• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2004. gada 20. aprīļa noteikumi Nr. 354 "Būtiskās prasības kosmētikas līdzekļiem, to marķējumam un to ievērošanas uzraudzības kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.04.2004., Nr. 68 https://www.vestnesis.lv/ta/id/87895-noteikumi-par-butiskajam-prasibam-kosmetikas-lidzekliem-un-to-uzraudzibas-kartibu

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.355

Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 9.jūnija noteikumos Nr.217 "Obligātās nekaitīguma prasības materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku"

Vēl šajā numurā

30.04.2004., Nr. 68

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 354

Pieņemts: 20.04.2004.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ministru kabineta noteikumi Nr.354

Rīgā 2004.gada 20.aprīlī (prot. Nr.23 49.§)

Būtiskās prasības kosmētikas līdzekļiem, to marķējumam un to ievērošanas uzraudzības kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 7.panta pirmo daļu un Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 21.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka būtiskās prasības kosmētikas līdzekļiem un to marķējumam, kā arī šo prasību ievērošanas uzraudzības kārtību, lai nodrošinātu sabiedrības veselības saglabāšanu, vienlaikus ievērojot ekonomiskās un tehnoloģiskās prasības.

2. Kosmētikas līdzeklis šo noteikumu izpratnē ir viela vai produkts, kas nonāk saskarē ar atsevišķām cilvēka ķermeņa ārējām daļām (epidermu, apmatojumu, nagiem, lūpām, ārējiem dzimumorgāniem), zobiem un mutes dobuma gļotādu un ko lieto tikai vai galvenokārt minēto ķermeņa daļu tīrīšanai, iesmaržošanai, izskata mainīšanai, aizsardzībai, uzturēšanai labā stāvoklī vai ķermeņa smaržas koriģēšanai. Kosmētikas līdzekļu pamatveidi ir norādīti šo noteikumu 1.pielikumā.

3. Galaprodukts šo noteikumu izpratnē ir kosmētikas līdzeklis, kuru piedāvā tirgū un padara pieejamu gala patērētājam, vai tā prototips (pirmais paraugs vai modelis, kurš netiek ražots partijās un no kura tiek kopēts vai izstrādāts galaprodukts).

4. Noteikumi neattiecas uz kosmētikas līdzekļiem, kuri satur stronciju un tā savienojumus, izņemot stroncija laktātu, nitrātu un polikarboksilātu, kas minēti šo noteikumu 2.pielikumā, stroncija sulfīdu, hlorīdu, acetātu, hidroksīdu un peroksīdu, kuru lietošana ir atļauta saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu, kā arī stroncija lakas, pigmentus un sāļus krāsvielās, kuras minētas šo noteikumu 4.pielikumā (ar atsauci(3)).

5. Kosmētikas līdzeklis nedrīkst radīt kaitējumu cilvēka veselībai, ja tas lietots normālos vai paredzamos apstākļos, ņemot vērā produkta veidu, tā marķējumu, jebkādus lietošanas un uzglabāšanas nosacījumus, instrukcijas vai informāciju, kuru sniedzis kosmētikas līdzekļa ražotājs vai importētājs.

II. Prasības kosmētikas līdzekļa sastāvam

6. Kosmētikas līdzekli aizliegts piedāvāt tirgū, ja tā sastāvā ir:

6.1. šo noteikumu 2.pielikumā minētās sastāvdaļas;

6.2. šo noteikumu 3.pielikuma 1.punktā minētās sastāvdaļas, kuras tiek izmantotas ārpus šajā punktā noteiktās lietošanas jomas, kā arī neievērojot noteiktos lietošanas ierobežojumus;

6.3. krāsvielas (vielas, ko izmanto, lai kosmētikas līdzeklim piešķirtu noteiktu krāsu vai mainītu ādas, nagu vai matu krāsu), kas nav minētas šo noteikumu 4.pielikumā, izņemot kosmētikas līdzekļus, kuru sastāvā esošās krāsvielas paredzētas vienīgi matu krāsošanai;

6.4. šo noteikumu 4.pielikumā minētās krāsvielas, kuras tiek izmantotas ārpus šajā pielikumā noteiktās lietošanas jomas, kā arī neievērojot šajā pielikumā noteiktos lietošanas ierobežojumus, izņemot kosmētikas līdzekļus, kuru sastāvā esošās krāsvielas paredzētas vienīgi matu krāsošanai;

6.5. konservanti (vielas, kuras var pievienot kosmētikas līdzeklim ar mērķi aizkavēt mikroorganismu attīstību kosmētikas līdzeklī), kas nav minēti šo noteikumu 5.pielikumā;

6.6. šo noteikumu 5.pielikumā minētie konservanti, kas lietoti, neievērojot šajā pielikumā noteiktos lietošanas ierobežojumus. Šajā pielikumā ar atsauci(1) minētās vielas var pievienot kosmētikas līdzeklim koncentrācijā, kas atšķiras no 5.pielikumā noteiktās, ja kosmētikas līdzeklī tās izmanto citiem specifiskiem mērķiem, kas norādīti kosmētikas līdzekļa marķējumā;

6.7. ultravioletā starojuma filtri (vielas, kuras ir sauļošanās līdzekļu sastāvā, lai aizturētu ultravioletos starus un aizsargātu cilvēka ādu no to nelabvēlīgās ietekmes), kas nav minēti šo noteikumu 6.pielikumā. Šo noteikumu 6.pielikumā minētos ultravioletā starojuma filtrus var pievienot arī citiem kosmētikas līdzekļiem, nepārsniedzot šajā pielikumā noteiktās koncentrācijas;

6.8. šo noteikumu 6.pielikumā minētie ultravioletā starojuma filtri, kas lietoti, neievērojot šajā pielikumā noteiktos lietošanas ierobežojumus. Šīs prasības neattiecas uz ultravioletā starojuma filtriem, kas pievienoti, lai aizsargātu kosmētikas līdzekli no ultravioletā starojuma;

6.9. vielas, kuras klasificētas kā pirmās, otrās un trešās kategorijas kancerogēnas, mutagēnas un reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas un minētas vides ministra apstiprinātajā bīstamo ķīmisko vielu sarakstā. Trešās kategorijas kancerogēnas, mutagēnas un reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas var lietot kosmētikas līdzekļu sastāvā, ja tās ir novērtējusi un atļāvusi lietošanai kosmētikas līdzekļos Eiropas Komisijas Kosmētikas līdzekļu un nepārtikas produktu zinātniskā padome (SCCNFP — Scientific Commitee on Cosmetic Products and Non-Food Products intended for Consumers).

7. Kosmētikas līdzekļa sastāvā ir pieļaujams šo noteikumu 2.pielikumā minēto sastāvdaļu piemaisījums, ja, ievērojot labu ražošanas praksi, to nav iespējams novērst un kosmētikas līdzeklis atbilst šo noteikumu 4.punktā noteiktajām prasībām.

8. Kosmētikas līdzekļa sastāvā šo noteikumu 3.pielikuma II daļā minētās sastāvdaļas var būt līdz šo noteikumu 3.pielikuma II daļā (8.aile) norādītajam datumam, ja tiek ievēroti noteiktie lietošanas ierobežojumi.

9. Latvijas tirgū piedāvāta kosmētikas līdzekļa sastāvā var būt krāsvielas, konservanti un ultravioletā starojuma filtri, kas nav minēti šo noteikumu 4., 5. un 6.pielikumā. Šādā gadījumā atļauju sastāvdaļas izmantošanai konkrētā kosmētikas līdzeklī izsniedz Valsts sanitārā inspekcija.

