Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr.29

Rīgā 2004. gada 20. aprīlī

Par instrukcijas apstiprināšanu

Centrālā vēlēšanu komisija nolemj:

apstiprināt instrukciju “Par balsu skaitīšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās”.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs A.Cimdars

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāre K.Kurzemniece

 

Apstiprināta

Centrālās vēlēšanu komisijas

2004. gada 20.aprīļa sēdē ar lēmumu Nr. 29

Instrukcija

“Par balsu skaitīšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās”

1.nodaļa. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas. Skaitīšanu izdara vēlēšanu iecirkņa komisijas (turpmāk — iecirkņa komisija) atklātā sēdē.

1.2. Netraucējot iecirkņa komisijas darbu, sēdē vienlaikus var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas attiecīgajām vēlēšanām ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgā rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļi, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

1.3. Par balsu skaitīšanu iecirkņa komisija raksta balsu skaitīšanas protokolu divos eksemplāros. Balsu skaitīšanas protokols sastāv no divām daļām:

1) iepriekšējā balsu skaitīšana (turpmāk — balsu skaitīšanas protokola pirmā daļa);

2) balsu skaitīšanas galīgie rezultāti (turpmāk — balsu skaitīšanas protokola otrā daļa).

1.4. Balsu skaitīšanas protokola daļas var sagatavot, izmantojot datoru. Pēc katras daļas datu ievadīšanas un pārbaudes izdrukā attiecīgo protokola daļu divos eksemplāros. Izdrukātos protokola daļu eksemplārus caurauklo, auklas galus sasien, nostiprina ar uzlīmi, paraksta un apzīmogo, norādot, cik lapu cauršūts.

2. nodaļa. BALSOTĀJU UN VĒLĒŠANU APLOKŠŅU SKAITA SALĪDZINĀŠANA

2.1. Tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas iecirkņa komisija:

2.1.1. savāc vienkopus pāri palikušās apzīmogotās un sabojātās vēlēšanu aploksnes;

2.1.2. savāc vienkopus pāri palikušās neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes;

2.1.3. balsu skaitīšanā neizmantojamos vēlēšanu materiālus un veidlapas novieto tā, lai tie netraucētu balsu skaitīšanu.

2.2. Balsu skaitīšanas telpā nedrīkst atrasties pāri palikušās vēlēšanu zīmes.

2.3. Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, iecirkņa komisija balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā ieraksta ziņas par balsotāju skaitu iecirknī un vēlētāju atrašanās vietās, saņemtajām, izlietotajām un pāri palikušajām vēlēšanu aploksnēm un vēlētāju līdzdalību šādā kārtībā:

2.3.1. iecirkņa vēlētāju sarakstā ierakstīto personu skaitu (B1 rinda) nosaka un ieraksta pēc saņemtajiem vēlētāju sarakstiem. Tam jābūt vienādam ar sarakstā ierakstītā pēdējā vēlētāja kārtas numuru;

2.3.2. aizpilda B2 rindu pēc vēlētāju sarakstos balsošanai reģistrācijas aploksnēs ierakstītā personu skaita (vēlētāju saraksti balsošanai vēlētāju atrašanās vietā, kas aizpildīti par stacionārās ārstniecības iestādēs esošajām personām vai apcietinātajām personām);

2.3.3. vēlētāju sarakstos balsošanai reģistrācijas aploksnēs svītroto personu skaitu (B3 rinda) aizpilda pēc attiecīgās informācijas saņemšanas, kas ierakstīta arī vēlēšanu gaitas protokolā;

2.3.4. iecirkņa vēlētāju sarakstā ierakstīto personu skaitu, kas izslēgtas no iecirkņa vēlētāju saraksta (B4 rinda) (paraksta ailē izdarīta atzīme “izslēgts”, “mainīts iecirknis”), ieraksta no vēlēšanu gaitas protokola;

2.3.5. iecirkņa vēlētāju sarakstā ierakstīto personu skaitu, kuras svītrotas pēc vēlētāju saraksta saņemšanas iecirknī (B5 rinda), ieraksta no vēlēšanu gaitas protokola;

2.3.6. iecirkņa vēlētāju sarakstā iekļauto, bet reģistrācijas aploksnēs nobalsojušo personu skaitu (B6 rinda) ieraksta pēc attiecīgās informācijas saņemšanas, kas ierakstīta arī vēlēšanu gaitas protokolā;

2.3.7. iecirkņa balsstiesīgo personu skaitu (B rinda) aprēķina aritmētiski: B=B1+B2–B3–B4–B5–B6;

2.3.8. no vēlēšanu komisijas saņemto vēlēšanu aplokšņu kopskaitu (C1 rinda) nosaka pēc ierakstiem vēlēšanu gaitas protokolā;

2.3.9. apzīmogoto vēlēšanu aplokšņu kopskaitu (C2 rinda) nosaka pēc ierakstiem vēlēšanu gaitas protokolā;

2.3.10. pāri palikušās apzīmogotās vēlēšanu aploksnes (C3 rinda) saskaita (skaitīšana veicama vismaz divas reizes) un pēc šo aplokšņu skaita ierakstīšanas protokolā dzēš, nogriežot aploksnes augšējo labo stūri;

2.3.11. pāri palikušās neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes saskaita. Skaitīšana veicama vismaz divas reizes, skaitu ieraksta vēlēšanu gaitas protokolā, pēc kura izdara ierakstu balsu skaitīšanas protokolā (C4 rinda);

