Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.6

Rīgā 2004.gada 9.martā

Noteikumi par ro–ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošību

Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 11.panta otrās daļas 2.punktu un trešo daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas Jūras administrācija nodrošina obligāto pārbaužu sistēmu uz ro–ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, lai garantētu to drošību regulāro reisu laikā uz Latvijas ostām un no tām, kā arī nosaka Latvijas Jūras administrācijas tiesības veikt, piedalīties vai sekmēt izmeklēšanu sakarā ar ikvienu negadījumu vai incidentu uz jūras šāda veida reisos.

II. Noteikumos lietotie termini

2. Termini šo noteikumu izpratnē:
2.1. “ro–ro pasažieru kuģis” ir jūras pasažieru kuģis ar aprīkojumu, kas riteņu vai dzelzceļa transporta līdzekļiem ļauj uzbraukt uz kuģa un izbraukt no tā, un pārvadā vairāk nekā 12 pasažierus;
2.2. “ātrgaitas pasažieru kuģis” ir ātrgaitas kuģis, kas definēts 1974. gada SOLAS konvencijas X nodaļas 1. noteikumā tās jaunākajā redakcijā un pārvadā vairāk nekā 12 pasažierus;
2.3. “pasažieris” ir ikviena persona, izņemot:
2.3.1. kuģa kapteini un apkalpes locekļus vai citas personas, kas nodarbinātas vai pieņemtas darbā uz kuģa;
2.3.2. bērnus, kas nav sasnieguši viena gada vecumu;
2.4. “1974. gada SOLAS konvencija” ir 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, ar tai pievienotajiem protokoliem un grozījumiem, tās jaunākajā redakcijā;
2.5. “Ātrgaitas kuģu kodekss ” ir Starptautiskais ātrgaitas kuģu drošības kodekss, kas ietverts Starptautiskās jūras organizācijas (turpmāk – SJO) Kuģošanas drošības komitejas 1994. gada 20.maija rezolūcijā MSC 36(63), tā jaunākajā redakcijā;
2.6. “regulāri reisi” ir braucienu sērijas, ko ro–ro pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi veic, lai nodrošinātu satiksmi starp divām vai vairākām ostām, vai braucienu sērijas uz vienu un to pašu ostu un no tās, neiebraucot citās ostās:
2.6.1.saskaņā ar publicētu satiksmes sarakstu;
2.6.2.veidojot atpazīstamas sistemātiskas braucienu sērijas;
2.7. “jūras rajons” ir jūras rajons, kas iekļauts sarakstā, kuru nosaka atbilstoši Eiropas Padomes 1998.gada 17.marta direktīvai 98/18/EC Par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (turpmāk – direktīva 98/18/EC);
2.8. “sertifikāti” ir:
2.8.1. ro–ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas veic starptautiskos reisus – drošības sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar 1974.gada SOLAS konvenciju, kopā ar kuģa aprīkojuma sarakstu, un vajadzības gadījumā atbrīvojuma sertifikāti un ekspluatācijas atļaujas;
2.8.2. ro–ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus – drošības sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar direktīvu 98/18/EC, kopā ar kuģa aprīkojuma sarakstu, un vajadzības gadījumā atbrīvojuma sertifikāti un ekspluatācijas atļaujas;
2.9. “atbrīvojuma sertifikāts” ir sertifikāts, kas izdots saskaņā ar 1974. gada SOLAS konvencijas 1.nodaļas B daļas 12. noteikuma (a) (vi) punktu;
2.10. “karoga valsts administrācija” ir tās valsts kompetentā iestāde, ar kuras karogu ro–ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis ir tiesīgs kuģot;
2.11. “uzņemšanas valsts” ir valsts, no kuras ostas jeb ostām vai uz kuras ostu jeb ostām ro–ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis veic regulārus reisus;
2.12. “starptautiskais reiss” ir reiss pa jūru no kādas ostas vienā valstī uz kādu ostu citā valstī;
2.13. “vietējais reiss” ir reiss pa jūru no kādas valsts ostas uz to pašu vai citu šīs valsts ostu;
2.14. “atzītā organizācija” ir organizācija, kas atzīta atbilstoši Eiropas Padomes 1994.gada 22.novembra direktīvas 94/57/EC Par kopīgiem noteikumiem un standartiem kuģu inspekcijas un pārbaužu organizēšanai un par darbībām, kas saistītas ar jūras lietu pārvaldi 4.pantam;
2.15. “komercsabiedrība” ir komersants, kas nodarbina vienu vai vairākus ro–ro pasažieru kuģus un/vai vienu vai vairākus ātrgaitas pasažieru kuģus, un kuram atbilstības dokuments ir izdots saskaņā ar 1974.gada SOLAS konvencijas IX nodaļas 4. noteikumu tās jaunākajā redakcijā;
2.16. “Jūras negadījumu izmeklēšanas kodekss” ir Jūras kuģu satiksmes negadījumu un incidentu izmeklēšanas kodekss, ko pieņēmusi SJO ar Asamblejas 1997.gada 27.novembra rezolūciju A.849(20);
2.17. “īpašā pārbaude” ir pārbaude, ko JDI kā uzņemšanas valsts kompetentā institūcija veic atbilstoši šo noteikumu VI un VIII nodaļai;
2.18. “Latvijas Jūras administrācija” ir bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Latvijas Jūras administrācija”;
2.19. “kvalificēts inspektors” ir Latvijas Jūras administrācijas Jūras drošības inspektorāta (turpmāk – JDI) kuģu kontroles inspektors, kas atbilst kvalifikācijas un neatkarības kritērijiem, kas norādīti šo noteikumu 5.pielikumā;
2.20. ‘’neatbilstība’’ ir tāds ro–ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa stāvoklis, kas neatbilst šo noteikumu prasībām;
2.21. “pamatoti ieinteresēta valsts”, “izmeklēšanas vadītāja valsts” un “kuģu satiksmes negadījums” šo noteikumu XII nodaļā atbilst terminiem, kādi ir lietoti Jūras negadījumu izmeklēšanas kodeksā;
2.22. “Komisija” ir Eiropas Komisija;
2.23. “Kopiena” ir Eiropas Kopiena.

