200 sējumu, 300 lapas katrā, 3,5 metrus garā plauktā

Marta Jaksona, Tulkošanas un terminoloģijas centra direktore

Marta Jaksona Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

– Vai 1.maijā latviešu valodā būs iztulkoti un pieejami visi Eiropas Savienības (ES) tiesību akti?
– Latvija, tāpat kā citas kandidātvalstis, ir atbildīgas par visu to tiesību aktu tulkošanu, kas pieņemti no ES darbības pirmsākumiem līdz šā gada 1.maijam. Tātad mums ir jātulko arī vēl 30.aprīlī pieņemtie dokumenti, ja tādi būs. Protams, simtprocentīgi viss uz 1.maiju objektīvu apstākļu dēļ nebūs iztulkots. Līdz šodienai Tulkošanas un terminoloģijas centrs (TTC) ir iztulkojis apmēram 94% no ES tiesību aktiem, kurus publicēs ES Oficiālajā Vēstnesī, un Latvija līdz ar Poliju šajā ziņā ir absolūtas līderes kandidātvalstu vidū. Vēl ir jātulko 2004. gadā pieņemtie jaunākie dokumenti. Par pieejamību: visi iztulkotie dokumenti sākotnēji ir pieejami TTC mājaslapā – www.ttc.lv. Pēc mūsu tulkojumu autentificēšanas tie ir pieejami ES tiesību aktu portālā Eur-Lex – www.europa.eu.int/eur-lex/en/index.html. Visi tulkojumi visās jauno dalībvalstu valodās tiks drukāti ES Oficiālā Vēstneša izdevumā. Katrā valodā būs 200 – 250 sējumi, katrā līdz 300 lapām. Pēc mums sniegtās informācijas, šos speciālizdevuma sējumus vienā valodā varēs sakārtot 3,5 metrus garā plauktā – tas sniedz priekšstatu par to, cik milzīgs ir bijis mūsu darba apjoms.
Tās ir regulas, direktīvas, lēmumi, dažādas konvencijas un citi tiesību akti, kurus ES iestādes ir pieņēmušas, sākot ar pirmās Eiropas Kopienas darbības dienu. Precīzu sarakstu ar dokumentiem, kas jātulko, ir izstrādājušas kopīgi Eiropas Savienības atbildīgās iestādes.
– Kā notiek pats ES tiesību aktu tulkošanas un autentifikācijas process?
–Esam izstrādājuši tiesību aktu tulkošanas procesu, pēc kura ikviena dokumenta tulkojums ietver trīs svarīgākās pakāpes: terminu izpēte, tulkošana un rediģēšana. Līdztekus šīm pamatstadijām dokumenta tulkojuma tapšanā notiek daudzas citas palīgdarbības un ir iesaistīti gan tehniskie darbinieki, gan konsultanti ministrijās un citās iestādēs. Kad dokuments izgājis šo procesu, tas tiek ievadīts ES izveidotā tulkojumu datu bāzē (CCVista). Tālāk šo tulkojumu caurskata ES Padomes vai Komisijas juristi lingvisti (kas ir no Latvijas). Tie veic pēdējās saturiskās korekcijas, ja tādas vajadzīgas. To dēvē par autentifikācijas procesu. Autentificēto tekstu nosūta uz ES Oficiālo Publikāciju biroju, kur to apstrādā korektori.
– Kā notiek darbs ar tām institūcijām, kurām šie normatīvi jāiedzīvina praksē, piemēram, ministrijām?
–TTC strādā jau kopš 1997.gada, tātad tulkošana sākās laikus. Ministrijām jau kopš centra darbības pirmsākumiem bija iespēja noteiktu kvotu ietvaros katru ceturksni pasūtīt sev nepieciešamo dokumentu tulkojumus.
– Vai ministrijas šo iespēju izmantoja?
– Jā, lai gan bija ceturkšņi, kad kāda ministrija savu kvotu vispār neizmantoja vai izmantoja tikai daļēji. Šādā gadījumā centra speciālisti paši izvēlējās attiecīgajā nozarē tulkojamos dokumentus.
– Nereti minēts, ka ES tiesību aktu tulkošanā svarīgākais ir tieši terminoloģiskais aspekts. Kā jūs to vērtējat?
– Precīzi atveidota terminoloģija patiesi ir viens no svarīgākajiem kvalitatīva tulkojuma kritērijiem. Pēc 1. maija latviešu valodā būs jārēķinās ne tikai ar ES tiesību aktos ietvertajām normām, bet ar tajos lietoto terminoloģiju un iekļautajiem terminiem. Šeit gribu uzsvērt to, ka ES tiesību akti regulē gandrīz visas jomas, arī tādas, kurās latviešu valodas terminoloģijas vispār nav (piemēram, pasaules okeānu zivju nosaukumi, eksotisko augu nosaukumi utt.) vai arī tā nav saskaņota. Tādēļ, lai risinātu terminoloģijas jautājumus, esam veidojuši dažādas terminoloģijas darba grupas. TTC sadarbojas arī ar Terminoloģijas komisiju, kura regulāri caurskata mūsu priekšlikumus terminu atveidē un sniedz atzinumus par tiem.
– Gadījumā, ja speciālistu starpā rodas strīds par termina atveidi, kam pieder galavārds?
– Galīgais variants jebkurā gadījumā ir konsenss, jo ir bezjēdzīgi izmantot terminus, kurus ikdienā neviens nelietos.
– Visbeidzot, kādi būs TTC uzdevumi pēc 1. maija?
– Centrs tāpat kā līdz šim turpinās tulkot Latvijas Republikas tiesību aktus angļu valodā, ar NATO darbību saistītos dokumentus, sniegs priekšlikumus terminoloģijas saskaņošanas jomā. Kā liecina prakse, arī vajadzība pēc citu dokumentu tulkojumiem latviešu valodā tikai pieaug. Ministrijas jau ir izstrādājušas sarakstu ar vairāk nekā 100 tiesību aktiem, kuru publicēšanu neprasa Eiropas Savienība, bet kuri, kā uzskata ministrijas, ir svarīgi mūsu sabiedrībai. Ja attiecīgs lēmums tiks pieņemts, TTC, iespējams, tulkos arī Eiropas Kopienas tiesu lēmumus, tā ka darāmā patiešām netrūkst.

Sandra Apele