Ministru kabineta noteikumi Nr.355

Rīgā 2004.gada 20.aprīlī (prot. Nr.23, 50.§)

Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 9.jūnija noteikumos Nr.217 “Obligātās nekaitīguma prasības materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku”

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 10.pantu

1. Izdarīt Ministru kabineta 1998.gada 9.jūnija noteikumos Nr.217 “Obligātās nekaitīguma prasības materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku” (Latvijas Vēstnesis, 1998, 174./175.nr., 2003,14.nr.) šādus grozījumus:

1.1. papildināt noteikumus ar 1.1 punktu šādā redakcijā:

“1.1 Noteikumi neattiecas uz materiāliem un priekšmetiem, ko izved no Eiropas Savienības dalībvalstīm.”;

1.2. svītrot 2.punktu;

1.3. izteikt 3.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

“3. Ja materiāli vai priekšmeti nonāk tiešā saskarē ar pārtiku, materiālu un priekšmetu pavaddokumentos vai uz to marķējuma, vai iepakojuma, vai uz pašiem materiāliem un priekšmetiem jābūt šādai viegli pamanāmai, skaidri salasāmai un neizdzēšamai informācijai:”;

1.4. izteikt 3.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

“3.3. ražotāja vai Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrēta izplatītāja nosaukumam un juridiskajai adresei vai reģistrētai preču zīmei.”;

1.5. svītrot 10.punktā vārdu “tikai”;

1.6. izteikt 21.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“21.1. tilpnēm, kuru tilpums ir mazāks par 0,5 litriem vai lielāks par 10 litriem;”;

1.7. izteikt 28.punktu šādā redakcijā:

“28. Ja rezultāts, kas iegūts, nosakot svina un kadmija migrāciju no keramikas priekšmeta saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumu, kā arī vēl vismaz trīs citu analogu priekšmetu (no vienas ražošanas partijas) analīzē iegūtais rezultāts nepārsniedz šo noteikumu 27.punktā minētos lielumus vairāk kā par 50 %, keramikas priekšmets atbilst obligātajām nekaitīguma prasībām.”;

1.8. izteikt 34.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

“34. Gumijas vai elastomēru knupīši un mānekļi nedrīkst izdalīt N-nitrozamīnus vai vielas, kas var pārvērsties par N-nitrozamīniem. Siekalu testa šķīdumā, ievērojot šo noteikumu 7.pielikumā minētos nosacījumus, nedrīkst izdalīties neviens N-nitrozamīns vai vielas, kas var pārvērsties par N-nitrozamīniem un ko var atklāt ar apstiprinātu metodi, kura atbilst šo noteikumu 7.pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Ar minēto metodi var atklāt šādus daudzumus:”;

1.9. izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce

uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1978.gada 30.janvāra Direktīvas 78/142/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz materiāliem un izstrādājumiem, kas satur vinilhlorīda monomēru un kam paredzēts saskarties ar pārtikas produktiem;

2) Komisijas 1980.gada 8.jūlija Direktīvas 80/766/EEK, ar ko nosaka Kopienas analīzes metodi, kas izmantojama, lai veiktu oficiālu kontroli attiecībā uz vinilhlorīda monomēra saturu materiālos un izstrādājumos, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem;

3) Komisijas 1981.gada 29.aprīļa Direktīvas 81/432/EEK, ar ko nosaka Kopienas analīzes metodi, kas izmantojama, veicot oficiālu kontroli attiecībā uz vinilhlorīdu, kas pārtikas produktos nonācis no materiāliem un priekšmetiem;

4) Komisijas 1982.gada 18.oktobra Direktīvas 82/711/EEK, ar ko nosaka pamatnoteikumus, kas ir nepieciešami, lai pārbaudītu tādu plastmasas materiālu un izstrādājumu sastāvdaļu migrāciju, kam paredzēts nonākt saskarē ar pārtikas produktiem;

5) Padomes 1984.gada 15.oktobra Direktīvas 84/500/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz keramikas izstrādājumiem, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem;

6) Padomes 1985.gada 19.decembra Direktīvas 85/572/EEK, ar ko nosaka sarakstu, kur uzskaitīti aizstājēji, kas izmantojami, lai pārbaudītu tādu plastmasas materiālu un izstrādājumu sastāvdaļu migrāciju, kam paredzēts nonākt saskarē ar pārtikas produktiem;

7) Padomes 1988.gada 21.decembra Direktīvas 89/109/EEK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz materiāliem un priekšmetiem, kas paredzēti saskarsmei ar pārtikas produktiem;

