"Aģents muftijs"
"Versija"
— 2000.06.27./07.03.
Ahmeda Kadirova iecelšana par Čečenijas vadītāju ir militāristu un Nikolaja Košmana cīņas rezultāts.
Muftija Ahmeda Kadirova iecelšana par Čečenijas republikas galvu bija trieciens pa valdības pilnvarotā pārstāvja Čečenijā Nikolaja Košmana pozīcijām republikā un nostiprinaja krievu militāristu pozīcijas. Pirmkārt jau materiālās pozīcijas. Kā "Versijai" ziņoja avoti no spēka struktūrām, liela apjoma darbu Kadirova bīdīšanā uz augšu veikuši kā Troševs, tā Šamanovs un Kazancevs un gala rezultātā arī Trubņikovs. Tieši viņu pozīcija izšķīra Vladimira Putina lēmumu par Čečenijas vadītāju.
Pirmajā acu uzmetienā tik negaidīta pārcelšana, pārzinot problēmu, liekas diezgan pamatota. Kā ziņoja mūsu avoti, tad par lielāko klupšanas akmeni starp militāristiem un Košmanu kļuvusi republikas atjaunošanai paredzēto līdzekļu sadale.
Kā zināms no daudzajām publikācijām, Nikolajs Košmans īpašu popularitāti šaurās aprindās ieguva pirmajā Čečenijas karā, kad, būdams čečenu administrācijas "kabatas" vadītāja Doku Zavgajeva vietnieks, dalīja līdzekļus infrastrukūras atjaunošanai. Runā, ka tad skolu, namu, infrastruktūras, īpaši Groznijas atjaunošanai paredzēto budžeta līdzekļu "zāģēšanas" mehānisms ticis izstrādāts līdz vissīkākajai detaļai. Turklāt, kā apgalvo ļaunas mēles, tikai pēdējām kārtām tikušas "ņemtas vērā militāristu intereses". Bet militāristi taču arī bija iesaistīti līdzekļu novirzīšanas shēmā. Protams, ne jau tie, kas karo ierakumos, bet vienīgi virsotne.
Piemēru tam ir daudz. Pieņemsim, uz Maskavu tiek nosūtīts pieprasījums atjaunot kādu skolu. Pēc kāda laika Finansu ministrija pārskaita naudu, tā tiek saņemta Čečenijā, un darbi it kā sākas. Taču brīdī, kad objekti jānodod, ciemam, kurā atrodas skola, uzbrūk kaujinieki. Pēc kāda laika federālais karaspēks atbrīvo ciemu un sasit lupatās visu, kur vien varētu slēpties kaujinieki. Un, saprotams, arī šo hipotētisko skolu. Turklāt vienkārši bijuši godījumi, kad uz restaurējama objekta ne no šā, ne no tā uzkrīt lādiņš vai aviobumba.
Saskaņā ar tāmi tika norādīts: izmantoti tik un tik daudz līdzekļu, uzcelts tik un tik, uzstādīti divi zelta klozetpodi. Taču sakarā ar karadarbību visa restaurācija kaķim zem astes. Lūdzam no jauna iedalīt līdzekļus celtniecības pabeigšanai.
Stāsta, ka Nikolajs Košmans, jau iepriekš juzdams vērienu, bijis izstrādājis jaunu Čečenijas atjaunošanas shēmu un visur salicis savus cilvēkus. Tādēļ arī pret Kadirovu uzstājās 12 no 18 rajonu administrāciju vadītājiem. Zinoši ļaudis apgalvo, ka būtībā tā bijusi viena paša Košmana masu balss. Tādēļ, ka bija skaidrs: pēc iecelšanas Kadirovs visur ieliks savējos.
Kas attiecas uz Kadirovu, tad klīst baumas par viņa ciešajiem sakariem ar krievu specdienestiem, pat neraugoties uz muftija piedalīšanos pirmajā karā Mashadova pusē. Vēl vairāk, mūsu avoti domā, ka Kadirova iecelšana nozīmē, ka tagad "militārās virsotnes intereses republikas atjaunošanā tiks ņemtas vērā pirmām kārtām". Mūsu sarunu biedri runā par pilnīgu muftija prognozējamību, bet līdzīgu vērtējumu situācijai Čečenijā un tās tālākai attīstībai neviens nedod.
Kā uzskata "Versijas" avoti, starp pirmo un otro Čečenijas kampaņu ir divas lielas atšķirības. Pirmajā karā pret Krieviju karoja vairumā etniskie čečeni un maz arābu. Kara scenārijs galvenajos vilcienos tika izstrādāts Maskavā ar tiešu lielo oligarhu līdzdalību.
Kas tad ir otrais Čečenijas karš? Sākums: PR akcija Gļeba Pavlovska stilā, ir sevišķi iebrukuma laikā Dagestānā. Visa šī kampaņa bija iecerēta operācijas "Mantinieks" ietvaros. Taču situācija negaidīti kļuva nekontrolējama. Bet kontrole pārgāja arābu, arī Hataba rokās, kurš pēc speciālistu domām ir Saūda Arābijas izlūkdienesta līdzstrādnieks. Šobrīd ne Mashadovam, ne Gelajevam, ne pat Basajevam nav absolūti nekādas lomas. Kara priekšgalā ir tieši Saūda Arābijas pilsonis Hatabs.
Šī kara mērķis ir pilnīgi saprotams un attaisno ieguldītos līdzekļus: radīt Kaukāza reģionā nestabilu situāciju, lai uz ilgiem gadiem viss, īpaši naftas komplekss, kļūtu nepievilcīgs investīcijām. Tālākā perspektīvā — naftas tirgus monopolizācija, bet globālais mērķis — islāma ekspansija, kalifāta atdzimšana. Par nožēlošanu, Krievija uz ilgiem laikiem ir iestigusi Čečenijā, un tās perspektīvas tuvākajā laikā ir diezgan miglainas.
Pjotrs Prjaņišņikovs