2.3.12. sabojātās vēlēšanu aploksnes, pret kurām vēlētājiem atkārtoti izsniegtas citas vēlēšanu aploksnes (C5 rinda), saskaita (skaitīšana veicama vismaz divas reizes) un pēc šo aplokšņu skaita ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokolā dzēš, nogriežot aploksnes augšējo labo stūri;

2.3.13. līdz vēlēšanu kastu atvēršanai dzēsto vēlēšanu aplokšņu skaitu (C6 rinda) aprēķina aritmētiski kā C3 un C5 rindā ierakstīto skaitļu summu;

2.3.14. vēlētājiem izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaitu (C7 rinda) aprēķina aritmētiski: no to vēlēšanu aplokšņu skaita, kas saņemtas no vēlēšanu komisijas (C1 rinda), atņemot pāri palikušo neapzīmogoto (C4 rinda), pāri palikušo apzīmogoto (C3 rinda) un sabojāto (C5 rinda) vēlēšanu aplokšņu skaitu;

2.3.15. pēc vēlētāju saraksta un ierakstiem vēlēšanu gaitas protokolā nosaka balsojušo vēlētāju kopskaitu iepriekšējās balsošanas dienās. To ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (D1 rinda);

2.3.16. pēc vēlētāju saraksta un ierakstiem vēlēšanu gaitas protokolā nosaka balsojušo vēlētāju skaitu vēlēšanu dienā iecirknī. To ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (D2 rinda);

2.3.17. pēc vēlētāju saraksta un ierakstiem vēlēšanu gaitas protokolā nosaka balsojušo vēlētāju skaitu vēlētāju atrašanās vietā (kuriem balsošana organizēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 28.pantu — izmantojot vēlēšanu kasti balsošanai vēlētāju atrašanās vietā). To ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (D3 rinda);

2.3.18. pēc vēlētāju saraksta un ierakstiem gaitas protokolā nosaka balsojušo vēlētāju skaitu vēlētāju atrašanās vietā (kuri balsojuši saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 30.pantu — kuriem balsošana organizēta ar reģistrācijas aploksnēm). To ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (D4 rinda);

2.3.19. balsojušo kopskaitu (D rinda) aprēķina aritmētiski: D=D1+D2+D3+D4;

2.3.20. pēc tam iecirkņa komisija pēc balsu skaitīšanas protokolā norādītās kontroles metodikas pārbauda ierakstu pareizību attiecībā uz vēlēšanu aploksnēm un balsotāju skaitu.

2.4. Ja pēc norādītās kontroles metodikas iegūtie kontrolskaitļi attiecībā uz vēlēšanu aploksnēm un balsotāju skaitu nesakrīt, skaitīšana atkārtojama. Ja pēc vairākkārtējas skaitīšanas un pārbaudes kontrolskaitļi nesakrīt, par to izdara ierakstu vēlēšanu gaitas protokolā. Pēc tam atsevišķi iesaiņo neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes, kā arī dzēstās neizmantotās apzīmogotās vēlēšanu aploksnes un dzēstās sabojātās vēlēšanu aploksnes.

2.5. Vēlēšanu materiāli iesaiņojami, nostiprinot ar uzlīmi, kuru apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu un paraksta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Uz katra iesaiņojuma norādāms tā saturs (dzēstās neizmantotās apzīmogotās vēlēšanu aploksnes, dzēstās sabojātās vēlēšanu aploksnes, neizmantotās neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes un to skaits). Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, par ko jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas protokolā.

3. nodaļa. DERĪGO VĒLĒŠANU APLOKŠŅU SKAITA NOTEIKŠANA KATRĀ VĒLĒŠANU KASTĒ

3.1. Pēc tam, kad iepriekšminētās ziņas ierakstītas balsu skaitīšanas protokolā un vēlēšanu aploksnes iesaiņotas, atveramas vēlēšanu kastes. Vēlēšanu kastes atver pa vienai un šajā nodaļā noteiktajā kārtībā saskaita derīgās vēlēšanu aploksnes:

3.1.1. ja balsošanai vēlētāju atrašanās vietā izmantotas vairākas vēlēšanu kastes, no tām izņemtās aploksnes skaitāmas atsevišķi;

3.1.2. ja balsošanai vēlēšanu iecirknī izmantotas vairākas vēlēšanu kastes, no tām izņemtās vēlēšanu aploksnes skaitāmas kopā;

3.1.3. ja balsošanai iepriekšējās balsošanas dienās vēlēšanu iecirknī izmantotas vairākas vēlēšanu kastes, no tām izņemtās vēlēšanu aploksnes skaitāmas kopā.

3.2. No katras vēlēšanu kastes izņemtās vēlēšanu aploksnes, tās neatverot, sašķirojamas derīgajās un nederīgajās vēlēšanu aploksnēs. Par nederīgām uzskatāmas tās vēlēšanu aploksnes, kas nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu.

3.3. Ja vēlēšanu kastē atrodas vēlēšanu zīmes, kas neatrodas vēlēšanu aploksnēs, tās pēc kastes satura sašķirošanas nekavējoties dzēšamas, nogriežot zīmes augšējo labo stūri, un iesaiņojamas šīs instrukcijas 2.5. punktā noteiktajā kārtībā. Par to izdara atzīmi vēlēšanu gaitas protokolā.

