvencija par kravas marku un tās 1988.gada protokols un 1973. gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols, kopā ar spēkā esošajiem to grozījumiem un attiecīgiem juridiski saistošiem kodeksiem;
2.5. “organizācija” nozīmē klasifikācijas sabiedrību vai institūciju, kas ir tiesīga veikt drošības novērtēšanu;
2.6. “atzīta organizācija” nozīmē organizāciju, kas atzīta atbilstoši šo noteikumu IV nodaļai;
2.7. “pilnvarojums” nozīmē aktu, ar ko bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība „Latvijas Jūras administrācija” (turpmāk – Latvijas Jūras administrācija) pilnvaro vai deleģē tiesības atzītai organizācijai;
2.8. “sertifikāts” nozīmē sertifikātu, ko izsniegusi Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcija (turpmāk – Kuģošanas drošības inspekcija) vai kas izsniegts tās vārdā saskaņā ar starptautiskām konvencijām;
2.9. „atbilstības sertifikāts” nozīmē sertifikātu, kas ir izsniegts satiksmes ministra noteiktā kārtībā klasifikācijas sabiedrībai (atzītai organizācijai);
2.10. “klases sertifikāts” ir klasifikācijas sabiedrības izdots dokuments, kas apliecina, ka kuģis pēc tā uzbūves un mehāniskajām īpašībām ir piemērots konkrētam mērķim vai pakalpojumam saskaņā ar šīs sabiedrības publiski pieejamiem noteikumiem;
2.11. “kravas kuģa radio drošības sertifikāts” ir sertifikāts, kas ieviests ar grozītajiem 1974/1978.gada SOLAS radiosakaru noteikumiem, ko pieņēmusi Starptautiskā jūras organizācija (SJO);
2.12. “atrašanās vieta” nozīmē organizācijas juridisko adresi, valdes atrašanās vietu vai galveno darījumu vietu;
2.13. „Komisija” nozīmē Eiropas Komisiju;
2.14. „Kopiena” nozīmē Eiropas Kopienu.

III. Sertifikātu un izņēmuma sertifikātu izsniegšana

3. Pildot savus pienākumus un saistības saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, Kuģošanas drošības inspekcija nodrošina starptautisko konvenciju noteikumu pienācīgu izpildi, jo īpaši attiecībā uz kuģu inspekciju un pārbaudi, kā arī sertifikātu un izņēmuma sertifikātu izsniegšanu. Kuģošanas drošības inspekcija rīkojas saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kas ietverti pielikumā un pielikuma papildinājumā SJO Rezolūcijai A.847(20) par pamatnostādnēm.
4. Ja Kuģošanas drošības inspekcija, pildot šo noteikumu 3. punkta prasības, attiecībā uz kuģiem, kas kuģo ar Latvijas karogu:
4.1. pilnvaro organizācijas uzņemties pilnīgu vai daļēju inspekciju vai pārbaudi attiecībā uz sertifikātiem, ieskaitot sertifikātus par atbilstību šo noteikumu X nodaļai, kā arī izsniegt vai pagarināt attiecīgos sertifikātus; vai
4.2. pilnīgi vai daļēji nodod organizāciju ziņā inspekcijas un pārbaudes, kas minētas šo noteikumu 4.1. apakšpunktā, tad Kuģošanas drošības inspekcija uztic šos pienākumus vienīgi atzītām organizācijām. Kuģošanas drošības inspekcija apstiprina izņēmuma sertifikātu pirmo izdošanu. Kuģošanas drošības inspekcija nosaka kuģiem izdodamo sertifikātu formu, ievērojot starptautisko konvenciju prasības. Attiecībā uz kravas kuģu radio drošības sertifikātu, šos pienākumus var deleģēt institūcijai, kas ir tiesīga veikt drošības novērtēšanu, ko kontrolē Kuģošanas drošības inspekcija un kam ir atbilstoša kompetence un kvalificēts personāls, lai veiktu īpašu radiosakaru drošības novērtēšanu Kuģošanas drošības inspekcijas uzdevumā. Latvijas Jūras administrācija izstrādā norādījumus un apkārtrakstus atzītajām organizācijām par atsevišķu starptautisko konvenciju prasību piemērošanu uz Latvijas kuģiem.
5. Šo noteikumu III nodaļa neattiecas uz kuģu aprīkojuma atsevišķu priekšmetu sertifikāciju.

