"Latvija tomēr kļuvusi par Rietumu sastāvdaļu"

Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš:

Lekcija Latvijas Universitātes akadēmiskajā konferencē "Integrācija Eiropā un Latvijas intereses" Latvijas Universitātē 2000. gada 4. februārī

Godātie akadēmiskās konferences dalībnieki! Cienītie Latvijas Universitātes viesi! Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks būt šodien kopā ar jums un sveikt jūs akadēmiskās sesijas darba uzsākšanā. Es jums novēlu intensīvu un produktīvu darbu.

Universitāte un studenti — tā ir auditorija, kurā jārunā par rītdienu, proti, par to, kā attīstās Eiropa, vai vismaz par atsevišķām attīstības tendencēm.

Vienmēr mēs esam uzsvēruši, ko vēlamies gūt no Eiropas, — drošību, ekonomisko sadarbību, jaunākās zināšanas akadēmiskajā izglītībā. Taču tikpat svarīgs jautājums mums pašiem ir par to, kāds ieguvums ir Latvija vienotajai rītdienas Eiropai.

Latvija uzsāk sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, Latvija saskaņā ar NATO Vašingtonas galotņu konferences lēmumu ir nopietna kandidātvalsts dalībai šinī organizācijā. Lai arī juridiski vairāki gadi mūs vēl šķir no šī statusa, Latvija tomēr kļuvusi par Rietumu sastāvdaļu, kas man šķiet nozīmīgi vismaz sekojošajos četros aspektos.

Pirmais skar labklājību jeb ekonomisko aspektu. Eiropas Savienība jau tagad aptver vienotā tirgus telpu, kurā dzīvo vairāki simti miljonu patērētāju un kurā valda augsta konkurence. Paplašinoties tā kļūs vēl lielāka.

Latvijas intereses ir izmantot lielas, vienotas tirgus telpas iespējas.

Šinī — es teiktu, ģeoekonomiskajā — telpā Latvijai būs milzīgas iespējas, tomēr mūsu ražotājiem būs sevi jāpierāda smagajā konkurencē. Strīdi par sērkociņiem, cūkgaļu, manuprāt, ir jāvērtē tieši šinī kontekstā.

Otrais skar drošību. Drošības politika šobrīd Eiropā ietver sevī gan tā saukto cieto un mīksto drošību, gan arī uzdevumus, kas izriet no krīžu novēršanas un humanitāro katastrofu pārvarēšanas.

Latvijai — tāpat kā citām Eiropas valstīm — ir izteiktas intereses šinī jomā. Mums jāattīsta savas spējas sniegt atbilstošu ieguldījumu kopējā Eiropas drošībā.

Trešais — Eiropas robežas. Pievēršot lielāku uzmanību kopējai ārpolitikai, Eiropā diskusija par šo jautājumu noris ar augstu intensitāti.

Latvija ir vitāli ieinteresēta šinī ilglaicīgajā diskusijā un kopējā politikā attiecībā uz kaimiņu reģioniem un valstīm.

Es šeit tikai minēšu Eiropas attiecības ar Krieviju un Ukrainu, Ziemeļu dimensijas ideja — tie ir elementi šinī diskusijā. Protams, tieši tāpat kā Eiropas attiecības ar Vidusjūras valstīm un Balkānu reģionu.

Ceturtais — cilvēktiesības un sabiedrības identitāte, kas ir nozīmīgs jautājums ikvienā no Eiropas valstīm.

Latvijas interese ir cieši saistīta ar mūsu pozitīvo pieredzi, attīstot plašu politiku sabiedrības integrācijai.

Dāmas un kungi!

Turpinājumā ļaujiet man mazliet izvērstāk runāt par katru no šīm četrām jomām.

Labklājība un ekonomika pamatos saistās ar Eiropas Savienību. Nemainīt spēles noteikumus — to sagaidām no dalībvalstīm. Tad varēsim izvairīties no neveiksmīgās pieredzes atkārtošanas, kas bija pēc Luksemburgas sanāksmes.

