Lai Latvija būtu stabila, droša un plaukstoša

Šodien, 30. aprīlī, Nīderlandes Karalistes valsts svētki – Karalienes Beatrikses dzimšanas dienas svinības

Nikolāss Bētss (Nicolaas Beets), Nīderlandes Karalistes vēstnieks Latvijas Republikā, – intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Nikolāss Bētss Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Šis straujais atgriešanās laiks

– Vēstnieka kungs, domāju, ka arī Nīderlandei – vienai no vecākajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm – šie ir neparasti valsts svētki, jo tie iekrituši vēsturiskā 2004. gada 1. maija, ES paplašināšanas dienas, priekšvakarā.
– Jā, pirmkārt es priecājos par Latvijas sekmīgo virzību uz ES, būtībā visu četrpadsmit gadu ilgo pārejas periodu kopš jūsu valsts neatkarības atjaunošanas. Iestāšanās ES pavērs jaunu lappusi Latvijas vēsturē. Nīderlande vienmēr aktīvi atbalstījusi ES paplašināšanu, un tagad redzams, ka šis process bijis ļoti, ļoti sekmīgs. Pirms sešiem gadiem, kad ES sāka iestāšanās sarunas ar sešām valstīm, Latvijas starp tām nebija, un es varu iedomāties, cik sarūgtināti un vīlušies jūs tolaik bijāt. Iestāšanās sarunas ar Latviju ES sāka 2000. gadā, un jums šajā relatīvi īsajā laikā izdevās noķert pārējās, sākumā it kā veiksmīgākās valstis. Sarunu process atstājis milzu iespaidu uz Latvijas attīstību. Jau ar to, ka tika mainīti ļoti daudzi Latvijas likumi. Tagad Latvijas uzņēmējiem pavērsies plašas iespējas eksportēt savus ražojumus uz ES tirgu, kas aptver vairāk nekā 450 miljonus cilvēku. Latvija būs arī tilts starp Eiropas Savienību un valstīm austrumos no tās. Protams, arī Nīderlandei ES paplašināšana paver jaunas ekonomiskās sadarbības iespējas. Arī mūsu valsts ir ieinteresēta paplašināt savu eksporta tirgu, tai skaitā uz Latviju. Ja palūkojamies skaitļos, tad tie runā ļoti skaidru valodu. Pēdējos četros gados Nīderlandes investīciju kopapjoms Latvijā pieaudzis par 50 procentiem. Strauji palielinās mūsu uzņēmēju kontaktu apjoms un iespējas. Kopš novembra ir “air Baltic” tiešais avioreiss no Amsterdamas uz Rīgu, arī Nīderlandes “KLM” 21. maijā sāks ikdienas reisus, tātad būs jau divi reisi dienā. Kā redzat, mūsu valstu kontakti pieaug ļoti strauji un, protams, līdz ar to arī biznesa iespējas.

Pārmaiņu raisītais mulsums

– Taču jaunās iespējas saistītas arī ar jauniem pārbaudījumiem. Daudzus satrauc eventuālais cenu pieaugums.
– Šeit var minēt vairākas vēsturiskās paralēles, vienīgi mūsu pieredze nesaskan laika dimensijā. 1945. gadā, kad Nīderlande tika atbrīvota no nacistiskās Vācijas okupācijas, mūsu zeme bija smagi cietusi. Mūsu lielākā osta Roterdama bija pilnībā sabombardēta. Tagad varbūt to grūti iedomāties, bet 1945. gadā tūkstošiem nīderlandiešu ģimeņu cieta badu, un labā dzīve neatnāca nemaz tik drīz, kā varētu domāt. Vēl piecdesmitajos gados dzīve Nīderlandē bija ļoti smaga, tā sāka uzlaboties vien pēc tam, kad bijām izlēmuši ciešāk sadarboties ar savām kaimiņvalstīm. Vispirms ar Beļģiju un Luksemburgu, pēc tam ar Franciju, Vāciju un Itāliju, veidojot ES pirmsākumus. Tieši tad tika radīti labvēlīgi tirgus apstākļi ekonomikas atdzimšanai. Sešdesmitajos gados strauji sāka pieaugt Nīderlandes ekonomikas rādītāji un līdz ar tiem arī mūsu iedzīvotāju labklājība. Taču pagāja apmēram divdesmit gadi, līdz sākās mūsu straujā ekonomikas augšupeja. Arī pie jums deviņdesmito gadu sākumā, tūdaļ pēc neatkarības atjaunošanas, bija smaga situācija. Bija augsta inflācija, vajadzēja nomainīt rubli. Tikai deviņdesmito gadu vidū apstājās lejupslīde. Lata ieviešana iezīmēja noteiktu attīstību, un stabilu jūsu attīstību iezīmēja Latvijas lēmums virzīties uz ES. Kopumā jūsu attīstība bijusi ļoti sekmīga. Esmu pārliecināts, ka Latvija jau tuvā nākotnē piedzīvos strauju ekonomikas izaugsmi un pēc 15–20 gadiem būs sasniegusi ES valstu vidējo līmeni. Taču es saprotu arī jūsu cilvēku bažas. Cilvēki jau parasti baidās no pārmaiņām. Tā tas ir arī manā valstī. Arī daļa nīderlandiešu tagad baidās, ka ES paplašināšana nāks par labu pirmām kārtām pašai Savienībai, nevis mūsu valstij un tās iedzīvotājiem. Cilvēki baidās, ka paplašināšana varētu nest noziedzības un korupcijas pieaugumu. Es zinu, ka daļa latviešu baidās zaudēt savu nacionālo identitāti. Taču mēs Nīderlandē, atskatoties uz nu jau daudzu gadu pieredzi, redzam, ka ne mazākajā mērā neesam zaudējuši savu identitāti. Es arī nedomāju, ka paplašināšana palielinās noziedzības līmeni ES. Jā, noziedzība pastāv arī pie jums, taču jūsu valsts institūcijas ar to sekmīgi cīnās un kontrolē situāciju. Domāju, jebkuras pārmaiņas cilvēkos var izraisīt zināmu nedrošību, taču jāatceras, ka ES paplašināšanās kopumā nesīs jaunas iespējas un jaunu attīstību.

Rītdienas Eiropas meti

– Taču arī pašas ES attīstība nebūt nav mierīga. Notiek asas diskusijas par mazo un lielo valstu attiecībām Savienībā, par ES konstitūciju. Nīderlandi acīmredzot var uzskatīt par vidēji lielu ES dalībvalsti.
– Jā, Nīderlande vienmēr bijusi vidēji liela ES valsts. Lielākā starp mazajām vai mazākā starp lielajām ES valstīm, kā mēs jokojam. Patiesībā – vidēji liela.
– Taču kopā ar abām jūsu tuvākajām kaimiņvalstīm Beniluksa ietvaros Nīderlande Eiropas Savienībā ir ietekmīgs spēks.
– Jā, Beniluksa valstīm kopā ES ir tikpat balsu, cik Vācijai, Francijai vai Itālijai. Es optimistiski raugos uz valstu sadarbības iespējām ES – jāatrod vienīgi jauns līdzsvars.
– Nīderlandei šajā procesā būs īpaši nozīmīga loma, jo jau
1. jūlijā jūsu valsts pēc rotācijas principa sāks savu prezidentūru Eiropas Savienībā.
– Jā, tas būs atbildības pilns laiks. Mēs ceram, ka vēl Īrijas prezidentūras laikā tiks pieņemts lēmums par ES konstitūciju. Protams, mūsu valstij savas prezidentūras laikā nāksies vadīties no ES dienaskārtības, mēs jau paši nevarēsim lemt par ES darbības jautājumiem. Es mūsu valsti drīzās ES prezidentūras laikā salīdzinātu ar kapteini uz liela tankkuģa – Eiropas Savienības – komandtiltiņa. Kapteinis vada kuģi, taču neizvēlas tā maršrutu. Un kuģis ir peldējis pirms un peldēs pēc šā kapteiņa, citu roku vadīts. Mūsu darbību ietekmēs arī iepriekšējo prezidentūru lēmumi. Mums būs daudz jānodarbojas arī ar ES turpmākās paplašināšanas jautājumiem, lemjot par Rumāniju, Bulgāriju un Turciju. Būs jāspriež arī par ES attīstības turpmāko finansējumu no 2007. līdz 2013. gadam. Nīderlandes prezidentūras laikā darbu sāks jaunais Eiropas Parlaments un jaunā Eiropas Komisija.

Dzīves daudzšķautņainā pievilcība

– Pēdējās dienas bijušas ļoti aktīvas mūsu valstu divpusējās attiecībās. Nupat vizītē Latvijā bija Nīderlandes premjerministrs, pirms tam jūsu aizsardzības ministrs.
– Premjerministram šī bija pati pirmā vizīte Latvijā, un viņš bija ļoti apmierināts ar visām sarunām. Tāpat kā aizsardzības ministrs. Pavisam drīz vizītē Latvijā ieradīsies Nīderlandes integrācijas ministrs un izglītības ministrs, vizīti Latvijā plāno arī mūsu parlamenta spīkers. Mans premjerministrs pēc savas vizītes Latvijā teica, ka mūsu valstu divpusējās attiecības ir teicamas. Un tās patiešām ir teicamas. Mums ir arī labas partnerpilsētu attiecības starp Rīgu un Amsterdamu, starp Overaiselas provinci un vairākām Latvijas municipalitātēm. Mums ir plaši kultūras sakari. Sekmīgi attīstās tūrisma kontakti.
– Diemžēl marta beigās tika pārcelta Latvijas Valsts prezidentes valstsvizīte Nīderlandē.
– Jā, tam bija skumjš iemesls – nomira mūsu karalienes māte princese Juliana, un valstī tika izsludinātas sēras. Nīderlandē tonedēļ apstājās visa sabiedriskā dzīve.
– Taču man zināms, ka tieši tajās dienās karaliskajā ģimenē bija arī kāds priecīgs notikums.
– Jā, pasaulē nāca mūsu karalienes mazbērniņš. Gandrīz tajā pašā dienā, kad mūžībā aizgāja karalienes māte.
– Viss kā dzīvē – prieki un bēdas.
– Tieši tā. Tādēļ es gribu latviešiem novēlēt gaišu skatu uz nākotni un izmantot visas iespējas, ko jums tagad dos Latvijas dalība Eiropas Savienībā. Vēlu, lai jūsu valsts būtu stabila, droša un plaukstoša.

Jānis Ūdris,”LV”

janis.udris@vestnesis.lv