10. Šo noteikumu 9.punktā minēto atļauju izsniedz, ja kosmētikas līdzekļa ražotājs vai viņa pārstāvis, vai persona, pēc kuras pasūtījuma kosmētikas līdzeklis tiek ražots (turpmāk — ražotājs), vai persona, kura ir atbildīga par importētā kosmētikas līdzekļa piedāvāšanu Eiropas Savienības tirgū (turpmāk — importētājs) iesniedz Valsts sanitārajā inspekcijā iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:

10.1. ražotāja vai importētāja nosaukums, komercreģistra reģistrācijas apliecības numurs, faktiskā un juridiskā adrese, atbildīgās personas pilnvarojums un personu apliecinoša dokumenta kopija;

10.2. precīza tās sastāvdaļas identifikācija, kurai tiek lūgta atļauja:

10.2.1. šo noteikumu 46.2.1.apakšpunktā minētais nosaukums;

10.2.2. ja šo noteikumu 46.2.1.apakšpunktā minētais nosaukums vai numurs nepastāv (piemēram, dabiskas izcelsmes sastāvdaļām), norāda pamatmateriāla nosaukumu, auga vai dzīvnieka izmantotās daļas nosaukumu un sastāvdaļu komponentu nosaukumus, piemēram, šķīdinātājs;

10.3. sastāvdaļas drošuma novērtējums attiecībā uz cilvēku veselību, ņemot vērā sastāvdaļas vispārējo toksikoloģisko raksturojumu, ķīmisko uzbūvi, ekspozīcijas līmeni un izmantošanu konkrētajā kosmētikas līdzeklī, atbilstoši šo noteikumu 58.4. un 58.5.apakšpunktam;

10.4. tā kosmētikas līdzekļa nosaukums un pielietojums, kurā paredzēts sastāvdaļu izmantot;

10.5. kosmētikas līdzekļa drošuma novērtējums attiecībā uz cilvēku veselību, ņemot vērā sastāvdaļu vispārējo toksikoloģisko raksturojumu, ķīmisko uzbūvi un ekspozīcijas līmeni, atbilstoši šo noteikumu 58.4. un 58.5.apakšpunktam;

10.6. sastāvdaļas funkcija kosmētikas līdzeklī un izmantošanas priekšrocības salīdzinājumā ar šo noteikumu 4., 5. un 6.pielikumā minēto atļauto sastāvdaļu pielietojumu un detalizēts pamatojums tās izmantošanai.

11. Valsts sanitārā inspekcija veic iesniegto dokumentu ekspertīzi šo noteikumu 48.punktā noteiktajā kārtībā un termiņos.

12. Valsts sanitārā inspekcija atļauju izsniedz uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem.

13. Valsts sanitārā inspekcija mēneša laikā pēc šo noteikumu 9.punktā minētās atļaujas izsniegšanas paziņo par to Eiropas Komisijai un visu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

14. Ne vēlāk kā piecus mēnešus pirms šo noteikumu 12.punktā noteiktā atļaujas derīguma termiņa beigām ražotājs vai importētājs var iesniegt Valsts sanitārajā inspekcijā iesniegumu ar lūgumu Latvijā atļautās sastāvdaļas iekļaut Eiropas Savienībā kosmētikas līdzekļos atļauto krāsvielu, konservantu un ultravioletā starojuma filtru sarakstā (turpmāk — Eiropas Savienībā atļauto sastāvdaļu saraksts). Šādā gadījumā papildus šo noteikumu 10.punktā minētajai informācijai iesniedz zinātnisku un klīnisku pētījumu rezultātus.

15. Valsts sanitārā inspekcija mēneša laikā pēc dokumentu saņemšanas veic to ekspertīzi un pieņem motivētu lēmumu atbalstīt vai atteikt atbalstu sastāvdaļas iekļaušanai Eiropas Savienībā atļauto sastāvdaļu sarakstā. Par pieņemto lēmumu rakstiski informē ražotāju vai importētāju. Ja pieņemts lēmums par atteikumu, norāda arī lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņus. Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša termiņu nav iespējams ievērot, Valsts sanitārā inspekcija to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.

16. Ja pieņem lēmumu par atbalstu sastāvdaļas iekļaušanai Eiropas Savienībā atļauto sastāvdaļu sarakstā, Valsts sanitārā inspekcija mēneša laikā nosūta Eiropas Komisijai pieteikumu sastāvdaļas iekļaušanai Eiropas Savienībā atļauto sastāvdaļu sarakstā. Pieteikumam pievieno dokumentus, kas pamato šādu iekļaušanu un norāda sastāvdaļas funkciju kosmētikas līdzeklī. Šādā gadījumā šo noteikumu 12.punktā minētais atļaujas derīguma termiņš tiek pagarināts līdz Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanai par iesniegto pieteikumu sastāvdaļas iekļaušanai Eiropas Savienībā atļauto sastāvdaļu sarakstā, bet ne ilgāk par 18 mēnešiem no pieteikuma saņemšanas Eiropas Komisijā.

17. Ja kosmētikas līdzekļa sastāvā, pamatojoties uz Valsts sanitārās inspekcijas izsniegto atļauju, ir šo noteikumu 9.punktā minētā sastāvdaļa, kosmētikas līdzekļa marķējumā ir īpaša norāde par sastāvdaļas esību kosmētikas līdzeklī.

18. Latvijas tirgū aizliegts piedāvāt kosmētikas līdzekli:

18.1. kura galaprodukta atbilstības pārbaude veikta, izmantojot dzīvniekus, ja piemērojamas alternatīvas metodes (toksicitātes un citu veselības seku noteikšanai), kas minētas šo noteikumu 7.pielikumā (turpmāk — alternatīvās pārbaudes metodes);

18.2. kurš satur sastāvdaļas vai sastāvdaļu kombinācijas, kuru atbilstības pārbaude veikta, izmantojot dzīvniekus, ja ir piemērojamas alternatīvās pārbaudes metodes.

19. Latvijā ir aizliegts izmantot dzīvniekus:

19.1. kosmētikas līdzekļa galaprodukta testēšanai, lai noteiktu tā atbilstību šo noteikumu prasībām;

19.2. kosmētikas līdzekļa sastāvdaļu vai sastāvdaļu kombināciju testēšanai, ja ir piemērojamas alternatīvās pārbaudes metodes.

20. Kosmētikas līdzekļa ķīmiskā sastāva noteikšanai izmanto standarta metodes, kas minētas šo noteikumu 8.pielikumā.

21. Kosmētikas līdzekļa mikrobioloģiskās tīrības kritēriji un to noteikšanas metodes ir noteiktas šo noteikumu 9.pielikumā.

III. Prasības kosmētikas līdzekļa marķējumam

22. Kosmētikas līdzekļa marķējumā ietvertā informācija nedrīkst maldināt par produkta identitāti, īpašībām, funkciju, sastāvu un sastāvdaļu īpašībām, daudzumu, minimālo derīguma termiņu (datums, līdz kuram kosmētikas līdzeklis saglabā savas specifiskās īpašības un funkciju un atbilst drošuma prasībām, ja tiek ievērots noteiktais uzglabāšanas režīms), izcelsmi, lietošanas noteikumiem un iespējamo risku, to lietojot.

23. Kosmētikas līdzekļa marķējumā aizliegts lietot tekstu, nosaukumus, preču zīmes, attēlus un piktogrammas (informācijas zīme stilizēta attēla veidā), kas rada iespaidu, ka šim kosmētikas līdzeklim piemīt īpašības, kādas tam patiesībā nepiemīt.

24. Kosmētikas līdzekļa marķējums ir uz kosmētikas līdzekļa primārā iepakojuma (kam ir tieša saskare ar kosmētikas līdzekli) un iepakojuma, kurā ir ievietots primārais iepakojums, bet šo noteikumu 25.7.apakšpunktā minētā informācija var būt tikai uz iepakojuma, kurā ir ievietots primārais iepakojums. Marķējumam jābūt neizdzēšamam un viegli salasāmam.