IV. Atbilstības sertifikāta izsniegšana

6. Eiropas Savienībā atzītai organizācijai atbilstības sertifikātu izsniedz normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
7. Eiropas Savienībā neatzītai organizācijai atbilstības sertifikātu var piešķirt pēc tam, kad Satiksmes ministrija ir iesniegusi atzīšanas pieprasījumu Komisijai, pievienojot tam informāciju un pierādījumus, kas apliecina neatzītās organizācijas atbilstību pielikumos (1.pielikums un 2.pielikums) izklāstītajiem kritērijiem un Komisija ir šo organizāciju atzinusi saskaņā ar Direktīvas 2002/105/EC 7.panta 2.daļā paredzēto procedūru.
8. Satiksmes ministrija organizāciju sarakstu, kurām ir piešķirts atbilstības sertifikāts veikt kuģu inspekcijas vai pārbaudes attiecībā uz sertifikātiem, publicē oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
9. Organizācijas, kuras 2002. gada 22. janvārī ir atzītas Eiropas Savienībā, pamatojoties uz 1994.gada 22.novembra direktīvas 94/57/EC prasībām, tiks atzītas arī turpmāk. Kuģošanas drošības inspekcija regulāri pārbauda šo organizāciju atbilstību šiem noteikumiem un to atbilstību izvērtē saskaņā ar šo noteikumu VIII nodaļu.

V. Atzīto organizāciju skaita ierobežošana un līdzvērtības režīms

10. Atzītām organizācijām, kuru atrašanās vieta ir Kopiena, piešķir atbilstības sertifikātu šo noteikumu 4.punktā minēto funkciju veikšanai, ievērojot šo noteikumu 11.punkta, VI un VIII nodaļas prasības. Satiksmes ministrija drīkst ierobežot to atzīto organizāciju skaitu, kam tiek piešķirts atbilstības sertifikāts, ja vien šādai rīcībai ir objektīvs pamatojums.
11. Atbilstības sertifikāts atzītai organizācijai, kas atrodas trešajā valstī, tiek piešķirts, lai veiktu šo noteikumu III nodaļā minētos pienākumus vai daļu no pienākumiem, ja trešā valsts nodrošina līdzvērtīgu režīmu tām atzītajām organizācijām, kas atrodas Kopienā.

VI. Pilnvarojuma līgums

12. Latvijas Jūras administrācija slēdz pilnvarojuma līgumu ar atzīto organizāciju, kurai ir izsniegts atbilstības sertifikāts, nosakot konkrē