III. Noteikumu piemērošana

3. Šos noteikumus piemēro visiem ro–ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas nodarbināti regulārajos reisos uz kādu Latvijas ostu vai no kādas Latvijas ostas, neatkarīgi no kuģa karoga, ja tie ir iesaistīti starptautiskajos vai vietējos reisos jūras rajonos, kas paredzēti “A klases” kuģiem. Pasažieru kuģu klases nosaka saskaņā ar direktīvas 98/18/EC 4.pantu.
4. Šos noteikumus var piemērot ro–ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas iesaistīti vietējos reisos jūras rajonos, kuri nav minēti šo noteikumu trešajā punktā. Šādā gadījumā atbilstošos noteikumus piemēro visiem ro–ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas darbojas pēc vienādiem nosacījumiem, bez diskriminācijas saistībā ar karogu, valsts piederību vai komercsabiedrības reģistrācijas vietu.

IV. Sākotnējās pārbaudes uz ro–ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem

5. Pirms ro–ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa darbības uzsākšanas regulārā reisā JDI pārbauda, vai:
5.1. kuģim ir derīgi sertifikāti, ko izdevusi karoga valsts kompetentā iestāde vai atzītā organizācija, kas darbojas tās vārdā;
5.2. kuģis ir apsekots, lai saņemtu sertifikātus atbilstoši SJO Asamblejas rezolūcijas A.746(18) pielikumos noteiktajām procedūrām un vadlīnijām apsekojumu jomā atbilstoši harmonizētajai apsekojumu un sertifikātu izsniegšanas sistēmai;
5.3. kuģis atbilst klasifikācijas standartiem, kas noteikti atzītās organizācijas noteikumos, vai noteikumiem, kurus karoga valsts admi

nistrācija attiecībā uz kuģa korpusa, iekārtu un elektroierīču un vadības ierīču konstrukciju un apkopi atzinusi par līdzvērtīgiem;
5.4. kuģis ir aprīkots ar reisu datu reģistratoru (turpmāk – RDR), lai sniegtu informāciju iespējamai negadījuma izmeklēšanai. RDR atbilst darbības standartiem, kas noteikti SJO Asamblejas 1997.gada 27.novembra rezolūcijā A.861(20), kā arī pārbaudes standartiem, kas noteikti Starptautiskās Elektrotehniskās komisijas (SEK) standartā Nr. 61996;
5.5. kuģis atbilst īpašām stabilitātes prasībām, kas pieņemtas reģionu līmenī un iestrādātas Latvijas Republikas normatīvajos aktos, ar nosacījumu, ka tās nepārsniedz prasības, kas norādītas 1995.gada SOLAS konferences pieņemtās 14.rezolūcijas pielikumā.
6. Šo noteikumu 5.5. apakšpunktu piemēro attiecībā uz ātrgaitas pasažieru kuģiem tikai gadījumos, ja JDI nolemj, ka šī prasība ir piemērojama attiecībā uz konkrēto pārbaudāmo kuģi.

V. Sākotnējās pārbaudes, ko veic attiecībā uz komercsabiedrībām un karoga valstīm

7. JDI pirms ro–ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa darbības uzsākšanas:
7.1. pārbauda, vai komercsabiedrība, kas izmanto vai plāno izmantot šādu kuģi regulārā reisā, ārējos normatīvos aktos noteiktā kārtībā:
7.1.1. veic vajadzīgos pasākumus, lai piemērotu šo noteikumu 1.pielikuma prasības, un sniedz pierādījumus uzņemšanas valstīm, kas iesaistītas regulārajā reisā, ka šajā nodaļā un šo noteikumu IV nodaļā ietvertās prasības ir izpildītas;
7.1.2. piekrīt, ka uzņemšanas valsts un jebkura cita pamatoti ieinteresēta valsts var veikt, piedalīties vai sekmēt izmeklēšanu sakarā ar jūras negadījumu vai incidentu saskaņā ar šo noteikumu XII nodaļu un nodrošina to piekļūšanu informācijai, ko var gūt no negadījumā vai incidentā iesaistīto kuģu RDR;
7.2. attiecībā uz kuģiem, kas kuģo ar citu valstu karogu, pārbauda, vai kuģa karoga valsts akceptējusi komercsabiedrības saistības izpildīt starptautisko normatīvu prasības attiecībā uz ro–ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem.

VI. Sākotnējās īpašās pārbaudes

8. Ja ro–ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis jau iepriekš veicis regulārus reisus, JDI veic sākotnējās īpašās pārbaudes, lai pārliecinātos, ka kuģis atbilst nepieciešamajām prasībām drošai darbībai regulārā reisā, kā tas noteikts šo noteikumu 1.pielikumā un 3. pielikumā, pirms šī kuģa darbības uzsākšanas regulārā reisā uz Latvijas ostām un no tām.
9. Piemērojot 8.punkta prasības, JDI nosaka īpašās pārbaudes dienu, kas nepārsniedz vienu mēnesi no dienas, kad JDI saņemti pierādījumi, kas nepieciešami šo noteikumu IV un V nodaļā noteikto pārbaužu pabeigšanai.

