"Kreisie sasnieguši visu laiku rekordu"

"Dagens Nyheter"

— 2000.06.30.

Augstākā atzīme vēlētāju aptaujā. Konservatīvie un sociāldemokrāti zaudē atbalstu.

Zviedrijas Kreiso partija turpina sev pievilināt sociāldemokrātu simpatizētājus, un Temo vēlētāju barometrā par jūniju ir sasniegusi 16,4 procentu rekordlīmeni.

"Kreiso partijai tas ir all time high. Mūsu veiktajās vēlētāju aptaujās augstākus skaitļus kreisie nekad nav sasnieguši", konstatēja Temo pārstāvis Arne Mūdigs.

Arī kristīgo demokrātu burās ir sācis pūst vējš, un vēlētāju atbalsts viņiem palielinās jau trešo mēnesi pēc kārtas. Tajā pašā laikā konservatīvie jeb moderāti slīd atpakaļ. Centra partija un Tautas partija, kaut arī nedaudz, ir palielinājušas savu drošības distanci līdz 4 procentu robežai.

Partijas ar vispopulārākajiem vadītājiem — "popularitātes partijas", kā tās dēvē Arne Mūdigs — izvirzās uz priekšu, bet vienlaikus abas lielākās partijas, sociāldemokrāti un moderāti, zaudē vēlētāju atbalstu. Tas liek daudz nopietnāk lūkoties uz Kreiso partijas prasību pēc nākamajām vēlēšanām tikt iekšā valdības kancelejā un kristīgo demokrātu aizvien neatlaidīgākajiem centieniem savu priekšsēdi Alfu Svensonu izvirzīt par pilsonisko premjerministra amata kandidātu.

Arne Mūdigs domā, ka sociāldemokrātu lejupslīdes un kreiso izvirzīšanās pamatā ir "vēsturiska maiņa". "Jau skolas mācību grāmatā rakstīts, ka valdošajai partijai ir jāgūst labums no ekonomiskā ziņā labajiem laikiem, taču sociāldemokrātiem acīm redzot nav izdevies izmantot šo brīnišķīgo situāciju. Tā vietā Kreisā partija izceļas kā aizvien modernāka alternatīva sadales politikā, kur sociāldemokrāti agrāk bija vieni paši."

Arne Mūdigs vienlaikus neiesaka pārāk nopietni uztvert šo jūnija mērījumu. Visas pārmaiņas salīdzinājumā ar maiju atrodas pieļaujamās kļūdas robežās, un nedrošo vēlētāju īpatsvars ir lielāks pēdējo pāris gadu laikā, veseli 16,4 procenti.

"Tagad ir starpvēlēšanu periods, un daudzi vēlētāji par jaunu izvērtē savas vērtības, turklāt ir sākušies atvaļinājumi", Mūdigs norādīja.

Kopš pēdējā mērījuma Kreiso partija, Centra partija un Vides partija ir rīkojušas kongresu vai kopsapulci.

Lenarts Daleuss Centra partijas sapulcē neizcēlās kā spēcīgs līderis, un Vides partija saņēma lielu apsmieklu un nievas par savā kongresā pieņemto lēmumu par pilsoņa algu, taču vissliktāko publicitāti ieguva Kreisā partija. Tās priekšsēde Gudruna Šīmane, protams, tika vienbalsīgi no jauna ievēlēta partijas vadītājas amatā, bet kongress vairākos svarīgos punktos viņai iebilda, un izskatījās, ka partijas "komunisti" nostiprināja savas pozīcijas.

"Kreiso partijai tas acīmredzot nav nemaz kaitējis. Šķiet, ka jebkura publicitāte ir bijusi laba publicitāte", Arne Mūdigs konstatēja.

Jērana Persona, Larša Šernkvista un citu vadošo sociāldemokrātu jaunie uzbrukumi Kreiso partijai, kā arī pašreizējās sadarbības apšaubīšana pat Sociāldemokrātiskās partijas valdē arī nav novedusi pie vēlētāju atbalsta mazināšanās Kreiso partijai.

Bloku pozīcijas ir stabilas un tādas ir bijušas ilgstoši. Pilsonisko bloku atbalsta 45 — 46% vēlētāju un sociāldemokrātus, kreisos un zaļos 52 — 53 procenti.

***

Fakti par 1998. gada riksdāga vēlēšanu rezultātiem un Temo 2000. gada jūnija vēlētāju barometrs:

Moderāti 22,9% (23,6%)

Tautas partija 4,7 (5,5)

Centra partija 5,1 (5,0)

kristīgie demokrāti 11,8 (11,6)

sociāldemokrāti 36,4 (31,2)

Kreiso partija 12,0 (16,4)

Vides partija 4,5 (5,0)

pārējās partijas 2,6 (1,6)

Borje Karlson