3.4. Saskaita no katras vēlēšanu kastes izņemtās derīgās vēlēšanu aploksnes. Skaitīšana veicama vismaz divas reizes. Derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitu ieraksta vēlēšanu gaitas protokolā. Aritmētiski summē un ieraksta vēlēšanu gaitas protokolā vēlēšanu kastēs balsošanai vēlētāju atrašanās vietā atrasto derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu, ja balsošanas organizēšanai vēlētāju atrašanās vietā lietotas vairākas kastes.

3.5. Derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar attiecīgajos vēlētāju sarakstos ierakstīto vēlētāju skaitu vai mazākam par to:

3.5.1. ja kādā vēlēšanu kastē derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits ir lielāks par attiecīgajā vēlētāju sarakstā ierakstīto vēlētāju skaitu, vēlēšanu iecirkņa komisija izdara attiecīgu ierakstu vēlēšanu gaitas protokolā un par to nekavējoties paziņo attiecīgajai pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijai. Turpmākā skaitīšana un visas citas darbības attiecībā uz šādas vēlēšanu kastes saturu veicamas atsevišķi, ierakstot skaitīšanas rezultātus atsevišķā balsu skaitīšanas protokolā (divos eksemplāros);

3.5.2. derīgās vēlēšanu aploksnes no pārējām kastēm pēc to skaita ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokolā apvieno. Pirms šo derīgo aplokšņu atvēršanas tām pievienojamas arī derīgās vēlēšanu aploksnes no reģistrācijas aploksnēm, ja iecirkņa komisija organizējusi balsošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 30.pantu.

3.6. Balsu skaitīšanas protokolā no vēlēšanu gaitas protokola ierakstāms:

3.6.1. derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits iepriekšējās balsošanas dienās (kopā) — E1 rinda;

3.6.2. derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits vēlēšanu dienā iecirknī — E2 rinda;

3.6.3. derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits vēlēšanu kastēs vēlētāju atrašanās vietā (kopā) — E3 rinda;

3.6.4. derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits reģistrācijas aploksnēs vēlētāju atrašanās vietā (kopā) — E4 rinda;

3.6.5. Aritmētiski summē un E ailē ieraksta derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu (E=E1+E2+E3+E4).

3.7. Vēlēšanu kastēs atrastās nederīgās vēlēšanu aploksnes saskaita, neatvērtas iesaiņo un apzīmogo šīs instrukcijas 2.5. punktā noteiktajā kārtībā, uz iesaiņojuma norādot, ka sainī atrodas vēlēšanu kastēs atrastās nederīgās vēlēšanu aploksnes, kā arī norāda to kopskaitu. Nederīgo aplokšņu kopskaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokolā (E5 rinda).

4. nodaļa. DERĪGO VĒLĒŠANU APLOKŠŅU ATVĒRŠANA, VĒLĒŠANU ZĪMJU DERĪGUMA NOTEIKŠANA

4.1. Vēlēšanu iecirkņa komisija, noplēšot iezīmēto vēlēšanu aploksnes vietu, atver derīgās aploksnes un vienlaikus konstatē, vai aploksnē:

4.1.1. ir viena vēlēšanu zīme;

4.1.2. ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi;

4.1.3. ir saplēsta vēlēšanu zīme;

4.1.4. nav vēlēšanu zīmes.

4.2. Vēlēšanu aploksnes, kurās atradās pa vienai vēlēšanu zīmei, pēc zīmju izņemšanas nav jāsaglabā. Vēlēšanu zīmes no šīm aploksnēm novieto vienkopus skaitīšanai.

4.3. Ja kādā vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi, par to nekavējoties paziņo klātesošajiem, vēlēšanu zīmes ievietojamas atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šādas aploksnes nekavējoties nododamas komisijas priekšsēdētājam, kurš tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Vairākas zīmes” un novieto tās atsevišķi. Pēc šķirošanas pabeigšanas šīs aploksnes pārskaita un to skaitu ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (F rinda).

4.4. Ja kādā vēlēšanu aploksnē nav vēlēšanu zīmes, par to nekavējoties paziņo klātesošajiem, šādas aploksnes nekavējoties nododamas komisijas priekšsēdētājam, kurš tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Tukša” un novieto tās atsevišķi. Pēc šķirošanas pabeigšanas šīs aploksnes pārskaita un to skaitu ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (G2 rinda).

4.5. Ja kādā vēlēšanu aploksnē ir saplēsta vēlēšanu zīme(s), par to nekavējoties paziņo klātesošajiem, vēlēšanu zīme(s) ievietojama(s) atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šādas aploksnes nekavējoties nododamas komisijas priekšsēdētājam, kurš tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Saplēstas zīmes” un novieto tās atsevišķi. Pēc šķirošanas pabeigšanas šīs aploksnes pārskaita un to skaitu ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (G3 rinda).

4.6. Pēc tam, kad atvērtas visas derīgās aploksnes, iecirkņa komisija lemj par to vēlēšanu zīmju derīgumu, kuras atradās vēlēšanu aploksnēs ar vairākām vēlēšanu zīmēm un par saplēsto vēlēšanu zīmju derīgumu. Par katras vēlēšanu aploksnes saturu iecirkņa komisija pieņem lēmumu, vēlēšanu gaitas protokolā norādot, kāda iemesla dēļ un cik vēlēšanu zīmju atzītas par nederīgām.

4.7. Ja vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi un turklāt tās nav pilnīgi vienādas pēc satura (arī pēc izdarītajām atzīmēm), tās visas atzīstamas par nederīgām. Šīs vēlēšanu zīmes iezīmējamas (4.11. punkts), ievietojamas atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šo aplokšņu skaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokolā (G1 rinda).