VII. Īpašie nosacījumi

10. Ja regulārā reisā nodarbinātu ro–ro pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi iesaista regulārā reisā uz Latvijas ostām un no tām, JDI izvērtē kuģa iepriekšējos regulārajos reisos veiktās pārbaudes. Ja JDI šo pārbaužu rezultātus uzskata par apmierinošiem un tie atbilst jaunajiem darbības apstākļiem, šo noteikumu IV, V un VI nodaļu nepiemēro pirms attiecīgā ro–ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa darbības uzsākšanas jaunajā regulārajā reisā.
11. Šo noteikumu IV, V un VI nodaļu var nepiemērot, ja ro–ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis, kas atbilst Padomes 1999.gada 29.aprīļa direktīvas 1999/35/EC Par obligāto apsekojumu sistēmu ro–ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu regulārās satiksmes drošai izmantošanai (turpmāk – direktīva 1999/35/EC) prasībām un jau veic šajā direktīvā paredzētos regulārus reisus, tiek pārcelts uz citu regulāru reisu, kurā iesaistītas Latvijas ostas, ja šā reisa maršruta parametrus JDI un citu uzņemšanas valstu kompetentās institūcijas atzinušas par līdzvērtīgiem un vienojas, ka kuģis atbilst visām drošības prasībām šajā reisā. Pamatojoties uz komercsabiedrības ārējos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izteikto prasību, JDI var iepriekš apstiprināt maršruta parametru atbilstību.
12. Gadījumos, kad neparedzētu apstākļu dēļ ro–ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis ir steidzami jāaizvieto, lai nodrošinātu nepārtrauktu satiksmi, un nav piemērojams noteikumu 10. un 11. punkts, JDI var atļaut uzsākt attiecīgā kuģa darbību, ja:
12.1. vizuālā apskate un dokumentu pārbaude apliecina, ka ro–ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis atbilst drošas darbības obligātajām prasībām;
12.2. JDI viena mēneša laikā no darbības uzsākšanas veic pārbaudes, kas paredzētas šo noteikumu IV, V un VI nodaļā.

VIII. Regulārās īpašās un citas pārbaudes

13. JDI reizi 12 mēnešos veic:
13.1. īpašo pārbaudi saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu;
13.2. pārbaudi regulārā reisa laikā, aptverot pietiekamu 1., 3. un 4. pielikumā ietverto nosacījumu daudzumu, lai pārliecinātos, ka kuģis joprojām atbilst drošas ekspluatācijas obligātajām prasībām. Sākotnējo īpašo pārbaudi, kas veikta saskaņā ar šo noteikumu 8. un 9.punktu, uzskata par regulāro īpašo pārbaudi.
14. JDI veic īpašo pārbaudi saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu ikreiz, kad veikts nozīmīgs ro–ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa remonts, pārbūve vai izmaiņas, kā arī ja notikusi tehniskās vadības, karoga valsts vai kuģa klases maiņa. Tehniskās vadības, karoga valsts vai kuģa klases maiņas gadījumā JDI, izvērtējot iepriekš veiktās pārbaudes un ievērojot nosacījumu, ka šī maiņa vai pāreja neietekmē attiecīgā kuģa drošu ekspluatāciju, var atbrīvot attiecīgo kuģi no šajā punktā noteiktās pārbaudes.
15. Ja šo noteikumu 13. punktā minētās apskates laikā tiek atklāta neatbilstība, kas var būt pamats kuģa darbības aizliegumam, visas pārbaužu izmaksas pārskata periodā ārējos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sedz komercsabiedrība.

IX. Paziņošana

16. JDI rakstiski informē komercsabiedrības par rezultātiem, kas iegūti no šo noteikumu IV, V, VI un VIII nodaļās minētajām pārbaudēm.

X. Darbības aizliegums

17. JDI aizliedz ro–ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa darbību regulāros reisos, ja:
17.1. konstatē neatbilstību šo noteikumu IV un V nodaļai;
17.2. šo noteikumu VI un VIII nodaļās minēto pārbaužu laikā konstatēta neatbilstība, kas rada tiešas briesmas kuģim, tā apkalpei un pasažieriem;
17.3. konstatēta neatbilstība šo noteikumu 2. pielikumā minētajiem Kopienas dokumentiem, kas rada tiešas briesmas kuģim, tā apkalpei un pasažieriem;
17.4. nav notikušas apspriedes ar karoga valsti par jautājumiem, kas minēti šo noteikumu 33. vai 37.punktā, līdz brīdim, kad JDI konstatējis, ka briesmas ir novērstas un šo noteikumu prasības ievērotas.
18. JDI rakstiski informē komercsabiedrību par lēmumu aizliegt ro–ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa darbību, norādot pamatojumu.
19. Ja uz regulārā reisā nodarbināta ro–ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa ir konstatēta neatbilstība, JDI uzdod komercsabiedrībai veikt nepieciešamos pasākumus neatbilstības novēršanai konkrētā termiņā, ja vien neatbilstība nerada tiešas briesmas kuģim, tā apkalpei un pasažieriem. JDI kopā ar iesaistītajām komercsabiedrībām ārējos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pārliecinās, ka neatbilstība novērsta. Ja noteiktajā termiņā neatbilstība nav novērsta, JDI aptur kuģa darbību.
20. Komercsabiedrībai ir tiesības ārējos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apstrīdēt JDI lēmumu, kas aizliedz kuģa darbību. Apstrīdēšana pati par sevi neatceļ aizlieguma lēmumu. JDI informē komercsabiedrību par tās tiesībām apstrīdēt lēmumu par darbības

aizliegšanu.
21. Ja šo noteikumu IV, V un VI nodaļu piemēro pirms ro–ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa darbības uzsākšanas regulārā reisā, JDI pieņem lēmumu par kuģa darbības aizliegšanu viena mēneša laikā pēc sākotnējās īpašās pārbaudes un par to nekavējoties informē komercsabiedrību.