Pabeigt iestāšanās sarunas līdz 2003. gada sākumam — tas ir Latvijas uzdevums.

Latvija ir gatava ne vien uzsākt sarunas, bet arī vēlas redzēt to, ka individuālā pieeja un "apdzīšanas joslas" princips tiktu īstenoti. Uzskatām, ka godīgas konkurences pieeja ir jāattiecina uz visām 12 kandidātvalstīm.

Sarunu procesam jāatspoguļo līdzsvars starp ātrumu un kvalitāti: katras kandidātvalsts virzības pamatā jābūt tās sagatavotībai.

Formulai jābūt šādai: dažādu ātrumu sarunas ar katru no 12 kandidātvalstīm atbilstoši to ekonomiskajai un politiskajai gatavībai. Latvija vēlas būt droša par to, ka diferenciācijai starp Helsinkos uzaicinātajām valstīm jānotiek jau no paša sākuma un jāatspoguļojas atveramo sadaļu skaitā.

Šobrīd Latvijas valdībā gatavojam pozīcijas par 15 sarunu sadaļām un gribam strauju progresu sarunās par tām. Latvija pragmatiski un konsekventi turpina reformas, lai būtu to pirmo valstu vidū, kas pievienosies Eiropas Savienībai. Mums jāstrādā tā, lai Latvija pabeigtu sarunas līdz 2003. gada sākumam. Lai paplašināšanās process noritētu sekmīgi un pilnībā atbilstu kopējām eiroatlantiskās telpas interesēm un vērtībām, būtiska ir kandidātvalstu reformu un modernizācijas veiksme.

Ikviena Latvijas ministrija kļūst par tādu mazu eirointegrācijas ministriju. Tā būtu frāze, kurā es varētu īsi formulēt valdības darba programmu. Katrai ministrijai un valsts pārvaldes institūcijai ir atbildība par sekmīgu Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Arī šī ir viena no formulām integrācijas procesā. Arī šī formula norāda uz tām fundamentālajām izmaiņām Latvijā, ko nosaka mūsu Eiropas politika.

Tēze par to, ka integrācija Eiropas Savienībā sen jau kļuvusi par iekšpolitisku uzdevumu un dienaskārtību, nevar tikt atkārtota par daudz.

Kā sekmīgu piemēru es vēlos minēt to, ka valdībā ir apstiprināta jaunā valsts pārvaldes koncepcija, kurai drīzumā sekos attiecīgā likumdošana. Premjera personīgs politiskais atbalsts un uzraudzība ir veltīta valsts pārvaldes reformai. Eiropas Komisija ir vairākkārt norādījusi uz to, ka administrācijas spēja prasa uzlabojumu. Latvijas valdības rīcība ir vērsta uz pārvaldes spēju nostiprināšanu.

Tomēr es nevaru neminēt arī kādu negatīvu piemēru. Pēdējo pusgadu esam daudz runājuši par atsevišķām lauksaimniecības preču grupām un esam šo problēmu saistījuši ar iekšējā tirgus aizsardzību. Daudzi Latvijas politiķi ir, manā uztverē, pārāk daudz pakļāvušies ražotāju grupu spiedienam. Viņi ir vadījušies no formulas — aizsargāt atsevišķu ražotājgrupu intereses, neievērojot tautsaimniecības kopējās intereses.

Integrācija Eiropā — un tas ir mūsu visu izvirzīts un atbalstīts mērķis — prasa saspringtu darbu šeit, Latvijā, ikvienā jomā. Tas prasa tautsaimniecības modernizāciju ikvienā jomā, arī lauksaimniecībā. Vai arī — rīkosimies savādāk. Pieņemsim lēmumu par to, ka neintegrēsimies Eiropā, un tad celsim apkārt protekcionisma žogu katrai no ekonomikas jomām. Tiesa, es esmu pārliecināts, ka tāda politika būtu pretrunā ar Latvijas interesēm, katrā ziņā tā būtu politika bez manas līdzdalības.

