Ministru kabineta noteikumi Nr.433
Rīgā 2004.gada 27.aprīlī (prot. Nr.25 7.§)
Iesniegumu iesniegšanas un izskatīšanas, darba garantiju un sociālo garantiju atjaunošanas un zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtība
Izdoti saskaņā ar likuma “Par izziņas iestādes, prokuratūras
vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā
nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” 7.pantu
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskā persona iesniedz iesniegumu zaudējumu atlīdzības saņemšanai, darba garantiju un sociālo garantiju atjaunošanas kārtību, zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību, kā arī iesnieguma un lēmuma par zaudējuma atlīdzības saņemšanu veidlapu paraugus.
2. Iesniegumu zaudējumu atlīdzības saņemšanai (1.pielikums) (turpmāk — iesniegums) iesniedz atbilstoši likuma “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” 7.panta pirmajai daļai Tieslietu ministrijā vai Ģenerālprokuratūrā.
3. Atkarībā no pieprasītās zaudējumu atlīdzības veida iesniegumam pievieno šādus dokumentus, kas apliecina iesniegumā norādīto zaudējumu apmēru:
3.1. personu attaisnojoša tiesas sprieduma norakstu;
3.2. izziņu par brīvības atņemšanas vietās pavadīto laikposmu;
3.3. izziņu par lietas izbeigšanu pirmstiesas stadijā;
3.4. personas darba devēja izziņu vai darba devēju izziņas par personas vidējo izpeļņu, kas aprēķināta atbilstoši Darba likumam, un nesaņemto darba samaksu;
3.5. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņu par sociāli apdrošinātās personas kontā reģistrētajiem ienākumiem un veiktajām sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (sociālo nodokli) par laikposmu, sākot ar 1996.gada 1.janvāri;
3.6. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes (pēc personas dzīvesvietas) izsniegta paziņojuma par algas nodokli attiecīgajā taksācijas periodā norakstu;
3.7. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņu par neizmaksātajiem pabalstiem un izglītības iestādes izziņu par neizmaksāto stipendiju;
3.8. rakstiskus pierādījumus, kas apliecina, ka nav iespējama personai izņemtā vai konfiscētā īpašuma atdošana;
3.9. Valsts zemes dienesta licencēta vērtētāja sniegtu atzinumu par dzīvojamo telpu vērtību;
3.10. dokumentus, kas apliecina personas izņemtajam vai konfiscētajam īpašumam nodarītos zaudējumus un to apmēru;
3.11. dokumentus, kas apliecina, ka nav iespējama personas atjaunošana darbā un īres tiesību atjaunošana;
3.12. īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus;
3.13. no personas piedzītos tiesas izdevumus apliecinošus dokumentus;
3.14. kvītis, kas apliecina izdevumus par juridiskās palīdzības sniegšanu krimināllietā.
4. Ja iesniedzēja iesniegtie zaudējumu apmēru apliecinošie dokumenti rada šaubas par faktisko zaudējumu apmēru, amatpersona, kura pieņem lēmumu par zaudējumu atlīdzības piešķiršanu (2.pielikums), ir tiesīga pieaicināt ekspertus atlīdzināmo zaudējumu apmēra noteikšanai.
5. Zaudējumu atlīdzību, pamatojoties uz amatpersonas pieņemto lēmumu, izmaksā Tieslietu ministrija no ministrijai šiem mērķiem paredzētajiem valsts pamatbudžeta līdzekļiem.
6. Ja atlīdzības saņēmējs likumā noteiktajā kārtībā nepārsūdz pieņemto lēmumu par zaudējumu atlīdzību, Tieslietu ministrija atlīdzību pārskaita uz atlīdzības saņēmēja norādīto bankas kontu.
7. Tieslietu ministrija vai Ģenerālprokuratūra (atkarībā no iesnieguma iesniegšanas vietas) no personai atlīdzināmās nodarīto zaudējumu summas ietur likuma “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” 4.panta ceturtajā daļā noteiktos nodokļu un nodevu maksājumus.
8. Ja kārtējā gada valsts budžeta likumā zaudējumu atlīdzības izmaksām paredzētie līdzekļi ir izlietoti, zaudējumu atlīdzības izmaksu pārtrauc uz laiku, kamēr tiek piešķirti līdzekļi šim mērķim.