8) Komisijas 1993.gada 15.marta Direktīvas 93/10/EEK par reģenerētas celulozes plēves materiāliem un priekšmetiem, kam paredzēts saskarties ar pārtikas produktiem;

9) Komisijas 2002.gada 20.februāra Direktīvas 2002/16/EK par dažu epoksiatvasinājumu izmantošanu materiālos un izstrādājumos, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (Dokuments attiecas uz EEZ);

10) Komisijas 2002.gada 6.augusta Direktīvas 2002/72/EK, kas attiecas uz plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kuriem paredzēts saskarties ar pārtikas produktiem (Dokuments attiecas uz EEZ).”;

1.10. papildināt 2.pielikumu pirms tabulas ar 1.punktu šādā redakcijā:

“1. Plastmasas materiālu un priekšmetu ražošanā atļautas šādas izejvielas:”;

1.11. papildināt 2.pielikumu ar 2.punktu un tabulu šādā redakcijā:

“2. Izejvielas, kuras var turpināt izmantot līdz Eiropas Komisijas lēmumam par to iekļaušanu šī pielikuma 1.punktā:

1.12. papildināt 3.pielikumu pirms tabulas ar 1.punktu šādā redakcijā:

“1. Plastmasas materiālu un priekšmetu ražošanā atļautās piedevas (nepilnīgs saraksts), kas ir pilnībā saskaņotas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm:”;

1.13. papildināt 3.pielikumu ar 2.punktu un tabulu šādā redakcijā:

“2. Plastmasas materiālu un priekšmetu ražošanā atļautās piedevas (nepilnīgs saraksts), kuras var izmantot, ja ir veikta īpatnējās migrācijas robežas atbilstības pārbaude ar pārtikas aizstājēju D vai pārbaudāmajā vidē veikti aizstājējtesti saskaņā ar šiem noteikumiem:

1.14. papildināt noteikumus ar 6.pielikumu šādā redakcijā:

“6.pielikums

Ministru kabineta

1998.gada 9.jūnija noteikumiem Nr.217

Svina un kadmija noteikšana

I. No keramikas traukiem migrējoša svina un kadmija noteikšana

1. Pamatnoteikumi:

1.1. Pārbaudes šķidrums (pārtikas aizstājējs) ir svaigi pagatavots 4 % (V/V) etiķskābes ūdens šķīdums;

1.2. pārbaudi veic 22 Ī 2 °C temperatūrā, un tās ilgums ir 24 Ī 0,5 stundas;

1.3. ja nosaka svina migrāciju, paraugu nosedz ar atbilstošiem aizsardzības līdzekļiem un noliek to laboratorijā parastā apgaismojumā;

1.4. ja nosaka kadmija migrāciju vai arī svina un kadmija migrāciju, paraugu nosedz tā, lai nodrošinātu, ka pārbaudāmā virsma tiek uzglabāta pilnīgā tumsā.

2. Pildīšana:

2.1. paraugus, kurus var piepildīt:

2.1.1. piepilda ar 4 % (V/V) etiķskābes šķīdumu līdz līmenim, kas nepārsniedz 1 mm no pārpildes punkta, mērot no parauga augšējās malas;

2.1.2. paraugus ar plakanu vai nedaudz slīpu malu piepilda tā, lai attālums starp šķidruma virsmu un pārpildes punktu nav lielāks par 6 mm, mērot gar slīpo malu;

2.2. ja paraugus nevar piepildīt, parauga virsmu, kas nav paredzēta saskarei ar pārtiku, vispirms nosedz ar piemērotu aizsargslāni, kas var izturēt 4 % (V/V) etiķskābes iedarbību. Tad paraugu iegremdē traukā ar etiķskābi tā, lai virsma, kas paredzēta saskarei ar pārtiku, ir pilnībā nosegta ar pārbaudes šķidrumu.

3. Virsmas platība 1.kategorijas priekšmetiem ir vienlīdzīga ar meniska platību, kuru veido šķidruma brīvā virsma, ko iegūst, ievērojot piepildīšanas prasības.

II. Analīzes metodes svina un kadmija migrācijas kvantitatīvai noteikšanai

4. Metode ļauj kvantitatīvi noteikt īpašo svina un/vai kadmija migrāciju.

5. Īpašās svina un/vai kadmija migrācijas kvantitatīvu noteikšanu veic ar atomu absorbcijas spektrofotometriju.