tus pienākumus un funkcijas, ko uzņemas organizācija un kurā ietver vismaz:
12.1. noteikumus, kas ir izklāstīti 1993.gada 4.novembra SJO Rezolūcijas A.739 (18) par pamatnostādnēm, organizāciju pilnvarošanu, kas darbojas pārvaldes vārdā II pielikumā, ņemot vērā SJO MSC/Apkārtraksta 710 un MEPC/Apkārtraksta 307 par līguma paraugu atzītu organizāciju pilnvarošanai, kas darbojas pārvaldes vārdā, pielikumu un pielikuma papildinājumus;
12.2. šādus finansiālas atbildības noteikumus:
12.2.1. ja tiesas vai šķīrējtiesas lēmums, kas stājies likumīgā spēkā, paredz, ka atbildība, kas iestājas pēc jebkura negadījuma, gulstas uz Latvijas Jūras administrāciju, un to skar arī prasība atlīdzināt aizskartajām personām par īpašuma zaudējumu vai tam nodarītajiem bojājumiem un cilvēku traumām vai nāvi, tajā pašā tiesā pierādot, ka tas ir noticis atzītās organizācijas, tās struktūrvienību, darbinieku, pārstāvju vai citu personu, kas darbojas atzītās organizācijas vārdā, tīšas rīcības, bezdarbības vai rupjas neuzmanības dēļ, Latvijas Jūras administrācija ir tiesīga saņemt finansiālu atlīdzību no atzītās organizācijas, ciktāl atzītās organizācijas rīcība, kā tas nolemts tiesā, ir izraisījusi minēto zaudējumu, bojājumus, traumas vai nāvi;
12.2.2. ja tiesas vai šķīrējtiesas lēmums, kas stājies likumīgā spēkā, paredz, ka atbildība, kas iestājas pēc jebkura negadījuma, gulstas uz Latvijas Jūras administrāciju, un to skar arī prasība atlīdzināt aizskartajām personām par cilvēku traumām vai nāvi, tajā pašā tiesā pierādot, ka tas ir noticis atzītās organizācijas, tās darbinieku, pārstāvju vai citu personu, kas darbojas atzītās organizācijas vārdā, tīšas rīcības, bezdarbības vai rupjas neuzmanības dēļ, Latvijas Jūras administrācija ir tiesīga saņemt finansiālu atlīdzību no atzītās organizācijas, ciktāl atzītās organizācijas rīcība, kā tas nolemts tiesā, ir izraisījusi minētās cilvēku traumas vai nāvi. Atzītā organizācija var ierobežot maksimālo summu, ko tā izmaksā, tomēr šī summa nedrīkst būt mazāka par 4 miljoniem EUR;
12.2.3. ja tiesas vai šķīrējtiesas lēmums, kas stājies likumīgā spēkā, paredz, ka atbildība, kas iestājas pēc jebkura negadījuma, gulstas uz Latvijas Jūras administrāciju, un to skar arī prasība atlīdzināt aizskartajām personām par īpašuma zaudējumu vai tam nodarītajiem bojājumiem, tajā pašā tiesā pierādot, ka tas ir noticis atzītās organizācijas, tās darbinieku, pārstāvju vai citu personu, kas darbojas atzītās organizācijas vārdā, tīšas rīcības, bezdarbības vai rupjas neuzmanības dēļ, Latvijas Jūras administrācija ir tiesīga saņemt finansiālu atlīdzību no atzītās organizācijas, ciktāl atzītās organizācijas rīcība, kā tas nolemts tiesā, ir izraisījusi minēto zaudējumu vai bojājumus. Atzītā organizācija var ierobežot maksimālo summu, ko tā izmaksā, tomēr šī summa nedrīkst būt mazāka par 2 miljoniem EUR.
12.3. noteikumus, ka Latvijas Jūras administrācija vai tās izraudzīta neieinteresēta neatkarīga iestāde saskaņā ar šo noteikumu 17.punktu regulāri auditē to pienākumu izpildi, ko atzītās organizācijas apņemas veikt Latvijas Jūras administrācijas vārdā;
12.4. nosacījumu par Latvijas Jūras administrācijas tiesībām izlases veidā detalizēti pārbaudīt kuģus;
12.5. nosacījumu par to, ka atzītā organizācija sniedz informāciju par saviem klasificētajiem kuģiem, klases izmaiņām, tās apturēšanu un atsaukšanu.
13. Satiksmes ministrija sagatavo Komisijai precīzu informāciju par pilnvarojuma līgumiem, kas noslēgti saskaņā ar šo noteikumu VI nodaļu.

VII. Atbilstības sertifikāta darbības apturēšana un anulēšana

14. Neatkarīgi no pielikumos (1.pielikums un 2.pielikums) norādītajiem kritērijiem, ja Latvijas Jūras administrācija ir nākusi pie slēdziena, pamatojoties uz šo noteikumu VIII nodaļu, ka atzītai organizācijai nedrīkst turpmāk ļaut tās vārdā veikt uzdevumus, kas ir noteikti šo noteikumu III nodaļā, Latvijas Jūras administrācija nosūta Satiksmes ministrijai pamatotu atzinumu par atbilstības sertifikāta apturēšanu.
15. Satiksmes ministrija, pamatojoties uz Latvijas Jūras administrācijas atzinumu par atbilstības sertifikāta apturēšanu, anulē atzītai organizācijai izsniegto atbilstības sertifikātu un informē par to Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstis.