Tuvredzīgā un populistiskā politika, kura aizstāv tikai šauru lobija grupu intereses, nav visas Latvijas interesēs. Lauksaimniecība ir ne tik daudz jāaizsargā, cik daudz tai ir jāsaņem palīdzība pārstrukturācijas procesā. Arī šī ir viena no eirointegrācijas formulām. Eiropas Savienība piedāvā palīdzību no speciālām programmām, un termini "Sapard" un "Ispa" vairs nav svešvārdi Latvijas novados. Aktīvu lauksaimniecības pārstrukturizācijas un modernizācijas politiku novērtēs Eiropas Savienība, tāda politika ļaus mums ilglaicīgi kāpināt savu preču konkurētspēju Baltijas un kopējā Eiropas tirgū.

Katram ir jāapzinās tas, kādas ir Latvijas intereses Eiropas Savienības kontekstā. Te es domāju gan politiķus, gan arī sabiedrību kopumā. Man ar Eiropas Savienību saistās mūsu iespēja saglabāt pozitīvo reformu tempu. Latvijai jau vairs nav jāveic — ja tā var izteikties — pirmās paaudzes ekonomiskās un administratīvās reformas. Latvijai ir jākoncentrē spēki Eiropas Savienības likumdošanas pārņemšanā un ieviešanā.

Tā ir mūsu iespēja iekļauties lielā vienotā tirgus telpā, kas sekmē Latvijas ekonomikas modernizāciju.

Tā ir mūsu iespēja kļūt par valsti, kuras balss un viedoklis tiek ņemts vērā, veidojot Eiropas nākotni. Starptautiskajā politikā Latvijas viedoklim būs svars, ja mēs būsim dalībvalsts un tādējādi spēsim ietekmēt kopējos uzskatus.

Tā ir mūsu iespēja aizvien vairāk iepazīstināt Eiropas valstis ar to, kas ir latvieši un Latvija, ar to, ko mēs vēlamies sniegt citiem un kas ir mūsu priekšrocības. Eiropas integrācija nozīmē to, ka mūsu identitāte kļūs bagātāka un izpaudīsies spēcīgāk.

Dāmas un kungi!

No otras puses raugoties, tikpat intensīvs darbs nepieciešams arī dalībvalstīs. Tām ir jāpielāgo sevi jaunajam laikmetam un jāsagatavojas paplašināšanas procesam.

Latvijai ir savas intereses, arī raugoties uz to, kā notiek pārveidojumi Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tie ir būtiski, lai esošā Savienība varētu sagatavoties paplašināšanās procesam un tam, ka drīz Eiropas Savienībā būs jau divdesmit un vairāk dalībvalstu. Šeit man ir jāmin Starpvaldību konference, kura Eiropas Savienībā notiks šogad.

Formulai šinī jomā, manuprāt, jābūt šādai. Starpvaldību konference nodrošinās ilglaicīgu institucionālo reformu, ļaujot uzņemt Eiropas Savienībā visas kritērijus izpildījušās kandidātvalstis. Konferences mērķim jābūt — sagatavot Savienību tā, lai arī nākotnē katrai dalībvalstij būtu vienādas tiesības piedalīties Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanā.

Šis jautājums ir aktuāls, raugoties uz to, kādas domas tiek izteiktas par Eiropas Komisijas skaitlisko sastāvu un par to, kā nodrošināt līdzvērtību un interešu ievērošanu balsošanas gadījumos. Dalībvalstu vienlīdzīgs statuss nozīmē, ka visām dalībvalstīm ir vienādas tiesības un ierobežojumi neatkarīgi no dalībvalstu lieluma un uzņemšanas laika. Piemēram, jautājumā par komisāru skaitu ir izteikti priekšlikumi, ka mazai valstij tiesības nominēt komisāru būtu rotējošā secībā un ka tanī nolūkā tās varētu apvienoties grupās. Šāds risinājums rada dalībvalstu dalījumu dažādos statusos atkarībā no valstu lieluma un diez vai ir atbalstāms.