9. Likumā “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” paredzētajos gadījumos, pamatojoties uz personas iesniegumu, darba garantijas un sociālās garantijas atjauno tā iestāde vai darba devējs, kurš ir tiesīgs lemt par iesniegumā norādīto darba garantiju un sociālo garantiju atjaunošanu.
10. Darba devējs, pie kura persona ir bijusi nodarbināta, mēneša laikā izskata personas iesniegumu un pieņem lēmumu par personas atjaunošanu darbā vai, ja tas nav iespējams, sniedz rakstisku motivētu atteikumu atjaunot personu darbā.
11. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ne vēlāk kā mēneša laikā izskata personas iesniegumu un pieņem lēmumu par personas pieprasīto sociālo garantiju atjaunošanu vai piešķiršanu, un sniedz motivētu rakstisku atbildi.
12. Tieslietu ministrija vai Ģenerālprokuratūra (atkarībā no iesnieguma iesniegšanas vietas):
12.1. aprēķina valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (sociālo nodokli), piemērojot laikposmam no 1991.gada 21.augusta līdz 1997.gada 31.decembrim attiecīgajā likumā “Par sociālo nodokli” noteikto sociālā nodokļa likmi un, sākot ar 1998.gada 1.janvāri,— likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi;
12.2. līdz tā mēneša pēdējai darbdienai, kurā veikti šo noteikumu 12.1.apakšpunktā minētie aprēķini, ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (sociālo nodokli) valsts pensiju speciālajā budžetā, darba negadījumu speciālajā budžetā, nodarbinātības speciālajā budžetā un invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktajam katra speciālā budžeta izdevumu īpatsvaram, norādot attiecīgi maksājuma dokumentā atzīmi par to, ka veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (sociālais nodoklis) par personām, kurām izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīts zaudējums;
12.3. iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā (pēc attiecīgās institūcijas juridiskās adreses) līdz tā mēneša pēdējai darbdienai, kas seko mēnesim, kurā veikti šo noteikumu 12.2.apakšpunktā minētie maksājumi, ziņojumu par veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (sociālo nodokli) par personām, kurām izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīts zaudējums (3.pielikums).
13. Pēc šo noteikumu 12.3.apakšpunktā minētajā ziņojumā norādīto sociālās apdrošināšanas maksājumu saņemšanas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai pakalpojuma apmēra grozīšanu, ja sociālās apdrošināšanas pakalpojumu un valsts sociālo pabalstu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā persona šo pakalpojumu ir pieprasījusi.
14. Iekšlietu ministrija vai Aizsardzības ministrija 10 darbdienu laikā izskata personas iesniegumu un pieņem lēmumu par to, vai attiecīgajai personai ir atjaunojamas tiesības uz izdienas pensijām saskaņā ar likumu “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” un Militārpersonu izdienas pensiju likumu, un sniedz rakstisku atbildi iesniedzējam un amatpersonai, kura izskata iesniegumu.
15. Lai atjaunotu dzīvojamās telpas īres tiesības, persona iesniedz lūgumu namīpašuma valdītājam, kurš ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu par īres tiesību atjaunošanu vai, ja attiecīgā dzīvojamā telpa likumā noteiktajā kārtībā ir izīrēta citai personai, kas nav personas ģimenes loceklis, sniedz rakstisku pamatotu atteikumu atjaunot personai īres tiesības uz attiecīgo dzīvojamo telpu.
16. Ja persona nav saņēmusi kompensāciju par zaudētajām dzīvojamās telpas īres tiesībām, tai likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajā kārtībā piešķir līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.
17. Atteikumu atjaunot darba garantijas vai sociālās garantijas un namīpašuma valdītāja atteikumu atjaunot īres tiesības uz dzīvojamo platību var likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt tiesā.
18. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 31.augusta noteikumus Nr.327 “Pieteikumu iesniegšanas un izskatīšanas, lēmumu pieņemšanas, darba garantiju un sociālo garantiju atjaunošanas un zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtība” (Latvijas Vēstnesis, 1998, 249./250.nr.; 1999, 297./299.nr.).
19. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.
Ministru prezidents I.Emsis
Tieslietu ministre V.Muižniece
1.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 27.aprīļa noteikumiem Nr.433
Tieslietu ministre V.Muižniece
2.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 27.aprīļa noteikumiem Nr.433
Tieslietu ministre V.Muižniece
3.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 27.aprīļa noteikumiem Nr.433
Tieslietu ministre V.Muižniece