VIII. Atzīto organizāciju uzraudzība

16. Kuģošanas drošības inspekcija regulāri pārliecinās, ka atzītās organizācijas, kas darbojas Latvijas Jūras administrācijas uzdevumā saskaņā ar šo noteikumu 4. punkta mērķiem un pilnvarojuma līgumu, efektīvi veic minētajā punktā norādītās funkcijas.
17. Kuģošanas drošības inspekcija ne retāk kā vienu reizi divos gados veic atzīto organizāciju auditu. Auditu veic saskaņā ar Latvijas Jūras administrācijas instrukciju un ziņojumu par audita rezultātiem iesniedz Satiksmes ministrijā, vēlākais, līdz 31. martam ikvienā gadā, kas seko gadam, kurā veikts audits. Satiksmes ministrija par audita rezultātiem informē Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstis.
18. Kuģošanas drošības inspekcija ne retāk kā reizi gadā veic kuģu pārbaudes, lai pārliecinātos par atzīto organizāciju inspekciju līmeni. Kuģu pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar Latvijas Jūras administrācijas instrukciju.

IX. Ziņošana

19. Izmantojot savas ostas valsts kontroles tiesības un pienākumus, Kuģošanas drošības inspekcija ziņo Satiksmes ministrijai, kā arī attiecīgajai karoga valstij par atklātajiem gadījumiem, kad atzītas organizācijas, kas darbojas karoga valsts vārdā, ir izdevušas derīgas apliecības kuģiem, kas neatbilst starptautisko konvenciju prasībām, vai par jebkuru trūkumu uz kuģa, derīgu klasifikācijas apliecību jomā, uz kuru attiecas šī apliecība. Saistībā ar šo punktu ziņo tikai par gadījumiem, ja pastāv nopietni draudi drošībai un apkārtējai videi vai, ja fakti liecina par atzītās organizācijas nolaidīgu rīcību. Attiecīgo atzīto organizāciju informē par šo gadījumu sākotnējās pārbaudes laikā, lai tā nekavējoties varētu veikt nepieciešamos pasākumus.
20. Satiksmes ministrija informē Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstis par šo noteikumu 19.punktā minētajiem pārkāpumiem.

X. Tehnisko normatīvu piemērošana

21. Kuģi, kas kuģo ar Latvijas karogu, ir būvēti un uzturēti saskaņā ar prasībām, ko korpusam, mašīnām, elektriskajām un vadības ierīcēm izvirza atzītās organizācijas noteikumi.
22. Latvijas Jūras administrācija var piemērot noteikumus, ko uzskata par līdzvērtīgiem tiem, ko piemēro atzītā organizācija, vienīgi ar nosacījumu, ka Direktīvā 83/189/EEC noteiktajā kārtībā par līdzvērtīgu noteikumu piemērošanu ziņo Satiksmes ministrijai. Satiksmes ministrija par līdzvērtīgu noteikumu piemērošanu ziņo Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm. Līdzvērtīgus noteikumus piemēro, ja Satiksmes ministrija nav saņēmusi iebildumus no Komisijas un Eiropas Savienības dalībvalstīm par to piemērošanu.

XI. Noslēguma jautājumi

23. Satiksmes ministrija pēc šo noteikumu stāšanās spēkā informē Komisiju par normatīvajiem aktiem, ko tā izstrādājusi saskaņā ar 1994.gada 22.novembra direktīvas 94/57/EC par kopīgiem noteikumiem un standartiem kuģu inspekcijas un pārbaužu organizēšanai un par darbībām, kas saistītas ar jūras lietu pārvaldi (ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.decembra direktīvas 2001/105/EC grozījumiem) prasībām.
24. Šie noteikumi stājas spēkā 2003.gada 1.oktobrī.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 94/57/EC, kas grozīta ar direktīvu 97/58/EC un direktīvu 2001/105/EC.

