"Ķīniešu laime"
"Argumenti un fakti"
— 2000.06.28.
Viena no problēmām ir ķīnieši, kas Piejūras novadā darbojas nelegāli.
Viņi tūkstošiem ierodas kā turisti un apmetas, lai atrastu darbu; citi, kam ir nauda, uzpērk dabas bagātības par baltu velti, mudina vietējos iedzīvotājus uz atklātāku malu medniecību.
Ķīniešu visēdājus intresē ciedru rieksti, žeņšeņs, vardes, papardes, citronliānas un eleuterokoks, Himalaju lāča ķepas un žults, muskuss un plankumainā brieža panti. Oficiāli savvaļas žeņšeņu taigā ir aizliegts vākt ar gubernatora pavēli. Bet pamēģiniet apturēt naudas kāros, ja tā kilograms pasaules tirgū maksā līdz 58 tūkstošiem dolāru par kilogramu.
Taigas savvaļas augu vākšanā var teicami nopelnīt, taču to darīt neviens nesteidzas. Kam vajadzīgs lauzīt galvu par nodokļiem, oficiālām realizācijas atļaujām, ja ķīnieši vicina dzīvu naudu gar degunu. Ārzemniekus interesē ciedrs un osis. Pēdējā rūpnieciskās rezerves ir tikai šeit. Osis ir neiedomājami izturīgs koks ar skaisti mezglotu rakstu uz sniegbalta fona. Ilggadīgāks par lapegli. Pērn nelikumīga mežu izciršana sagādāja pusmiljona rubļu zaudējumu.
Piejūrai ar Ķīnu ir bezvīzu režīms. Tuvākā robežpāreja atrodas 200 km no Vladivostokas. Pograņičnijas ciemats un Sujfiņhe ilgu laiku bija līdzīgas. Lauku mājiņas, lopi, sakņu dārzi. Pēdējos piecos gados Sujfiņhe pārvērtusies par īstu pilsētu. Lepni veikali, viesnīcas, restorāni. Pilsēta izaugusi par pierobežas tirdzniecībā iegūto naudu. Visa nauda paliek infrastruktūras — ceļu, sakaru, celtniecības — attīstībai. Pērn šī summa bija pusmiljards dolāru. Bet pie mums muitas nopelnītā nauda izšķīst Krievijas kopējā katlā, un novads nedabū ne kapeikas.
Natālija Bojarkina