XI. Sākotnējo un regulāro īpašo pārbaužu kārtība

22. Ro–ro pasažieru kuģus vai ātrgaitas pasažieru kuģus, kas pakļauti sākotnējām un regulārajām īpašajām pārbaudēm, atbrīvo no tādām paplašinātām pārbaudēm, kādas noteiktas Eiropas Padomes 1995.gada 19.jūnija direktīvas 95/21/EC 7.panta 4. daļā, ar grozījumiem, kas iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.decembra direktīvā 2001/106/EC, un no paplašinātām pārbaudēm, ja tie pieder tai pasažieru kuģu kategorijai, kura noteikta šīs direktīvas un tās grozījumu 7.panta 1. daļā un 5.pielikuma A daļas 3.punktā.
23. Ja kāda kuģa īpašajā pārbaudē ir iesaistītas citas uzņemšanas valstis, JDI sadarbojas ar šo valstu administrācijām un veic īpašās pārbaudes, sadarbojoties ar šo valstu kvalificētiem inspektoriem. JDI par atklātajām neatbilstībām ziņo uzņemšanas valsts administrācijai. JDI pieprasa informāciju par Latvijas kuģiem saistībā ar atklātajām neatbilstībām no citām uzņemšanas valstīm, ja Latvija kā uzņemšanas valsts nav iesaistīta šādā pārbaudē.
24. JDI var veikt pārbaudi pēc citas iesaistītās uzņemšanas valsts lūguma.
25. JDI pēc komercsabiedrību ārējos normatīvajos aktos noteiktā pieprasījuma uzaicina tās karoga valsts, kas nav uzņemšanas valsts, administrāciju piedalīties īpašajā pārbaudē, ko veic saskaņā ar šiem noteikumiem.
26. JDI, plānojot pārbaudes saskaņā ar šo noteikumu VI un VIII nodaļu, ņem vērā kuģa ekspluatācijas un apkopes grafiku.
27. Īpašo pārbaužu rezultātus JDI apkopo ziņojumā, kura forma ir noteikta saskaņā ar direktīvas 1999/35/EC 16.pantā noteikto procedūru.
28. Ja JDI nevar vienoties ar citu uzņemšanas valsti par to, vai ir izpildītas šo noteikumu 5., 6. un 7. punkta prasības, JDI nekavējoties par to informē Satiksmes ministriju.

XII. Jūras negadījumu izmeklēšana

29. Latvijas Jūras administrācijas Avāriju izmeklēšanas nodaļa, veicot negadījuma izmeklēšanu, kurā iesaistīts ro–ro pasažieru kuģis vai ātrgaitas pasažieru kuģis, sadarbojas ar citām pamatoti ieinteresētajām valstīm saskaņā ar Jūras negadījumu izmeklēšanas kodeksu.
30. Ja ar ro–ro pasažieru kuģi vai ātrgaitas pasažieru kuģi notiek kuģu satiksmes negadījums, JDI uzsāk izmeklēšanu, ja negadījums ir noticis tās teritoriālajos ūdeņos, bet, ja tas ir noticis citos ūdeņos, valsts, kuru attiecīgais kuģis apmeklējis pēdējo. Minētajos gadījumos JDI vai otras minētās valsts kompetentā institūcija atbilstoši Jūras negadījumu izmeklēšanas kodeksam ir atbildīga par izmeklēšanu un koordināciju ar citām pamatoti ieinteresētām valstīm līdz brīdim, kad tiek panākta savstarpēja vienošanās par to, kura ir izmeklēšanas vadītāja valsts.
31. Latvijas Jūras administrācijas Avāriju izmeklēšanas nodaļa, veicot vai piedaloties izmeklēšanā, ņem vērā Jūras negadījumu izmeklēšanas kodeksa prasības un izmeklēšanu veic pēc iespējas efektīvi un iespējami īsā laikā.
32. Izmeklēšanas ziņojumi ir publiski pieejami saskaņā ar Jūras negadījumu izmeklēšanas kodeksa prasībām.

XIII. Papildu pasākumi

33. JDI, izdodot vai akceptējot atbrīvojuma sertifikātu, sadarbojas ar attiecīgo uzņemšanas valsti vai karoga valsts administrāciju, lai vienotos par atbrīvojumu piemērotību pirms sākotnējās īpašās pārbaudes.
34. Jūras meklēšanas un glābšanas Koordinācijas centrs un Kuģu satiksmes dienests atbilstoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei nodrošina krasta navigācijas sistēmu un citu informācijas sistēmu darbību atbilstoši SJO Asamblejas 1995.gada 23.novembra rezolūcijai A.795(19), tādējādi nodrošinot ro–ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu regulārā reisa vai reisa daļas drošību.
35. Satiksmes ministrija nosūta Komisijai šo noteikumu 27. punktā noteikto ziņojumu kopijas, vajadzības gadījumā norādot SJO piešķirto identifikācijas numuru. Ja regulārajā reisā ir iesaistīta Latvija un cita uzņemšanas valsts vai valstis, saskaņā ar direktīvas 1999/35/EC 13.pantā noteikto attiecīgos datus var sniegt viena no uzņemšanas valstīm.
36. JDI nodrošina, ka komercsabiedrības, kas regulārajos reisos nodarbina ro–ro pasažieru kuģus un ātrgaitas pasažieru kuģus, ievieš un uztur integrēto sistēmu ārkārtas situāciju plānošanai uz kuģa. Šajā nolūkā komercsabiedrības ārējos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izmanto shēmu, kas paredzēta SJO Asamblejas 1997.gada 27.novembra rezolūcijā A.852(20) šādu sistēmu izveidošanai sadarbībā ar attiecīgo valstu administrācijām.
37. Pirms ātrgaitas pasažieru kuģa darbības atļaujas izsniegšanas atbilstoši Ātrgaitas kuģu kodeksa 1.9.3. punkta noteikumiem JDI sadarbojas ar karoga valsts administrāciju. JDI sadarbībā ar karoga valsts administrācija nodrošina, ka tiek noteikti vai uzturēti darbības ierobežojumi, kas, ņemot vērā vietējos apstākļus, nepieciešami dzīvības, dabas resursu un piekrastē veicamo darbību aizsardzībai, un veic pasākumus šo ierobežojumu efektīvai piemērošanai.

XIV. Sadarbība uzņemšanas valstu starpā

38. JDI, piemērojot šo noteikumu prasības, uztur sakarus ar citām regulārajā reisā iesaistītajām uzņemšanas valstīm.

XV. Atbalsta pasākumi

39. JDI informē trešās valstis, kas īsteno karoga valsts atbildību vai atbildību, kas pielīdzināma uzņemšanas valsts atbildībai attiecībā uz ro–ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem, kas kuģo maršrutā starp Latvijas ostām un trešās valsts ostām, par šo noteikumu prasībām attiecībā uz komercsabiedrībām.