Dāmas un kungi!

Ģeogrāfija liek mums rūpēties gan par tā saukto cieto, gan arī mīksto drošību. "Mīkstā" drošība sevī ietver vides drošību, cīņu pret starptautisko organizēto noziedzību, cīņu pret cilvēku un narkotiku tirdzniecību un tranzītu, un šie uzdevumi kļūst aizvien svarīgāki. Ir izveidotas dažādas starpvalstu sadarbības formas, un kā pozitīvu piemēru minēšu Baltijas jūras valstu padomi, kur viens darbības uzsvars ir likts uz organizētās noziedzības apkarošanu.

Dalība NATO ir Latvijas dienaskārtībā.

Šinī kontekstā es vēlētos izteikt trīs komentārus.

Pirmais skar Latvijas gatavošanos dalībvalsts statusam. Otrais skar politisko signālu vienotību no NATO dalībvalstu puses. Trešais skar Lietuvas vēlmi NATO integrācijā favorizēt tikai sevi.

Dāmas un kungi!

Es vēlētos uzsvērt to, ka pagājušais bija lūzuma gads Latvijas NATO gatavošanās politikā.

Latvijā tika būtiski palielināts aizsardzības budžets un 2003. gadā plānots sasniegt divus procentus no iekšzemes kopprodukta.

Latvijā ir pieaudzis sabiedrības atbalsts mūsu politikai — vairāk nekā puse no visiem Latvijas iedzīvotājiem atbalsta virzību uz NATO.

Ir pieaugusi Latvijas iesaiste NATO vadītajās miera operācijās — Bosnijā un Hercegovinā ir 140 Latvijas karavīru no Baltijas bataljona, militāro mediķu vienība sniedza palīdzību Kosovas bēgļiem Albānijā. Februārī ceram doties uz NATO spēkiem Kosovā, kur būsim izvietoti Lielbritānijas spēku sastāvā.

Ir palielināts Latvijas militāro atašeju korpuss NATO valstīs, pastiprināta Latvijas pārstāvniecība NATO.

Manis nosauktie konkrētie lēmumi un rīcība liecina par metodisku Latvijas gatavošanos dalībai NATO. Mūsu rīcība atbilst mūsu interesēm kļūt par dalībvalsti.

To apstiprina arī tas, ka Latvija ļoti veiksmīgi izstrādāja savu Rīcības plānu dalībai NATO. Ideju par šādu plānu izteica NATO galotņu konference Vašingtonā pirms nepilna gada. Ar šo plānu līdz nākamajam uzaicinājumam centīsimies iespējami labākā veidā risināt savu praktisko sagatavotību un tādējādi sniegt argumentus politiskajam lēmumam par Baltijas valstu dalību NATO.

Ko Latvija šinī kontekstā sagaida no NATO dalībvalstīm? Protams, jau esošās un iesāktās sadarbības un palīdzības turpinājumu. Tas atbilst mūsu interesēm un par to mums nekādu šaubu nav. Tomēr mēs sagaidām arī to, ka NATO dalībvalstis neatkāpsies no tā, kas ir ierakstīts galadokumentā Vašingtonā attiecībā uz tālāko paplašināšanos.

Es redzu to, ka ASV ļoti konsekventi šos politiskos lēmumus izprot un vienmēr uzsver, ka Baltijas valstis ir nopietni kandidāti. Tādu pašu rīcību es gaidu arī no Eiropas sabiedrotajiem. Arī tas ir Latvijas interesēs.

Es sagaidu no Eiropas sabiedrotajiem to, ka arī viņi aktīvi uzsvērtu Vašingtonas sanāksmes galvenos lēmumus, jo tikai tad neradīsies nekādas šaubas par turpmāko procesu un Krievijai neradīsies nekādas iespējas kaut ko pārprast.

Pret Krieviju vajadzētu būt godīgai pozīcijai. Krievijai ir godīgi un skaidri jāliek saprast, ka nākotnē Baltijas valstis būs NATO sastāvā.

1999. gads parādīja, manuprāt, arī tendenci, ka Krievija arvien vairāk rēķinās ar Baltijas valstu dalību NATO kā realitāti. Krievija saprot, ka īstie draudi tās drošībai nenāk no Baltijas valstu dalības NATO.

NATO valstis varētu palīdzēt jau 1997. gadā sagatavotā robežlīguma parakstīšanā ar Krieviju, pasakot tai, ka Krievijas vilcināšanās parakstīt robežlīgumu nebūs šķērslis Latvijas dalībai NATO.

Dāmas un kungi!

Atsevišķi vēlos pieskarties NATO paplašināšanas procesam attiecībā uz Baltijas reģionu. Latvijas interesēs ir trīs Baltijas valstu dalība NATO.

Mūsu draugi un kaimiņi lietuvieši ir aktīvi virzījuši tikai savu kandidatūru. Tas nebūtu nekas īpašs, ja šeit nebūtu runas par kopējo drošības politiku.

Tie, kuri uzsver, ka visas Baltijas interesēs būtu arī tas, ja kaut vai viena no trim Baltijas valstīm kļūtu par dalībvalsti nākamajā kārtā, nesaprot to, ka šinī gadījumā ir runa nevis par Baltijas solidaritāti, bet gan par drošības politiku.

Trīs Baltijas valstis veido vienotu drošības politikas segmentu, un kā tādam tam jātiek vienotam uzņemtam aliansē. Tādas ir Latvijas intereses, un mūsu izpratne par tām ir balstīta kopējā drošībā visā eiroatlantiskajā telpā.

Par to liecina mūsu solidārā un sekmīgā trīspusējā sadarbība militārajā jomā. No tās es īpaši vēlos uzsvērt "Baltnet" projektu, kam ir principiāla nozīme drošības politikas jomā un kam ir patiesi stratēģiska nozīme.

Dāmas un kungi!

Pēdējo mēnešu laikā aizvien aktīvāk attīstās diskusija par Eiropas spēju novērst krīzes un humanitāras katastrofas. Ilgstošie konflikti Balkānos šo jautājumu padara īpaši aktuālu. Eiropas Savienībā ir pieņemti arī svarīgi lēmumi par Eiropas drošības un aizsardzības identitāti.

Helsinku sanāksmē tika pieņemts ziņojums par kopējās Eiropas drošības un aizsardzības politikas attīstību. Tajā uzstādīts mērķis — līdz 2003. gadam panākt, lai Eiropas valstis spētu krīžu novēršanai piedāvāt līdz 50–60 000 karavīru lielus spēkus ar spēju darboties konflikta zonā vismaz gadu.

Tā ir iniciatīva, kura jau ir plaši novērtēta. Eiropas solidaritāte ir tā vērtība, kuras vārdā Latvija gatava sniegt ieguldījumu šajā drošības jomā Eiropā.

Tāpat kā vienmēr, kad runa ir par kādu jaunu uzsākumu, arī šoreiz ir laikus jāpamana politiski jūtīgie argumenti.

Pirmkārt, raugoties no mūsu interešu viedokļa, kandidātvalstīm ir jātiek iesaistītām Eiropas drošības un aizsardzības procesos.

Otrkārt, ASV iesaiste Eiropā ir būtiska. Arī nesenās krīzes to ir pierādījušas. Latvija iestājas par Eiropas krīžu novēršanas spēju attīstību, taču tam jānotiek saskaņā ar NATO un ASV kā nozīmīgākā atlantiskā partnera interesēm.

Treškārt, paraugoties plašāk, var teikt, ka jaunais gadsimts nes arī jaunu piepildījumu transatlantiskajai saiknei. Stipra transatlantiskā saikne un cieša sadarbība pāri okeānam ir priekšnoteikums efektīvai Eiropas rīcībai krīžu gadījumos.

Latvija atzīst jaunā transatlantiskuma nepieciešamību. ASV un Baltijas partnerības harta ir tam apliecinājums, sekmīgie sadarbības projekti, kā jau manis minētais "Baltnet", ir tam piemērs. Izvēršas mūsu ekonomiskā sadarbība, kas ir vitāli svarīga transatlantiskajai saiknei. Es atbalstu amerikāņu kompāniju interesi par enerģētikas sektora nākotni Latvijā un Baltijā kopumā. Amerikāņu līdzdalība organizētās noziedzības apkarošanā arī ir vērtīga visa reģiona kontekstā. Šīm minētajām jomām ir skaidri saskatāma drošības dimensija un ilglaicīgs raksturs.

Dāmas un kungi!

Latvija ir Rietumu sastāvdaļa. Te ir mūsu svarīgākie ekonomiskie, politiskie, drošības partneri un sabiedrotie. Tāpēc man šķiet tik svarīga diskusija par Eiropas robežām. Tā attiecas uz Eiropas Savienības attiecībām ar tiem reģioniem un valstīm, kuras atrodas austrumos un dienvidos no Savienības.

Latvijai pirmām kārtām ir intereses, runājot par kopējo Rietumu politiku attiecībās ar Krieviju un Ukrainu.

Diskusija par Eiropas robežām — tas ir ne tik lielā mērā jautājums par to, vai tādas kaimiņvalstis kā Ukraina, Horvātija vai Moldova kļūs par dalībvalstīm. Svarīgāk ir uzdot jautājumu, kādai jābūt kopējai Rietumu stratēģijai attiecībās ar Krieviju, Ukrainu, lai veicinātu demokratizācijas un vispārējo reformu gaitu tanīs un nostiprinātu to sadarbību ar Eiropu. Latvija ir viena no tām Rietumu valstīm, kura ir vitāli ieinteresēta ilglaicīgā un vienotā Rietumu sadarbībā ar Krieviju.

Vēlos uzsvērt divus secinājumus.

Pirmais. Raugoties uz saspīlējuma reģioniem gar Krievijas dienvidu robežu, var atkal secināt to, cik svarīgi Krievijai ir tas, ka ar Eiropas kaimiņiem ir iespējama abpusēji izdevīga sadarbība. Manuprāt, Krievijas — un arī Eiropas — interesēs ir tas, lai Krievija atzītu un izmantotu to potenciālu, ko sevī ietver sadarbība ar Eiropu.

Iedvesmojošas ir tās zīmes, kuras pēdējā laikā ļauj noprast to, ka Krievijā pieaug sapratne par Eiropas Savienību kā par patieso stratēģisko Krievijas partneri. Partneri — vispirms ekonomikā, tirdzniecībā, partneri investīciju kontekstā, partneri — domājot par Krievijas tālāko demokratizāciju.

Latvija ir gatava piedāvāt savu transformācijas pieredzi. Domāju, ka Krievija vai vismaz atsevišķi tās reģioni var gūt sev vērtīgu pieredzi no mums. Šim nolūkam kalpo pārrobežu sadarbība starp Latvijas un Krievijas pierobežas novadiem.

Tādā pašā nolūkā piedāvājam savu ekspertīzi arī Ukrainas kolēģiem, ar kuriem mums ir izveidojusies laba pieredzes apmaiņa. Drīzumā es došos vizītē uz Gruziju. Tā būs pirmā Latvijas ārlietu ministra vizīte Gruzijā, un es mūsu reformu laika zināšanas piedāvāšu arī Gruzijas kolēģiem.

Otrais. Karš Čečenijā atkal pievērsa lielu starptautisku uzmanību mūsu kaimiņiem Krievijā. Visi — arī Latvija — ir izteikuši nepārprotamu attieksmi attiecībā uz nepieciešamību cīnīties pret terorismu. Es šeit pieskaršos humanitārās katastrofas aspektam un cilvēktiesībām. Gan EDSO, gan Eiropas Padome mēģināja būt aktīvas un izteica savu attieksmi pret notikumiem Čečenijā. Nesenais balsojums Eiropas Padomes parlamentārajā asamblejā ir uzskatāms par zināmu brīdinājumu Krievijai, tomēr reizē ar to jāatzīst, ka šo organizāciju ietekme uz notikumu gaitu Ziemeļkaukāzā ir visai maza.

Latvija var atskatīties uz varbūt grūtu, bet tomēr beigu beigās auglīgu sadarbību ar EDSO un Eiropas Padomi. Tas mums ļauj sagaidīt to, ka šo organizāciju iesaiste Krievijas attīstībā būs tikpat sekmīga. Šīm organizācijām tas ir liels izaicinājums. Darbības rezultāti Krievijā ir viens no šo organizāciju darbības kritērijiem jaunajā gadsimtā.

Vienalga, vai tā ir maza valsts, vai liela valsts — starptautisko organizāciju efektivitātei visur jābūt vienādi pārliecinošai.

Dāmas un kungi!

Latvija pamatoti tiek uzskatīta par vienu no transformācijas panākumu stāstiem Eiropā. Tāds novērtējums attiecas uz ekonomisko un tiesisko reformu. Tāds novērtējums ir pareizs, arī runājot par tās politikas veidošanu, kas ietekmē un virza gan cilvēktiesības, gan sabiedrības attīstību kopumā.

Kā ikvienā no Eiropas valstīm, arī Latvijā bija jāmācās izstrādāt politiku, kas vērsta uz ekonomisko imigrantu iekļaušanu sabiedrībā. Kā ikvienā Eiropas valstī, arī Latvijā šāda politika ir nepieciešama, jo tā ir zināms garants tam, ka nacionālā identitāte tiek saglabāta un nostiprināta.

Šī politika ir bijusi Latvijas un Eiropas uzmanības centrā, tā ir atzīta, un tai ir iezīmēta pareiza perspektīva. Latvijā šī politika jau sen ieguvusi nosaukumu sabiedrības integrācijas politika.

Pagājušajā gadā tika pabeigts darbs, lai izveidotu ietvarus šai politikai. Šie ietvari sastāv no šādiem pamatdokumentiem.

1999. gada beigās valdība pieņēma integrācijas programmas koncepciju. Darbs pie integrācijas programmas šobrīd ir nozīmīgākais ilgtermiņa pasākums, veidojot saliedētu pilsonisku sabiedrību Latvijā.

Sabiedrības aktīvā iesaiste programmas koncepcijas apspriešanā liecina par gatavību demokrātiski iesaistīties valstij svarīgu jautājumu apspriešanā. Šīs programmas apspriešanā piedalījās tūkstošiem cilvēku, tika organizēti speciāli apspriešanas pasākumi un konferences.

1999. gada decembrī pieņemtais Valsts valodas likums pilnībā atbilst cilvēktiesību standartiem, ko atzinušas arī starptautiskās organizācijas. Likums spēs stiprināt valsts valodas stāvokli sabiedrībā, vienlaikus neiejaucoties cilvēku privātajā dzīvē, tai skaitā etnisko minoritāšu kultūras dzīvē.

Latvijai ir svarīgi, ka pieņemto Valsts valodas likumu apsveica gan EDSO, gan arī Eiropas Savienības prezidentūra.

Ar starptautisko donoru atbalstu veiksmīgi attīstās latviešu valodas apguves valsts programma. Īpaši nozīmīgs ir bijis ES valstu atbalsts programmai. Donorvalstu atbalsts 1999. gadā nodrošināja iespēju mācībās piedalīties ap 15 tūkstošiem cilvēku.