25. Kosmētikas līdzekļa marķējumā norāda šādu informāciju:

25.1. kosmētikas līdzekļa nosaukums;

25.2. kosmētikas līdzekļa ražotāja vai par importētā kosmētikas līdzekļa pirmo piedāvāšanu Eiropas Savienības tirgū atbildīgās personas (turpmāk — pirmais importētājs) nosaukums un adrese. Šo informāciju var saīsināt, ja saīsinājums ļauj identificēt minētās personas;

25.3. ziņas par kosmētikas līdzekļa izcelsmes valsti, ja tas ražots ārpus Eiropas Savienības;

25.4. neto masa vai tilpums kosmētikas līdzekļa iepakošanas laikā, izņemot šo noteikumu 26.punktā minētos gadījumus;

25.5. kosmētikas līdzekļa minimālais derīguma termiņš, izņemot šo noteikumu 30.punktā minētos gadījumus;

25.6. kosmētikas līdzekļa funkcija (pielietojums), ja pēc noformējuma nevar pārliecinoši spriest par tā lietošanu;

25.7. kosmētikas līdzekļa sastāvdaļu (sintētiskas vai dabiskas izcelsmes viela vai preparāts, izņemot smaržu un aromātiskās kompozīcijas, kas ir lietotas kosmētikas līdzekļa sastāvā) saraksts;

25.8. kosmētikas līdzekļa partijas numurs, kods vai citas pazīmes, kas ļauj identificēt kosmētikas līdzekļa partiju;

25.9. lietošanas noteikumi un brīdinājumi, īpaši, ja tādi ir minēti šo noteikumu 3., 4., 5. un 6.pielikumā, kā arī jebkura brīdinoša informācija, kas attiecas uz kosmētikas līdzekļa profesionālu izmantošanu.

26. Šo noteikumu 25.punktā minētās marķējuma prasības attiecas arī uz kosmētikas līdzekļiem, kuri netiek iepriekš iepakoti, vai to realizācijas vietā pirms realizācijas tiek iepakoti atbilstoši patērētāja pieprasītajam daudzumam, vai tiek iepakoti tūlītējai pārdošanai. Šādā gadījumā informāciju norāda kosmētikas līdzeklim pievienotajā anotācijā, etiķetē, uz lentes vai kartes.

27. Neto masu vai tilpumu var nenorādīt:

27.1. kosmētikas līdzeklim, kura neto masa ir mazāka par pieciem gramiem vai neto tilpums ir mazāks par pieciem mililitriem;

27.2. uz vienreizējai lietošanai paredzēta kosmētikas līdzekļa iepakojuma;

27.3. fasētam kosmētikas līdzeklim, ja iepakojumā atrodas vairākas vienādas kosmētikas līdzekļa vienības, kuras parasti realizē kā vienību kopumu un kurām nav svarīgi norādīt masu vai tilpumu, ja vienību skaits norādīts uz iepakojuma. Minētā norāde nav obligāta, ja vienības netiek realizētas kā vienību kopums vai iepakojumā esošās vienības ir redzamas un saskaitāmas, neatverot iepakojumu;

27.4. kosmētikas līdzeklim, kuru patērētājam reklāmas nolūkā izsniedz bez maksas.

28. Kosmētikas līdzekļa marķējumā pirms minimālā derīguma termiņa norādes ir vārdi “Ieteicams līdz ... beigām” un norādīts datums vai norāde, kurā vietā uz iepakojuma ir minēts datums. Minimālā derīguma termiņa datumu norāda šādā secībā — mēnesis un gads vai diena, mēnesis un gads.

29. Ja nepieciešams, kosmētikas līdzekļa marķējumā norāda uzglabāšanas režīmu, kas jāievēro, lai kosmētikas līdzeklis noteiktajā minimālā derīguma termiņa laikā saglabātu savas specifiskās īpašības un funkciju.

30. Derīguma termiņu var nenorādīt kosmētikas līdzeklim, kura minimālais derīguma termiņš pārsniedz 30 mēnešus. Šāda kosmētikas līdzekļa marķējumā norāda šo noteikumu 10.pielikumā norādīto simbolu un laikposmu (mēnešus un/vai gadus) pēc tā atvēršanas, kurā kosmētikas līdzekli var lietot bez jebkāda kaitējuma patērētājam.

31. Kosmētikas līdzekļa marķējumā sastāvdaļas norāda dilstošā masas secībā, atbilstoši to sākotnēji pievienotajam daudzumam. Pirms sastāvdaļu saraksta ir vārds “Sastāvdaļas” vai “Ingredienti”.

32. Kosmētikas līdzekļa sastāvdaļas, kuru koncentrācija produktā ir zemāka par vienu procentu, var norādīt jebkurā secībā pēc sastāvdaļām, kuru koncentrācija produktā ir lielāka par vienu procentu.

33. Sastāvdaļu sarakstā smaržu un aromātiskās kompozīcijas un to izejvielas norāda atbilstoši Kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu vienotajai starptautiskajai nomenklatūrai (INCI — International Nomenclature for Cosmetic Ingredients) (turpmāk — INCI) ar vārdu “Parfum” vai “Aroma”. Smaržkompozīciju sastāvdaļas, kuru klātbūtne ir jānorāda saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikuma aili “Citi ierobežojumi un prasības”, norāda sastāvdaļu sarakstā neatkarīgi no to funkcijas kosmētikas līdzeklī.

34. Dekoratīvās kosmētikas līdzeklim, kuru ražo vairākos krāsu toņos, sastāvdaļu uzskaitījumā norāda visas attiecīgajos toņos izmantojamās krāsvielas, pievienojot vārdus “Sastāvā var būt” vai simbolu “+/-”.

35. Krāsvielas var norādīt jebkurā secībā pēc citām kosmētikas līdzekļa sastāvdaļām ar krāsvielas indeksa numuru vai krāsvielas nosaukumu atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam. Ja krāsviela tiek pievienota kosmētikas līdzeklim citiem mērķiem, marķējumā norāda sastāvdaļas nosaukumu atbilstoši INCI.

36. Sastāvdaļu nosaukumus norāda atbilstoši INCI minētajiem nosaukumiem. Ja INCI attiecīgās sastāvdaļas nosaukums nav minēts, norāda citu starptautisko alternatīvo nosaukumu atbilstoši INCI noteiktajiem veidiem, tajā skaitā:

36.1. Kosmētikas, tualetes līdzekļu un parfimērijas asociācijas (CTFA — Cosmetic, Toiletry and Fragrance Association) nosaukums;

36.2. Eiropas Farmakopejas (European Pharmacopoeia) nosaukums;

36.3. Pasaules veselības organizācijas (World Health Organisation) rekomendētais starptautiskais nepatentētais nosaukums;

36.4. Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienības nomenklatūras (IUPAC — International Union of Pure and Applied Chemistry) (turpmāk — IUPAC) nosaukums;

36.5. Eiropā tirdzniecībā esošo ķīmisko vielu sarakstā (EINECS — European Inventory of Existing Chemical Substances) (turpmāk — EINECS) minētais nosaukums;

36.6. Eiropā reģistrēto ķīmisko vielu sarakstā (ELINCS — European List of Notified Chemical Substances) (turpmāk — ELINCS) minētais nosaukums un numurs;

36.7. ķīmiskās vielas reģistrācijas numurs ķīmijas referatīvajā žurnālā Chemical Abstracts Services (turpmāk — CAS numurs).