XVI. Noslēguma jautājums

Šie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas “Latvijas Vēstnesī”.

Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1999.gada 29.aprīļa direktīvas 1999/35/EC Par obligāto apsekojumu sistēmu ro–ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu regulārās satiksmes drošai izmantošanai un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 5.novembra direktīvas 2002/84/EC Ar ko groza direktīvas par kuģošanas drošību un kuģu radītā piesārņojuma novēršanu.

Satiksmes ministrs R.Zīle

Jūrniecības departamenta
direktors A.Krastiņš

“Latvijas Vēstneša” redakcijā saņemts 23.04.2004.

1.pielikums

Īpašās prasības komercsabiedrībām

Komercsabiedrība ārējos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā nodrošina, ka uz tās nodarbinātajiem ro–ro pasažieru kuģiem un ātrgaitas pasažieru kuģiem ievēro šādus nosacījumus:
1. kapteinis pirms kuģa atiešanas saņem informāciju par krasta navigācijas sistēmu un citu informācijas sistēmu pieejamību, kas nodrošina navigācijas drošību, un izmanto Eiropas Savienības dalībvalstu navigācijas kontroles un informācijas sistēmas;
2. tiek piemērotas SJO Kuģošanas drošības komitejas 1994.gada 9.decembra cirkulāra Nr. 699 2., 3., 4., 5. un 6. punkta normas par grozīta

jiem norādījumiem attiecībā uz pasažieru drošības instrukcijām;
3. uz kuģa viegli pieejamā vietā ir novietots saraksts ar darba instrukcijām uz kuģa, kurā norādīts:
3.1. darba grafiks jūrā un ostā;
3.2. sardzes personāla darba stundu maksimums vai atpūtas stundu minimums;
4. kapteinis bez ierobežojuma var pieņemt jebkādu lēmumu saistībā ar drošu navigāciju un kuģa darbību;
5. kapteinis nodrošina to navigācijas darbību un negadījumu uzskaiti, kas ir svarīgi navigācijas drošībai;
6. kapteinis nekavējoties informē JDI un uzņemšanas valsti par visiem kuģa korpusa durvju un korpusa apšuvuma bojājumiem un deformācijām, kā arī visām neatbilstībām šādu durvju stiprināšanas iekārtās, un kuģim tiek veikts steidzams remonts;
7. pirms ro–ro pasažieru kuģa vai ātrgaitas pasažieru kuģa došanās reisā ir pieejams izkorektētais reisa plāns;
8. pasažieriem ir pieejama vispārēja informācija par pakalpojumiem un palīdzību, ko uz kuģa var saņemt vecāki cilvēki un cilvēki ar īpašām vajadzībām, kā arī tā atbilstošā formātā ir pieejama personām ar redzes traucējumiem.

Jūrniecības departamenta
direktors A.Krastiņš

2.pielikums

Kopienas dokumentu saraksts

1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija direktīva 2002/59/EC, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes direktīvu 93/75/EEC (OJ L 208, 05/08/2002, p. 0010 – 0027). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar direktīvu 2002/84/EC (OJ L 324, 29/11/2002, p. 0053 – 0058).
2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. aprīļa direktīva 2001/25/EC par jūrnieku obligāto sagatavotības līmeni (OJ L 136, 18/05/2001, p. 0017 – 0041).
3. Padomes 1995. gada 8. decembra regula (EC) Nr. 3051/95 Par pasažieru prāmju ar horizontālu un vertikālu kravas apstrādi drošu vadību (OJ L 320, 30.12.1995, p. 14). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu 2099/2002/EC (OJ L 324, 29/11/2002, p. 0001 – 0005).

Jūrniecības departamenta
direktors A.Krastiņš

3.pielikums

Īpašo pārbaužu procedūras

1. JDI, veicot īpašo pārbaudi, pārliecinās, vai tiek ievērotas starptautisko normatīvu prasības attiecībā uz:
1.1. kuģa konstrukciju;
1.2. korpusu nodalījumiem un stabilitāti;
1.3. mehānismiem un elektroierīcēm;
1.4. kravas izvietojumu un ugunsdrošību;
1.5. maksimālo pasažieru skaitu;
1.6. glābšanas aprīkojumu;
1.7. bīstamu kravu pārvadāšanu;
1.8. radiosakariem;
1.9. navigāciju.
2. Īpašā pārbaude ietver šādus elementus:
2.1. avārijas ģeneratora iedarbināšana;
2.2. avārijas apgaismojuma pārbaude;
2.3. radiosakaru iekārtām paredzētā avārijas enerģijas avota pārbaude;
2.4. publisko paziņojumu iekārtas izmēģinājums;
2.5. ugunsdzēsības mācību trauksme, tai skaitā ugunsdzēsības aprīkojuma izmantošanas spēju demonstrēšana;
2.6. avārijas ugunsdzēšanas sūkņa darbināšana, ja ūdens ugunsdzēšanas sistēmai ir pievienotas divas ugunsdzēšanas šļūtenes;
2.7. izmēģinājumi, kuros pārbauda distances vadību, kas paredzēta, lai avārijas gadījumā apturētu degvielas padevi katliem, galvenajiem dzinējiem un palīgdzinējiem, kā arī ventilatoriem;
2.8. izmēģinājumi, kuros pārbauda tālvadības un vietējās vadības ierīces uguns slāpētāju aizvēršanai;
2.9. ugunsgrēka detektoru un trauksmes sistēmu izmēģinājumi;
2.10. ugunsdrošo durvju aizvēršanas izmēģinājumi;
2.11. sateču ūdeņu sūkņu darbība;
2.12. ūdensnecaurlaidīgo starpsienu hermētisko durvju aizvēršana, izmantojot distances vadības un vietējas vadības ierīces;
2.13. procedūras, kas pierāda, ka atbildīgie komandas locekļi pārzina rīcības plānu avārijas gadījumā;
2.14. vismaz vienas dežūrlaivas un vienas glābšanas laivas nolaišana ūdenī, dzinēja un vadības sistēmas iedarbināšana, izmēģināšana un laivu izcelšana no ūdens, tās novietojot standarta pozīcijā uz kuģa;
2.15. glābšanas laivu un dežūrlaivu inventāra pārbaude;
2.16. kuģa stūres iekārtas un avārijas stūres iekārtas izmēģinājumi.
3. Īpašā pārbaude ietver plānotās tehniskās apkopes sistēmas pārbaudi uz kuģa.

