• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par pašvaldībām jaunā cēlienā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.01.2000., Nr. 4/5 https://www.vestnesis.lv/ta/id/88

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par pusaudžu narkomānijas problēmu

Vēl šajā numurā

07.01.2000., Nr. 4/5

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par pašvaldībām jaunā cēlienā

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valdes pirmā sēde šajā gadā sākās pacilātā gaisotnē. Jo šis atkal būs LPS kārtējā kongresa, jaunu ieceru un jaunu iespēju gads. Pāri visam — Administratīvi teritoriālās reformas iedzīvināšanas gads, jo jau 2001.gada pavasarī paredzētas kārtējās pašvaldību vēlēšanas (iepriekšējās — 1994.un 1997.gadā).

Taču LPS statūti paredz vispirms praktisku ievirzi tās darbībā, apvienojot lielum lielo vairākumu Latvijas pašvaldību visos novados, rosinot tās struktūrvienību rīcībspēju. Jau kļuvis zināms, ka LPS pašvaldību izpilddirektoru asociācijas sanāksmes pirmajā pusgadā paredzētas ne tikai Rīgā, bet arī Jēkabpilī un Ropažos, attiecīgi pagastu apvienības valde iecerējusi sanākt kopā ne vien centrā, bet arī Mārupē, Rundālē, Trikātā un citās vietās, tāpat rīkosies pilsētu savienības valde, Latgales mazpilsētu apvienība, Teritoriālplānotāju asociācija.

Atbilstoši šai nostādnei LPS valdes pirmā sēde iztirzāja divu pakļautības iestāžu līdzšinējo veikumu. Par Latvijas Pašvaldību mācību centru referēja tā direktore Ruta Kalniņa.

— Jā, 2000.gads mūsu centrā sāksies ar patīkamu jaunumu. Jau pērn saņēmām ziņu, ka Nīderlandes pašvaldību apvienības speciālistu grupa ir ar mieru braukt uz Rīgu, lai kādu nedēļu pastrādātu un bez maksas veiktu iekšējos aprūpes un remonta darbus. Zināms, nekas nerodas pats no sevis — arī līdzekļi Latvijai saziedoti pēc Apeldornas vietējās pašvaldības informācijas centra darbinieka Hermaņa Meijera ierosmes.

Tā nav nejaušība, ka vislabāk saprotas divu nelielu valstu kolēģi, un arī mums ar Holandi ir labas attiecības. Nupat uzzinājām, ka viņu speciālisti nesen līdzīgā kārtā strādājuši Čehijā, un te nu mūsu priekšā ir vēl viena auglīga aprite.

Lai plašāku sabiedrību vairāk iepazīstinātu ar mūsu centru, jau pirmdien, 10.janvārī, gribam rīkot pirmo preses konferenci šajā gadā. Tajā stāstīsim par LPMC iecerēm 2000.gadam. Mūsuprāt, centra līdzšinējā kapacitāte ir izsmelta. Pērn esam varējuši sarīkot 135 kursus, 190 seminārus, mūsu mītni Biķernieku ielā 4a zina simtiem pašvaldību darbinieku. Ir aplēsts, ka pērn pie mums iegriezās ap 9000 interesentu, kuri klausījās lekcijas, bija klāt semināros. Mums jau ir savas atbalsta iestādes daudzos Latvijas rajonos un te var minēt kaut vai Alūksni, Daugavpili un Rēzekni, Cēsis, Kuldīgu un Jēkabpili. Tomēr aizvien vairāk jūtam, ka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, un tas sevišķi izpaužas sakarā ar administratīvi teritoriālās reformas realitātēm. Jā, ir jāpārveido LPMC izglītības koncepcija, un tas jādara maksimāli strauji. Ne tikai Eiropas Savienības kontekstā mēs saņemam aizvien vairāk piedāvājumu sūtīt Latvijas pārstāvjus uz dažādām strptautiskām norisēm, tomēr mūs palaikam attur ne vien pieticīgās angļu valodas zināšanas, bet arī prāvā mācību maksa, kas reti kad ir mazāka par 300 latiem no personas. Latvijas pašvaldības to nevar atļauties pārāk bieži. Mēs tikai zināšanai pieņemam faktu, ka, piemēram, Čehijā 20 procentus mācību finansē no valsts līdzekļiem.

Tomēr mēs strādājam, mūsuprāt, ir labi kontakti ne tikai ar Nīderlandi, bet arī ar Dāniju, citām mums tuvām zemēm, materiālus neliedz Sorosa fonds, tikai jāprot to visu izmantot.

Par SIA "Pašvaldību konsultāciju centrs" (PKC) pirmajiem darbības soļiem ziņoja tā vadītājs Normunds Krūms. Atšķirībā no mācību centra PKC ir gluži praktiska ievirze ar konsultācijām būvniecībā, ēku siltināšanā, projektu izstrādāšanā un īstenošanā. Arī amplitūda darbībai ir tikai ievadīta, daļa pašvaldību darbinieku pat pārsteigti, uzzinot, ka šāds centrs LPS pārziņā darbojas.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis ziņoja par globālām iecerēm. Kā var secināt, LPS domes zēdē 16.februārī tiks lemts par LPS kārtējā kongresa sasaukšanu. Tas varētu būt 19.maijā (vēl jāvienojas arī par vietu), jo jau 23.—25.maijā Strasbūrā sanāks Eiropas pašvaldību kārtējais kongress. Cik var secināt, šoreiz priekšplānā būs administratīvi teritoriālā reforma, jauno reģionu veidošana un 2001.gada pašvaldību vēlēšanas jau nākamā gada pavasarī.

Debates izraisījās par to, vai Latvijas Pašvaldību savienība turpmāk varētu uzņemties konkursa "Sakoptākais Latvijas pagasts" (un kālab ne arī Latvijas pilsēta?) galvenā organizatora pienākumus. Vairākas ieinteresētās ministrijas sliecas domāt, ka tāds varētu būt reālais risinājums.

LPS atbildīgā sekretāre Ligita Začesta vēstīja, ka saņemts aicinājums piedalīties Eiropas ciematu atjaunotnes konkursā. Par to ieinteresējies Kokneses pagasts. Tika ieteikts šo iespēju nepalaist garām pērnā gada konkursu uzvarētājiem Latvijas novados, tāpat arī "sējēja" laureātiem. Un vēl kāds būtisks jaunums. Eiropas Savienība jau 22.februārī paredzējusi sasaukt pirmo pašvaldību konferenci nule pieteiktajām kandidātvalstīm. Latvija izraudzīta par pirmo valsti, kur paredzēts šāds saiets (tam jau aizrunāta "Rīdzenes" konferenču zāle ar 30 ES ekspertu klātbūtni.

Mintauts Ģeibāks, "LV" informācijas redaktors pašvaldību lietās

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!