Ugunsdzēsēji gatavo jauno paaudzi

Zviedrijas, Lietuvas un Latvijas jauno ugunsdzēsēju darba koordinatori un jaunie līderi pirms Latvijas Jauno ugunsdzēsēju savienības dibināšanas. Jānis Rubins – augšējā rindā septītais no kreisās, Ruta Birnbauma – sestā no kreisās vidējā rindā Foto no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta arhīva

Redzot ugunsdzēsējus darbā, glābjot nelaimē nonākušos, šķiet, ne viens vien bērnībā sev nosolījies: “Kad izaugšu, būšu ugunsdzēsējs!” Apzinoties profesijas nozīmību un  jauniešu interesi, uzņēmīgākie ugunsdzēsēji apņēmušies ar savu amatu iepazīstināt pusaudžus. Sākums izdevies itin veiksmīgs, jo aktīvākie jau apvienojušies Jauno ugunsdzēsēju savienībā (JUS).

“Domāju, ka no tiem, kas savas gaitas ugunsdzēsībā sākuši kā jaunie ugunsdzēsēji, šeit paliktu strādāt daudzi, ja vien nebūtu vairāki šķēršļi. Piemēram, ne visus apmierina mūsu alga, kaut salīdzinājumā ar citiem nevaram žēloties,” savu viedokli pauž JUS koordinators un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas rajona brigādes komandiera vietnieks Jānis Rubīns. Viņš ir viens no aktīvistiem, kuri piedalījās JUS dibināšanā.
Jauno ugunsdzēsēju nevēlēšanās kļūt par profesionāļiem nav uzskatāma par akmeni JUS dārziņā. J.Rubīns atzīst, ka svarīgāko izdodas sasniegt. Proti, organizācijas biedriem vismaz tiek zināšanas par ugunsdzēsību, kas dzīvē lieti noder. Šobrīd JUS biedrus lielākoties vieno ugunsdzēsības sports, tas Latvijā kļūst arvien populārāks. Taču savienība plāno darbību paplašināt.
J.Rubīns neslēpj, ka citas Eiropas valstis tiek ņemtas par paraugu Latvijā. Īpaši Vācija, kas jaunos ugunsdzēsējus izglīto ļoti vispusīgi. “Arī savienības darbs mūsu valstī turpmāk būs orientēts uz skolēnu izglītošanu rīcībai ekstremālās situācijās. Mazajiem jāzina elementāras lietas. Piemēram, ka nelaimes gadījumā jāapslāpē sava ziņkāre, nedrīkst tuvoties notikuma vietai un pēc iespējas ātrāk jāzvana pa tālruni 112.”

Ziemassvētkos dzimušie

Jauno ugunsdzēsēju kustības ideja nebūt nav jauna. Padomju laikos Latvijas jaunie ugunsdzēsēji bijuši vienā sagatavotības līmenī ar Eiropas valstu censoņiem. “Katrā rajonā, gandrīz katrā skolā bija jauno ugunsdzēsēju vienība,” atceras J.Rubīns. “Nāca Latvijas trešā atmoda, un lēnām pajuka gan brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB), gan arī jauno ugunsdzēsēju kustība.” Par panīkumu liecina statistika, ar kuru iepazīstina JUS priekšsēdētāja Ruta Birnbauma, – bija laiks, kad Latvijas čempionātā ugunsdzēsības sportā piedalījās vien divas trīs jauno ugunsdzēsēju komandas. Salīdzinājumam – šobrīd rajona sacensībās piedalās līdz pat 15 komandām.
Izšķirošs jauno ugunsdzēsēju kustības attīstībā bija periods, kad pašvaldību paspārnē atsāka veidoties BUB, kas arī lielākoties strādāja ar jauniešiem. Kustībai vēršoties plašumā, radās nepieciešamība pēc apvienošanās. Savienības izveidošanas stimuls nāca no kaimiņiem lietuviešiem. Tie, pārņemot Zviedrijas kolēģu pieredzi, aizsteidzās mums priekšā. Taču kaimiņi arī neliedza padomu un iedrošināja Latvijas ugunsdzēsējus izveidot līdzīgu organizāciju. “Tā nu pagājušogad tieši Ziemassvētku vakarā saņēmām apliecinājumu, ka esam reģistrēti Uzņēmumu reģistrā,” atceras J.Rubīns.

Par biedru var kļūt jebkurš

Šobrīd savienībā jau oficiāli reģistrēti 1360 biedri. “Tie ir bērni, kas aktīvi iesaistās sporta nodarbībās un citās aktivitātēs,” paskaidro J.Rubīns. Galvenais priekšnoteikums – interese par ugunsdzēsību. Organizācijas biedri lielākoties ir 10 līdz 18 gadus veci jaunieši. Un vēl jārēķinās, ka ar ugunsdzēsību “saslimst”. To atzīst arī pieredzējušie ugunsdzēsēji – tas, kurš reiz sācis darboties šajā jomā, vairs nespēj aiziet. R. Birnbauma uzsver: par to uzskatāmi liecina lielā ugunsdzēsēju bērnu interese par šo arodu.
Tieši tāpēc, ka tētis ir ugunsdzēsējs, par jauno ugunsdzēsēju kļuvusi arī Naukšēnu vidusskolas 11. klases skolniece Ilze Pētersone. Meitene ir viena no aktīvākajām JUS dalībniecēm Latvijā, kas ne reizi vien mūsu valsts jaunos ugunsdzēsējus pārstāvējusi starptautiskā mērogā. Viņa stāsta, ka jauniešu interese par kustību esot liela. Naukšēnos vien no 400 skolas audzēkņiem 37 pastāvīgi dodas uz ugunsdzēsības pulciņa nodarbībām, kas parasti tiek rīkotas kā treniņi un gatavošanās startiem jaunajā sezonā.

Sarežģītu disciplīnu apvienojums

Runājot par jauno ugunsdzēsēju galveno nodarbošanos šobrīd – ugunsdzēsības sportu, R.Birnbauma gan uzsver, ka panākumi bieži vien nav galvenais. Tomēr labāko rezultātu sasniegšana kalpo par dzinuli tālākam darbam. Teju klāt būs vasara, kad jaunie ugunsdzēsēji ugunsdzēsības sporta sacensībās varēs rādīt savas pa ziemu iegūtās un uzlabotās prasmes. Par to, ka nepieciešami rūpīgi treniņi, liecina sarežģīto disciplīnu saraksts. Ugunsdzēsības sportā ietilpst 100 metru šķēršļu joslas pārvarēšana, pēc tam jāsatver divas šļūtenes, jāpārskrien pāri paaugstinātam šķērslim, tad šļūtenes jāpieslēdz dalītājam, savstarpēji jāsavieno un vēl jāpiemontē stobrs. Otra disciplīna ir 4x100 metru stafete. Jaunajiem ugunsdzēsējiem jāprot arī ar āķkāpnēm iekļūt pa otrā vai trešā stāva logu. Vēl viens sacensību elements ir izvēršanās kaujai, kuru J.Rubīns nosauc par šova kulmināciju. Tur komandai jāsagatavojas ugunsgrēka dzēšanai un vēl īpašā mērķī jāiepilda noteikts daudzums ūdens.
Mērošanās spēkiem notiek gan rajonu, gan arī valsts mērogā. Pēdējo sacensību labākie dalībnieki gatavojas startam valsts izlases sastāvā, kas Latvijas JUS pārstāv starptautiskajos mačos. Tur gan ugunsdzēsības sporta disciplīnas atšķiras no Latvijā praktizētajām, jo prasa daudz veiklības un ietver ne tikai ugunsdzēsības elementus. Tomēr J.Rubīns un R.Birnbauma atzīst, ka mūsu sporta versija ir daudz interesantāka un skatītājiem saistošāka.

Cer uz Eiropas finansējumu

JUS šābrīža ienākumi ir niecīgi, bet piedalīšanās starptautiskos pasākumos izmaksā dārgi. Vienīgie finanšu gūšanas avoti ir nelielās biedra naudas. R. Birnbauma stāsta, ka organizācijā darbojas arī pieaugušie – individuālie biedri, kas ir gan treneri, gan arī VUGD strādājošie, kuri palīdz savienības darbā. Arī viņi maksā nelielu dalības naudu.
Kaut gan savienībai ir savs konts, aktīva ziedojumu vākšana vēl nav sākusies. “Mūsu statūtos paredzēts, ka JUS iesaistās arī kolektīvie biedri un sponsorbiedri. Tās ir organizācijas, kas noslēdz vienošanos ar savienību, apņemoties iemaksāt tās kontā noteiktu naudas summu. Iespējams, ka nākotnē izdosies noslēgt vienošanos ne tikai par materiālu palīdzību, bet arī, piemēram, par atbalstu pasākuma organizēšanā,” skaidro R.Birnbauma. Viņa arī cer uz valdības pretimnākšanu – šobrīd iesniegšanai tiek gatavoti dokumenti par JUS iekļaušanu to organizāciju sarakstā, kuru ziedotājiem būtu nodokļu atlaides.
Jebkurā gadījumā sponsoriem R.Birnbauma sola reklāmu pasākumos. Domāts arī par alternatīvām iespējām. Piemēram, arī šogad plānots jauno ugunsdzēsēju brauciens uz nometni Vācijā. Kad lems par delegācijas sastāvu, vismaz viens dalībnieks tiks izvēlēts no to bērnu vidus, kuru vecāki finansiāli atbalstījuši JUS.
R.Birnbuma, J.Rubīns un vairāki jauno ugunsdzēsēju līderi nesen atgriezušies no semināra Polijā, kur spriests arī par iespējām piesaistīt finansējumu. “Zviedru kolēģi gan mūs mierināja, ka tūlīt būsim Eiropas Savienībā, kur šādām vajadzībām nauda vienmēr atrodas, nāksies tikai projektus gatavot,” stāsta R. Birnbauma. Taču piebilst, ka šādus solījumus vērtē piesardzīgi, bet, protams, cer, ka JUS darbību izdosies attīstīt. Organizācijas statūtos paredzēts, ka katru gadu bez sacensībām notiks arī salidojumi, kuros piedalīties varēs aktīvākie jaunie ugunsdzēsējiem no visas Latvijas. Tāpat R. Birnbauma cer, ka naudas pietiks, lai izvērstu aktivitātes tajās skolās, kas vēl nav JUS dalībnieces.

Ieva Treija