4. Īpašās pārbaudes gaitā JDI pārbauda apkalpes locekļu zināšanas par drošības procedūrām un procedūrām, kas veicamas avārijas gadījumā, kuģa apkopi, darba metodēm, pasažieru drošību, komandtilta procedūrām un darbībām, kas saistās ar kravu un pārvadājamajiem transportlīdzekļiem. Šādā pārbaudē pārbauda jūrnieku spējas saprast un vajadzības gadījumā dot rīkojumus un norādījumus, kā arī ziņot kuģa darba valodā, kura norādīta kuģa žurnālā.
5. Īpašās pārbaudes gaitā JDI pārbauda dokumentus, kas pierāda, ka apkalpes locekļi sekmīgi beiguši īpašas mācības attiecībā uz:
5.1. pasažieru pūļa vadību;
5.2. ievadkursu drošībā;
5.3. drošības mācībām personālam, kas avārijas gadījumā sniedz tiešu palīdzību pasažieriem pasažieru telpās, jo īpaši vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām;
5.4. cilvēku uzvedības un krīzes kontroles vadību.
6. JDI atzīst citu valstu, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, izdotos apkalpes locekļu kompetences sertifikātus, ja tie atbilst 1978.gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu, ar turpmākajiem grozījumiem (turpmāk – STCW konvencija), I/10 noteikuma prasībām.

Jūrniecības departamenta
direktors A.Krastiņš

4.pielikums

Norādījumi JDI inspektoriem par neplānotu pārbaužu veikšanu regulāro reisu laikā

JDI inspektori, kas veic neplānotas pārbaudes regulāro reisu laikā, pārbauda:
1. informāciju attiecībā uz pasažieriem:
1.1. vai nav pārsniegts pasažieru skaits, kādam kuģis ir paredzēts;
1.2. vai informācijas reģistrēšanas sistēma attiecībā uz pasažieriem atbilst noteikumiem un tiek piemērota;

1.3. kā informācija par pasažieru kopējo skaitu tiek nodota kapteinim; vajadzības gadījumā JDI noskaidro, kā pasažieri, kas veic divkāršu reisu bez izkāpšanas krastā, tiek iekļauti atpakaļejošā reisa kopējā pasažieru skaitā;
2. kravas izvietojuma un stabilitātes informāciju, ka:
2.1. gadījumos, kur tas ir piemērojams, ir uzstādīti un tiek lietoti droši iegrimes mēri;
2.2. ir veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka kuģi nepārslogo un attiecīgā nodalījuma kravas zīme neiegrimst zem ūdens līmeņa;
2.3. kravu novieto un stabilitātes novērtējumu veic atbilstoši noteiktajam;
2.4. transporta līdzekļus, kas pārvadā preces, un citus kravas elementus nosver, kad tas tiek prasīts, un attiecīgos skaitļus nodod uz kuģa kravas novietojuma un stabilitātes novērtēšanai;
2.5. avāriju kontroles plāni pastāvīgi ir izlikti redzamā vietā, un kuģa virsnieku rīcībā ir bukleti ar informāciju par avārijas kontroli;
3. jūras drošības pasākumus, ka:
3.1. tiek ievērota procedūra, kas nodrošina, ka kuģis ir gatavs iziet jūrā, pārliecinoties, ka visas kuģa ūdensnecaurlaidīgās durvis ir noslēgtas;
3.2. visas transporta līdzekļu klāju durvis pirms kuģa atiešanas ir noslēgtas;
3.3. ir nodrošinātas gaismas indikācijas un videonovērošana, kas uz komandtilta norāda to stāvokli;
3.4. visas gaismas indikācijas darbības problēmas, jo īpaši attiecībā uz slēdžiem pie durvīm, tiek noskaidrotas un par tām tiek ziņots;
4. drošības paziņojumus:

4.1. kārtējo drošības paziņojumu formu, instrukciju plakātu un norādījumu atrašanos uz kuģa par procedūrām, kas veicamas avārijas gadījumā, attiecīgajā valodā vai valodās;
4.2. ka reisa sākumā veic kārtējos drošības paziņojumus un tos var dzirdēt visās vietās, kur var nokļūt pasažieri, ieskaitot atklātos klājus;
5. ierakstus kuģa žurnālā, ka:
5.1. kuģa žurnālā veic ierakstus par kuģa priekšgala, kuģa pakaļgala un citu ūdensnecaurlaidīgo un jūras apstākļos noslēdzamo durvju noslēgšanu, nodalījumu ūdensnecaurlaidīgo durvju darbības mācību trauksmēm, stūres iekārtu pārbaudēm;
5.2. ziņas par iegrimi, brīvsānu augstumu un stabilitāti ir reģistrētas;
6. bīstamās kravas, ka:
6.1. visas bīstamo vai piesārņojošo preču kravas tiek transportētas saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un ir iesniegta bīstamo un piesārņojošo preču deklarācija kopā ar manifestu vai izvietojuma plānu (kopija pieejama arī krastā), kas norāda to atrašanās vietu uz kuģa, kā arī, ka konkrētās kravas transports ar pasažieru kuģiem ir atļauts un ka bīstamās vai piesārņojošās preces ir pienācīgi marķētas, etiķetētas, izvietotas, nostiprinātas un nošķirtas;
6.2. transporta līdzekļi, uz kuriem ir bīstamo vai piesārņojošo preču kravas, ir atbilstoši marķēti un nostiprināti;
6.3. kapteinis pārzina direktīvas 2002/59/EC noteiktās prasības attiecībā uz ziņošanu un instrukcijas par procedūrām, kas veicamas avārijas gadījumā un pirmās palīdzības sniegšanas gadījumā, ja notiek negadījums saistībā ar bīstamajām kravām vai vielām, kas piesārņo jūru;
6.4. transporta līdzekļu klāja ventilācijas sistēma darbojas bez pārtraukuma; ka ventilāciju pastiprina, kad darbojas transporta līdzekļu dzinēji; ka uz komandtilta ir ierīce, kas rāda, ka transporta līdzekļu klāja ventilācija darbojas;
7. kravas trasnporta līdzekļu nostiprināšanu:
7.1. kā transporta līdzekļi ir nostiprināti, piemēram, ar trosēm grupās vai individuāli, un vai nostiprināšanas punktu skaits ir pietiekams;
7.2. transporta līdzekļu nostiprināšanas kārtību bargos laika apstākļos, kā arī autobusu un motociklu nostiprināšanas metodi, ja tāda ir;
7.3. kravas nostiprināšanas instrukciju pieejamību;
8. transporta līdzekļu klājus, vai:
8.1. īpašas kategorijas teritorijas un iebraucamās (ro–ro) kravas telpas nepārtraukti patrulē vai uzrauga, izmantojot videonovērošanas sistēmu tā, ka nevar nepamanīt jebkuru transporta līdzekļu kustību jebkuros laika apstākļos un pasažieru neatļautu atrašanos šajā teritorijā;
8.2. ugunsdrošās durvis un ieejas durvis ir noslēgtas un ir izlikti paziņojumi, kas pasažieriem aizliedz atrasties transporta līdzekļos, kamēr kuģis atrodas jūrā;
9. ūdensnecaurlaidīgo durvju nostiprināšanu, ka:
9.1. tiek ievēroti kuģa ekspluatācijas instrukcijās noteiktie pasākumi attiecībā uz nodalījumu ūdensnecaurlaidīgajām durvīm;
9.2. tiek veiktas nepieciešamās mācības;
9.3. ūdensnecaurlaidīgās durvis kontrolē no komandtilta, ja iespējams, veicot “lokālo” kontroli;
9.4. ierobežotas redzamības apstākļos un bīstamās situācijās durvis noslēdz;
9.5. kuģa apkalpe ir instruēta, kā pareizi rīkoties ar ūdensnecaurlaidīgajām durvīm, un apzinās nepareizas rīcības izraisītas briesmas;
10. ugunsgrēku uzraudzību, izmantojot patruļas – ka tiek uzturētas efektīvas patruļas tā, lai visi ugunsgrēka izcelšanās gadījumi ātri tiktu atklāti. Šī uzraudzība aptver īpašas kategorijas teritorijas, kur nav ierīkotas ugunsgrēka signalizācijas un trauksmes sistēmas; patruļas šajās teritorijās var veikt, kā norādīts šā pielikuma 8.1. punktā;
11. paziņojumus avārijas gadījumā:
11.1. ka to apkalpes locekļu skaits, kam jādodas palīgā pasažieriem avārijas gadījumā, ir pietiekams un ka viņi ir viegli atpazīstami un avārijas gadījumā spēj sazināties ar pasažieriem, attiecīgi ņemot vērā viena vai vairāku šādu faktoru kombināciju:
11.1.1. valodu vai valodas, kas atbilst to pasažieru galvenajām tautībām, kurus pārvadā noteiktajā maršrutā;
11.1.2. iespējamību, ka prasme lietot elementāru angļu valodu pamatnorādījumiem var būt saziņas līdzeklis ar pasažieri, kam ir vajadzīga palīdzība, neatkarīgi no tā, vai pasažieris un apkalpes loceklis runā vienā un tajā pašā valodā vai dažādās valodās;
11.1.3. eventuālu vajadzību ārkārtējā situācijā sazināties, izmantojot demonstrēšanu, žestus vai vēršot uzmanību uz instrukciju atrašanās vietu, pulcēšanās vietām, dzīvības glābšanas ierīcēm vai evakuēšanās ceļiem, kad mutiska saziņa praktiski nav iespējama;
11.1.4. to, cik pilnīga bijusi pasažieru instruktāža drošības jautājumos dzimtajā valodā vai valodās;
11.1.5. valodas, kurās var tikt pārraidīti avārijas paziņojumi ārkārtas situācijā vai manevra laikā, lai sniegtu vajadzīgos norādījumus pasažieriem un atvieglotu apkalpes locekļu uzdevumus, palīdzot pasažieriem;
12. apkalpes kopīgo darba valodu – ka ir noteikta darba valoda, lai nodrošinātu efektīvu apkalpes darbu drošības jomā, un ka šī darba valoda ir reģistrēta kuģa žurnālā;

