Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.3
Rīgā 2004.gada 23.janvārī
Ostas valsts kontroles kārtība
Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 15.panta trešo daļu un 17.panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Šie
noteikumi nosaka ostas valsts kontroles kārtību, kas tiek veikta,
lai nepieļautu starptautiskajiem standartiem neatbilstošu kuģu
satiksmi un lai palielinātu kuģu atbilstību Starptautiskās jūras
organizācijas (turpmāk – SJO), Eiropas Savienības un Latvijas
Republikas normatīvo aktu prasībām attiecībā uz kuģošanas
drošību, jūras vides aizsardzību un jūrnieku dzīves un darba
apstākļiem, kā arī nosaka Ostas valsts kontroles inspektoru
apliecību izsniegšanas kārtību.
2. Šo noteikumu izpratnē:
2.1. konvencijas ir šajā apakšpunktā minētās konvencijas
kuģošanas drošības jomā, šo konvenciju grozījumi, protokoli un
kodeksi:
2.1.1. 1966.gada Starptautiskā konvencija par kravas marku un tās
1988.gada protokols (turpmāk – LL 66 konvencija);
2.1.2. 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības
aizsardzību uz jūras (turpmāk – SOLAS konvencija) un tās
1988.gada protokols;
2.1.3. 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas
novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols (turpmāk – MARPOL
konvencija);
2.1.4. 1978.gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku
sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu ar
grozījumiem (turpmāk– STCW konvencija);
2.1.5. 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju
novēršanas noteikumiem (turpmāk – COLREG konvencija);
2.1.6. 1969.gada Starptautiskā konvencija par kuģu tilpības
mērīšanu (turpmāk – Tilpības konvencija);
2.1.7. Starptautiskās darba organizācijas (turpmāk – SDO)
1976.gada Konvencija Nr.147 par minimālajām normām tirdzniecības
kuģiem (turpmāk – SDO 147.konvencija);
2.1.8. SDO 1976.gada Konvencijas par minimālajām normām
tirdzniecības kuģiem 1996. gada protokols (turpmāk – SDO PROT
96);
2.1.9. 1992.gada Starptautiskā konvencija par civiltiesisko
atbildību par naftas piesārņojuma izraisītiem zaudējumiem
(turpmāk – CLC konvencija);
2.2. Parīzes memorands ir Parīzes vienošanās memorands par ostas
valsts kontroli, kas parakstīts 1982.gada 26.janvārī Parīzē
(turpmāk – Parīzes memorands);
2.3. kuģis ir kuģis, uz kuru attiecas viena vai vairākas šajos
noteikumos minētās konvencijas un kas kuģo zem ārvalsts
karoga;
2.4. jūras iekārta ir nostiprināta vai peldoša platforma, kas
darbojas Latvijas kontinentālajā šelfā vai virs tā;
2.5. Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības
inspekcijas inspektors (turpmāk – OVK inspektors) ir bezpeļņas
organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras
administrācija” (turpmāk – Latvijas Jūras administrācija)
pilnvarota amatpersona ostas valsts kontroles inspekciju
veikšanai, kura darbojas saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras
drošības likuma 17.pantā noteikto;
2.6. inspekcija ir kuģa pārbaude ar mērķi pārliecināties par
kuģim piemērojamo apliecību un citu dokumentu spēkā esamību un
par kuģa, tā aprīkojuma un apkalpes stāvokli, kā arī par apkalpes
dzīves un darba apstākļiem;
2.7. detalizēta inspekcija ir inspekcija, kuras laikā kuģis, tā
aprīkojums un apkalpe kopumā vai atsevišķas to daļas saskaņā ar
šo noteikumu 17.punktu tiek pakļautas detalizētai inspekcijai
attiecībā uz kuģa konstrukciju, aprīkojumu, apkalpes dzīves un
darba apstākļiem,
kā arī to
atbilstību ekspluatācijas noteikumiem uz kuģa;
2.8. aizturēšana ir aizliegums kuģim doties jūrā inspekcijas
laikā konstatēto trūkumu dēļ, kuri, atsevišķi vai kopumā, ļauj
uzskatīt, ka kuģis ir zaudējis jūrasspēju;
2.9. operāciju apturēšana ir aizliegums kuģim turpināt kuģa
operācijas inspekcijas laikā konstatēto trūkumu dēļ, kuri,
atsevišķi vai kopumā, padara turpmāko kuģa operāciju veikšanu par
bīstamu;
2.10. prioritātes faktors (Target factor) ir pēc Parīzes
memoranda metodikas aprēķināts skaitlis, kas raksturo
nepieciešamību veikt kuģa pārbaudi. Prioritātes faktors katram
kuģim ir norādīts SIReNAC datu bāzē un tiek izmantots, izvēloties
kuģus ostas valsts kontroles inspekcijām. Augstāka prioritātes
faktora vērtība norāda uz lielāku nepieciešamību veikt kuģa
pārbaudi;
2.11. SIReNAC datu bāze ir Parīzes memoranda izveidota datubāze,
kurā ievieto informāciju par visām OVK kuģu inspekcijām Parīzes
memoranda dalībvalstu ostās. Datu bāzi uztur un vada Francijas
Transporta ministrijas Informācijas sistēmu departaments
(Departament ds Systemes d?Information (DSI) of the Direction
Generale des Affaires Maritimes et des Gens de Mer(DAMGM)).
II. Noteikumu piemērošana
3. Šo noteikumu prasības piemēro
Latvijas Jūras administrācija, veicot inspekciju uz ārvalstu
kuģiem un attiecībā uz to apkalpēm, kas apmeklē Latvijas ostu vai
Latvijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos uzstādītu jūras iekārtu vai
kas ir noenkuroti šādu ostu tuvumā vai pie šādas iekārtas.
4. Šo noteikumu prasības par konvenciju prasību ievērošanu
piemēro arī attiecībā uz kuģiem, kuru bruto tilpība (turpmāk –
BT) nepārsniedz 500. Ja konvencija neietver prasības attiecībā uz
šādiem kuģiem, kuģim piemēro tādas prasības, kas nodrošina, ka
attiecīgais kuģis nav bīstams drošībai, cilvēku veselībai vai
videi. Piemērojot šo punktu, ievēro Parīzes memoranda 1.pielikumu
“Ostas valsts kontroles procedūras”.
5. Pārbaudot tādas valsts, kurai nav saistoša kāda no šajos
noteikumos minētajām konvencijām, karoga kuģi, attieksme pret šo
kuģi un tā apkalpi nevar būt labvēlīgāka kā pret tādas valsts,
kurai šī konvencija ir saistoša, karoga kuģi.
6. Šo noteikumu prasības nepiemēro zvejas kuģiem, karakuģiem,
jūras spēku palīgkuģiem, primitīvas konstrukcijas koka kuģiem,
valsts dienesta kuģiem, kurus izmanto nekomerciāliem mērķiem, kā
arī atpūtas kuģiem, kuri nav iesaistīti komercdarbībā.
III. Inspekcijas organizēšana
7. Ostas valsts kontroli nodrošina
OVK inspektors, veicot kuģu inspekciju un citus nepieciešamos
pasākumus ostas valsts kontroles realizēšanai atbilstoši šo
noteikumu prasībām.
8. Latvijas Jūras administrācija OVK inspektoram saskaņā ar šo
noteikumu 51.punktu izdod šo noteikumu 16.pielikumā noteiktās
formas Ostas valsts kontroles inspektora apliecību (tālāk –
Apliecība).
9. Apliecības derīguma termiņš ir pieci gadi.
10. Latvijas Jūras administrācija veic šo noteikumu 11. un 12.
punktā un V nodaļā minēto kuģu inspekciju tādā apjomā, kas
atbilst vismaz 25% no vidējā to kuģu kopējā skaita, kas ienāk
Latvijas ostās viena kalendārā gada laikā, aprēķinus veicot par
trīs iepriekšējiem kalendārajiem gadiem, par kuriem ir pieejama
statistika.
11. Latvijas Jūras administrācija saskaņā ar šo noteikumu VI
nodaļu veic tāda kuģa inspekciju, kas nav pakļauts paplašinātai
inspekcijai, ja tā prioritātes faktors saskaņā ar SIReNAC
informācijas sistēmu pārsniedz 50 un ja kopš pēdējās kuģa
inspekcijas, kas veikta Parīzes memoranda reģiona ostā, ir
pagājis vismaz viens mēnesis.
12. OVK inspektors kuģu inspekcijas veic šādā prioritārā
secībā:
12.1. pirmkārt, inspicē kuģus, kas atbilst šo noteikumu
1.pielikuma 1.punktā minētajiem kritērijiem, neatkarīgi no to
prioritātes faktora;
12.2. otrkārt, inspicē kuģus, kas atbilst šo noteikumu
1.pielikuma 2. un 3.punktā minētajiem kritērijiem. Šos kuģus
izvēlas inspekcijām atkarībā no to prioritātes faktora lieluma
SIReNAC informācijas sistēmā.
13. Latvijas Jūras administrācija neveic to kuģu inspekcijas, kas
ir inspicēti kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm pēdējo sešu
mēnešu laikā, ja:
13.1. kuģis neatbilst šo noteikumu 1.pielikuma 1.punktā
minētajiem kritērijiem;
13.2. pēc iepriekšējās uz kuģa veiktās inspekcijas nav saņemtas
ziņas par kuģa trūkumiem;
13.3. nav skaidrs pamats inspekcijas veikšanai;
13.4. uz kuģi nav attiecināms šo noteikumu 11.punkts.
14. Šo noteikumu 13.punkta prasības nepiemēro to kuģa operāciju
pārbaudēm, kas īpaši paredzētas šajos noteikumos minētajās
konvencijās.
IV. Inspekcijas veikšanas kārtība
15. Inspekcijas laikā OVK
inspektors veic vismaz šādas darbības:
15.1. pārbauda apliecības un citus dokumentus, kas uzskaitīti šo
noteikumu 2.pielikumā un attiecas uz konkrēto kuģi;
15.2. pārbauda kuģa vispārējā stāvokļa atbilstību vispārējām
drošības prasībām, ieskaitot mašīntelpas, dzīvojamās un dienesta
telpas, kā arī kuģa telpu higiēniskos apstākļus.
16. OVK inspektors var pārbaudīt arī tos dokumentus, kas nav
uzskaitīti šo noteikumu 2.pielikumā, ja tiem saskaņā ar šajos
noteikumos minēto konvenciju prasībām ir jābūt uz šā kuģa.
17. Detalizētu kuģa inspekciju, tajā skaitā inspekciju par
atbilstību prasībām par kuģa operāciju veikšanu, OVK inspektors
veic, ja pēc šo noteikumu 15.punktā un 16.punktā minētajām
inspekcijām ir skaidrs pamats uzskatīt, ka kuģis, tā aprīkojums
vai apkalpe būtiski atšķiras no attiecīgo konvenciju un citu
starptautisko normatīvo aktu prasībām. “Skaidrs pamats” nozīmē,
ka OVK inspektors ir atradis pierādījumus, kas, saskaņā ar viņa
profesionālo spriedumu, ir pamats, lai veiktu detalizētu kuģa, tā
aprīkojuma vai apkalpes inspekciju. “Skaidra pamata” piemēri
minēti šo noteikumu 3.pielikumā.