4.8. Ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas pilnīgi vienādas vēlēšanu zīmes (arī pēc izdarītajām atzīmēm), par derīgu atzīstama un skaitīšanai pie derīgajām zīmēm pievienojama viena no tām, bet pārējās atzīstamas par nederīgām. Par nederīgām atzītās vēlēšanu zīmes iezīmējamas (4.11. punkts), ievietojamas atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šo aplokšņu skaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokolā (F1 rinda).

4.9. Saplēstās un tādēļ par nederīgām atzītās vēlēšanu zīmes ievietojamas atpakaļ aploksnēs, un šo aplokšņu skaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokolā (G3 rinda).

4.10. G rindā ieraksta to vēlēšanu aplokšņu kopskaitu, kurās nav derīgu vēlēšanu zīmju.

4.11. Uz katras nederīgās vēlēšanu zīmes (izņemot saplēstās) izdarāma atzīme “Nederīga”, ko paraksta komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Nederīgās vēlēšanu zīmes apzīmējamas ar numuru daļskaitļa veidā, kur skaitītājs ir aploksnes kārtas numurs un saucējs — vēlēšanu zīmes kārtas numurs aploksnē (piemēram, ja aploksnē nr.4 atrastas trīs dažādas vēlēšanu zīmes, tās numurējamas šādi: 4/1, 4/2, 4/3).

4.12. Vēlēšanu aploksnes ar nederīgajām vēlēšanu zīmēm, kā arī vēlēšanu kastē atrastās tukšās vēlēšanu aploksnes iesaiņojamas šīs instrukcijas 2.5. punktā noteiktajā kārtībā, uz iesaiņojuma norādot vēlēšanu aplokšņu un nederīgo vēlēšanu zīmju skaitu.

4.13. Iecirkņa komisija saskaita derīgās vēlēšanu zīmes un ieraksta to kopskaitu balsu skaitīšanas protokolā (H rinda) (skaitīšana veicama vismaz divas reizes). Pēc tam iecirkņa komisija pēc balsu skaitīšanas protokola veidlapā norādītās kontroles metodikas pārbauda ierakstu pareizību attiecībā uz vēlēšanu aploksnēm un derīgo vēlēšanu zīmju skaitu.

5. nodaļa. DERĪGO VĒLĒŠANU ZĪMJU ŠĶIROŠANA UN SKAITĪŠANA PA KANDIDĀTU SARAKSTIEM

5.1. Iecirkņa komisija derīgās vēlēšanu zīmes sašķiro pa kandidātu sarakstiem. Vēlēšanu zīmes pēc šķirošanas atkārtoti pārbauda cits komisijas loceklis.

5.2. Tad tiek saskaitītas par katru kandidātu sarakstu nodotās vēlēšanu zīmes.

5.3. Par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (R aile). R ailē ierakstīto vēlēšanu zīmju kopskaitam S jāsakrīt ar H rindā ierakstīto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu.

5.4. Balsu skaitīšanas protokola pirmo daļu paraksta visi tie komisijas locekļi, kuri piedalās šajā balsu skaitīšanā. Komisijas priekšsēdētājs paraksta un apzīmogo katru balsu skaitīšanas protokola lappusi.

5.5. Pēc balsu skaitīšanas protokola pirmās daļas parakstīšanas iecirkņa komisija pirms pārtraukuma izsludināšanas vienā sainī iesaiņo:

5.5.1. visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes, kuras sagrupētas un iesaiņotas pēc kandidātu sarakstu numuriem;

5.5.2. vēlēšanu kastēs atrastās tukšās vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu aploksnes ar nederīgajām vēlēšanu zīmēm;

5.5.3. vienu balsu skaitīšanas protokola pirmās daļas eksemplāru;

5.5.4. vēlētāju sarakstus.

5.6. Saini aizzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, par ko jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas protokolā.

5.7. Iesaiņotie vēlēšanu materiāli pārtraukuma laikā atstājami policijas vai Zemessardzes uzraudzībā.

6. nodaļa . PAR KANDIDĀTIEM NODOTO BALSU SKAITĪŠANA

6.1. Pēc pārtraukuma iecirkņa komisija pārbauda, vai nav bojāts iesaiņoto vēlēšanu materiālu zīmogojums, par ko izdarāma atzīme vēlēšanu gaitas protokolā.

Ja zīmogojums ir bojāts un sainis ir bijis atvērts, darbs vēlēšanu iecirknī jāaptur, nekavējoties jāizsauc policija un par notikušo jāziņo augstākai vēlēšanu komisijai.

6.2. Atsākot darbu, pirms iesaiņoto vēlēšanu materiālu atvēršanas balsu skaitīšanas protokola otrās daļas pirmajā nodaļā no balsu skaitīšanas protokola pirmās daļas ceturtās nodaļas ieraksta par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu (R aile).

6.3. Pēc tam pa vienam atver saiņus ar derīgajām par katru kandidātu sarakstu nodotajām vēlēšanu zīmēm un pārskaita tās. Rezultātu ieraksta attiecīgajā J ailes rindā. Ja skaitļi R un J ailēs nesakrīt, skaitīšana atkārtojama. Ja pēc vairākkārtējas skaitīšanas un pārbaudes šie skaitļi nesakrīt, par to nekavējoties ziņo augstākai vēlēšanu komisijai un izdara ierakstu vēlēšanu gaitas protokolā.