13. drošības aprīkojumu, ka:
13.1. dzīvības glābšanas un ugunsdzēšanas iekārtas, jo īpaši ugunsdrošās durvis, kā arī citi elementi, kas paredzēti struktūraizsardzībai ugunsgrēka gadījumā, kurus var viegli inspicēt, ir labā tehniskā stāvoklī;
13.2. pastāvīgi ir izlikti ugunsdzēsības plāni un kuģa virsnieki informācijas nolūkā ir saņēmuši bukletus ar līdzvērtīgu informāciju;
13.3. glābšanas vestes ir pienācīgi izvietotas un ka glābšanas vestes bērniem atrodas viegli nosakāmās vietās;
13.4. transporta līdzekļu izvietojums uz kuģa nekavē ugunsdzēsības līdzekļu, avārijas noslēgvārstu un citu pretavārijas iekārtu darbību;
14. navigācijas un radiosakaru iekārtas – ka navigācijas un radiosakaru aprīkojums, ieskaitot avārijas vietas noteikšanas radio bāku, darbojas;
15. papildu avārijas apgaismojumu – ka pastāv papildu avārijas apgaismojums, kad tas paredzēts, un ka tiek kārtots neatbilstību reģistrs;
16. evakuācijas līdzekļus:
16.1. ka evakuācijas līdzekļi ir atbilstoši marķēti un tos apgaismo, izmantojot galvenos un avārijas elektrības avotus;
16.2. ka tiek veikti pasākumi, lai transporta līdzekļi neaizšķērsotu evakuācijas ceļus, ja evakuācijas ceļi iet pa transporta līdzekļu klājiem;
16.3. pārliecinās, ka netiek aizšķērsotas izejas, jo īpaši beznodokļu veikalos, kur tās agrāk ir bijušas aizsprostotas pārmērīga preču daudzuma dēļ;
17. kuģa operāciju rokasgrāmatām, ka:
17.1. kapteinis un katrs vecākais virsnieks ir saņēmis operāciju rokasgrāmatas eksemplāru un pārējie eksemplāri ir pieejami visiem apkalpes locekļiem;
17.2. pastāv kontroles saraksti, kas aptver sagatavošanos iziešanai jūrā un citas darbības;
18. mašīntelpu tīrību – ka mašīntelpas uztur tīras saskaņā ar apkopes kārtību;
19. atkritumu likvidēšanu – pārliecinās, ka atkritumu apstrādes un likvidēšanas kārtība ir apmierinoša;
20. plānoto apkopi, ka:
20.1. visām komercsabiedrībām ir īpaši noteikumi attiecībā uz visu ar drošību saistīto elementu plānotu apkopi, ieskaitot kuģa priekšgala un kuģa pakaļgala durvis, sānu atveres kopā ar to noslēgšanas iekārtām, kā arī mašīntelpu tehnisko apkopi un drošības aprīkojumu;
20.2. uz kuģa ir plāni regulārai visu vienību pārbaudei nolūkā uzturēt drošības standartus visaugstākajā līmenī;
20.3. pastāv neatbilstību reģistrēšanas un apstiprināšanas procedūras, pēc kurām veic atbilstošu remontu tā, ka kapteinis un komercsabiedrības izraudzīts vadības pārstāvis krastā pārzina šīs neatbilstības un noteiktā laikā saņem paziņojumu par neatbilstību novēršanu;
20.4. periodiskajās pārbaudēs pārliecinās, kā darbojas kuģa priekšgala iekšējo un ārējo durvju noslēgšanas iekārta, indikatori, uzraudzības iekārtas, kā arī pārbauda drenāžas caurules, kas atrodas telpā starp kuģa priekšgala vizieri un iekšējām durvīm, it īpaši noslēgšanas mehānismu un ar tiem saistītās hidrauliskās sistēmas;
21. braucienu, ka:
21.1. brauciena laikā nav drūzmēšanās, jo īpaši, ka sēdvietas ir pietiekamā daudzumā, un bagāža un pasažieri, kas nespēj atrast sēdvietas, neaizsprosto gaiteņus, kāpnes un avārijas izejas;
21.2. pirms kuģa došanās jūrā pasažieri neatrodas uz transporta līdzekļu klāja un ka pasažieriem nav iespējas tur iekļūt pirms kuģa piestāšanas piestātnē.

Jūrniecības departamenta
direktors A.Krastiņš

5.pielikums

JDI kvalificēto inspektoru kvalifikācijas un neatkarības kritēriji

1. Šo noteikumu 8. un 9. punktā noteikto īpašo pārbaudi veic JDI apstiprināts kvalificēts inspektors, kurš atbilst šā pielikuma 2. un 3. vai 4. punkta nosacījumiem.
2. JDI kvalificētajam inspektoram ir vismaz viena gada darba pieredze JDI kuģa karoga valsts inspektora amatā, veicot pārbaudes un sertifikātu izdošanu saskaņā ar 1974. gada SOLAS konvenciju, un viens no 2.1. vai 2.2. punktā minētajiem diplomiem vai arī inspektors atbilst 2.3. punktā minētajiem nosacījumiem:
2.1. kapteiņa diploms darbam uz kuģa ar bruto tilpību 3000 BT vai vairāk saskaņā ar STCW konvencijas II/2 noteikumu;
2.2. vecākā mehāniķa diploms darbam uz kuģa ar galvenā dzinēja jaudu 3000kW vai lielāku saskaņā ar STCW konvencijas III/2 noteikumu;
2.3. nokārtots eksāmens kuģu būves inženiera, inženiera mehāniķa vai inženiera specialitātē vai citā specialitātē jūrlietu jomā un šajā specialitātē nostrādāti vismaz pieci gadi.
3. JDI kvalificētajam inspektoram, kuram ir šī pielikuma 2.1. vai 2.2. apakšpunktā minētais diploms, nepieciešama vismaz piecu gadu darba pieredze jūrā, veicot attiecīgi klāja vai mašīnu virsnieka pienākumus.
4. JDI kvalificētajam inspektoram ir atbilstošs universitātes diploms vai dokuments par līdzvērtīgas izglītības iegūšanu, diploms par izglītību kuģošanas drošības inspektoru skolā un vismaz divu gadu pieredze, strādājot par karoga valsts kontroles inspektoru, veicot pārbaudes un apliecību izdošanu saskaņā ar 1974.gada SOLAS konvencijas prasībām.
5. JDI kvalificētais inspektors mutiski un rakstiski spēj sazināties ar jūrniekiem angļu valodā.
6. JDI kvalificētajam inspektoram ir pietiekamas zināšanas par 1974. gada SOLAS konvencijas noteikumiem un šo noteikumu attiecīgajām procedūrām.
7. JDI kvalificētajam inspektoram, kas veic īpašās pārbaudes, nav komerciāla interese attiecīgajā komercsabiedrībā vai kādā citā komercsabiedrībā, kas nodrošina regulāru satiksmi. JDI kvalificētais inspektors nedrīkst strādāt tādu nevalstisko organizāciju vārdā, kas veic obligātās vai klasifikācijas pārbaudes vai izdod sertifikātus ro–ro kuģiem vai ātrgaitas pasažieru kuģiem.

Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš