• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Maskava nav turējusi daudzus solījumus". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.07.2000., Nr. 252/254 https://www.vestnesis.lv/ta/id/8794

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Mākoņos, tālu no pērkona negaisa"

Vēl šajā numurā

07.07.2000., Nr. 252/254

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

"Maskava nav turējusi daudzus solījumus"

"Die Presse"

— 2000.06.29.

Solījumus Eiropas Padomei vai EDSO Krievija nekad nav ņēmusi nopietni.

Debates par Čečeniju Eiropas Padomē šodien notiek, kad ir daudz tukšu krēslu. Krievijas parlamentārieši, kuriem smago cilvēktiesību pārkāpumu dēļ Ziemeļkaukāzā EP parlamentārā sapulce atņēma balsstiesības, nav ieradušies. Tikai divi sociāli liberālās "Jabloko" frakcijas deputāti un cilvēktiesību aizstāvis Sergejs Kovaļovs nav ņēmuši vērā Valsts domes lēmumu boikotēt sesiju. Krievijas masu mediji rēķinās ar to, ka Strasbūrā Krieviju gaida stings rājiens. 11. maija sēdes nobeiguma komunikē Ministru komiteja aicināja Maskavu sniegt detalizētu informāciju par konkrētiem soļiem pasludināto pasākumu īstenošanā. Progresu, ko Itālijas ārlietu ministrs Lamberto Dini konstatēja Maskavā, čečenu civiliedzīvotāji un cilvēktiesību kustības, kā arī vairums Eiropas Padomes parlamentāriešu nesaskata. Krievija līdz šim nav izpildījusi nevienu solījumu: Putina cilvēktiesību pilnvarotā Mihaila Kalamanova birojā, kura darbiniekiem kopā ar Eiropas Padomes ekspertiem ir jāizmeklē sūdzības par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, nav sākuši tā īsti strādāt. Putins līdz šim vēl ne reizi nav ticies ar Kalamanovu, lai gan viņš jau vairākkārt, arī ar masu mediju palīdzību, ir aicināts to darīt. Pat vēl sliktāk: Krievijas iestādes ir beigušas civiliedzīvotāju masveida slepkavību izmeklēšanu, lai gan cilvēktiesību grupas un Rietumu masu mediji ir piegādājuši spēcīgus pierādījumus. Jūnija sākumā Krievijas muita konfiscēja visaptverošu ziņojumu par masveida nošaušanas, spīdzināšanas, izvarošanas un laupīšanas gadījumiem, kuros ir piedalījušies piedzērušies un demoralizējušies krievu karavīri, ko Amnesty International gribēja izplatīt Krievijā. Masu mediji un atsevišķi žurnālisti, kuri cenšas iegūt objektīvu informāciju no kara apgabaliem, izjūt arvien lielāku spiedienu. To Strasbūrā noklausīšanās laikā atzina pat Sergejs Dorenko, kas ir Kremlim drīzāk uzticamā televīzijas raidītāja KST pārstāvis.

Jau aprīļa vidū EDSO prezidējošās valsts Austrijas ārlietu ministre Benita Ferero – Valdnere no Maskavas saņēma saistošu solījumu, ka EDSO misija varēs atgriezties Čečenijā, kur tā palīdzēs sākt politisku dialogu starp Maskavu un Grozniju. Tomēr atbalsta grupas ierēdņi joprojām sēž uz koferiem Maskavā, nevis Znamenskoje, kur viņiem jau pavasarī tika sagatavotas piemērotas telpas. Arī solītais dialogs nav iesākts, bet tas jau arī nevar aizstāt sarunas. To, cik nestabila ir situācija Ziemeļkaukāzā, apstiprina uzbrukumi krievu militārajām vienībām, kas notiek gandrīz ik dienu.

Elke Vindiša

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!