18. Kuģu inspekcijas veic saskaņā ar procedūrām, kuras norādītas
šo noteikumu 4.pielikumā uzskaitītajos starptautiskajos
normatīvajos aktos.
V. Noteiktu kategoriju kuģu obligātās paplašinātās inspekcijas
19. Kuģis, kas atbilst šo
noteikumu 5.pielikuma I nodaļā noteiktajām kuģu kategorijām, ir
pakļauts paplašinātai inspekcijai 12 mēnešus pēc pēdējās
paplašinātās inspekcijas, kas veikta kādas no valstu, kuras
parakstījušas Parīzes memorandu, ostām.
20. Ja kuģis izvēlēts inspekcijas veikšanai saskaņā ar šo
noteikumu 12.punktu, OVK inspektors veic kuģa paplašināto
inspekciju. Šāda kuģa inspekciju saskaņā ar šo noteikumu IV
nodaļu drīkst veikt arī laika posmā starp divām paplašinātām
inspekcijām.
21. Ja kuģis, uz kuru attiecas šo noteikumu 19.punkts, plāno
ienākt Latvijas ostā 12 mēnešus pēc pēdējās kuģa paplašinātās
inspekcijas, tā kapteinis vai operators sniedz Latvijas Jūras
administrācijai visas ziņas, kas uzskaitītas šo noteikumu
5.pielikuma II nodaļā. Šādas ziņas sniedz vismaz 3 dienas
pirms paredzamās ierašanās jebkurā Latvijas ostā vai pirms
iepriekšējās ostas atstāšanas, ja paredzams, ka reiss būs
īsāks.
22. Kuģa paplašinātu inspekciju veic obligāti, ja kuģis nav
izpildījis šo noteikumu 21.punktā minētās prasības.
23. Ja uz kuģi attiecas šo noteikumu 19., 20. un 21.punktā
minētās prasības un kuģa prioritātes faktors ir 7 vai lielāks, un
ja kopš pēdējās paplašinātās inspekcijas pagājuši 12 mēneši,
kuģim, pirmo reizi iebraucot kādā no Latvijas ostām, veic
paplašinātu inspekciju.
24. Paplašinātās inspekcijas veikšanas kārtība noteikta šo
noteikumu 5.pielikuma III nodaļā.
VI. Rīcība gadījumos, kad noteiktus kuģus nav bijusi iespēja pārbaudīt
25. Ja operatīvu iemeslu dēļ Latvijas Jūras administrācija nevar veikt kuģu inspekciju ar prioritātes faktoru, kas lielāks par 50 saska
ņā ar šo noteikumu 11.punktu, vai
obligātu paplašinātu inspekciju saskaņā ar šo noteikumu
23.punktu, tad par to, ka šāda veida inspekcija nav notikusi,
Latvijas Jūras administrācija nekavējoties informē SIReNAC
informācijassistēmu.
26. Par šajos noteikumos 25.punktā minētajiem gadījumiem, kad
operatīvu iemeslu dēļ daži kuģi nav pārbaudīti, Latvijas Jūras
administrācija informē Eiropas Komisiju katrus sešus mēnešus,
norādot iemeslus, kādēļ attiecīgie kuģi nav inspicēti.
27. Kuģu skaits, kas attiecīgajā kalendārajā gadā nav inspicēti,
nepārsniedz 5% robežu no vidējā ikgadējā kuģu skaita, kas
ienākuši Latvijas ostās un pakļauti inspekcijām saskaņā ar šo
noteikumu 25.punktu. Aprēķiniem par pamatu ņem trīs pēdējos
gadus, par kuriem ir pieejama statistika.
28. Kuģus, uz kuriem ir atsauce šo noteikumu 25.punktā, kas
pārbaudāmi Latvijas ostās saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu vai
kuru obligāta paplašināta inspekcija veicama saskaņā ar šo
noteikumu 23.punktu, pārbauda nākamajā ieiešanas ostā Eiropas
Savienībā.
VII. Iebraukšanas aizliegums ostās noteiktiem kuģiem
29. Latvijas Jūras administrācija
nodrošina, ka kuģim, kas atbilst vienai no šo noteikumu
11.pielikuma 1.punktā minētajām kategorijām, aizliedz iebraukšanu
Latvijas ostās, izņemot gadījumus, kas minēti šo noteikumu
47.punktā, ja kuģis:
29.1. kuģo ar tās valsts, kas iekļauta melnajā sarakstā, kurš
publicēts Parīzes memoranda gada pārskatā, karogu un ir aizturēts
vairāk nekā divas reizes iepriekšējos 24 mēnešos tādas valsts,
kas parakstījusi Parīzes memorandu, ostā;
29.2. kuģo ar tādas valsts, kas Parīzes memoranda gada pārskatā
publicētajā melnajā sarakstā raksturota kā “ļoti liela riska” vai
“liela riska” valsts, karogu un ir aizturēts vairāk nekā vienu
reizi iepriekšējos 36 mēnešos valsts, kas parakstījusi Parīzes
memorandu, ostā. Iebraukšanas aizliegums stājas spēkā
nekavējoties, tas ir, tūlīt pēc tam, kad kuģim ir atļauts atstāt
ostu, kurā tas bijis aizturēts attiecīgi otro vai trešo
reizi.
VIII. Ziņojums kuģa kapteinim par inspekcijas rezultātiem
30. Pabeidzot inspekciju,
detalizētu inspekciju vai paplašināto inspekciju, OVK inspektors
sastāda Ziņojumu saskaņā ar šo noteikumu 9.pielikumu. Ziņojumu
iesniedz kuģa kapteinim. Ziņojuma norakstu nodod Latvijas Jūras
administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas (turpmāk – KDI)
kuģu kontroles koordinētājam, kurš pārbaudes datus ievada SIReNAC
sistēmā un KDI datu bāzē. Ziņojuma norakstu uzglabā KDI.
31. Ja ir atklāti trūkumi, kas apdraud cilvēku veselību, drošību,
citus kuģus vai apkārtējo vidi, OVK inspektors ārējos normatīvos
aktos noteiktā kārtībā aiztur kuģi vai aptur tās kuģa operācijas,
kuras rada minētos draudus. Lēmuma izpildi par kuģa aizturēšanu
vai kuģa operāciju apturēšanu nodrošina attiecīgās ostas
kapteinis. Lai aizturētu kuģi, OVK inspektors:
31.1. aizpilda Parīzes memoranda Ziņojuma par kuģa pārbaudi formu
“A” un “B” veidlapas, kurās norāda informāciju saskaņā ar šo
noteikumu 9.pielikumu;
31.2. aizpilda “Paziņojumu kapteinim par kuģa aizturēšanu”
saskaņā ar šo noteikumu 13.pielikumu, pievieno tam aizpildītās šo
noteikumu 31.1.apakšpunktā norādītās “A” un “B” veidlapas un
iesniedz paziņojumu aizturamā kuģa kapteinim, bet tā norakstu –
ostas kapteinim.
32. Ja šo noteikumu 11. un 12.punktā un V nodaļā noteikto
inspekciju rezultātā kuģis tiek aizturēts, Latvijas Jūras
administrācija par to nekavējoties rakstiski informē tās valsts,
ar kuras karogu kuģis ir tiesīgs kuģot, kompetento institūciju,
par visiem apstākļiem, kuru dēļ nepieciešama šīs kompetentās
institūcijas iejaukšanās. Paziņojuma forma norādīta šo noteikumu
14. pielikumā. Ja nepieciešams, Latvijas Jūras administrācija
nosūta minēto paziņojumu arī šīs valsts tuvākajam diplomātiskajam
pārstāvim un klasifikācijas sabiedrībai vai citai pilnvarotai
organizācijai, kas izsniegusi kuģa apliecības.
33. Kad visi pārbaudes laikā konstatētie trūkumi uz aizturētā
kuģa ir novērsti, kuģa kapteinis par to informē Latvijas Jūras
administrāciju, kas uz kuģa nosūta OVK inspektoru atkārtotas
pārbaudes veikšanai. Ja OVK inspektors konstatē, ka kuģis var
doties jūrā vai var atsākt kuģa operācijas, neapdraudot cilvēku
veselību, drošību, citus kuģus, kā arī apkārtējo vidi, viņš
pieņem lēmumu par kuģa aizturēšanas vai kuģa operāciju
apturēšanas atcelšanu, aizpildot “Paziņojumu par kuģa
atbrīvošanu” saskaņā ar šo noteikumu 15.pielikumu, ko iesniedz
kuģa kapteinim, bet paziņojuma norakstu nosūta ostas kapteinim,
kuģa karoga valsts administrācijai un klasifikācijas sabiedrībai,
kas izsniegusi kuģa apliecības.
34. Pieņemot lēmumu par kuģa aizturēšanu, OVK inspektors piemēro
šo noteikumu 6.pielikumā minētos kritērijus.
35. Kuģi aiztur, ja tam nav reisa datu reģistratora vai tas nav
darba kārtībā, ja tā izmantošana ir obligāta saskaņā ar šo
noteikumu 12.pielikumu. Ja šo trūkumu nevar novērst uzreiz
aizturēšanas ostā, OVK inspektors var ļaut kuģim turpināt ceļu
līdz tuvākajai ostai, kas piemērota trūkuma novēršanai. Trūkumus
novērš ne ilgāk kā 30 dienu laikā. Šajā nolūkā piemēro šo
noteikumu 42.punktā noteikto kārtību.
36. Ja kuģa vispārējais stāvoklis neatbilst šo noteikumu
prasībām, OVK inspektors var atlikt šāda kuģa inspekciju līdz
brīdim, kad par kuģi atbildīgā persona ir veikusi nepieciešamos
pasākumus, lai nodrošinātu kuģa atbilstību konvenciju
prasībām.
37. Veicot ostas valsts kontroli, kuģi nedrīkst nepamatoti
aizturēt vai aizkavēt. Ja kuģis ir nepamatoti aizturēts vai
aizkavēts, kuģa īpašniekam vai operatoram ir tiesības ārējos
normatīvos aktos noteiktā kārtībā saņemt kompensāciju par
zaudējumiem, kas saistīti ar šādu aizkavēšanu vai aizturēšanu.
Faktu, ka kuģa aizturēšana vai aizkavēšana ir bijusi nepamatota,
pierāda kuģa īpašnieks vai operators.
38. Par Latvijas Jūras administrācijas lēmumu kuģi aizturēt vai
aizliegt iebraukšanu citā ostā kuģa īpašnieks vai operators, vai
viņa pārstāvis var iesniegt prasību tiesā. Šādas prasības
iesniegšana nav pamats kuģa aizturēšanas pārtraukšanai. Latvijas
Jūras administrācija informē aizturētā kuģa kapteini par tiesībām
iesniegt šādu prasību.
39. OVK inspektors aiztur kuģi, ja OVK inspektors kuģa
inspekcijas laikā atklāj, ka uz kuģa, kuram Eiropas Savienības
dalībvalstu teritorijā piemēro Starptautisko Drošas pārvaldes
kodeksu (turpmāk – ISM kodekss), nav kompānijas Atbilstības
dokumenta noraksta vai kuģa Drošas pārvaldes apliecības, kas
izdota saskaņā ar šo ISM kodeksu.