6.4. Katra saraksta vēlēšanu zīmes sašķiro divās grupās — grozītās un negrozītās:

6.4.1. par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kaut viena kandidāta uzvārdam izdarījis atzīmi “+” vai svītrojis kaut viena kandidāta vārdu vai uzvārdu.

6.4.2. visas pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām;

6.4.3. vēlēšanu zīmes pēc šķirošanas atkārtoti pārbauda cits iecirkņa komisijas loceklis.

6.5. Atsevišķi par katru kandidātu sarakstu saskaitāmas:

6.5.1. negrozītās vēlēšanu zīmes, un to skaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokola otrās daļas J1 ailē;

6.5.2. grozītās vēlēšanu zīmes, un to skaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokola otrās daļas J2 ailē.

6.6. Pēc šo ziņu ierakstīšanas vēlēšanu iecirkņa komisija pēc balsu skaitīšanas protokolā norādītās kontroles metodikas pārbauda šo ierakstu pareizību. Ja kontrolskaitļi nesakrīt, skaitīšana atkārtojama.

6.7. Pēc ierakstu pareizības pārbaudes atsevišķi iesaiņojamas (2.5. punkts) par katru kandidātu sarakstu nodotās negrozītās vēlēšanu zīmes, uz iesaiņojuma norādot, par kuru kandidātu sarakstu nodotas negrozītās vēlēšanu zīmes un to skaitu.

6.8. Pēc tam par katru kandidātu sarakstu nodotās grozītās vēlēšanu zīmes šķiro trīs grupās attiecībā uz saraksta pirmo kandidātu:

pirmajā grupā — attiecībā uz kandidātu vēlēšanu zīmē nav grozījumu;

otrajā grupā — pretī kandidāta uzvārdam izdarīta atzīme “+”;

trešajā grupā — kandidāta vārds vai uzvārds svītrots.

6.9. Katras attiecīgās grupas vēlēšanu zīmes saskaita un rezultātus ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (attiecīgi L, M un N aile), kā arī aritmētiski summē ierakstītos skaitļus un summu ieraksta protokolā (O aile).

6.10. Pēc tam, kad saskaitītas par katru kandidātu nodotās balsis, attiecībā uz katru kandidātu jāpārbauda, vai O ailē ierakstītais skaitlis atbilst par attiecīgo kandidātu sarakstu nodoto grozīto vēlēšanu zīmju skaitam J2 ailē.

6.11. Pēc tam sašķirotās par attiecīgo kandidātu sarakstu nodotās grozītās vēlēšanu zīmes tādā pašā veidā no jauna šķiro un skaita secīgi par katru nākamo kandidātu attiecīgajā kandidātu sarakstā.

6.12. Šāda katra saraksta vēlēšanu zīmju šķirošana un skaitīšana atkārtojama vismaz divas reizes, turklāt atkārtoto šķirošanu un skaitīšanu izdara cits iecirkņa komisijas loceklis. Ja skaitīšanas rezultāti nesakrīt, skaitīšana atkārtojama.

6.13. Pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas vēlreiz pārbaudāma visu ierakstu pareizība pēc norādītās kontroles metodikas. Pārbaudi izdara tas iecirkņa komisijas loceklis, kurš pārbaudi nav izdarījis iepriekš.

6.14. Balsu skaitīšanas protokola otro daļu paraksta visi tie iecirkņa komisijas locekļi, kuri piedalās balsu skaitīšanā. Komisijas priekšsēdētājs paraksta un apzīmogo katru balsu skaitīšanas protokola lappusi.

6.15. Pēc balsu skaitīšanas protokola parakstīšanas atsevišķi iesaiņojamas (2.5. punkts) par katru kandidātu sarakstu nodotās grozītās vēlēšanu zīmes, uz iesaiņojuma norādot, par kuru kandidātu sarakstu tās nodotas un to skaitu.

7. nodaļa. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

7.1. Vienā vai vairākos saiņos iesaiņo vēlēšanu komisijai nogādājamos vēlēšanu materiālus:

7.1.1. par katru kandidātu sarakstu nodotās negrozītās vēlēšanu zīmes;

7.1.2. par katru kandidātu sarakstu nodotās grozītās vēlēšanu zīmes;

7.1.3. nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar aploksnēm;

7.1.4. nederīgās vēlēšanu aploksnes un dzēstās vēlēšanu aploksnes;

7.1.5. vēlētāju sarakstus un balsu skaitīšanas protokola (abas daļas) vienu eksemplāru;

7.1.6. pieteikumu žurnālu balsošanai vēlētāju atrašanās vietā, kā arī šo vēlētāju rakstveida pieteikumus;

7.1.7. vēlēšanu gaitas protokolu un saņemtās sūdzības.

7.2. Atsevišķi iesaiņo neizmantotās neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes.

7.3. Saiņi aizzīmogojami ar iecirkņa komisijas zīmogu. Tos paraksta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šos saiņus ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tiem.

7.4. Ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas iecirkņa komisijas priekšsēdētājs nogādā attiecīgajai pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijai iesaiņotos vēlēšanu materiālus (7.1.punkts), atsevišķi iesaiņotās neizmantotās neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes (7.2. punkts), kā arī neiesaiņoto balsu skaitīšanas protokola eksemplāru. Pavadrakstā (divos eksemplāros) norādāms saiņu skaits, to saturs, nosūtīšanas datums un laiks, kā arī tās personas vārds un uzvārds, ar kuru vēlēšanu materiāli nosūtīti, ja kādu iemeslu dēļ to nedara iecirkņa komisijas priekšsēdētājs.

7.5. Pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas amatpersona, pieņemot no iecirkņu komisijām neiesaiņoto balsu skaitīšanas protokola eksemplāru un iesaiņotos vēlēšanu materiālus (7.1. un 7.2. punkts), uzraksta attiecīgi uz balsu skaitīšanas protokola un pavadraksta (abos eksemplāros) laiku, kad šie materiāli saņemti, paraksta tos un apzīmogo. Vienu pavadraksta eksemplāru, uz kura izdarāma atzīme par neiesaiņotā balsu skaitīšanas protokola saņemšanu, saņem iecirkņa komisijas pārstāvis.

7.6. Saņemot neiesaiņoto iecirkņa balsu skaitīšanas protokola eksemplāru, attiecīgā pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas amatpersona pārbauda tā aizpildīšanas pareizību.

7.7. Ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc balsu skaitīšanas protokolu un iesaiņoto materiālu saņemšanas no iecirkņu komisijām pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs nogādā tos attiecīgā rajona vēlēšanu komisijai. Pavadrakstā (divos eksemplāros) norādāms saiņu skaits, to saturs, nosūtīšanas datums un laiks, kā arī tās personas vārds un uzvārds, ar kuru vēlēšanu materiāli nosūtīti, ja kādu iemeslu dēļ to nedara vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs.

7.8. Rajona vēlēšanu komisijas amatpersona, pieņemot no pilsētu, novadu, pagastu vēlēšanu komisijām neiesaiņotos vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas protokolu eksemplārus un iesaiņotos vēlēšanu materiālus (7.1. un 7.2. punkts), uzraksta attiecīgi uz balsu skaitīšanas protokoliem un pavadraksta laiku, kad šie materiāli saņemti, paraksta tos un apzīmogo.

7.9. Saņemot neiesaiņotos iecirkņu balsu skaitīšanas protokolu eksemplārus, rajona vēlēšanu komisijas amatpersona pārbauda to aizpildīšanas pareizību.

7.10. Pēc vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas protokolu saņemšanas republikas pilsētas vai rajona vēlēšanu komisija sagatavo attiecīgi republikas pilsētas vai rajona vēlēšanu komisijas balsu skaitīšanas protokolu.

7.11. Republikas pilsētu domēm un rajonu padomēm jānodrošina vēlēšanu komisijas ar piemērotām telpām, kurās līdz likumā noteiktajam termiņam uzglabājami vēlēšanu materiāli (7.1. punkts).

7.12. Ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc republikas pilsētas vai rajona vēlēšanu komisijas balsu skaitīšanas protokola sagatavošanas tas kopā ar iecirkņu balsu skaitīšanas protokoliem un neizmantotajām neapzīmogotajām vēlēšanu aploksnēm nogādājams Centrālajā vēlēšanu komisijā.

7.13. Pēc atsevišķa Centrālās vēlēšanu komisijas rīkojuma saņemšanas republikas pilsētu un rajonu vēlēšanu komisijas atver iesaiņotos vēlēšanu materiālus (7.1. punkts) un:

7.13.1. nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai:

7.13.1.1. vēlētāju sarakstus,

7.13.1.2. balsu skaitīšanas protokolus (otros — iesaiņotos eksemplārus),

7.13.1.3. pieteikumu žurnālus balsošanai vēlētāju atrašanās vietā, kā arī šo vēlētāju rakstveida pieteikumus,

7.13.1.4. vēlēšanu gaitas protokolus;

7.13.2. sastādot aktu divos eksemplāros, iznīcina:

7.13.2.1. par katru kandidātu sarakstu nodotās negrozītās vēlēšanu zīmes,

7.13.2.2. par katru kandidātu sarakstu nodotās grozītās vēlēšanu zīmes,

7.13.2.3. nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar aploksnēm,

7.13.2.4. nederīgās vēlēšanu aploksnes (vēlētāju sabojātās un apzīmogotās neizmantotās).

Centrālās vēlēšanu

komisijas priekšsēdētājs A.Cimdars

Centrālās vēlēšanu

komisijas sekretāre K.Kurzemniece

APSTIPRINU APSTIPRINU

Centrālās vēlēšanu komisijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks

priekšsēdētājs justīcijas ģenerālis

A.Cimdars D.Lūks

Rīgā, 16.04.2004. Rīgā, 19.04.2004.

Instrukcija

“Kārtība, kādā rīkojamas Eiropas Parlamenta vēlēšanas ieslodzījuma vietās”

Instrukcija izstrādāta pamatojoties uz:

— Vēlētāju reģistra likumu;

— Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu;

— Eiropas Savienības Padomes 1993.gada 6.decembra Direktīvu 93/109/EC (Kārtība, kā Savienības pilsoņi, kas uzturas dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav, var tajā izmantot savas balsstiesības un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās);

— Centrālās vēlēšanu komisijas 2004.gada 12.februāra sēdē ar lēmumu nr.2 apstiprināto instrukciju “Par vēlētāju reģistru un vēlētāju sarakstiem Eiropas Parlamenta 2004.gada vēlēšanām”.

1. Tiesības vēlēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās (turpmāk — vēlēšanas) ieslodzījuma vietās ir aizdomās turētajai, apsūdzētajai vai tiesājamai personai, kurai kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums (turpmāk — apcietinātais) un viņš ir:

— Latvijas pilsonis vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts (1.pielikums) pilsonis;

— Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā sasniedzis 18 gadu vecumu;

— Iekļauts vēlētāju reģistrā.

2. Eiropas Parlamentu nav tiesības vēlēt personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, vai kuras likumā noteiktajā kārtībā atzītas par rīcībnespējīgām.

Notiesātās personas, kuras atrodas izmeklēšanas cietumā vai cietuma izmeklēšanas nodaļā (turpmāk — cietums) Latvijas Sodu izpildes kodeksa 16.pantā vai 20.pantā noteiktajā kārtībā, vēlēšanās nepiedalās.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes paziņojums par to, kura iecirkņa vēlētāju sarakstā persona iekļauta, nedod tiesības vēlēt personām, uz kurām attiecas šajā punktā minētie ierobežojumi.

3. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 30.panta piekto daļu aizdomās turētajām, apsūdzētajām un tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, balsošana tiek organizēta to atrašanās vietā.

4. Vēlētāja personu apliecinošs dokuments ir derīga Latvijas pilsoņa vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa pase.

5. Vēlēšanu norisi cietumā nodrošina vēlēšanu iecirkņa komisija sadarbojoties ar cietuma administrāciju.

6. Gatavojoties vēlēšanām:

6.1. līdz 2004.gada 20.aprīlim cietuma administrācija informē attiecīgo republikas pilsētas vai rajona vēlēšanu komisiju par iespējamo vēlētāju skaitu cietumā;

6.2. līdz 2004.gada 30.aprīlim attiecīgās republikas pilsētas vai rajona vēlēšanu komisijas informē cietuma administrāciju par to iecirkņa vēlēšanu komisiju, kura organizēs un veiks vēlēšanas attiecīgajā ieslodzījuma vietā;

6.2. ne vēlāk kā līdz š.g. 21.maijam iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs un cietuma priekšnieks:

1) nosaka nepieciešamo iecirkņa komisijas locekļu un vēlēšanu kastu skaitu;

2) nosaka komisijas locekļu darba vietas un vietas, kur izdarīt atzīmes vēlēšanu zīmē, nodrošinot balsošanas aizklātību;

3) nosaka balsošanas vietu nepieciešamo aprīkojumu, t.sk., aprīkojumu, kuru var nodrošināt cietums;

4) vienojas par vēlētāju rakstveida iesniegumu pieņemšanas kārtību;

5) vienojas par komisijas locekļu nodrošināšanu (nepieciešamības gadījumā) ar sakaru līdzekļiem ziņojumiem vēlēšanu iecirkņa komisijai.

6.3. Cietumos:

1) brīdina tos apcietinātos Latvijas pilsoņus, kuriem lietā nav personu apliecinošo dokumentu vai beidzies to derīguma termiņš, par nepieciešamību tos pieprasīt (no personām, pie kurām tās glabājas), vai veikt to nomaiņu;

2) informē citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņus par iespēju izmantot balsstiesības dalībvalstī, attiecībā uz kuru pilsonim ir valstiskā piederība, ar attiecīgās valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības starpniecību vai piedalīties vēlēšanās atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajam Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumam;

3) informē citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņus par iespēju izmantot balsstiesības Latvijā un iepazīstina ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju (2.pielikums).

4) ja Latvijas pilsoņa personu apliecinošo dokumentu derīguma termiņš beidzies laikā, kad persona atradās apcietinājumā, cietuma administrācija, sadarbojoties ar Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, organizē to nomaiņu. Gadījumā, ja apcietinātai personai nav līdzekļu, pases nomaiņu veic kārtībā, kāda noteikta personām, kuras atrodas pilnā valsts apgādībā;

5) apcietinātajiem, kuriem ir tiesības piedalīties vēlēšanās, līdz 2004.gada 07.jūnijam tiek piedāvāts aizpildīt un līdz 2004.gada 10.jūnijam iesniegt (ar cietuma administrācijas starpniecību) iecirkņa vēlēšanu komisijai rakstveida iesniegumu par balsošanu vēlētāja atrašanās vietā (iesnieguma paraugs — 3. pielikums);

6) pēc iesniegumu saņemšanas tiek sagatavots iespējamais vēlētāju saraksts. Iesniegumi kopā ar minēto sarakstu nododami iecirkņa vēlēšanu komisijai;

7) cietuma priekšnieks ar rīkojumu nozīmē cietuma darbiniekus, kuri būs atbildīgi par vēlētāja personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu vēlēšanu komisiju locekļiem un tā saņemšanu pēc vēlēšanu zīmju izsniegšanas. Šajā rīkojumā nosakāma kārtība, kādā balsošanai no kamerām tiks izvesti apcietinātie, kuri balsos, un nepieciešamie drošības pasākumi.

7. Politisko organizāciju (partiju) vai politisko organizāciju (partiju) apvienību pilnvarotie novērotāji, kuri vēlas novērot vēlēšanu norisi cietumā, līdz 2004.gada 08.jūnijam attiecīgajā vēlēšanu iecirkņa komisijā iesniedz pieteikumu vēlēšanu procesa novērošanai cietumā.

8. Vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs cietuma priekšniekam līdz 2004.gada 10.jūnijam iesniedz to iecirkņa komisijas locekļu sarakstu, kuri vēlēšanu dienā strādās cietumā, un to pilnvaroto novērotāju sarakstu, kuri izteikuši vēlēšanos novērot balsošanas norisi.

9. Plašsaziņas līdzekļu pārstāvji cietumu apmeklējumus līdz 2004.gada 10.jūnijam saskaņo ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes preses sekretāra starpniecību.

10. Vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļiem, pilnvarotajiem novērotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, ierodoties cietumā, jāuzrāda derīgs personu apliecinošs dokuments.

11. Vēlēšanu dienā:

11.1. cietumos tiek pārtrauktas jebkuras kriminālprocesuālās darbības;

11.2. apcietināto ēdināšana, pastaigas un skaitliskās pārbaudes notiek cietuma dienas kārtībā paredzētajā laikā;

11.3. cietuma teritorijā vēlēšanu komisijas locekļi un pilnvarotie novērotāji tiek ielaisti ar attiecīgās vēlēšanas komisijas priekšsēdētāju saskaņotajā laikā, iepazīstinot viņus ar cietuma iekšējās kārtības noteikumiem;

11.4. par vēlēšanu organizēšanu un norises kārtību atbild vēlēšanu komisijas locekļi un līdz ar to cietuma darbiniekiem jāpilda viņu likumīgās prasības. Visi strīdīgie jautājumi jārisina operatīvi, iesaistot augstākstāvošas amatpersonas;

11.5. izvedot apcietinātos no kamerām uz balsošanas telpu, jāraugās, lai tajā vienlaicīgi neatrastos vairāk par trim apcietinātajiem un tiktu ievērotas procesa virzītāja prasības par savstarpējo izolāciju;

11.6. pirms vēlēšanas zīmju izsniegšanas cietuma administrācijas pārstāvis uzrāda vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklim apcietinātā personas apliecinošu dokumentu.

11.7. vēlēšanu dienā līdz pulksten 12.00 (vai arī vēlāk, ja balsošana cietumā nav beigusies), apcietinātie var izteikt vēlēšanos piedalīties tajās un viņiem šī iespēja ir jādod;

11.8. iespēja piedalīties vēlēšanas ir jānodrošina arī medicīnas daļas stacionārā (arī slimnīcā) un soda izolatorā ievietotajiem balsstiesīgajiem apcietinātajiem.

1.pielikums

instrukcijai “Kārtība, kādā rīkojamas Eiropas Parlamenta vēlēšanas ieslodzījuma vietās”

Eiropas Savienības dalībvalstis (pēc 2004.gada 1.maija)

1. Beļģijas Karaliste

2. Dānijas Karaliste

3. Vācijas Federatīvā Republika

4. Grieķijas Republika

5. Spānijas Karaliste

6. Francijas Republika

7. Īrija

8. Itālijas Republika

9. Luksemburgas Lielhercogiste

10. Nīderlandes Karaliste

11. Austrijas Republika

12. Portugāles Republika

13. Somijas Republika

14. Zviedrijas Karaliste

15. Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

16. Čehijas Republika

17. Igaunijas Republika*

18. Kipras Republika*

19. Latvijas Republika*

20. Lietuvas Republika*

21. Ungārijas Republika*

22. Maltas Republika*

23. Polijas Republika*

24. Slovēnijas Republika*

25. Slovākijas Republika*

• līdz 2004.gada 1.maijam kandidātvalstis

2.pielikums

instrukcijai “Kārtība, kādā rīkojamas Eiropas Parlamenta vēlēšanas ieslodzījuma vietās”

Centrālā vēlēšanu komisija informē

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu likumu Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem, kuri dzīvo Latvijā, ir tiesības piedalīties EP vēlēšanās, balsojot par Latvijā pieteiktajiem kandidātu sarakstiem.

Vēlēšanās var piedalīties tie ES pilsoņi, kuri iekļauti Vēlētāju reģistrā Latvijā. Lai nokļūtu Vēlētāju reģistrā, ES pilsonim, kurš Latvijā saņēmis uzturēšanās atļauju, līdz 13.maijam jāpiesakās Centrālajā vēlēšanu komisijā (Smilšu ielā 4, LV - 1050), iesniedzot vai pa pastu nosūtot iesniegumu, kurā jānorāda:

vārds,

uzvārds,

pirmslaulības uzvārds,

personas kods,

dzimums,

dzimšanas vieta,

dzimšanas datums,

pilsonība (-as),

vieta/apgabals ES dalībvalstī, kur ES pilsonis līdz šim bijis ierakstīts vēlētāju sarakstā (ja šāds ieraksts ir bijis),

ES dalībvalsts, kurā ES pilsonis reģistrēts kā vēlētājs 2004.gada EP vēlēšanām.

Saņemot šādu iesniegumu, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) lems par ES pilsoņa iekļaušanu Vēlētāju reģistrā. Personām, kuras būs iekļautas Vēlētāju reģistrā, divas nedēļas pirms vēlēšanām tiks nosūtīts paziņojums. Personām, kuras Vēlētāju reģistrā nebūs iekļautas, CVK nekavējoties nosūtīs vēstuli, kurā būs norādīts atteikuma iemesls.

Papildus informācija Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā www.cvk.lv un pa informatīvo tālruni 704 9999.

3. pielikums

instrukcijai “Kārtība, kādā rīkojamas Eiropas Parlamenta vēlēšanas ieslodzījuma vietās”

______________________________ vēlēšanu iecirkņa komisijai

Vārds (vārdi)________________________________

Uzvārds____________________________________

Personas kods __ __ __ __ __ __ - __ __ __ __ __

iesniegums.

Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 30.panta piekto daļu, vēlēšanu dienā — 2004.gada 12.jūnijā, lūdzu organizēt balsošanu manā atrašanās vietā __________________ cietumā.

/cietuma nosaukums/

datums ________________________________

paraksts ________________________________