37. Ja kosmētikas līdzekļa sastāvdaļas sastāvā ir vairākas vielas, marķējumā katru vielu norāda atsevišķi.

38. Par kosmētikas līdzekļa sastāvdaļām neuzskata:

38.1. izejmateriālu piemaisījumus;

38.2. tehnoloģiskās palīgvielas, kuras izmanto ražošanas procesā, bet kuru nav galaproduktā;

38.3. vielas, kuras precīzi noteiktos daudzumos tiek izmantotas kā smaržu un aromātisko kompozīciju šķīdinātāji vai nesējvielas.

39. Ja praktisku iemeslu dēļ nav iespējams šo noteikumu 25.7.apakšpunktā noteikto informāciju norādīt uz kosmētikas līdzekļa primārā iepakojuma vai iepakojuma, kurā ir ievietots primārais iepakojums, to norāda kosmētikas līdzeklim pievienotajā anotācijā, etiķetē, uz lentes vai kartes. Šādā gadījumā uz kosmētikas līdzekļa iepakojuma, kurā ir ievietots primārais iepakojums, bet, ja tāda nav, uz primārā iepakojuma sniedz norādi par informācijas pievienošanu vai šo noteikumu 11.pielikumā norādīto simbolu.

40. Ja ziepju, vannas bumbiņu vai cita maza izmēra kosmētikas līdzekļa izmēru vai formas dēļ nav iespējams šo noteikumu 25.7.apakšpunktā noteikto informāciju norādīt uz pievienotās etiķetes, lentes vai kartes, to norāda labi redzamā veidā tirdzniecības vietā blakus kosmētikas līdzeklim, kas tiek piedāvāts pārdošanai.

41. Ja attiecīgā kosmētikas līdzekļa izmērs ir neliels, informāciju, kas paredzēta šo noteikumu 25.8.apakšpunktā, var sniegt tikai uz iepakojuma, kurā ir ievietots primārais iepakojums.

42. Ja praktisku iemeslu dēļ nav iespējams šo noteikumu 25.9.apakšpunktā minēto informāciju norādīt uz kosmētikas līdzekļa primārā iepakojuma un iepakojuma, kurā ir ievietots primārais iepakojums, to norāda kosmētikas līdzeklim pievienotajā anotācijā, etiķetē, uz lentes vai kartes. Šādā gadījumā uz kosmētikas līdzekļa primārā iepakojuma un uz iepakojuma, kurā ir ievietots primārais iepakojums, sniedz norādi vai šo noteikumu 11.pielikumā norādīto simbolu.

43. Kosmētikas līdzekļa ražotājs vai importētājs var norādīt uz kosmētikas līdzekļa iepakojuma, marķējumā, paziņojumā, pievienotajā informācijā, jebkādā citā dokumentācijā vai atsauksmēs par kosmētikas līdzekli, ka kosmētikas līdzekļa testēšanā nav izmantoti dzīvnieki, tikai tādos gadījumos, ja ražotājs un izejvielu piegādātāji tiešām nav izmantojuši dzīvniekus galaprodukta, tā prototipa vai kādas sastāvdaļas testēšanā, kā arī nav lietojuši sastāvdaļas, kuru testēšanā kāds cits izmantojis dzīvniekus, lai izstrādātu jaunus kosmētikas līdzekļus.

44. Lai saglabātu komercnoslēpumu, kosmētikas līdzekļa sastāvdaļu sarakstā var neiekļaut vienas vai vairāku sastāvdaļu nosaukumu. Šādā gadījumā sastāvdaļas nosaukums sastāvdaļu sarakstā tiek aizstāts ar sastāvdaļas reģistrācijas numuru vai kosmētikas līdzekļa sastāvdaļas patentēto nosaukumu.

45. Šo noteikumu 44.punktā minēto sastāvdaļas reģistrācijas numuru piešķir Valsts sanitārā inspekcija.

46. Lai saņemtu atļauju sastāvdaļas komercnoslēpuma saglabāšanai un reģistrācijas numuru, kosmētikas līdzekļa ražotājs vai pirmais importētājs, ja tas atrodas Latvijā, pirms kosmētikas līdzekļa piedāvāšanas tirgū iesniedz Valsts sanitārajā inspekcijā iesniegumu. Iesniegumā norāda šādu informāciju:

46.1. ražotāja vai pirmā importētāja nosaukums un adrese, komercreģistra reģistrācijas apliecības numurs;

46.2. precīza tās sastāvdaļas identifikācija, kurai tiek lūgta komercnoslēpuma saglabāšana:

46.2.1. CAS numurs, EINECS numurs, krāsvielas indeksa numurs, ķīmiskais nosaukums, IUPAC nosaukums, INCI nosaukums, Eiropas Farmakopejas nosaukums, Pasaules veselības organizācijas rekomendētais starptautiskais nepatentētais nosaukums un cits starptautiskais alternatīvais nosaukums, ja tāds ir;

46.2.2. ELINCS nosaukums un numurs, ja tāds ir, un informācija par sastāvdaļas pieteikšanu ķīmiskās vielas komercnoslēpuma saglabāšanai un tās izskatīšanas rezultātiem, ja tāda ir;

46.2.3. ja šo noteikumu 46.2.1. un 46.2.2.apakšpunktā minētais nosaukums vai numurs nepastāv (piemēram, dabiskas izcelsmes sastāvdaļām), norāda pamatmateriāla nosaukumu, auga vai dzīvnieka izmantotās daļas nosaukumu un sastāvdaļu komponentu nosaukumus, piemēram, šķīdinātājus;

46.3. sastāvdaļas drošuma novērtējums attiecībā uz cilvēka veselību, ņemot vērā sastāvdaļas vispārējo toksikoloģisko raksturojumu, ķīmisko uzbūvi, ekspozīcijas līmeni un izmantošanu konkrētajā kosmētikas līdzeklī, atbilstoši šo noteikumu 58.4. un 58.5.apakšpunktam;

46.4. kosmētikas līdzekļu veidi, kuros paredzams sastāvdaļu lietot;

46.5. komercnoslēpuma saglabāšanas detalizēts pamatojums;

46.6. kosmētikas līdzekļa, kurš saturēs pieteikto sastāvdaļu, nosaukums. Ja kosmētikas līdzekli piedāvā tirgū ar dažādiem nosaukumiem, norāda visus kosmētikas līdzekļa tirdzniecības nosaukumus. Ja kosmētikas līdzekļa nosaukums vēl nav zināms, šo informāciju var iesniegt pēc pieteikuma iesniegšanas, bet ne vēlāk kā 15 dienas pirms kosmētikas līdzekļa piedāvāšanas tirgū. Ja sastāvdaļa tiek izmantota vairākos kosmētikas līdzekļos, pietiek ar vienu pieteikumu, kurā ir skaidri norādīts, kādos kosmētikas līdzekļos sastāvdaļa tiks lietota;

46.7. paziņojums par sastāvdaļas pieteikšanu citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilnvarotās institūcijās komercnoslēpuma saglabāšanai un par tā izskatīšanas rezultātiem.

47. Šo noteikumu 46.5.apakšpunktā minētajā pamatojumā attiecīgi norāda vienu no šādiem nosacījumiem:

47.1. informācija par kosmētikas līdzekļa sastāvdaļu vai tās lietojumu nav aprakstīta un attiecīgajā nozarē nav zināma;

47.2. informācija par sastāvdaļu nav publiski pieejama, neraugoties uz to, ka ir iesniegts patenta pieteikums attiecībā uz sastāvdaļu vai tās lietojumu;

47.3. ja informācija par sastāvdaļu būtu zināma, to viegli varētu atdarināt, tādējādi radot kaitējumu pieteicējam.