6. Reaģenti:

6.1. visiem reaģentiem jābūt analītiskas kvalitātes, ja nav noteikts citādi;

6.2. ja nepieciešams ūdens, tam vienmēr jābūt destilētam vai līdzvērtīgas kvalitātes ūdenim;

6.3. pievienojot 40 ml ledus etiķskābei līdz 1000 ml tilpumam, pagatavo 4 % (V/V) etiķskābes ūdens šķīdumu.

7. Sagatavo standartšķīdumus, kas satur 1000 mg/l svina un vismaz 500 mg/l kadmija attiecīgi 4 % etiķskābes šķīdumā (6.3.apakšpunkts).

8. Aparatūra — atomu absorbcijas spektrofotometrs, kura noteikšanas robežas svinam un kadmijam ir:

8.1. svinam — vienāds vai mazāks par 0,1 mg/l;

8.2. kadmijam — vienāds vai mazāks par 0,01 mg/l.

9. Noteikšanas robežas definē kā elementa koncentrāciju 4 % etiķskābes šķīdumā (6.3.apakšpunkts), kas dod signālu, kurš līdzvērtīgs divkāršam instrumenta fona troksnim.

10. Parauga sagatavošana:

10.1. paraugam jābūt tīram un uz tā nedrīkst būt tauki vai citas vielas, kas varētu ietekmēt pārbaudi;

10.2. paraugu nomazgā šķīdumā, kas satur sadzīves šķidro mazgājamo līdzekli, aptuveni 40 °C temperatūrā. Paraugu vispirms noskalo ūdensvada ūdenī un tad destilētā ūdenī vai līdzvērtīgas kvalitātes ūdenī. Notecina un nosusina tā, lai nebūtu nekādu traipu. Pārbaudāmo virsmu pēc notīrīšanas vairs nedrīkst aiztikt.

11. Svina un/vai kadmija kvantitatīvā noteikšana:

11.1. paraugu, kurš sagatavots atbilstoši šī pielikuma 10.punkta prasībām, pārbauda atbilstoši šajā pielikumā noteiktajiem apstākļiem;

11.2. pirms ņem pārbaudes šķīdumu svina un/vai kadmija kvantitatīvai noteikšanai, parauga sastāvu homogenizē, izmantojot piemērotu metodi, kas nepieļauj šķīduma zudumus vai to, ka tiek pārbaudīti virsmas nodilumi;

11.3. ar reaģentu, ko izmanto katrai kvantitatīvās noteikšanas sērijai, veic tukšo analīzi.”;

1.15. papildināt noteikumus ar 7.pielikumu šādā redakcijā:

“7.pielikums

Ministru kabineta

1998.gada 9.jūnija noteikumiem Nr.217

No gumijas vai elastomēru knupīšiem un mānekļiem izdalījušos

N-nitrozamīnu vai vielu, kas var pārvērsties par N-nitrozamīniem, noteikšanas nosacījumi

1. Siekalu testa šķidrumu iegūst, izšķīdinot 4,2 g nātrija bikarbonāta (NaHCO3), 0,5 g nātrija hlorīda (NaCl), 0,2 g kālija karbonāta (K2CO3) un 30,0 mg nātrija nitrīta (NaNO2) vienā destilēta ūdens litrā vai līdzvērtīgas kvalitātes ūdenī. Šķīduma pH vērtībai jābūt 9.

2. Materiāla paraugus, kas iegūti no piemērota daudzuma knupīšiem vai mānekļiem, 40 Ī 2 °C temperatūrā uz 24 stundām iegremdē s iekalu testa šķidrumā.

3. Kritēriji, kas piemērojami N-nitrozamīnu un N-nitrozējamo vielu izdalīšanās noteikšanas metodei:

3.1. N-nitrozamīnu izdalīšanos noteic katra šķīduma, kas iegūts saskaņā ar pirmo un otro punktu, vienā alikvotā daļā. N-nitrozamīnus no alikvotās daļas ekstrahē ar dihlormetānu (DHM), kas nesatur N-nitrozamīnu, un noteic gāzu hromatogrāfijā;

3.2. N-nitrozējamo vielu izdalīšanos noteic katra šķīduma, kas iegūts saskaņā ar pirmo un otro punktu , citā alikvotā daļā. N-nitrozējamās vielas pārvērš N-nitrozamīnos, alikvoto daļu skābinot ar sālsskābi. Iegūtos N-nitrozamīnus no šķīduma ekstrahē ar DHM un noteic gāzu hromatogrāfijā. “

2. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

Ministru prezidents I.Emsis

Veselības ministrs R.Muciņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.