Piedaloties Eiropas Ekonomikas forumā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 29.aprīlī, Varšavā Eiropas Ekonomikas foruma diskusijā “Eiropa pāri ES robežām” uzsvēra, ka ES ir suverēnu valstu un cilvēku savienība un Latvijai kā suverēnai valstij, kas bijusi zem totalitāras varas, ir svarīgi tai pievienoties. “Mēs gribam būt daļa no Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesa, vēlamies, lai jaunajā Eiropā arī mūsu balss ir sadzirdama. Mēs esam daļa no Eiropas izaugsmes, mēs vēlamies dot savu ieguldījumu tās veidošanā. Mēs esam gatavi ieguldīt savas spējas un cilvēcisko resursu, savu kreativitāti, kas rūdīta sarežģītajā vēsturiskajā pieredzē. Latvija vēlas palīdzēt Eiropai būt vēl dinamiskākai, veiksmīgākai un konkurētspējīgākai uz pasaules skatuves,” teica V.Vīķe-Freiberga.
Uzrunājot klātesošos valstu vadītājus un uzņēmējus, Latvijas prezidente vērsa uzmanību uz to, ka vēlas redzēt Eiropu ne tikai kā attīstības “motoru” jaunajām ES dalībvalstīm, bet arī tām, kas šobrīd ir ārpus ES robežām: “Jautājums ir par gatavību reformām un pārmaiņām, kas var būt sāpīgas, var prasīt augstu cenu, bet vienlaikus var dot arī labus rezultātus, un tam par apliecinājumu kalpo tās desmit valstis, kas šā gada 1.maijā kļūst par pilntiesīgām ES dalībvalstīm. Mēs varam būt par iedrošinājumu citiem, līdzīgi kā paši esam skatījušies uz veiksmīgajiem Īrijas, Somijas attīstības modeļiem. Arī Latvija ir gatava jau šobrīd sniegt savu pieredzi reformu īstenošanā un būtu gandarīta kalpot par piemēru citām valstīm ārpus esošās ES, kam tas būtu noderīgi savā izaugsmē.”
Diskusijā piedalījās arī Šveices prezidents un ekonomikas ministrs Jozefs Deiss, Rumānijas prezidents Jons Ilijesku, Ukrainas prezidents Leonīds Kučma, Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis, Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, Norvēģijas ārlietu ministra vietnieks Kims Trovīks, Eiropas Komisijas komisārs paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens.
Foruma diskusijā “Vai Eiropas ārpolitika: vienotība caur vienbalsību?” V.Vīķe-Freiberga uzsvēra – lai gan ES joprojām iet attīstības ceļu uz vienotu ārpolitiku, tās paplašināšanās sekmīgs process ir apliecinājums kopīgas ārpolitikas pamatiem.
Uzrunājot klātesošos, prezidente sacīja, ka jaunās Eiropas radīšana ir pierādījums tam, ka Eiropas Savienībā jau darbojas kopīgas ārpolitikas princips. “Eiropa nav radusies vienā dienā, arī ES – ne, tā sākās ar dažu valstu kopīgu ekonomisko līgumu, bet tagad mēs jau spriežam par to, kā radīt jauno – vērtību Eiropu. Skaidrs, ka mums visiem būs smagi jāstrādā, jo nevaram iedomāties, ka vienā rītā pamodīsimies ar gatavu consensus par savu nākotni. Vienprātība lēmumos par ES nākotni jāpanāk debatēs un diskusijās, kurās nav tā, ka viena puse klusē un otra diktē,” sacīja V.Vīķe-Freiberga.
Atbildot uz jautājumu, vai desmit jaunās ES valstis kaut kā mainīs ES ārpolitiku, V.Vīķe-Freiberga atbildēja, ka viens no ES joprojām būs vienprātības princips: “Protams, katra valsts, kas pievienojusies ES, ir nākusi ar savām interesēm, taču beigu beigās, rodot konsensu starp dalībvalstīm, ieguvēji ir visi.” Viņa akcentēja, ka, līdzīgi kā Skandināvijas valstis vienmēr bijušas ieinteresētas, lai Baltijas jūras otrā pusē valdītu labklājība un stabilitāte, arī šodien jaunās ES dalībnieces – Baltijas valstis – vēlas, lai viņu kaimiņos uz austrumiem būtu attīstība, demokrātija un stabilitāte, norādot, ka ieguvējs no tā būtu viss Eiropas kontinents.
Valsts prezidente sniedza intervijas Polijas TV, CNBC, BBC, “Bloomberg TV”.

Valsts prezidenta preses dienests