40. Neņemot vērā to, ka uz kuģa nav šo noteikumu 39.punktā minēto
dokumentu, OVK inspektors var atcelt aizturēšanas lēmumu, lai
novērstu Latvijas ostas pārmērīgu noslogotību, ja kuģa
inspekcijas laikā nav atklāti nekādi citi trūkumi, kas pamatotu
aizturēšanu. Pieņemot šādu lēmumu, Latvijas Jūras administrācija
nekavējoties informē Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās
institūcijas.
41. Latvijas Jūras administrācija veic pasākumus, lai kuģiem,
kuri dodas jūrā saskaņā ar šo noteikumu 40.punktā minētajiem
apstākļiem, tiktu aizliegta iebraukšana jebkurā Latvijas vai
Eiropas Savienības ostā, izņemot šo noteikumu 47.punktā
paredzētos gadījumus, kamēr kuģa īpašnieks vai operators nav
iesniedzis pierādījumus Latvijas Jūras administrācijai par to, ka
kuģim saskaņā ar ISM kodeksu ir izdotas attiecīgās apliecības.
Gadījumos, kad ir atklāti šo noteikumu 32.punktā minētie trūkumi
un tos nav iespējams novērst aizturēšanas ostā, piemēro arī šo
noteikumu IX nodaļas attiecīgos noteikumus.
IX. Pasākumi pēc inspekcijām un aizturēšanas
42. Ja atklātos trūkumus nevar
novērst ostā, kurā veikta inspekcija, OVK inspektors var atļaut
kuģim doties uz tuvāko kuģa remonta rūpnīcu. Šo rūpnīcu izvēlas
kuģa kapteinis un inspekcijas veikšanā iesaistītās institūcijas
ar nosacījumu, ka tiek ievēroti noteikumi, kādus paredzējusi
karoga valsts kompetentā institūcija un kādiem piekritusi
Latvijas Jūras administrācija. Šie noteikumi nodrošina to, ka
kuģa tālākā kuģošana neapdraud pasažieru un apkalpes locekļu
drošību un veselību un citus kuģus, kā arī pārmērīgi neapdraud
jūras vidi.
43. Par kuģa remontu un par pārgājiena nosacījumiem Latvijas
Jūras administrācija informē tās valsts, kur atrodas kuģu remonta
rūpnīca, kompetento institūciju, kā arī šo noteikumu 33.punktā
minētās institūcijas un jebkuru citu institūciju, kas saistīta ar
šo pārgājienu, saskaņā ar Parīzes memoranda
2.pielikumu.
44. Latvijas Jūras administrācija
veic pasākumus, lai šo noteikumu 42.punktā minētajiem kuģiem
tiktu liegta iebraukšana jebkurā Eiropas Savienības ostā, kamēr
kuģa īpašnieks vai operators nav sniedzis Latvijas Jūras
administrācijai pietiekamas liecības par kuģa pilnīgu atbilstību
šajos noteikumos minēto konvenciju prasībām, ja tie iziet
jūrā:
44.1. neievērojot nosacījumus, ko ārējos normatīvos aktos
noteiktā kārtībā paredzējusi Latvijas Jūras administrācija;
44.2. atsakoties ievērot attiecīgo konvenciju prasības un
nepiestājot norādītajā remonta rūpnīcā.
45. Apstākļos, kas minēti 44.1.apakšpunktā, Latvijas Jūras
administrācija nekavējoties brīdina visu pārējo Eiropas
Savienības dalībvalstu kompetentās institūcijas. Lai pieņemtu
lēmumu par aizliegšanu iebraukt ostā, Latvijas Jūras
administrācija konsultējas ar attiecīgā kuģa karoga valsts
administrāciju.
46. Latvijas Jūras administrācija, saņemot informāciju par kuģa
došanos uz kādu no Latvijas kuģu remonta rūpnīcām, informē
informācijas iesniedzēju par veikto rīcību.
47. Ja uz kuģi attiecas aizliegums iebraukt Eiropas Savienības
ostās saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļu, bet kuģa īpašnieks,
operators vai kuģa kapteinis ir veicis atbilstošus pasākumus kuģa
drošai ieiešanai konkrētā ostā, Latvijas Jūras administrācija
izņēmuma gadījumos var dot kuģim atļauju ieiet ostā, ja pastāv
šādi nosacījumi:
47.1. nepārvaramas varas apstākļi;
47.2. drošības apsvērumi;
47.3. lai mazinātu piesārņojuma draudus;
47.4. lai novērstu inspekcijas laikā atklātos trūkumus.
X. Profesionālās prasības OVK inspektoriem
48. Inspekcijas veic OVK
inspektori, kuru kvalifikācija atbilst šo noteikumu 7.pielikumā
minētajām prasībām.
49. Ja Latvijas Jūras administrācija nevar nodrošināt OVK
inspektoriem atbilstošu profesionālo kompetenci, OVK inspektoram
palīdz jebkura persona ar atbilstošu kompetenci.
50. OVK inspektoram un personai, kura tam palīdz, nedrīkst būt
komerciālas intereses ne inspekcijas veikšanai ostā, ne arī uz
inspicējamā kuģa. OVK inspektori nedrīkst saņemt atalgojumu vai
veikt darbus klasifikācijas sabiedrības uzdevumā, kas izsniedz
normatīvajos aktos noteiktās kuģa apliecības vai kuģa klases
apliecības vai kas veic nepieciešamās pārbaudes šo apliecību
izsniegšanai kuģiem.
51. Latvijas Jūras administrācija pēc darba līguma
noslēgšanas ar OVK inspektoru izdod Apliecību saskaņā ar šo
noteikumu 8.punktu, ko uzrāda pēc pieprasījuma un kas norāda, ka
OVK inspektors ir pilnvarots veikt inspekcijas.
XI. Informācija un sadarbība
52. Ja loči, kas iesaistīti kuģu
pietauvošanā vai attauvošanā, pildot savus dienesta pienākumus,
strādā uz kuģiem, kuri dodas uz kādu Latvijas ostu, un novēro uz
šiem kuģiem trūkumus, kas apdraud vai var apdraudēt kuģa un
apkalpes drošību un var nodarīt kaitējumu jūras videi, tie par
minētajiem trūkumiem nekavējoties informē Latvijas Jūras
administrāciju.
53. Ja valsts vai ostas pārvaldes amatpersona, veicot
savus dienesta pienākumus, konstatē, ka ostā esošam kuģim ir
trūkumi, kas var ietekmēt kuģa un apkalpes drošību un var nodarīt
kaitējumu jūras videi, šī persona nekavējoties par to informē
Latvijas Jūras administrāciju.
54. Latvijas Jūras administrācija organizē sadarbību ar
visām kompetentajām institūcijām un uzņēmējsabiedrībām, lai
saņemtu visu ostas valsts kontroles efektīvai veikšanai
nepieciešamo informāciju par kuģiem, kas ienāk Latvijas
ostās.
55. Latvijas Jūras administrācija veic pasākumus
informācijas apmaiņai un sadarbībai ar citu valstu kompetentajām
institūcijām, kā arī uztur darba sakarus ar Eiropas Savienības
attiecīgām institūcijām un SIReNAC informācijas sistēmu, kas
izveidota Senmalo (Francijā). Lai veiktu inspekcijas, kas minētas
šo noteikumu 11. un 12.punktā un V nodaļā, OVK inspektori izmanto
publiskās un privātās datu bāzes, kuras ir saistītas ar kuģu
inspekcijām un pieejamas Equasis informācijas
sistēmā.
56. Latvijas Jūras administrācija ne retāk kā reizi mēnesī
Latvijas Jūras administrācijas interneta mājaslapā www.juras-administracija.lv
publicē šo noteikumu 8.pielikuma 1.punktā uzskaitīto informāciju
par kuģiem, kas iepriekšējā mēneša laikā aizturēti Latvijas ostās
vai kuriem tajās liegta iebraukšana.
XII. Izdevumu kompensācija Latvijas Jūras administrācijai
57. Ja šo noteikumu IV un V nodaļā
minēto inspekciju laikā apstiprinājušies vai atklāti trūkumi, kā
rezultātā ir pārkāptas kādas konvencijas prasības un kas pamato
kuģa aizturēšanu, tad visas ārējos normatīvos aktos noteiktās ar
inspekcijām saistītās izmaksas noteiktā apmaksas termiņā sedz
kuģa īpašnieks, operators vai tā pārstāvis Latvijā.
58. Visas ārējos normatīvos aktos noteiktās izmaksas, kas
saistītas ar inspekcijām, ko veic Latvijas Jūras administrācija
atbilstoši šo noteikumu 44.punktam, sedz kuģa īpašnieks vai
operators.
59. Ja kuģi aiztur inspekcijas laikā atklāto trūkumu dēļ vai
tādēļ, ka tam nav derīgas apliecības, visas ārējos normatīvos
aktos noteiktās izmaksas saistībā ar kuģa aizturēšanu ostā sedz
kuģa īpašnieks vai operators.
60. Lēmumu par kuģa aizturēšanu neatceļ, kamēr nav veikta ārējos
normatīvos aktos noteiktā pilna samaksa par kuģa inspekciju vai
arī nav sniegts pietiekams nodrošinājums izmaksu
atlīdzināšanai.
XIII. Noslēguma jautājums
61. Atzīt par spēku zaudējušiem Satiksmes ministrijas 1999.gada 21.maija noteikumus Nr.15 “Ostas valsts kontroles noteikumi”.
XIV. Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 95/21/EC un 2001/106/EC.
Satiksmes ministrs
R.Zīle
Jūrniecības departamenta direktors A.
Krastiņš
“Latvijas Vēstneša” redakcijā saņemts 23.04.2004.
1.pielikums
Kritēriji kuģu izvēlei inspekcijām
1. Neatkarīgi no prioritātes
faktora vērtības absolūta priekšroka dodama šādu kuģu
inspekcijai:
1.1. kuģi, par kuriem loči vai ostas institūcijas ziņojušas, ka
tiem ir trūkumi, kas varētu padarīt to navigāciju nedrošu
(atbilstoši 1993.gada 13.septembra Eiropas Padomes direktīvai
93/75/EEC “Par obligātajām prasībām attiecībā uz kuģiem, kas
dodas uz Kopienas ostām vai atsāj tās, vedot bīstamus vai vidi
piesārņojušus produktus” un šo noteikumu 52. un 53.punktu);
1.2. kuģi, kuri neatbilst 1993.gada 13.septembra Eiropas Padomes
direktīvas 93/75/EEC “Par obligātajām prasībām attiecībā uz
kuģiem, kas dodas uz Kopienas ostām vai atstāj tās, vedot
bīstamus vai vidi piesārņojušus produktus” prasībām;
1.3. kuģi, par kuriem kāda no ES dalībvalstīm sniegusi ziņojumu
vai paziņojumu;
1.4. kuģi, par kuriem saņemti ziņojumi vai sūdzības no kuģa
kapteiņa, apkalpes locekļa vai kādas citas personas vai
organizācijas; tās personas identitāti, kas iesniedz paziņojumu
vai sūdzību, nedrīkst atklāt attiecīgā kuģa kapteinim vai
īpašniekam;
1.5. kuģi, kuri:
1.5.1. ceļā uz ostu cietuši sadursmē, uzskrējuši uz sēkļa vai
izmesti krastā;
1.5.2. tiek apsūdzēti par to, ka
pārkāpuši noteikumus attiecībā uz atbrīvošanos no kaitīgām
vielām, tai skaitā naftas un naftas produktiem vai
notekūdeņiem;
1.5.3. veikuši nekontrolētus vai bīstamus manevrus, kuru laikā
nav ievēroti SJO pieņemtie kuģu satiksmes noteikumi vai droša
jūras prakse un kārtība;
1.5.4. veikuši kādas citas darbības, kas apdraudējušas cilvēkus,
īpašumu vai vidi;
1.6. kuģi, kuriem iepriekšējos sešos mēnešos drošības apsvērumu
dēļ ir bijusi apturēta vai atņemta kuģa klase.
2. Lemjot par secību, kādā pārbaudīt kuģus, uz kuriem neattiecas
šī pielikuma 1.punkta prasības, Latvijas Jūras administrācija ņem
vērā vispārējo prioritātes faktoru, ko norāda SIReNAC
informācijas sistēma saskaņā ar Parīzes memoranda 1.pielikuma
1.punktu. Lielāks prioritātes faktors liecina par augstāku
prioritāti. Prioritātes faktors ir summa, kurā saskaita piemēroto
prioritātes faktoru vērtības, kas definētas Parīzes memorandā. Šā
pielikuma 3.5., 3.6. un 3.7. punkts attiecas tikai uz tām
inspekcijām, kas veiktas pēdējo 12 mēnešu laikā. Vispārējais
prioritātes faktors nedrīkst būt mazāks par summu, ko veido
vērtības, kādas noteiktas attiecībā uz šā pielikuma 3.3., 3.4.,
3.8., 3.9., 3.10. un 3.11. punktu. Tomēr šo noteikumu 23.punkta
nolūkā vispārējam prioritātes faktoram neņem vērā šā pielikuma
3.10. punktu.
3. Prioritātes faktors tiek aprēķināts, izmantojot šādus
kritērijus:
3.1. kuģis Latvijas ostā iebrauc pirmo reizi vai tajā nav
iebraucis pēdējos 12 vai vairāk mēnešus. Piemērojot šos
kritērijus, ņem vērā arī tās pārbaudes, ko veikušas Parīzes
memoranda dalībvalstis. Ja šim nolūkam vajadzīgie dati nav
pieejami, tad izmanto SIReNAC datus un pārbauda tos kuģus, kuri
nav reģistrēti SIReNAC datu bāzē kopš tās izveidošanas 1993.gada
1.janvārī;
3.2. kuģi pēdējos sešos mēnešos nav pārbaudījusi neviena Eiropas
Savienības vai Parīzes memoranda dalībvalsts;
3.3. kuģis, kura obligātās apliecības par kuģa konstrukciju un
aprīkojumu saskaņā ar konvenciju prasībām un klasifikācijas
apliecības izsniegušas klasifikācijas sabiedrības, kuras Latvijas
Jūras administrācija nav pilnvarojusi un kuras neatbilst
1994.gada 22.novembra Eiropas Padomes direktīvas 94/57/EC “Par
kopējiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz kuģu inspekciju
un uzraudzības organizācijām un attiecībā uz jūras administrāciju
darbību” prasībām;
3.4. kuģa karoga valsts ir minēta Parīzes memoranda ikgadējā
ziņojumā par aizturētajiem kuģiem kā valsts, kuras aizturēto kuģu
skaits attiecībā pret pārbaudīto kuģu skaitu iepriekšējā gadā
pārsniedz vidējo Parīzes memoranda ietvaros aizturēto kuģu skaitu
attiecībā pret pārbaudīto kuģu skaitu pēdējos trīs gados;
3.5. kuģim atļauts izbraukt no kādas ES dalībvalsts ostas ar
šādiem nosacījumiem:
3.5.1. inspekcijas laikā konstatētie trūkumi ir jānovērš pirms
izbraukšanas;
3.5.2. inspekcijas laikā konstatētie trūkumi jānovērš nākamajā
ieiešanas ostā;
3.5.3. inspekcijas laikā konstatētie trūkumi jānovērš 14 dienu
laikā;
3.5.4. inspekcijas laikā konstatēti trūkumi, kuru novēršanai
paredzēti citi nosacījumi. Ja uz kuģa veikti pasākumi un visi
inspekcijas laikā konstatētie trūkumi ir novērsti, tad, aprēķinot
prioritātes faktoru, to ņem vērā.
3.6. kuģim, kam atklāti trūkumi kādā no iepriekšējām inspekcijām,
atkarībā no trūkumu skaita;
3.7. kuģis, kas ticis aizturēts iepriekšējā ostā;
3.8. kuģis, kas izmanto tādas valsts karogu, kura nav
ratificējusi starptautiskās konvencijas, kas minētas šo noteikumu
2.1.punktā;
3.9. kuģim, kam klasifikācijas apliecību izdevusi klasifikācijas
sabiedrība, kuras trūkumu koeficients pārsniedz vidējo
koeficientu;
3.10. kuģis, kas atbilst šo noteikumu 5.pielikuma I nodaļas
minētajām prasībām par paplašinātas inspekcijas veikšanu;
3.11. kuģis, kas vecāks par 13 gadiem;
3.12. kuģi, kuri neievēro prasības attiecībā uz ziņošanu par
bīstamo kravu pārvadāšanu Latvijas ūdeņos. Kārtība, kādā kuģi
ziņo par bīstamajām kravām, noteikta Ministru kabineta 2000.gada
25.aprīļa noteikumos Nr.156 “Noteikumi par ziņojumiem par
bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām”.
Jūrniecības departamenta
direktors A.Krastiņš
2.pielikums
Apliecību un citu dokumentu saraksts, ko pārbauda OVK ietvaros
Inspekcijas laikā OVK inspektors
pārbauda šādas apliecības un dokumentus:
1. Starptautisko tilpības apliecību, kas izdota saskaņā ar
Tilpības konvenciju;
2. Pasažieru kuģa drošības apliecību;
3. Kravas kuģa konstrukcijas drošības apliecību;
4. Kravas kuģa aprīkojuma drošības apliecību;
5. Kravas kuģa radio drošības apliecību;
6. Izņēmuma apliecību;
7. Kravas kuģa drošības apliecību;
8. Starptautisko apliecību par kuģa piemērotību pārvadāt
sašķidrinātu gāzi;
9. Apliecību par kuģa piemērotību pārvadāt sašķidrinātu
gāzi;
10. Starptautisko apliecību par kuģa piemērotību pārvadāt
bīstamas ķīmiskas lejamkravas;
11. Apliecību par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas
lejamkravas;
12. Starptautisko naftas piesārņojuma profilakses
apliecību;
13. Starptautisko apliecību par piesārņojuma novēršanu,
pārvadājot kaitīgas lejamkravas tilpnēs;
14. Starptautisko kravas zīmes apliecību;
15. Starptautisko kravas zīmes izņēmuma apliecību;
16. Naftas operāciju žurnāla I un II daļas;
17. Kravas operāciju žurnālu;
18. Apliecību par kuģa drošu minimālo apkalpi;
19. Kuģa apkalpes locekļu
kvalifikācijas dokumentus saskaņā ar STCW konvencijas
prasībām;
20. Kuģa apkalpes locekļu medicīnas apliecības, ievērojot SDO
Konvencijas Nr. 73 “Par jūrnieku medicīniskajām pārbaudēm”
prasības;
21. Noturības informāciju;
22. Kompānijas atbilstības dokumenta norakstu vai kuģa Drošas
pārvaldes apliecību, kas izdota saskaņā ar ISM kodeksu (SOLAS
Konvencijas IX nodaļa);
23. Apliecības attiecībā uz kuģa korpusa izturību (stiprību) un
mehānismiem, ko izdevusi attiecīgā klasifikācijas sabiedrība. Šos
dokumentus inspektors pārbauda tikai, ja kuģis saglabā
klasifikācijas sabiedrības noteikto kuģa klasi;
24. Dokumentu par atbilstību īpašām prasībām, ko piemēro kuģiem,
kas pārvadā bīstamas kravas;
25. Ātrgaitas kuģa drošības apliecību un atļauju izmantot
ātrgaitas kuģi;
26. Bīstamo kravu īpašo sarakstu vai deklarāciju (manifestu), vai
detalizētu kravas plānu;
27. Kuģa žurnālu attiecībā uz ierakstiem par mācībām un mācību
trauksmēm un žurnālu ar ierakstiem par glābšanas līdzekļu un
iekārtu pārbaudēm un apkopi;
28. Speciāla pielietojuma kuģu drošības apliecību;
29. Mobilo piekrastes urbšanas platformu drošības
apliecību;
30. Naftas tankkuģiem – uzskaiti par naftas atsūknēšanas
uzraudzības un kontroles sistēmu par pēdējo reisu
balastā;
31. Trauksmju sarakstus,
ugunsdrošības plānu un attiecībā uz pasažieru kuģiem – kuģa
bojājumu novēršanas plānu;
32. Ārkārtas situāciju plānu rīcībai gadījumos, kad no kuģa
noplūdusi nafta vai tās produkti;
33. Ziņojumus par apsekojumiem (beramkravu kuģiem un naftas
tankkuģiem);
34. Ziņojumus par iepriekš veiktajām ostas valsts kontroles
inspekcijām;
35. Ro–ro pasažieru kuģiem – informāciju par A/A maksimālo
attiecību;
36. Dokumentu, ar kuru atļauta graudu pārvadāšana;
37. Kravas nostiprināšanas rokasgrāmatu;
38. Atkritumu apsaimniekošanas plānu un atkritumu žurnālu;
39. Palīdzības sistēmu lēmumu pieņemšanai pasažieru kuģu
kapteiņiem;
40. Meklēšanas un glābšanas dienestu sadarbības plānus ar
pasažieru kuģiem, kuri kursē pastāvīgos maršrutos;
41. Ekspluatācijas ierobežojumu sarakstu uz pasažieru
kuģiem;
42. Beramkravu kuģa (balkera) grāmatu;
43. Beramkravu kuģu iekraušanas un izkraušanas plānus;
44. Apliecinošu dokumentu par apdrošināšanu vai jebkādu citu
finansiālu nodrošinājumu attiecībā uz civiltiesisko atbildību par
naftas piesārņojuma izraisītiem zaudējumiem atbilstoši CLC
Konvencijai;
45. Tabulu par darba laika organizāciju uz kuģa (SDO Konvencija
Nr. 180 un STCW konvencija);
46. Jūrnieku darba un atpūtas stundu reģistrācijas grāmatu
atbilstoši SDO Konvencijai Nr. 180 “Par jūrnieku medicīniskajām
pārbaudēm”.
Jūrniecības departamenta
direktors A.Krastiņš
3.pielikums
Piemēri “skaidram pamatam”, kas norāda uz nepieciešamību veikt detalizētu inspekciju
1. Kuģi, kas minēti šo noteikumu
1.pielikuma 1., 3.3., 3.4., 3.5.2., 3.5.3. un
3.8.apakšpunktā.
2. Nav pienācīgi aizpildīts naftas operāciju žurnāls.
3. Pārbaudot apliecības un citus dokumentus saskaņā ar šo
noteikumu 15.1.apakšpunktu un 16.punktu, atklātas
neprecizitātes.
4. Ir pazīmes, ka apkalpes locekļi neatbilst prasībām, kādas
nosaka Eiropas Padomes 1994. gada 22. novembra direktīvas
94/58/EC “Par jūrnieku obligāto sagatavotības līmeni” 8.pants, kā
arī Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas 2003.gada
25.augusta noteikumi Nr.19 “Latvijas jūrnieku sagatavošanas,
sertificēšanas un sardzes pildīšanas noteikumi”, 2003.gada
3.septembra noteikumi Nr.23 “Latvijas zvejas kuģu personāla
apmācības un sertificēšanas kārtība” un 2003.gada 3.septembra
noteikumi Nr.24 “Latvijas iekšējo ūdeņu kuģu personāla
sagatavošanas un sertificēšanas kārtība”.
5. Veicot iekraušanu vai citas operācijas, ir pārkāpti drošības
noteikumi vai SJO nostādnes, piemēram, skābekļa saturs inertās
gāzes pievadā kravas tankiem pārsniedz maksimāli pieļaujamo
līmeni.
6. Naftas tankkuģa kapteinis nevar uzrādīt reģistrētus datus par
naftas atsūknēšanas uzraudzības un kontroles sistēmas darbu
attiecībā uz pēdējo pārgājienu balastā.
7. Nav atjaunots apkalpes pienākumu (trauksmju) saraksts vai
apkalpes locekļi nezina savus pienākumus ugunsgrēka gadījumā vai
saņemot pavēli pamest kuģi.
8. Viltus briesmu trauksmes signāliem neseko pienācīga trauksmes
atsaukšanas procedūra.
9. Uz kuģa nav konvencijās paredzētā aprīkojuma vai netiek
veiktas paredzētās procedūras.
10. Uz kuģa ir antisanitāri apstākļi.
11. Inspektoram radies vispārējs iespaids un ir novērots, ka
pastāv nopietns korpusa un citu konstrukciju nodilums vai citi
trūkumi, kas varētu apdraudēt kuģa konstrukciju hermētiskumu un
integritāti.
12. Ir informācija vai liecības par to, ka kapteinis vai apkalpe
nepārzina būtiskas kuģa operācijas, kas saistītas ar kuģa drošību
vai vides piesārņošanas novēršanu, vai arī tādas kuģa operācijas
nav veiktas.
13. Uz kuģa nav tabulas par darba laika organizāciju un Jūrnieku
darba un atpūtas stundu reģistrācijas grāmatas.
Jūrniecības departamenta
direktors A.Krastiņš
4.pielikums
Kuģu inspekcijas procedūras
1. Parīzes memoranda I pielikums
“Ostas valsts kontroles procedūras”.
2. Starptautiskā bīstamo kravu pārvadāšanas kodeksa
noteikumi.
3. SDO publikācijas “Darba apstākļu inspekcija uz kuģiem:
Ieteikumi pārbaudes norisei”.
4. Komandas drošas komplektēšanas principi (SJO Rezolūcija
A.890(21) un tās pielikumi: “Komandas drošas komplektēšanas
obligātās prasības” (1.pielikums) un “Nostādnes komandas drošas
komplektācijas principu piemērošanai” (2. pielikums).
Jūrniecības departamenta
direktors A.Krastiņš
5.pielikums
Obligātās paplašinātās inspekcijas
I. Kuģu kategorijas, uz kurām veic paplašinātās inspekcijas
1. Gāzu un ķīmisku vielu tankkuģi,
kas vecāki par 10 gadiem, skaitot no uzbūvēšanas dienas, kas
norādīta kuģa drošības apliecībā.
2. Beramkravu kuģi, kas vecāki par 12 gadiem, skaitot no
uzbūvēšanas dienas, kas norādīta kuģa drošības apliecībā.
3. Naftas tankkuģi ar tilpību, kas lielāka par 3 000BT, un vecāki
par 15 gadiem, skaitot no uzbūvēšanas dienas, kura norādīta kuģa
drošības apliecībā.
4. Pasažieru kuģi, kas vecāki par 15 gadiem, izņemot pasažieru
kuģus, kas minēti Eiropas Padomes 1999.gada 29.aprīļa direktīvas
1999/35/EC “Par obligāto apsekojumu sistēmu ro–ro prāmju un
ātrgaitas pasažieru kuģu regulāras satiksmes drošai izmantošanai”
2.panta (a) un (b) apakšpunktā.
II. Informācija, ko sniedz Latvijas Jūras administrācijai
Kuģa kapteinis vai operators
saskaņā ar šo noteikumu 21.punkta nosacījumiem sniedz Latvijas
Jūras administrācijai šādas ziņas:
1. kuģa vārds;
2. karogs;
3. SJO identifikācijas numurs, ja tāds ir;
4. pilna kravnesība;
5. kuģa uzbūvēšanas diena, kas norādīta kuģa drošības
apliecībās;
6. tankkuģiem:
6.1. konfigurācija: vienkorpusa, vienkorpusa ar izolētiem balasta
tankiem, dubultkorpusa;
6.2. kravas un balasta tanku stāvoklis: pilni, tukši,
inerti;
6.3. kravas apjoms un raksturs;
7. paredzamais ierašanās laiks
ostā vai loču stacijā atbilstoši Latvijas Jūras administrācijas
prasībām;
8. plānotais stāvēšanas ilgums;
9. plānotās darbības ostā (iekraušana, izkraušana, citas);
10. plānotās likumā paredzētās apsekošanas inspekcijas un
nozīmīgas tehniskās apkopes un remonti, kas jāveic, uzturoties
ostā.
III. Inspekcijas kārtība, veicot noteiktu kategoriju kuģu paplašinātu inspekciju
1. Paplašinātās inspekcijas
programmā iekļauj vismaz šādus jautājumus, ņemot vērā pārbaužu
praktisko iespējamību vai ierobežojumus saistībā ar cilvēku, kuģa
vai ostas drošību:
1.1. kategorijas saskaņā ar šā pielikuma I nodaļā minētiem
kuģiem:
1.1.1. elektrības padeves pārtraukšana un avārijas ģeneratora
iedarbināšana;
1.1.2. avārijas apgaismojuma pārbaude;
1.1.3. avārijas ugunsdzēsības sūkņa darbība, pievienojot
galvenajai ugunsdzēsības maģistrālei divas šļūtenes;
1.1.4. bilžu sūkņu darbība;
1.1.5. ūdensnecaurlaidīgo durvju aizvēršana;
1.1.6. glābšanas laivas nolaišana ūdenī;
1.1.7. kuģa sistēmu, tādu kā katlu, ventilācijas, degvielas
sūkņu, avārijas tālvadības apstādināšanas pārbaudes;
1.1.8. stūres iekārtu izmēģinājumi, ieskaitot avārijas stūres
iekārtu;
1.1.9. radioiekārtu avārijas strāvas avotu pārbaude;
1.1.10. naftu saturošo ūdeņu separatora pārbaude un, ja
iespējams, izmēģinājums;
1.2. gāzu un ķīmisku vielu tankkuģiem papildus šīs nodaļas
1.1.apakšpunktā uzskaitītajam pārbauda arī šādus elementus:
1.2.1. kravas tanku kontroles un drošības iekārtas, kas saistītas
ar temperatūru, spiedienu un nepiepildītu tilpumu;
1.2.2. skābekļa analīzes un eksplozijas iespējamības noteikšanas
iekārtas, tajā skaitā to kalibrēšanu. Ķīmisko vielu noteikšanas
iekārtu pieejamība (silfons) ar pietiekamu skaitu gāzes
detektorcauruļu konkrētai kravai, kas tiek pārvadāta;
1.2.3. vai glābšanas komplekti kajītēs nodrošina pietiekamu
elpošanas un redzes aizsardzību katrai personai uz kuģa (ja tas
prasīts produktiem, kas uzskaitīti Starptautiskajā apliecībā par
kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas vai
Apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas
lejamkravas vai Apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt
sašķidrinātu gāzi, skatoties, kas piemērojams);
1.2.4. vai pārvadājamais produkts ir iekļauts Starptautiskajā
apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas
lejamkravas vai Apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas
ķīmiskas lejamkravas, vai Apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt
sašķidrinātu gāzi, skatoties, kas piemērojams;
1.2.5. stacionārās ugunsdzēšanas iekārtas uz klāja, kas, atkarībā
no pārvadājamā produkta, var būt kā putu, tā sausu ķīmisko vielu
vai cita veida;
1.3. beramkravu kuģiem papildus šīs nodaļas 1.1.punktā
uzskaitītajam pārbauda arī šādus elementus:
1.3.1. klāja mehānismu pamatu
iespējamo koroziju;
1.3.2. lūku vāku iespējamu deformāciju vai koroziju;
1.3.3. iespējamās plaisas vai lokālu koroziju šķērsvirziena
starpsienās;
1.3.4. piekļūšanu kravas tilpnēm;
1.3.5. karoga valsts vai klasifikācijas sabiedrības apstiprināti
šādi dokumenti:
1.3.5.1. ziņojumi par kuģa konstrukciju apsekojumiem;
1.3.5.2. ziņojumi par stāvokļa novērtējumu;
1.3.5.3. ziņojumi par konstrukciju biezuma mērījumiem;
1.3.5.4. apraksta dokuments, kas noteikts SJO rezolūcijā
A.744(18);
1.4. naftas tankkuģiem papildus šīs nodaļas 1.1.punktā
uzskaitītajam pārbauda arī šādus elementus:
1.4.1. stacionāro putu ugunsdzēšanas sistēmu uz klāja;
1.4.2. stacionāro ugunsdzēšanas aprīkojumu kopumā;
1.4.3. ugunsdrošības aizbīdņu pārbaude mašīntelpā, sūkņu telpā un
dzīvojamās telpās;
1.4.4. inertās gāzes spiedienu un skābekļa saturu tajā;
1.4.5. balasta tankus: pārbauda vismaz vienu balasta tanku kravas
tanku rajonā, vispirms no tanka lūkas/iekļūšanas vietas no klāja,
un, ja ir pamats turpmākai pārbaudei, tad arī ieejot tajā;
1.4.6. karoga valsts vai klasifikācijas sabiedrības apstiprināti
šādi dokumenti:
1.4.6.1. ziņojumi par kuģa konstrukciju apsekojumiem;
1.4.6.2. ziņojumi par stāvokļa novērtējumu;
1.4.6.3. ziņojumi par konstrukciju biezuma mērījumiem;
1.4.6.4. apraksta dokuments, kas noteikts SJO rezolūcijā
A.744(18);
1.5. pasažieru kuģiem, papildus šīs nodaļas 1.1.punktā
uzskaitītajam pārbauda arī šādus elementus:
1.5.1. ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes sistēmas;
1.5.2. ugunsdrošo durvju aizvēršanu;
1.5.3. kuģa vispārējās avārijas radiotranslācijas sistēmu;
1.5.4. ugunsgrēka mācību trauksmi, kuras laikā demonstrē
ugunsdzēsēja ekipējuma komplektus un piedalās daļa no pasažieru
apkalpojošā personāla;
1.5.5. vadošo apkalpes locekļu zināšanas par kuģa vadības
plānu.
2. Veicot šīs nodaļas 1.punktā noteikto paplašinātās inspekcijas
programmu, inspektori ņem vērā, ka pārbaudes, kas tieši ietekmē
kuģa operācijas, var apdraudēt šo operāciju drošu veikšanu, ja
pārbaudes pieprasa veikt šo operāciju laikā.
3. Nepieciešamības gadījumā ar kuģa kapteiņa vai operatora
piekrišanu inspekciju var turpināt, kuģim esot reisā no vienas
ostas uz citu. Inspektori nedrīkst kavēt kuģa darbību un nedrīkst
izraisīt situācijas, kas pēc kuģa kapteiņa uzskatiem varētu
apdraudēt pasažieru, komandas vai kuģa drošību.
Jūrniecības departamenta
direktors A. Krastiņš
6.pielikums
Kritēriji kuģa aizturēšanai
1. Pirms lēmuma pieņemšanas par
kuģa aizturēšanu inspekcijas gaitā atklāto trūkumu dēļ OVK
inspektors piemēro ārējos normatīvos aktos noteiktos un turpmāk
3.,4.,5. un 6.punktā uzskaitītos kritērijus.
2. Ja aizturēšanas iemesls ir bojājumi, kuri radušies negadījumā,
kas noticis kuģa pārgājiena laikā uz ostu, “Paziņojums kapteinim
par kuģa aizturēšanu” netiek izdots, ja:
2.1. pienācīgi izpildītas prasības, kas paredzētas SOLAS–74
I/11(c) noteikumā par ziņošanu karoga valsts institūcijai,
ieceltajam inspektoram vai atzītai organizācijai, kas ir
atbildīgi par attiecīgās apliecības izdošanu;
2.2. pirms iebraukšanas ostā kuģa kapteinis vai īpašnieks
iesniedzis sīku izklāstu par negadījuma apstākļiem un bojājumiem
Latvijas Jūras administrācijai, kā arī informējis par to, kādas
ziņas ir sniegtas kuģa karoga valsts administrācijai;
2.3. kuģis veic koriģējošas
darbības, kas pēc Latvijas Jūras administrācijas ieskatiem ir
pietiekamas;
2.4. pēc ziņojuma par koriģējošo darbību pabeigšanu saņemšanas
Latvijas Jūras administrācija ir pārliecinājusies, ka trūkumi,
kas apdraudēja drošību, veselību vai vidi, ir novērsti.
3. Pieņemot lēmumu par kuģu aizturēšanu, OVK inspektors ievēro
šādus galvenos kritērijus:
3.1. kuģus, kuru tālāka kuģošana nav droša, aiztur pirmās
inspekcijas reizē neatkarīgi no tā, cik ilgi plānota kuģa
uzturēšanās ostā;
3.2. kuģi aiztur, ja trūkumi ir pietiekami nopietni, lai pirms
kuģa iziešanas jūrā inspektoram vēlreiz būtu jāpārbauda, vai
trūkumi ir novērsti.
4. Latvijas Jūras administrācija ar jebkuriem līdzekļiem, bet
vislabāk – kuģi vēlreiz apmeklējot, pārliecinās, ka konkrētais
trūkums ir novērsts pirms atiešanas.
5. Pieņemot lēmumu, vai atklātie trūkumi ir pietiekami nopietni,
lai kuģi aizturētu, OVK inspektors vērtē, vai:
5.1. uz kuģa ir derīgi visi nepieciešamie dokumenti;
5.2. kuģa apkalpe atbilst “Apliecībai par kuģa drošu minimālo
apkalpi”. Inspekcijas laikā OVK inspektors papildus vērtē, vai
kuģis vai tā apkalpe turpmākā pārgājiena laikā spēj:
5.2.1. kuģot droši;
5.2.2. droši veikt kravas operācijas, pārvadāt kravu un uzraudzīt
tās stāvokli;
5.2.3. droši ekspluatēt kuģu mehānismus;
5.2.4. uzturēt atbilstošu dzinējiekārtas un stūres iekārtas
darbu;
5.2.5. vajadzības gadījumā dzēst ugunsgrēkus visās kuģa
daļās;
5.2.6. vajadzības gadījumā ātri un droši pamest kuģi un veikt
glābšanas darbus;
5.2.7. nepieļaut vides piesārņošanu;
5.2.8. uzturēt pietiekamu kuģa noturību;
5.2.9. uzturēt pietiekamu ūdensnecaurlaidību;
5.2.10. briesmu situācijās nodrošināt sakarus;
5.2.11. nodrošināt drošus un veselībai nekaitīgus apstākļus uz
kuģa;
5.2.12. sniegt maksimālu informāciju, ja notiek negadījums
(izmantojot reisa datu reģistrācijas aparatūru).
6. Ja atbilde uz kādu no 5.punktā minētajiem vērtējumiem ir
negatīva, tad, ņemot vērā visus atklātos trūkumus, OVK inspektors
nopietni apsver, vai kuģi nevajag aizturēt. Vairāku mazāk svarīgu
trūkumu kombinācija tāpat var būt pamatojums kuģa
aizturēšanai.
7. Trūkumu saraksts, kuru dēļ var kuģi aizturēt:
7.1.
Vispārēji trūkumi:
7.1.1. nav derīgu apliecību un citu dokumentu, ko pieprasa
attiecīgie normatīvie akti. Tomēr kuģiem, kas izmanto tādu valstu
karogus, kas nav konvenciju (attiecīgo normatīvo aktu)
līgumslēdzējas puses vai nav ieviesušas kādu citu normatīvo aktu,
nav obligāts pienākums saņemt konvencijās vai citos normatīvajos
aktos paredzētās apliecības. Tāpēc minēto apliecību trūkums nevar
būt par tiešu iemeslu tādu kuģu aizturēšanai;
7.1.2. tomēr, piemērojot “vienādas
attieksmes” principu, pirms kuģa iziešanas jūrā nepieciešama
būtiska kuģa atbilstība 7.1.1.punktā minēto dokumentu
prasībām.
7.2. Jomas, ko regulē SOLAS konvencija (atsauces dotas
iekavās):
7.2.1. pienācīgi
nedarbojas dzeniekārta vai citi būtiski mehānismi, kā arī
elektroiekārtas;
7.2.2. nav pietiekami tīra mašīntelpa, bilžās ir pārlieku daudz
eļļaina ūdens, cauruļu izolācija, tajā skaitā mašīntelpā izplūdes
cauruļu izolācija ir nosmērēta ar naftas produktiem, pienācīgi
nedarbojas bilžu atsūknēšanas iekārtas;
7.2.3. pienācīgi nedarbojas avārijas ģenerators, apgaismojums,
akumulatori un slēdži;
7.2.4. pienācīgi nedarbojas galvenā un avārijas stūres
iekārta;
7.2.5. nav individuālo dzīvības glābšanas līdzekļu, kolektīvo
glābšanas līdzekļu un to nolaišanas iekārtu, glābšanas līdzekļu
skaits ir nepietiekams vai tie ir būtiski nolietojušies;
7.2.6. nav ugunsgrēka atklāšanas sistēmu, ugunsgrēka trauksmes
signalizācijas, ugunsdzēšanas aprīkojuma, stacionāro
ugunsdzēšanas iekārtu, ventilācijas vārstu, ugunsdrošības
aizbīdņu un degvielas padeves ātrās noslēgšanas ierīču, tās
neatbilst prasībām vai arī tās ir būtiski nolietojušās un nespēj
pildīt savas funkcijas;
7.2.7. uz tankkuģu kravas klāja nav atbilstošu ugunsdzēsības
līdzekļu vai tie ir būtiski nolietojušies, vai nedarbojas;
7.2.8. nav gaitas uguņu, signālzīmju vai skaņu signālu, tie
neatbilst prasībām vai ir būtiski nolietojušies;
7.2.9. nav radioiekārtu sakaru nodrošināšanai briesmu gadījumos
vai drošības nolūkos vai tās pienācīgi nedarbojas;
7.2.10. nav atbilstošu navigācijas iekārtu vai tās pienācīgi
nedarbojas, ņemot vērā Solas V/12(o) noteikumu;
7.2.11. nav koriģētu navigācijas karšu vai citu navigācijas
publikāciju, kas nepieciešamas paredzētajam pārgājienam, ņemot
vērā to, ka var izmantot elektroniskās kartes kā papīra karšu
aizstājējas;
7.2.12. kravas sūkņu telpās nav nedzirksteļojošas izplūdes
ventilācijas (Solas II–2/59.3.1 noteikums);
7.2.13. nopietni trūkumi kuģa ekspluatācijas organizācijā, kas
noteikta Parīzes memoranda 1.pielikuma sadaļā 5.5;
7.2.14. apkalpes locekļu skaits, komplektēšana vai kvalifikācija
neatbilst apliecībai “Par drošu kuģa minimālo apkalpi”;
7.2.15. netiek veikta paplašināto apsekošanu programma saskaņā ar
SOLAS XI nodaļas 2.noteikumu;
7.2.16. nav vai nedarbojas reisa datu reģistrators (RDR), ja tā
lietošana ir obligāta.
7.3. Jomas, ko regulē Starptautiskais ķīmisko beramkravu
(lejamkravu) kodekss (IBC) (atsauces dotas iekavās):
7.3.1. tādu vielu
pārvadāšana, kas nav minētas Piemērotības apliecībā, vai nav
informācijas par kravu (16.2);
7.3.2. nav augsta spiediena drošības iekārtu vai tās ir bojātas
(8.2.3);
7.3.3. nedroša vai kodeksa prasībām neatbilstoša
elektroinstalācija (10.2.3);
7.3.4. dzirksteļošanas avoti bīstamās vietās (11.3.15);
7.3.5. īpašu prasību pārkāpumi (15);
7.3.6. pārsniegts maksimāli pieļaujamais kravas daudzums vienā
tankā (16.1);
7.3.7. jūtīgu produktu nepietiekama siltumizolācija
(16.6).
7.4.
Jomas, ko regulē Starptautiskais sašķidrināto gāzu pārvadāšanas
kodekss (IGC) (atsauces dotas iekavās):
7.4.1. tādu vielu pārvadāšana, kas nav minētas apliecībā par kuģu
piemērotību pārvadāt sašķidrinātu gāzi, Starptautiskā apliecībā
par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas lejamkravas,
apliecībā par kuģa piemērotību pārvadāt bīstamas ķīmiskas
lejamkravas vai nav informācijas par kravu (18.1);
7.4.2. nav dzīvojamo vai dienesta telpu noslēgšanas ierīču
(3.2.6);
7.4.3. starpsienas nav gāzes necaurlaidīgas (3.3.2);
7.4.4. bojātas gaisa slūžas (3.6);
7.4.5. nav ātrās noslēgšanas vārstu vai tie ir bojāti (5.6);
7.4.6. nav drošības vārstu vai tie
ir bojāti (8.2);
7.4.7. nedroša vai kodeksa prasībām neatbilstoša
elektroinstalācija (10.2.4);
7.4.8. kravas telpās nedarbojas ventilācija (12.1);
7.4.9. nedarbojas kravas tilpņu spiediena trauksmes signalizācija
(13.4.1);
7.4.10. bojāts gāzes detektors vai toksiskās gāzes detektors
(13.6);
7.4.11. tiek pārvadātas vielas, kuras nepieciešams inhibitēt
(nomākt, palēnināt), ja kuģim nav derīga inhibitēšanas
sertifikāta (17/19);
7.5. Jomas, ko regulē LL 66 konvencija:
7.5.1. uz klāja un korpusa
apšuvuma ievērojamās platībās atklāti bojājumi, korozija vai
apšuvuma un ar to saistītā karkasa deformācija, kas ietekmē kuģa
jūrasspēju vai spēju izturēt lokālas slodzes, ja vien nav veikti
atbilstoši pagaidu remontdarbi tā, lai varētu veikt pārgājienu
līdz ostai, kur paredzēts veikt pilnvērtīgus remonta
darbus;
7.5.2. konstatēts kuģa nepietiekamas noturības gadījums;
7.5.3. nav pietiekamas un uzticamas informācijas atzītā formā,
kas ātri un vienkārši ļautu kuģa kapteinim veikt kuģa iekraušanu
un nostabilizēšanu tādā veidā, ka droša noturības rezerve tiek
uzturēta jebkurā brīdī visos mainīgos pārgājiena apstākļos un
netiek pieļautas nepieņemamas slodzes uz kuģa
konstrukcijām;
7.5.4. nav kuģa atveru noslēgšanas iekārtu, lūku noslēgšanas
aprīkojuma un ūdensnecaurlaidīgu durvju vai tās būtiski
nolietotas vai bojātas;
7.5.5. kuģis ir pārkrauts;
7.5.6. nav iegrimes zīmju vai nav iespējams tās nolasīt.
7.6. Jomas, ko regulē Marpol konvencijas I pielikums (atsauces
dotas iekavās):
7.6.1. nav naftas
produktus saturoša ūdens filtrēšanas aprīkojuma, naftas izplūdes
uzraudzības un kontroles sistēmas vai 15 ppm trauksmes
signalizācijas aprīkojuma vai tas ir būtiski nolietojies, vai
nedarbojas pieņemami;
7.6.2. sateču ūdeņu vai naftas produktu atlieku uzglabāšanas
tanku tilpums nav pietiekams paredzētajam pārgājienam;
7.6.3. nav pieejams naftas operāciju žurnāls (20 (5));
7.6.4. ierīkots nelikumīgs izplūdes apvedceļš;
7.6.5. nav apskates ziņojuma vai tas neatbilst MARPOL konvencijas
13.G(3)(b) noteikumam.
7.7. Jomas, ko regulē MARPOL konvencijas II pielikums (atsauces
dotas iekavās):
7.7.1. nav P&A rokasgrāmatas;
7.7.2. krava nav sadalīta kategorijās (3(4));
7.7.3. nav pieejams kravas žurnāls (9(6));
7.7.4. tiek pārvadātas naftai līdzīgas vielas, neievērojot
attiecīgās prasības vai bez atbilstoši grozītas apliecības
(14);
7.7.5. ierīkots nelikumīgs izplūdes apvedceļš.
7.8. Jomas, ko regulē STCW konvencija:
7.8.1. apkalpes
locekļiem nav attiecīgo vai atbilstošu apliecību, derīgu pagaidu
atļauju, vai arī tie nevar uzrādīt dokumentālu pierādījumu par
to, ka karoga valsts administrācijai ir iesniegts pieteikums pēc
apstiprinājuma;
7.8.2. nav ievērotas karoga valsts administrācijas noteiktās
apkalpes drošas komplektēšanas prasības;
7.8.3. klāja vai mašīnas sardzes kārtība neatbilst prasībām,
kādas konkrētam kuģim noteikusi karoga valsts
administrācija;
7.8.4. sardzē nav personas, kura būtu kvalificēta rīkoties ar
drošai kuģošanai, drošiem radio sakariem vai jūras piesārņošanas
novēršanai būtiski svarīgu aprīkojumu;
7.8.5. nav pierādījumu profesionālai piemērotībai veikt
pienākumus, kas jūrniekiem uzdoti attiecībā uz kuģa drošību un
piesārņojuma novēršanu;
7.8.6. nespēja nodrošināt pirmo sardzi, uzsākot pārgājienu, vai
turpmākās sardzes maiņas ar cilvēkiem, kas būtu pietiekami
atpūtušies un citādi piemēroti pienākumu veikšanai.
7.9. Jomas, ko regulē SDO
konvencijas:
7.9.1. nav pietiekamu pārtikas krājumu pārgājienam līdz nākamajai
ostai;
7.9.2. nav pietiekamu dzeramā ūdens krājumu pārgājienam līdz
nākamajai ostai;
7.9.3. uz kuģa ir galēji antisanitāri apstākļi;
7.9.4. nav apkures iespēju dzīvojamās telpās uz kuģiem, kuri kuģo
rajonos, kur var būt īpaši zema temperatūra;
7.9.5. pārmērīgi daudz atkritumu, koridori un dzīvojamās telpas
aizsprostotas ar aprīkojumu vai kravu, vai pastāv citi bīstami
apstākļi;
7.9.6. skaidrs pierādījums, ka apkalpes locekļi, kuriem
jānodrošina pirmo sardzi, ir pārāk noguruši.
7.10. Kuģis nav jāaiztur, ja pienācīgi nedarbojas (vai nav
pienācīgi uzturēta) inertās gāzes sistēma vai ar kravu saistīts
aprīkojums vai mehānismi, tas uzskatāms par pietiekamu pamatu
kravas operāciju apturēšanai.
7.11. Šo pielikumu 7.punktā uzskaitīto trūkumu saraksts nav
visaptverošs. Tikai trūkumi, kas ir par pamatu aizturēšanai
jomās, kurām piemēro STCW konvencijas un kuri uzskaitīti 7.8.
punktā, ir vienīgais pamats aizturēšanai saskaņā ar minēto
konvenciju.
Jūrniecības departamenta
direktors A.Krastiņš
7.pielikums
Minimālās prasības OVK inspektoriem
1. OVK inspektors ir persona, kuru
Latvijas Jūras administrācija pilnvaro veikt ostas valsts
kontroli.
2. Minimālās prasības OVK inspektora kvalifikācijai:
2.1. vismaz viena gada darba pieredze karoga valsts kontroles
inspektora amatā, veicot inspekcijas un kuģa apliecību izdošanu
saskaņā ar konvenciju prasībām, kuram ir vismaz viena no šādām
kvalifikācijām :
2.1.1. kapteiņa diploms, kas dod tiesības vadīt kuģi ar tilpību
1600BT un lielāku, atbilstoši STCW konvencijas II/2.noteikuma
prasībām;
2.1.2. vecākā mehāniķa diploms, kas dod tiesības strādāt uz kuģa,
kura galvenā dzinēja jauda ir 3000 KW un lielāka, atbilstoši STCW
konvencijas III/2.noteikuma prasībām;
2.1.3. nokārtots eksāmens kuģu būves inženiera, mehānikas
inženiera vai inženiera ar jūrniecības jomu saistītā specialitātē
un darba pieredze šajā specialitātē vismaz piecus gadus;
2.2. inspektoriem, kuru kvalifikācija atbilst šī pielikuma
2.1.1.apakšpunktā un 2.1.2.apakšpunktā minētajam, nepieciešama
arī vismaz piecu gadu darba pieredze jūrā, atbilstoši vai nu
klāja vai mašīnas apkalpes virsnieku amatos; vai
2.3. atbilstoša augstākā izglītība vai cita līdzvērtīga apmācība,
kuģošanas drošības inspektoru skolas izglītība un diploms un
vismaz divu gadu pieredze karoga valsts kontroles inspektora
amatā, veicot inspekcijas un apliecību izdošanu saskaņā ar
konvenciju prasībām;
2.4. angļu valodas prasme;
2.5. starptautisko konvenciju noteikumu un kārtības, kādā tiek
veikta ostas valsts kontrole, pārzināšana.
3. OVK inspektora amatā var strādāt arī personas, kuras Latvijas
Jūras administrācija pieņēmusi darbā un kuras neatbilst visiem
iepriekš noteiktajiem kritērijiem.
Jūrniecības departamenta
direktors A.Krastiņš
8.pielikums
Informācijas publicēšana par kuģu aizturēšanu un inspekcijām
1. Informācijā, ko publicē saskaņā
ar šo noteikumu 56.punktu, iekļauj šādas ziņas:
1.1. kuģa vārdu;
1.2. SJO numuru;
1.3. kuģa tipu;
1.4. bruto tilpību;
1.5. būves gadu, kas norādīts kuģa drošības
apliecībā;
1.6. kuģa īpašnieka vai operatora
vārdu vai nosaukumu un adresi;
1.7. ja kuģī pārvadā šķidras vai cietas neiepakotas kravas,
fraktētāja, kas atbild par kuģa izvēli, nosaukumu, adresi, un
frakta tipu;
1.8. karoga valsti;
1.9. vienu vai vairākas klasifikācijas sabiedrības, kuras
konkrētam kuģim izdevušas klases apliecības, ja tādas ir;
1.10. vienu vai vairākas klasifikācijas sabiedrības vai jebkuru
citu subjektu, kas konkrētam kuģim karoga valsts vārdā izdevis
konvencijās paredzētās apliecības;
1.11. iepriekšējās paplašinātās inspekcijas ostu un datumu,
vajadzības gadījumā norādot, vai ir dots rīkojums par
aizturēšanu;
1.12. ostu un datumu, kad notikusi pēdējā speciālā pārbaude, kā
arī organizācijas nosaukumu, kura šo pārbaudi ir veikusi;
1.13. aizturēšanas reižu skaitu iepriekšējos 24 mēnešos;
1.14. aizturēšanas valsti un ostu;
1.15. datumu, kad atcelts lēmums par aizturēšanu;
1.16. aizturēšanas ilgumu dienās;
1.17. atklāto trūkumu skaitu un skaidrus un precīzi formulētus
aizturēšanas iemeslus;
1.18. pasākumu aprakstu, ko veikusi karoga valsts administrācija
un klasifikācijas sabiedrība, reaģējot uz kuģa aizturēšanu;
1.19. ja kuģim tiek aizliegta iebraukšana Eiropas Savienības
ostās – skaidrus un precīzi formulētus šī aizlieguma
iemeslus;
1.20. norādi, vai klasifikācijas sabiedrība vai cita privāta
struktūra, kas veikusi attiecīgo apsekošanu, ir atbildīga
saistībā ar trūkumiem, kas katrs atsevišķi vai visi kopā devuši
iemeslu aizturēšanai;
1.21. to pasākumu aprakstu, kas veikti gadījumos, kad kuģim dota
atļauja pārgājienam uz tuvāko piemēroto remonta rūpnīcu, vai kad
kuģim aizliegta iebraukšana visās Eiropas Savienības ostās.
2. Ievietojamā informācijā SIReNAC sistēmā par inspicētajiem
kuģiem iekļauj šādas ziņas:
2.1. kuģa vārdu;
2.2. SJO numuru;
2.3. kuģa tipu;
2.4. bruto tilpību;
2.5. būves gadu;
2.6. kuģa īpašnieka vai operatora vārdu vai nosaukumu un
adresi;
2.7. ja kuģi pārvadā šķidras vai cietas neiepakotas kravas,
fraktētāja, kas atbild par kuģa izvēli, nosaukumu un adresi, un
frakta tipu;
2.8. karoga valsti;
2.9. vienu vai vairākas klasifikācijas sabiedrības, kuras
konkrētam kuģim izdevušas klases apliecību, ja tāda ir;
2.10. vienu vai vairākas
klasifikācijas sabiedrības vai jebkuru citu subjektu, kas
konkrētam kuģim karoga valsts vārdā izdevis konvencijās
paredzētās apliecības, minot arī attiecīgās apliecības;
2.11. inspekcijas valsti, ostu un laiku;
2.12. trūkumu skaitu un raksturu.
Jūrniecības departamenta
direktors A.Krastiņš
9.pielikums
Ziņojums par inspekciju
Inspekcijas ziņojumā iekļauj šādas
ziņas:
1.Vispārējo informāciju:
1.1. kompetento institūciju, kas rakstījusi ziņojumu;
1.2. inspekcijas laiku un vietu;
1.3. pārbaudītā kuģa vārdu;
1.4. karogu;
1.5. kuģa tipu;
1.6. SJO numuru;
1.7. izsaukuma signālu;
1.8. bruto tilpību;
1.9. dedveitu (vajadzības gadījumā);
1.10. būves gadu, kas norādīts kuģa drošības apliecībās;
1.11. vienu vai vairākas klasifikācijas sabiedrības, kuras
konkrētam kuģim izdevušas klases apliecības, ja tādas ir;
1.12. vienu vai vairākas klasifikācijas sabiedrības vai jebkuru
citu subjektu, kas konkrētam kuģim karoga valsts vārdā izdevis
konvencijās paredzētās apliecības;
1.13. kuģa īpašnieka vai operatora vārdu vai nosaukumu un
adresi;
1.14. ja kuģis pārvadā lejamkravas vai beramkravas, fraktētāja,
kas atbild par kuģa izvēli, nosaukumu un adresi, un frakta
tipu;
1.15. inspekcijas ziņojuma sastādīšanas galīgo datumu;
1.16. norādi, ka detalizētāku informāciju par inspekciju vai
aizturēšanu var publicēt.
2. Informāciju saistībā ar inspekciju:
2.1. apliecības, kas izdotas, piemērojot šajos noteikumos minētās
konvencijas, norādot institūciju vai organizāciju, kas izdevusi
attiecīgās apliecības, to izdošanas datumu un derīguma
termiņu;
2.2. kuģa daļas un elementus, kas pārbaudīti (detalizētās vai
paplašinātas inspekcijas gadījumā);
2.3. inspekcijas tipu (inspekcija, detalizēta inspekcija,
paplašināta inspekcija, atkārtota inspekcija, atkārtota
aizturēšana, koncentrēta inspekciju kampaņa, darbības trauksmju
gadījumā pārbaude);
2.4. imitētās trauksmes;
2.5. informāciju par pēdējo ikgadējo jeb starpapskati;
2.6. kuģu trūkumu veidus;
2.7. veicamos pasākumus.
3. Papildu informāciju aizturēšanas gadījumā:
3.1. “Paziņojuma kapteinim par kuģa aizturēšanu” izdošanas
datumu;
3.2. “Paziņojuma par kuģa atbrīvošanu” izdošanas datumu;
3.3. trūkumu raksturu, kas pamato kuģa aizturēšanu (atsauces uz
konvencijām, kad tās ir piemērojamas);
3.4. informāciju par pēdējo starpapskati vai ikgadējo
apskati;
3.5. klasificēšanas sabiedrības vai cita privāta struktūra, kas
veikusi apskati, atbild par trūkumiem, kas katrs atsevišķi vai
visi kopā ir iemesls aizturēšanai, kas ir piemērojams;
3.6. veicamos pasākumus.
Jūrniecības departamenta
direktors A.Krastiņš
10.pielikums
Ziņas, ko sniedz Latvijas Jūras administrācija
1. Katru gadu Latvijas Jūras
administrācija, vēlākais līdz 1.aprīlim, sniedz Eiropas Komisijai
šādus datus par iepriekšējo gadu:
1.1. inspektoru skaitu, kuri darbojas tās vārdā ostas valsts
kontroles sistēmā. Šo informāciju iesniedz, aizpildot
1.tabulu:
1.tabula
Osta/reģions |
Pilna laika inspektoru skaits |
Nepilna laika inspektoru skaits¹ |
Pāreja uz pilnu laiku |
X osta ... |
|||
Y osta ... |
|||
Kopā |
|||
¹Ja inspekcijas, ko veic sakarā ar ostas valsts kontroli, ir tikai daļa no inspektoru darba, kopējo inspektoru skaitu pārvērš skaitā, kas līdzvērtīgs pilna laika inspektoru skaitam. |
Šo informāciju sniedz valsts līmenī un par katru Latvijas ostu. Šajā pielikumā osta nozīmē atsevišķu ostu un ģeogrāfisku platību, kurā darbojas inspektors vai inspektoru grupa, vajadzības gadījumā aptverot vairākas atsevišķas ostas. Viens inspektors drīkst strādāt vairāk nekā vienā ostā/ģeogrāfiskā platībā.
1.2. Atsevišķu kuģu, kas
iebraukuši Latvijas ostās, skaitu.
2. Latvijas Jūras administrācija katrus sešus mēnešus iesniedz
Eiropas Komisijai Latvijas ostās ienākušo kuģu sarakstu, kurā min
kuģa SJO numuru un ienākšanas datumu. Šajā sarakstā netiek
norādīti kuģi, kuri veic regulāru prāmju satiksmi. Kā alternatīvu
iepriekš minētajam SIReNAC sistēmā ievada kuģus, kas ik dienas
ienākuši Latvijas ostās ārpus regulārās prāmju satiksmes, SJO
numuru un iebraukšanas datumu.
3. Latvijas Jūras administrācija iesniedz Eiropas Komisijai šī
pielikuma 2.punktā minētās regulārās prāmju satiksmes sarakstus,
kā arī informē par visām izmaiņām šajā satiksmē.
Jūrniecības departamenta
direktors A.Krastiņš
11.pielikums
Iebraukšanas aizliegums ostās
1. Kuģu kategorijas, kurām var
aizliegt iebraukšanu Eiropas Savienības ostās:
1.1. gāzu un ķimikāliju tankkuģi;
1.2. beramkravu kuģi;
1.3. naftas tankkuģi;
1.4. pasažieru kuģi.
2. Procedūras saistībā ar aizliegumu iebraukt Eiropas Savienības
ostās:
2.1. ja ir konstatēta kuģa atbilstība šo
noteikumu 29.punktam un kuģis Latvijas ostā ir aizturēts
attiecīgi otro vai trešo reizi, Latvijas Jūras administrācija
rakstveidā informē kuģa kapteini un īpašnieku vai operatoru par
kuģa iebraukšanas aizlieguma orderi. Latvijas Jūras
administrācija informē arī karoga valsts administrāciju,
attiecīgo klasifikācijas sabiedrību, Eiropas Savienības
dalībvalstis, Eiropas Komisiju, Jūrlietu administratīvo centru
(Centre administratif des affaires maritimes) un Parīzes
memoranda sekretariātu;
2.2. kuģa iebraukšanas aizlieguma orderis stājas spēkā uzreiz pēc
atļaujas sniegšanas kuģim iziet jūrā pēc tam, kad trūkumi, kas
bijuši par pamatu kuģa aizturēšanai Latvijas ostās, ir
novērsti.
3. Lai panāktu iebraukšanas aizlieguma ordera atcelšanu, kuģa
īpašnieks vai operators iesniedz oficiālu pieprasījumu Latvijas
Jūras administrācijai, pievienojot kuģa karoga valsts
administrācijas izdotu apliecību, kas liecina, ka kuģis pilnībā
atbilst attiecīgajiem konvenciju noteikumiem. Vajadzības gadījumā
kuģa īpašnieks vai operators kopā ar pieprasījumu atcelt
iebraukšanas aizlieguma orderi iesniedz arī klasifikācijas
sabiedrības, kuras klase ir bijusi piešķirta šim kuģim, izdotu
apliecību, kas liecina, ka kuģis atbilst attiecīgās
klasifikācijas sabiedrības noteiktajiem klases standartiem.
4. Iebraukšanas aizlieguma orderi atceļ tikai pēc Latvijas Jūras
administrācijas OVK inspektoru veiktas kuģa atkārtotas
inspekcijas kādā no ostām un ja ir saņemti pierādījumi, ka kuģis
pilnībā atbilst starptautisko konvenciju spēkā esošajām
prasībām.
5. Ja osta, par ko ir panākta šī pielikuma 4.punktā minētā
vienošanās, atrodas Eiropas Savienības teritorijā, šīs ostas
valsts kompetenta institūcija ar Latvijas Jūras administrācijas
piekrišanu drīkst atļaut kuģim ienākt attiecīgajā ostā tikai
tādēļ, lai veiktu atkārtotu inspekciju un pārbaudītu, vai kuģis
atbilst šī pielikuma 3.punktā minētajiem nosacījumiem.
6. Atkārtota inspekcija tiek veikta paplašinātās inspekcijas
apjomā. Paplašinātās inspekcijas izmaksas sedz kuģa īpašnieks vai
operators.
7. Ja paplašinātās inspekcijas rezultāti apmierina Latvijas Jūras
administrāciju, iebraukšanas aizlieguma orderis tiek atcelts
saskaņā ar šī pielikuma 3.punktu. Kuģa īpašnieku vai operatoru
par to informē rakstveidā.
8. Latvijas Jūras administrācija informē par savu lēmumu karoga
valsts administrāciju, attiecīgo klasifikācijas sabiedrību,
Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Komisiju, Jūrlietu
administratīvo centru un Parīzes memoranda sekretariātu.
9. Informāciju par kuģiem, kuriem aizliegts iebraukt Eiropas
Savienības ostās, padara pieejamu SIReNAC sistēmā un publicē
saskaņā ar šo noteikumu 56.punktā un 8.pielikumā noteikto.
Jūrniecības departamenta
direktors A.Krastiņš
12.pielikums
Starptautiskās un Eiropas Savienības prasības par reisa datu reģistrācijas sistēmām
1. Šajā punktā turpmāk uzskaitīto
klašu kuģus, ja tie piestāj Eiropas Savienības ostās, aprīko ar
reisa datu reģistrācijas sistēmu, kas atbilst SJO Rezolūcijā
A.861(20) noteiktajiem darbības standartiem un Starptautiskās
Elektrotehnikas komisijas (SEK) standartā Nr.61996 noteiktajiem
inspekcijas standartiem:
1.1. pasažieru kuģus, kas uzbūvēti 2002.gada 1.jūlijā vai
vēlāk;
1.2. ro–ro pasažieru kuģus, kas uzbūvēti līdz 2002.gada
1.jūlijam, ne vēlāk kā līdz pirmajai pārbaudei 2002.gada 1.jūlijā
vai vēlāk;
1.3. pasažieru kuģus, izņemot ro–ro pasažieru kuģus, kas uzbūvēti
līdz 2002.gada 1.jūlijam, ne vēlāk kā līdz 2004.gada
1.janvārim;
1.4. kuģus, kas nav pasažieru kuģi, ar tilpību 3000BT un vairāk,
kuri uzbūvēti 2002.gada 1.jūlijā vai vēlāk.
2. Šajā punktā turpmāk uzskaitīto klašu kuģus, kas uzbūvēti līdz
2002.gada 1.jūlijam, aprīko ar reisa datu reģistrācijas sistēmu,
kas atbilst attiecīgiem SJO standartiem:
2.1. kravas kuģus ar tilpību 20 000BT un vairāk – ne vēlāk kā
līdz 2007.gada 1.janvārim;
2.2. kravas kuģus, kuru tilpība ir 3000BT un lielāka, bet mazāka
kā 20 000BT – ne vēlāk kā līdz 2008.gada 1.janvārim.
Jūrniecības departamenta
direktors A.Krastiņš
13.pielikums