Satiksmes ministrs R.Zīle Jūrniecības departamenta   direktors A.Krastiņš

1.pielikums

Vispārējie obligātie kritēriji

1. Atzītā organizācija dokumentāli pierāda plašu pieredzi tirdzniecības kuģu projektēšanas un uzbūves novērtēšanā.
2. Atzītās organizācijas klasifikācijā ir vismaz 1000 okeāna kuģi (ar bruto tilpību virs 100), kuru kopējā bruto tilpība nav mazāka par 5 miljoniem.
3. Atzītās organizācijas tehniskais personāls ir samērojams ar klasificēto kuģu skaitu. Atzītajā organizācijā ir vismaz 100 īpaši pilnvaroti inspektori, lai izpildītu šī pielikuma 2. punktā noteiktās prasības.
4. Atzītai organizācijai ir izstrādāti publiski pieejami noteikumi attiecībā uz tirdzniecības kuģu projektēšanu, būvi un regulārām pārbaudēm. Šie noteikumi regulāri tiek precizēti un pilnveidoti, izmantojot pētniecības un attīstības programmas.
5. Atzītā organizācija katru gadu publicē sava kuģu reģistra datus vai arī tie tiek glabāti publiski pieejamā elektroniskā datu bāzē.
6. Atzīto organizāciju nekontrolē kuģu īpašnieki vai būvētāji un citas personas, kas kā uzņēmēji piedalās kuģu būvēšanā, aprīkošanā, remontdarbos vai ekspluatācijā. Atzītā organizācija nedrīkst veikt kuģu sertifikātu izdošanu, ja tā ir kuģu īpašniece vai operators un ja to saista lietišķas, personiskas vai radnieciskas attiecības ar kuģu īpašnieku vai operatoru. Šis ierobežojums attiecas arī uz inspektoriem, kurus nodarbina atzītā organizācija.
7. Atzītā organizācija veic darbību saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti pielikumā SJO Rezolūcijai A.789(19) par atzīto organizāciju apsekošanas un sertificēšanas funkcijām, darbojoties administrācijas vārdā, ciktāl tie attiecas uz jautājumiem, ko ietver tiesību normas, kas izriet no direktīvas 94/57/EC, kas grozīta ar direktīvu 97/58/EC un direktīvu 2001/105/EC.

