"Mākoņos, tālu no pērkona negaisa"

"Postimees"

— 2000.07.04.

Attiecības ar Krieviju tikai daļēji atkarīgas no pašas Igaunijas.

Igaunijas un Krievijas attiecības šobrīd ir nekustīgas, vēsas, kā mierīga samākusies diena. Pie horizonta laiku pa laikam parādās daži negaisa mākoņi, tomēr jau vairākus gadus nav bijis īsta zibens vai pērkona. Zibens un pērkons ir raidīts uz Latvijas pusi. Daļēji Latvijas piedzīvotais ir bijis neizbēgams, jo Latvijā ir liels krievu iedzīvotāju skaits un tā ir atkarīga no Krievijas tirgus , kas to padara ievainojamu, naftas tranzīts saistīts ar ļoti ietekmīgo Krievijas oligarhu interesēm. No otras puses, Latvija arī pati, ar pilnīgi pareiziem, bet, kopumā ņemot, kaitīgiem paziņojumiem ir lējusi eļļu ugunī.

Igaunijas diplomātija pēdējā gadā kļuvusi mierīga, nobriedusi un pašpārliecināta, tā rūpīgi izvēlas, ar ko ielaisties strīdos. Slavējamas rīcibas rezultātā ir nomierinātas attiecības ar Krieviju un kļuvusi nopietnāka Igaunijas uztvere Rietumos.

Līdzīgi veiksmīga bijusi Igaunijas uz Rietumiem vērstā ekonomiskā poilitika, lai gan ir taisnība, ka to veicinājuši arī Krievijas ieviestie dubulttarifi un ekonomiskā krīze Austrumos. Igaunija arvien vairāk eksportē uz Rietumiem un arvien mazāk ir atkarīga no Krievijas tirgus. Tas notiek arī tādā Krievijai jutīgā sfērā kā tranzīts – Tallinas osta vairāk vēršas rietumu virzienā, tādējādi samazinot atkarību no Krievijas.

Igaunija, atšķirībā no Latvijas, arī nav izraisījusi pārāk lielu Krievijas oligarhu interesi, kas to varētu iespaidot. Mazākus iekāres gadījumos ir iespējams panākts savstarpēji izdevīgus risinājumus – tā tas ir ar Krievijas "Gazprom" mazākumdalību Igaunijas "Gāzē", kas neizraisa nekādas nepatikšanas ne Igaunijai, ne "Gazprom".

Kļūdaini būtu domāt, ka, turpinot mūsu gudrā uzvedību, mēs spētu panākt, ka mākoņus nomainītu saule. Krievija ir atkārtoti paziņojusi saules cenu: atteikšanās no NATO un pilsonības nulles variants. Igaunija ir nolēmusi, ka tik dārgu sauli tā nepirks.

Tai pašā laikā mēs nepanācām negaisa mākoņu izklīšanu saviem spēkiem – tas notika tad, kad ES uzaicināja Igauniju uz sarunām. Lai tālāk uzlabotu attiecības ar Krieviju, mums jāiestājas ES – tad Krievijas politiķi varētu domāt, ko vēlas, bet ekonomisko attiecību nosacījumi būtu tādi paši kā pārējās ES valstīs.

Lai uzlabotu attiecības ar Krieviju, pēdējos gados iegūtais briedums un nopietnā attieksme Igaunijas diplomātijai būs maksimāli jāizmanto vēl vairāku gadu garumā, veicot smagu darbu Rietumos. Viss būs kārtībā, kad mēs iestāsimies NATO.