Kā nozīmīgu dokumentu, kas veido ietvaru sabiedrības attīstībai, es vēlos minēt vēl arī pilsonības likumu, kas tagad ļauj naturalizācijas procesam noritēt straujāk, tomēr nesamazinot pamatotās prasības jaunajiem pilsoņiem.

Galvenais secinājums ir tāds, ka Latvijā ir ietvari tam, lai sabiedrības attīstībā tiktu ievērotas cilvēktiesības, mazākuma tiesības un brīvības, kā arī saglabātas garantijas nacionālās identitātes savdabībai.

Latvijas interesēs ir tas, lai minētais Latvijas modelis attiecībā uz sabiedrības integrāciju tiktu starptautiski atbalstīts un pozitīvā pieredze izmantota citās valstīs, kurām jārisina līdzīgas problēmas. Savukārt Eiropas interesēs ir redzēt Latviju kā panākumu stāstu arī šinī jomā.

Šinī sakarā es varu tikai īsi piebilst to, ka Latvija gatavojas prezidentūrai Eiropas Padomē 2000. gada beigās. Tā mums būs pirmā prezidentūra Eiropas mēroga organizācijā. Tas būs izaicinājums un iespēja Latvijai apliecināt sevi kā valsti, kura var aizstāvēt Eiropas kopējās vērtības, tai skaitā attiecībā uz sabiedrības integrāciju.

Kopējās Eiropas vērtības — šim jēdzienam ir savs pielietojums arī tad, kad runājam par vēstures izpratni.

Latvija ir zeme, kas pazīst gan nacisma, gan komunisma režīmus un noziegumus. Jautājums par holokaustu ir īpaši aktuāls. Par to liecina arī nesen notikusī konference Stokholmā.

Vēstures pētīšana ir nepieciešama Latvijas sabiedrībai. Tomēr to vērtē arī mūsu sabiedrotie Rietumos un spriež, cik gatavi mēs esam dzīvot modernā pasaulē, kurā vajadzīga augsta ekonomiskā konkurētspēja, bet varbūt vēl svarīgākas ir nācijas morālās īpašības. Vēstures apziņas pilnveidošanās ir daļa no Latvijas integrācijas Eiropā.

Rietumos sen ir izveidots jēdziens — skatīties savai pagātnei acīs. Latvijas gadījumā tas ir sāpīgais jautājums par to latviešu dalību holokaustā, kuri vienā vārdā pazīstami kā Arāja komanda un kuriem tagad atkal pievērsta liela uzmanība. Pasaulei ir svarīgi redzēt to, kāda ir šodienas modernās Latvijas attieksme pret latviešu dalību ebreju iznīcināšanā. Kalēja gadījums ir tāds kā simbols. Ja Rietumos valda uzskats, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai Kalēju nodotu tiesai, tad Latvijā nevar būt citāds uzskats. Latvijas prokuratūras rīcībai tagad ir augsta atbildība.

Latvijā ir jāattīsta eiropeisks moderns skatījums uz pagātni un sevišķi uz noziegumiem pret cilvēci un holokaustu. Šī izpratne ir daļa mūsu integrācijā Eiropā. Arī šī ir viena no formulām, jauno gadu desmitu uzsākot.

Dāmas un kungi!

Nobeigumā es vēlos uzsvērt to, ka Latvijas integrācija Eiropā ir uzdevums visām pārvaldes institūcijām Latvijā, sabiedrībai kopumā. Tas ir uzdevums, kas pilnībā atbilst mūsu interesēm ilglaicīgā skatījumā. Integrācija maina Latvijas ikdienu, politiku, dienaskārtību. Integrācija liek skatīties ne tikai uz rītdienu, bet arī jau aizvien vairāk uz aizparītu. Tas ir uzdevums, kas īpaši attiecas uz akadēmisko un studentu auditoriju. To es jums novēlu.

Paldies!