48. Valsts sanitārā inspekcija šo noteikumu 46.punktā minēto dokumentu ekspertīzi veic mēneša laikā un par pieņemto lēmumu rakstiski informē ražotāju vai pirmo importētāju. Ja ir nepieciešama papildu informācija par sastāvdaļu un tās īpašībām, izskatīšanas laiku var pagarināt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, bet ne vairāk kā līdz sešiem mēnešiem, par to paziņojot iesniedzējam. Lēmumā par ekspertīzes rezultātiem norāda ražotāja vai pirmā importētāja nosaukumu, sastāvdaļas nosaukumu, kosmētikas līdzekļa nosaukumu, kurš satur pieteikto sastāvdaļu, un piešķirto sastāvdaļas reģistrācijas numuru vai atteikuma iemeslus, norādot lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņus.

49. Valsts sanitārā inspekcija piešķir sastāvdaļas reģistrācijas numuru uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem. Pēc ražotāja vai pirmā importētāja iesnieguma Valsts sanitārā inspekcija var pieņemt lēmumu par sastāvdaļas reģistrācijas numura derīguma termiņa pagarināšanu uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem. Šādā gadījumā ražotāja vai pirmā importētāja iesniegumu izskata šo noteikumu 48.punktā noteiktajā kārtībā.

50. Sastāvdaļas reģistrācijas numuru veido septiņi cipari: pirmie divi — reģistrācijas numura piešķiršanas gads, nākamie divi — valsts kods, ko ir piešķīrusi Eiropas Komisija saistībā ar kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu komercnoslēpuma saglabāšanas reģistrēšanu (pirms koda piešķiršanas — 00), pēdējie trīs — Valsts sanitārās inspekcijas piešķirtais sastāvdaļas apzīmējums.

51. Par izmaiņām šo noteikumu 46.punktā minētajā informācijā ražotājs vai pirmais importētājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā, ziņo Valsts sanitārajai inspekcijai. Paziņojumu par šīs sastāvdaļas izmantošanu citā kosmētikas līdzeklī ražotājs vai pirmais importētājs iesniedz Valsts sanitārajā inspekcijā ne vēlāk kā 15 dienas pirms kosmētikas līdzekļa piedāvāšanas tirgū. Pamatojoties uz jauno informāciju, īpaši, ja tas attiecas uz sastāvdaļas drošuma novērtējumu, Valsts sanitārā inspekcija var pieņemt lēmumu par piešķirtā reģistrācijas numura anulēšanu, par atteikumu rakstiski paziņojot ražotājam vai pirmajam importētājam šo noteikumu 48.punktā noteiktajā kārtībā.

52. Valsts sanitārā inspekcija nodrošina šo noteikumu 46.punktā minētās informācijas konfidencialitātes saglabāšanu.

53. Valsts sanitārā inspekcija viena mēneša laikā informē Eiropas Komisiju un visu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes:

53.1. par atļaujas izsniegšanu sastāvdaļas komercnoslēpuma saglabāšanai, norādot ražotāja vai pirmā importētāja nosaukumu, adresi, kosmētikas līdzekļu nosaukumus, kuri satur minēto sastāvdaļu, kā arī minētajai sastāvdaļai piešķirto reģistrācijas numuru;

53.2. par atteikumu izsniegt atļauju sastāvdaļas komercnoslēpuma saglabāšanai vai par atteikumu pagarināt komercnoslēpuma saglabāšanas atļaujas derīguma termiņu, norādot tā iemeslus.

IV. Kosmētikas līdzekļu būtisko prasību ievērošanas uzraudzības kārtība

54. Latvijas tirgū var piedāvāt tikai tādu kosmētikas līdzekli, kas atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām un kas ir ražots, ievērojot Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktus kosmētikas līdzekļu labas ražošanas prakses nosacījumus.

55. Komersants (komercsabiedrība) nozīmē atbildīgo personu par kosmētikas līdzekļa ražošanu vai pirmo importēšanu (importētā kosmētikas līdzekļa pirmo piedāvāšanu Eiropas Savienības tirgū).

56. Par kosmētikas līdzekļa ražošanu atbildīgajai personai ir vismaz augstākā akadēmiskā izglītība vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un atbilstoša profesionālā kvalifikācija (piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis) vienā no šādām nozarēm: medicīnā, farmācijā, ķīmijā, bioloģijā, pārtikas tehnoloģijā, pārtikas ķīmijā, ko apliecina attiecīgi dokumenti.

57. Par kosmētikas līdzekļa pirmo importēšanu atbildīgajai personai ir vismaz pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis) medicīnā, farmācijā, ķīmijā, bioloģijā, pārtikas tehnoloģijā vai augstākā izglītība citā līdzīgā nozarē un vismaz piecu gadu darba pieredze kosmētikas līdzekļu jomā, ko apliecina attiecīgi dokumenti.

58. Ražotājs vai pirmais importētājs, ja tas atrodas Latvijā, nodrošina, lai kosmētikas līdzekļa marķējumā norādītajā uzņēmuma adresē Valsts sanitārajai inspekcijai kontroles vajadzībām (72 stundu laikā pēc tās pieprasījuma) būtu brīvi pieejama latviešu valodā (vai angļu, vai vācu vai krievu valodā) šāda informācija:

58.1. kosmētikas līdzekļa kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs, smaržu kompozīcijām — kompozīcijas nosaukums, kods un ražotāja firma;

58.2. izejmateriālu un galaprodukta fizikāli ķīmiskā un mikrobioloģiskā specifikācija un kosmētikas līdzekļa tīrības un mikrobioloģiskās kontroles kritēriji;

58.3. kosmētikas līdzekļa ražošanas metode, kura atbilst labas ražošanas prakses nosacījumiem;

58.4. kosmētikas līdzekļa drošuma novērtējums attiecībā uz cilvēku veselību, ņemot vērā sastāvdaļu vispārējo toksikoloģisko raksturojumu, ķīmisko uzbūvi un ekspozīcijas līmeni. Nosakot ekspozīcijas līmeni, ņem vērā specifiskos ekspozīcijas raksturojumus — kosmētikas līdzekļa paredzētās lietojuma vietas vai lietotāju grupas. Īpaši jānovērtē drošums kosmētikas līdzekļiem, kuri paredzēti bērniem līdz triju gadu vecumam, un kosmētikas līdzekļiem, kas paredzēti tikai ārējai intīmajai higiēnai. Ja vienu un to pašu līdzekli ražo vairākās attiecīgā komersanta (komercsabiedrības) ražotnēs Eiropas Savienības teritorijā, kosmētikas līdzekļa ražotājs var izvēlēties vienu no tām, kurā šī informācija ir pieejama. Šādā gadījumā vietu (adresi), kur atrodas šajā apakšpunktā minētā informācija, kosmētikas līdzekļa ražotājs, ja tas atrodas Latvijā, paziņo Valsts sanitārajai inspekcijai;

58.5. par šo noteikumu 58.4.apakšpunktā minēto novērtējumu atbildīgās personas vārds, uzvārds un adrese. Šai personai ir normatīvajos aktos noteiktā kārtībā valsts atzīts augstākās izglītības diploms farmācijas, toksikoloģijas, dermatoloģijas, medicīnas vai citā līdzīgā specialitātē;

58.6. informācija par kosmētikas līdzekļa nevēlamu iedarbību uz cilvēku veselību, ja šāda iedarbība ir izpaudusies pēc tā lietošanas;

58.7. dokumentāri pierādījumi kosmētikas līdzekļa īpašai iedarbībai, ja kosmētikas līdzekļa marķējumā vai reklāmā ir norādītas šādas kosmētikas līdzekļa īpašības vai iedarbība;

58.8. informācija par dzīvnieku izmantošanu kosmētikas līdzekļa vai tā sastāvdaļu testēšanā, ko veicis ražotājs, tā pārstāvis vai izejvielu piegādātājs, lai noteiktu kosmētikas līdzekļa drošumu, arī tā atbilstību to valstu prasībām, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

59. Ja ir pamatotas aizdomas par kosmētikas līdzekļa neatbilstību šo noteikumu prasībām, Valsts sanitārā inspekcija ir tiesīga pieprasīt kosmētikas līdzekļa ražotājam vai pirmajam importētājam, ja tas atrodas Latvijā, iesniegt šo noteikumu 58.punktā minētās informācijas ekspertīzes rezultātus, kas sagatavoti kompetentā akreditētā institūcijā. Ja ekspertīzes rezultāti aizdomas neapstiprina, izdevumus par ekspertīzi sedz Valsts sanitārā inspekcija.