Jūrniecības departamenta  direktors A.Krastiņš
2. pielikums

Īpašie obligātie kritēriji

1. Atzītā organizācija ir nodrošināta ar:
1.1. tehnisko, vadības, apkalpošanas un izpētes personālu, kas atbilst tās uzdevumiem un klasificētajiem kuģiem, nodrošinot arī normatīvo aktu prasību attīstību un pilnveidošanu, kas attiecas uz atzītās organizācijas darbību;
1.2. tehnisko personālu, kas darbojas visā pasaulē, tai skaitā izmantojot citu atzīto organizāciju īpašo tehnisko personālu.
2. Atzītās organizācijas darbību reglamentē ētikas kodekss.
3. Atzītā organizācija tiek vadīta tā, lai tiktu ievērotas prasības par informācijas konfidencialitāti.
4. Atzītā organizācija ir gatava sniegt informāciju Latvijas Jūras administrācijai, Komisijai un ieinteresētajām pusēm.
5. Atzītās organizācijas vadība rakstiski formulējusi savu stratēģiju un mērķus, kā arī saistības attiecībā uz kvalitāti un nodrošinājusi to, ka šo stratēģiju apzinās, ievēro un atbalsta jebkurā organizācijas līmenī. Atzītās organizācijas stratēģija ir vērsta uz drošības un piesārņojuma novēršanas mērķiem un rādītājiem.
6. Atzītā organizācija izstrādā, ievieš un uztur efektīvu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kas balstīta uz starptautiski atzītiem kvalitātes normatīviem un atbilst EN 45004 (uzraudzības iestādes) un EN 29001 saskaņā ar IACS Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas sertifikācijas shēmu un, cita starpā, nodrošina sekojošo:
6.1. normatīvie akti, kas attiecas uz atzītās organizācijas darbību, tiek izstrādāti un izmantoti plānveidīgi;
6.2. atzītās organizācijas noteikumi tiek ievēroti, un pastāv iekšēja sistēma pakalpojumu kvalitātes noteikšanai saistībā ar šiem noteikumiem;
6.3. ievēro prasības, kas izriet no obligātajiem pienākumiem, kuru veikšanai atzītā organizācija ir saņēmusi atļauju, un pastāv iekšēja sistēma pakalpojumu kvalitātes noteikšanai saistībā ar starptautisko konvenciju izpildi;
6.4. rakstiski ir noteikta to darbinieku kompetence, pilnvaras un savstarpējās saistības, kuru darbs ietekmē atzītās organizācijas pakalpojumu kvalitāti;
6.5. jebkura darba izpilde tiek kontrolēta;
6.6. pastāv uzraudzības sistēma, kas ļauj kontrolēt to inspektoru, tehniskā un administratīvā personāla rīcību un darbu, kuri ir tieši nodarbināti atzītā organizācijā;
6.7. pienākumus, kuru veikšanai atzītā organizācija ir saņēmusi atļauju, veic tās īpaši pilnvaroti inspektori vai citu atzīto organizāciju īpaši pilnvaroti inspektori. Īpaši pilnvarotie inspektori pārzina konkrēto kuģu tipu, uz kura viņi veic apsekošanu, un prasības, kas ir jāpiemēro, veicot apsekošanu;
6.8. inspektoriem ir pieejama kvalifikācijas celšanas sistēma, un viņi pastāvīgi pilnveido savas zināšanas;
6.9. tiek glabāti uzskaites dati, kas atspoguļo normatīvu ievērošanu saistībā ar veiktajiem pakalpojumiem, un efektīvi darbojas kvalitātes nodrošināšanas sistēma;
6.10. visās atzītās organizācijas struktūrvienībās pastāv plānota un dokumentāri apstiprināta iekšējo auditu sistēma;
6.11. apsekojumus un pārbaudes, kas noteiktas Harmonizētajā apsekojumu un sertifikācijas sistēmā, kuru veikšanai atzītā organizācija ir saņēmusi atļauju, veic saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti pielikumā un pielikuma papildinājumā SJO Rezolūcijai A.746(18) par Apsekošanas pamatnostādnēm atbilstīgi Harmonizētajai apsekojumu un sertifikācijas sistēmai;
6.12. pastāv skaidra un tieša pienākumu sadale un to pārraudzība starp iestādes centrālo un reģionālajām nodaļām, kā arī starp atzītajām organizācijām un inspektoriem.
7. Atzītā organizācija pierāda, ka tā spēj:
7.1. izstrādāt un papildināt dokumentāciju, kurā ietverti tās noteikumi attiecībā uz kuģu korpusu, mehānismiem, elektroierīcēm un vadības ierīcēm, kas atbilst starptautiski atzīto tehnisko normatīvu kvalitātei un uz kuru pamata var izdot SOLAS konvencijas un pasažieru kuģa drošības apliecības (kas apliecina kuģa konstrukcijas un tā pamatmehānismu piemērotību) un kravas zīmes apliecības (kas apliecina pietiekamu kuģa izturību);
7.2. veikt visas pārbaudes un apsekojumus, kas noteikti starptautiskajās konvencijās attiecībā uz apliecību izdošanu, arī uz vajadzīgajiem apsekošanas līdzekļiem, izmantojot augstas kvalifikācijas profesionāļus un saskaņā ar noteikumiem, kuri izklāstīti pielikumā SJO Rezolūcijai A.788(19) par pamatnostādnēm, administrācijām ieviešot Starptautisko drošas pārvaldes kodeksu, kā arī izmantot un uzturēt drošības vadības sistēmas gan krastā, gan uz kuģiem, kura būtu jāsertificē.
8. Atzītās organizācijas kvalitātes sistēmu sertificē neatkarīga revīzijas iestāde, kas ir atzīta Latvijā.
9. Atzītā organizācija ļauj Latvijas Jūras administrācijas pārstāvjiem un citām ieinteresētajām pusēm piedalīties normatīvo aktu, kas attiecas uz Atzītās organizācijas darbību, izstrādāšanā.

Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš

“Latvijas Vēstneša” redakcijā saņemts 23.04.2004.