60. Ja Valsts sanitārajai inspekcijai kontroles vajadzībām ir nepieciešama 58.punktā minētā informācija par kosmētikas līdzekli, kura ražotājs vai pirmais importētājs atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tā pieprasa šo informāciju attiecīgās dalībvalsts kompetentajā iestādē.

61. Ražotājs vai pirmais importētājs, ja tas atrodas Latvijā, pirms kosmētikas līdzekļa piedāvāšanas Latvijas tirgū paziņo Valsts sanitārajai inspekcijai kosmētikas līdzekļa ražošanas vietas vai pirmās importēšanas vietas adresi.

62. Ražotāja un pirmā importētāja, ja tas atrodas Latvijā, kā arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī ražota vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī pirmo reizi importēta kosmētikas līdzekļa izplatītāja Latvijā pilnvarota atbildīgā persona pirms kosmētikas līdzekļa piedāvāšanas Latvijas tirgū iesniedz Valsts sanitārajā inspekcijā šādu informāciju kosmētikas līdzekļu datu bāzei:

62.1. par uzņēmumu un atbildīgo personu — kosmētikas līdzekļa ražotājs, pirmais importētājs, izplatītājs Latvijā un atbildīgās personas (12.pielikums);

62.2. par Latvijas tirgū piedāvātajiem kosmētikas līdzekļiem (arī kosmētikas līdzekļu kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu (13.pielikums)).

63. Ražotājs un pirmais importētājs, ja tas atrodas Latvijā, un citā Eiropas Savienības dalībvalstī ražota vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī pirmo reizi importēta kosmētikas līdzekļa izplatītājs Latvijā nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecas dienas pēc jaunas informācijas saņemšanas, informē Valsts sanitāro inspekciju par izmaiņām šo noteikumu 62.punktā minētajā informācijā.

64. Valsts sanitārā inspekcija izveido un uztur šo noteikumu 62.punktā minēto Latvijas tirgū piedāvāto kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu datu bāzi.

65. Šo noteikumu 62.punktā minēto informāciju Valsts sanitārā inspekcija izsniedz tikai pēc ārstniecības iestāžu pieprasījuma neatliekamas medicīniskās palīdzības sniegšanai.

66. Ja šo noteikumu 58.4.apakšpunktā minētā kosmētikas līdzekļa drošuma novērtēšanai attiecībā uz cilvēku veselību nepieciešams veikt toksikoloģisko pārbaudi, to veic, ievērojot labas laboratorijas prakses nosacījumus atbilstoši normatīvajos aktos, kas nosaka prasības laboratoriju darba kvalitātei un laboratoriju inspicēšanai, noteiktajai kārtībai.

67. Ja ir pamatoti pierādījumi, ka kosmētikas līdzeklis, kas atbilst šo noteikumu prasībām, rada draudus cilvēku veselībai, Valsts sanitārā inspekcija ir tiesīga uz laiku aizliegt šī kosmētikas līdzekļa piedāvāšanu Latvijas tirgū vai noteikt tam īpašas prasības. Par šādu aizliegumu Valsts sanitārā inspekcija nekavējoties informē Eiropas Komisiju un visu Eiropas dalībvalstu kompetentās iestādes, norādot šāda lēmuma pamatojumu.

68. Ražotājs un pirmais importētājs nodrošina sabiedrībai viegli pieejamu, tai skaitā elektroniski, šo noteikumu 58.1. un 58.6.apakšpunktā minēto informāciju par Latvijas tirgū piedāvātajiem kosmētikas līdzekļiem. Informāciju par kosmētikas līdzekļa kvantitatīvo sastāvu nodrošina tām sastāvdaļām (vielām), kuras klasificētas kā veselībai bīstamas (ļoti toksiskas, toksiskas, kaitīgas, kodīgas, kairinošas, sensibilizējošas, kancerogēnas, mutagēnas un reproduktīvajai sistēmai toksiskas) vielas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē ķīmisko vielu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas kārtību un ir minētas vides ministra apstiprinātajā bīstamo ķīmisko vielu sarakstā.

69. Šo noteikumu ievērošanas kontroli un kosmētikas līdzekļu tirgus uzraudzību veic Valsts sanitārā inspekcija.

70. Par šo noteikumu prasību ievērošanu ir atbildīgs kosmētikas līdzekļa ražotājs un pirmais importētājs, ja tas atrodas Latvijā, kā arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī ražota vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī pirmo reizi importēta kosmētikas līdzekļa izplatītājs Latvijā.

71. Valsts sanitārās inspekcijas pieņemtos lēmumus ražotājs vai pirmais importētājs var pārsūdzēt vispārējā administratīvā procesa kārtībā.

V. Noslēguma jautājumi

72. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

73. Noteikumu 18.punkts stājas spēkā ar 2009.gada 11.martu, izņemot prasības attiecībā uz dzīvnieku izmantošanu hroniskās toksicitātes, reproduktīvās toksicitātes un toksikokinētikas testēšanā, kuras stājas spēkā ar 2013.gada 11.martu.

74. Noteikumu 19.1.apakšpunkts un 68.punkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.septembri.

75. Noteikumu 19.2.apakšpunkts stājas spēkā ar 2009.gada 11.martu.

76. Līdz 2005.gada 10.martam atļauts piedāvāt tirgū kosmētikas līdzekļus, kuru marķējums neatbilst šo noteikumu 30., 31. un 33.punktā noteiktajām prasībām.

77. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumus Nr.226 “Kosmētikas līdzekļu drošuma prasības un uzraudzības kārtība” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 17.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

1. Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1976.gada 27.jūlija Direktīvas 76/768/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem, kuru groza un papildina šādas direktīvas:

1.1. Padomes 1979.gada 24.jūlija Direktīva 79/661/EEK,

1.2. Komisijas 1982.gada 11.februāra Direktīva 82/147/EEK,

1.3. Padomes 1982.gada 17.maija Direktīva 82/368/EEK,

1.4. Komisijas 1983.gada 30.marta Otrā direktīva 83/191/EEK,

1.5. Komisijas 1983.gada 29.jūnija Trešā direktīva 83/341/EEK,

1.6. Komisijas 1983.gada 22.septembra Ceturtā direktīva 83/496/EEK,

1.7. Padomes 1983.gada 26.oktobra Direktīva 83/574/EEK,

1.8. Komisijas 1984.gada 18.jūlija Piektā direktīva 84/415/EEK,

1.9. Komisijas 1985.gada 16.jūlija Sestā direktīva 85/391/EEK,

1.10. Komisijas 1986. gada 28.februāra Septītā direktīva 86/179/EEK,

1.11. Komisijas 1986.gada 26.marta Astotā direktīva 86/199/EEK,

1.12. Komisijas 1987.gada 2.februāra Devītā direktīva 87/137/EEK,

1.13. Komisijas 1988.gada 2.marta Desmitā direktīva 88/233/EEK,

1.14. Padomes 1988.gada 21.decembra Direktīva 88/667/EEK,

1.15. Komisijas 1989.gada 21.februāra Vienpadsmitā direktīva 89/174/EEK,

1.16. Padomes 1989.gada 21.decembra Direktīva 89/679/EEK,

1.17. Komisijas 1990.gada 20.februāra Divpadsmitā direktīva 90/121/EEK,

1.18. Komisijas 1991.gada 12.marta Trīspadsmitās direktīvas 91/184/EEK,

1.19. Komisijas 1992.gada 18.februāra Četrpadsmitā direktīva 92/8/EEK,

1.20. Komisijas 1992.gada 21.oktobra Piecpadsmitā direktīva 92/86/EEK,

1.21. Padomes 1993.gada 14.jūnija Direktīva 93/35/EEK,

1.22. Komisijas 1993.gada 22.jūnija Sešpadsmitā direktīva 93/47/EEK,

1.23. Komisijas 1994.gada 29.jūnija Septiņpadsmitā direktīva 94/32/EK,

1.24. Komisijas 1995.gada 10.jūlija Astoņpadsmitā direktīva 95/34/EK,

1.25. Komisijas 1996.gada 25.jūnija Deviņpadsmitā direktīva 96/41/EK,

1.26. Komisijas 1997.gada 10.janvāra Divdesmitā direktīva 97/1/EK,

1.27. Komisijas 1997.gada 14.jūlija Divdesmit pirmā direktīva 97/45/EK,

1.28. Komisijas 1998.gada 5.marta Divdesmit otrā direktīva 98/16/EK,

1.29. Komisijas 1998.gada 3.septembra Direktīva 98/62/EK,

1.30. Komisijas 2000.gada 29.februāra Divdesmit ceturtā direktīva 2000/6/EK,

1.31. Komisijas 2000.gada 10.marta Divdesmit piektā direktīva 2000/11/EK,

1.32. Komisijas 2002.gada 15.aprīļa Divdesmit sestā direktīva 2002/34/EK,

1.33. Komisijas 2003.gada 6.janvāra Direktīva 2003/1/EK,

1.34. Padomes 2003.gada 27.februāra Direktīva 2003/15/EK,

1.35. Komisijas 2003.gada 19.februāra Direktīva 2003/16/EK,

1.36. Komisijas 2003.gada 5.septembra Direktīva 2003/80/EK,

1.37. Komisijas 2003.gada Direktīva 2003/83/EK.

2. Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Komisijas 1995.gada 19.jūnija Direktīvas 95/17/EK, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 76/768/EEK piemērošanai attiecībā uz vienas vai vairāku sastāvdaļu neiekļaušanu sarakstā, kuru izmanto kosmētikas līdzekļu etiķetēšanai.

Ministru prezidents I.Emsis

Veselības ministrs R.Muciņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 20.aprīļa noteikumiem Nr.354

Kosmētikas līdzekļu pamatveidi

1. Krēmi, emulsijas, losjoni, želejas, eļļas un citi līdzīgi līdzekļi ādas kopšanai (sejai, rokām, kājām, ķermenim).

2. Sejas maskas (izņemot ķīmiskos atslāņošanas līdzekļus).

3. Pretgrumbu līdzekļi.

4. Ādas balināšanas līdzekļi.

5. Sejas un acu dekoratīvās kosmētikas līdzekļi (vaigu sārtums, dekoratīvie pūderi, skropstu tušas, acu kontūrzīmuļi, uzacu zīmuļi, plakstiņu ēnas, uzacu krāsas un citi līdzīgi līdzekļi).

6. Pulverveida kosmētikas līdzekļi ādas kopšanai (dekoratīvie pūderi, pūderi pēc vannas, higiēniskie pūderi, bērnu pūderi, talks un citi līdzīgi līdzekļi).

7. Līdzekļi sejas un acu dekoratīvās kosmētikas noņemšanai.

8. Kosmētikas līdzekļi lūpām.

9. Nagu kopšanas un dekorēšanas līdzekļi un līdzekļi to noņemšanai.

10. Kosmētikas līdzekļi ārējai intīmai higiēnai.

11. Iedeguma imitācijas līdzekļi.

12. Sauļošanās līdzekļi.

13. Depilācijas līdzekļi.

14. Dezodoranti un pretsviedru līdzekļi.

15. Smaržas, smaržūdeņi, tualetes ūdeņi un odekoloni.

16. Zobu un mutes dobuma kopšanas līdzekļi.

17. Matu kopšanas līdzekļi:

17.1. matu krāsas, matu tonēšanas līdzekļi un balinātāji;

17.2. līdzekļi matu sakārtošanai un frizūru veidošanai (lakas, putas, želejas, vaski, losjoni, spīdumi un citi līdzīgi līdzekļi);

17.3. matu mazgāšanas un attīrīšanas līdzekļi (losjoni, pūderi, šampūni un citi līdzīgi līdzekļi);

17.4. matu kondicionēšanas līdzekļi (balzami, losjoni, krēmi, eļļas un citi līdzīgi līdzekļi);

17.5. līdzekļi matu cirtošanai, iztaisnošanai un fiksēšanai.

18. Skūšanās līdzekļi (krēmi, putas, losjoni un citi līdzīgi līdzekļi).

19. Ziepes (tualetes, bērniem, šķidrās, dezodorējošās ziepes un citas).

20. Vannas un dušas līdzekļi (sāļi, putas, eļļas, želejas un citi līdzīgi līdzekļi).

21. Tonējoši līdzekļi (pūderi, pastas, šķidrumi un citi līdzīgi līdzekļi).

Veselības ministrs R.Muciņš

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 20.aprīļa noteikumiem Nr.354

Kosmētikas līdzekļu sastāvā aizliegtās sastāvdaļas

02001-354.PNG (200542 bytes)

02002-354.PNG (268550 bytes)

02003-354.PNG (217108 bytes)

02004-354.PNG (242314 bytes)

02005-354.PNG (241692 bytes)

02006-354.PNG (259284 bytes)

02007-354.PNG (224867 bytes)

02008-354.PNG (224736 bytes)

 

02009-354.PNG (237006 bytes)

02010-354.PNG (233860 bytes)

02011-354.PNG (244560 bytes)

02012-354.PNG (291148 bytes)

02013-354.PNG (295401 bytes)

02014-354.PNG (240079 bytes)

02015-354.PNG (265043 bytes)

02016-354.PNG (235624 bytes)

02017-354.PNG (245404 bytes)

02018-354.PNG (261721 bytes)

02019-354.PNG (207452 bytes)

Veselības ministrs R.Muciņš

3.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 20.aprīļa noteikumiem Nr.354

Sastāvdaļas, kuru lietošana kosmētikas līdzekļos ir ierobežota

 

I. Sastāvdaļas, kuru lietošana atļauta minētajās jomās, ievērojot noteikto koncentrāciju

03001-354.PNG (68386 bytes)

03002-354.PNG (57747 bytes)

03003-354.PNG (49244 bytes)

03004-354.PNG (57346 bytes)

03005-354.PNG (47455 bytes)

03006-354.PNG (73205 bytes)

 

03007-354.PNG (50680 bytes)

03008-354.PNG (50844 bytes)

03009-354.PNG (74644 bytes)

03010-354.PNG (67562 bytes)

03011-354.PNG (44725 bytes)

03012-354.PNG (66962 bytes)

03013-354.PNG (59396 bytes)

03014-354.PNG (57682 bytes)

03015-354.PNG (59668 bytes)

03016-354.PNG (49801 bytes)

 

03017-354.PNG (54046 bytes)

03018-354.PNG (62278 bytes)

03019-354.PNG (66048 bytes)

03020-354.PNG (69057 bytes)

 

03021-354.PNG (67385 bytes)

03022-354.PNG (85378 bytes)

03023-354.PNG (79264 bytes)

 

03024-354.PNG (67414 bytes)

03025-354.PNG (81201 bytes)

03026-354.PNG (43291 bytes)

03027-354.PNG (72310 bytes)

03028-354.PNG (78744 bytes)

03029-354.PNG (82126 bytes)

03030-354.PNG (86725 bytes)

03031-354.PNG (82124 bytes)

03032-354.PNG (86234 bytes)

03033-354.PNG (90007 bytes)

03034-354.PNG (75838 bytes)

03035-354.PNG (70761 bytes)

03036-354.PNG (52524 bytes)

 

Veselības ministrs R.Muciņš

4.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 20.aprīļa noteikumiem Nr.354

Krāsvielas, kuras atļauts iekļaut kosmētikas līdzekļa (1) sastāvā, un to lietošanas ierobežojumi

04001-354.PNG (169502 bytes)

04002-354.PNG (203215 bytes)

04003-354.PNG (156148 bytes)

04004-354.PNG (151037 bytes)

04005-354.PNG (181747 bytes)

04006-354.PNG (112865 bytes)

Veselības ministrs R.Muciņš

 

5.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 20.aprīļa noteikumiem Nr.354

Kosmētikas līdzekļu sastāvā atļautie konservanti un to lietošanas ierobežojumi

05001-354.PNG (72296 bytes)

05002-354.PNG (85788 bytes)

05003-354.PNG (84511 bytes)

05004-354.PNG (89405 bytes)

05005-354.PNG (102892 bytes)

05006-354.PNG (89327 bytes)

05007-354.PNG (76690 bytes)

05008-354.PNG (81060 bytes)

 

Veselības ministrs R.Muciņš

 

6.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 20.aprīŗa noteikumiem Nr.354

 

Ultravioletā starojuma filtri, kurus atŗauts iekŗaut kosmētikas līdzekŗa sastāvā, un to lietošanas ierobežojumi

06001-354.PNG (85555 bytes)

06002-354.PNG (98776 bytes)

06003-354.PNG (98287 bytes)

Veselības ministrs R.Muciņš

 

7.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 20.aprīŗa noteikumiem Nr.354

 

Metodes toksicitātes un citu veselības seku noteikšanai

1. bis Akūtā toksicitāte (iekšķīgi) — noteiktās (fiksētās) devas metode.

2. tris Akūtā toksicitāte (orāli) — akūtās toksiskās klases metode.

3. Akūtā toksicitāte (ieelpojot).

4. Akūtā toksicitāte (dermāli).

5. Akūtā toksicitāte (ādas kairināšana).

6. Ādas sensitizācija.

7. Atkārtotās devas (28 dienu) toksicitāte (orāli).

8. Atkārtotās devas toksicitāte (ieelpojot).

9. Atkārtotās devas (28 dienu) toksicitāte (dermāli).

10. Mutagenitāte — zīdītāju hromosomu izmaiņu tests in vitro.

11. Mutagenitāte — zīdītāju kaulu smadzeņu hromosomu izmaiņu tests in vivo.

12. Mutagenitāte — zīdītāju eritrocītu mikrokodolu tests in vivo.

13./14. Mutagenitāte — reversās mutācijas tests, izmantojot baktērijas.

15. Gēnu mutācijas — Saccharomyces cerevisiae.

16. Mitotiskās rekombinācijas — Saccharomyces cerevisiae.

17. Mutagenitāte — zīdītāju šūnu gēnu mutāciju tests in vitro.

18. DNS bojājumi un atjaunošanās — neplānota DNS sintēze — zīdītāju šūnās in vitro.

19. Māsu hromatīdu apmaiņas pārbaude in vitro.

20. Ar dzimumu saistīta recesīva letāla faktora pārbaude mušām Drosophila melanogaster.

21. in vitro zīdītāju šūnu transformācijas pārbaude.

22. Grauzēju dominējošā letālā faktora pārbaude.

23. Zīdītāju spermatogonālo hromosomu izmaiņu tests.

24. Peļu plankumainības pārbaude.

25. Peļu pārmantojamā translokācija.

26. Subhroniskās orālās toksicitātes pārbaude. Atkārtotas devas 90 dienu toksicitātes pētījumi, izmantojot grauzējus.

27. Subhroniskās orālās toksicitātes pārbaude. Atkārtotas devas 90 dienu toksicitātes pētījumi, neizmantojot grauzējus

28. Subhroniskās dermālās toksicitātes pētījumi. 90 dienu atkārtotās devas pētījumi uz ādas, izmantojot grauzēju sugas.

29. Subhroniskās toksicitātes inhalācijas pētījumi: 90 dienu atkārtotās ieelpotās devas toksicitātes pētījumi, izmantojot grauzēju sugas.

30. Hroniskās toksicitātes pārbaude.

31. Teratogenitātes pētījumi — grauzējiem un citiem (ne grauzējiem).

32. Kancerogenitātes pārbaude.

33. Kombinētā hroniskās toksicitātes/kancerogenitātes pārbaude.

34. Vienas paaudzes reproduktīvās toksicitātes pārbaude.

35. Divu paaudžu reproduktīvās toksicitātes pārbaude.

36. Toksikokinētika.

37. Akūtai ekspozīcijai sekojoša aizkavētā fosfororganisko savienojumu neirotoksicitāte.

38. Fosfororganisko savienojumu aizkavētās neirotoksicitātes 28 dienu atkārtotās devas pētījumi.

39. Neprogrammētas DNS sintēzes (UDS) tests ar zīdītāju aknu šūnām in vivo.

40. Ādas korozija.

41. Fototoksicitāte — in vitro 3T3 NRU fototoksicitātes tests.

 

Veselības ministrs R.Muciņš

 

8.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 20.aprīŗa noteikumiem Nr.354

 

Kosmētikas līdzekļu sastāvā esošo ķīmisko vielu noteikšanas metodes (nacionālie standarti)

08001-354.PNG (220334 bytes)

08002-354.PNG (134856 bytes)

 

Veselības ministrs R.Muciņš

 

9.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 20.aprīŗa noteikumiem Nr.354

 

Kosmētikas līdzekļa mikrobioloģiskās tīrības kritēriji un to noteikšanas metodes

09001-354.PNG (167806 bytes)

09002-354.PNG (177307 bytes)

09003-354.PNG (239761 bytes)

09004-354.PNG (35884 bytes)

Veselības ministrs R.Muciņš

 

10.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 20.aprīŗa noteikumiem Nr.354

Simbola paraugs kosmētikas līdzekļa derīguma termiņa norādei

10001-354.PNG (35877 bytes)

 Piezīme. Simbola lielums nav noteikts.

Veselības ministrs R.Muciņš

 

11.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 20.aprīŗa noteikumiem Nr.354

 

Simbola paraugs norādei par papildu informāciju par kosmētikas līdzekli

11001-354.PNG (35738 bytes)

Piezīme. Simbola lielums nav noteikts. Simbolam jābūt divās kontrastainās krāsās.

 

Veselības ministrs R.Muciņš

 

12.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 20.aprīŗa noteikumiem Nr.354

Informācija kosmētikas līdzekļu datu bāzei par uzņēmumu un atbildīgo personu

12001-354.PNG (96285 bytes)

12002-354.PNG (81905 bytes)

 

Veselības ministrs R.Muciņš

 

13.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 20.aprīŗa noteikumiem Nr.354

Informācija kosmētikas līdzekļu datu bāzei par Latvijas Republikas tirgū piedāvātajiem kosmētikas līdzekļiem (to kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu)

13001-354.PNG (34648 bytes)

13002-354.PNG (71676 bytes)

Veselības ministrs R.Muciņš

 

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!