"Žaka Širaka vizīte Vācijā"

Vācijas presē

— 2000.06.

Francijas prezidenta Žaka Širaka valsts vizīte Vācijā atkal ir iedarbinājusi vācu un franču motoru.

Turklāt runa nav par bilaterālajām lietām, bet par Francijas prezidentūru ES un faktu, ka Vācijas kanclers Gerhards Šrēders uz visu raugās līdzīgi Francijas prezidentam Žakam Širakam.

Eiropas Savienības reformas

Francijas prezidents Žaks Širaks un Vācijas kanclers Gerhards Šrēders uzskata, ka Francijas ES prezidentūras laikā prioritāte attiecībā pret kompetenču sadalījumu starp Savienību, nacionālajām valdībām un reģioniem ir jāpiešķir Eiropas institūciju reformām un lēmumu pieņemšanai ar balsu vairākumu. Vācijas kanclers Šrēders iestājās par to, ka sarunas par turpmāko uzdevumu sadali ES ir jāatliek uz laiku pēc ES galotņu sanāksmes decembrī Nicā.

Širaks runā Bundestāgā ieskicēja turpmākā Eiropas apvienošanas procesa scenāriju. Pie svarīgākajiem Francijas prezidentūras uzdevumiem viņš nosauca arī Eiropas aizsardzības politikas projektu un centienus ES institūcijas tuvināt pilsoņiem. Širaks teica, ka Eiropai ir jākļūst demokrātiskākai un tās tautām atkal būtu jākļūst suverēnām.

Gaidāmā Francijas

prezidentūra ES

Francūži vēlas, lai Francijas prezidentūra būtu veiksmīga. Nākamajā pusgadā tai ir jāpabeidz ES institūciju reformas, kas ir Savienības paplašināšanas priekšnoteikums. Taču panākumus būs iespējams gūt tikai tad, ja sarunās tiks iesaistīti un pamudināti uz kompromisu arī briti un ziemeļeiropieši. Taču ar spēcīgām fanfaru skaņām viņš panāktu vienīgi pretējo. ("Die Welt" — 06.27., "Fišera fanfaru skaņu slāpētājs".)

Attieksme pret ES

paplašināšanu uz austrumiem

Abi politiķi principā atbalsta ES paplašināšanu uz austrumiem. Tomēr Širaks licis saprast, ka kandidātvalstis ES tiks uzņemtas tikai tad, kad tās tam būs patiesi gatavas. Viņš nesaskata nekādu vajadzību visas kandidātvalstis uzņemt reizē. Šrēders šajā sakarībā domā: „Mēs, kā 15 dalībvalstu Eiropa, gribam būt spējīgi uzņemt jaunas dalībvalstis 2002. gada beigās; to, vai arī kandidātvalstis no savas puses būs sagatavojušās iestāties, tām ar spējām īstenot reformas būs jāpierāda pašām." Vācijas kanclers teica, ka Eiropā nebūs iespējams ilgstošs miers, ja tā apstāsies pie Polijas rietumu robežas. Vispār Vācija ekonomiskajā ziņā esot ļoti ieinteresēta tieši šīs valsts uzņemšanā, jo tā piedāvājot „milzīgas izredzes". Arī Širaks apgalvoja, ka Eiropas lauksaimniekiem nav jābaidās no Polijas uzņemšanas. ("Die Welt" — 06.27., „Širaks un Šrēders vēlas to paveikt".)

ES dalībvalstu "avangarda"

izveidošana

Širaks aicināja izveidot pionieru grupu, kurā apvienotos Vācija, Francija un citas valstis, kuras ir īpaši gatavas integrēties un kurām būtu jāuzņemas sagatavotāja loma ciešākai sadarbībai. Širaks šajā avangardā sola politikas padziļināšanu, aizsardzības politikas nostiprināšanu, labāku ekonomikas politikas koordināciju un efektīvāku cīņu pret noziedzību. Šāda sadarbība varētu notikt arī ārpus ES līgumu ietvariem. Širaks uzskata, ka šādai "avangarda" grupai nav vajadzīgs jauns līgums un jaunas institucionālās struktūras

Viņš šai pionieru grupai ieteicis izveidot īpašu fleksibilitātes mehānismu un sekretariātu. Un esot jāpadomā arī par Eiropas ģeogrāfiskajām robežām. Pamathartas izstrādāšanu Širaks grib uzticēt konventam vai "gudrajiem". („Neue Zūricher Zeitung"—2000.06.28., "Širaks runā vācu Bundestāgā") . Līdzīgi par Širaka runu Bundestāgā raksta arī "Sūddeutsche Zeitung" — 06.28., ("Širaks Vāciju un Franciju redz kā ES pionierus") .

Eiropas konstitūcija

un Eiropas federācija

Prezidents Širaks, Vācijas kanclers Šrēders un arī prezidents Raus vienprātīgi izteikušies par Eiropas konstitūciju. Raus savā runā tomēr ierobežoja šādas konstitūcijas uzdevumus ar kompetenču sadalījumu; šī Eiropas harta nevarēšot ne atcelt, ne arī aizstāt nacionālās konstitūcijas. Širaks uzskata, ka hartas tekstu ir iespējams izstrādāt vienā vai divos gados. ( "Neue Zūricher Zeitung"—2000.06.26., "Demonstratīva saskaņa Eiropas politikas jautājumos". )

Politiķi ir sapratuši, ka efektīvas Eiropas izveidošana nav laika izšķiešana. Šrēders jau 1999. gada novembrī Nacionālajā sapulcē Parīzē pauda atbalstu Francijas Eiropas koncepcijai. Arī Joška Fišers vīziju par "nacionālo valstu federāciju" pieskaņoja Francijas koncepcijai. Širaks nesen norādīja, ka uz Franciju nevar pārnest vācu federālismu, un teica, ka vairāk ir jānostiprina reģionālā un vietējā atbildība. Tas nozīmē lūzumu Francijas centrālistiskajās tradīcijās. Vācijas un Francijas galotņu sanāksmē Maincā Širaks pozitīvi izteicās par Eiropas konstitūcijas ideju. Divi prominenti neogollisti Alēns Žipē un Žaks Tubons jau ir iesnieguši gatavu Eiropas konstitūcijas projektu. Tajā runa ir par Eiropas parlamentu, valdību un prezidentu. Vēl nesen šāda ideja franču nacionālkonservatīvajiem un nacionālliberāļiem būtu bijusi tabu. Šodien Širaks uzsvaru liek uz tempu, lai kopā ar Vācijas kancleru kļūtu par Eiropas arhitektiem. ("Die Welt" — 06.27., Žans Pols Pikapers, "Francijas jaunais temps".)

"Mēs neradīsim Eiropas Savienotās Valstis, bet gan apvienotu valstu Eiropu," teica Francijas prezidents. („Die Presse" — 2000.06.27., Ē Kēnigs, „Širaks — Šrēders: Demonstratīva vienotība")

Tomēr prezidents Širaks norādīja arī robežas, kur beigsies Francijas ceļojums Eiropas vilcienā. Par federāciju Eiropas valsts izskatā, pēc Amerikas Savienoto Valstu parauga, viņš pārskatāmā nākotnē nedomājot. "Eiropeiskajam pragmatiķim" Širakam nav akceptējama arī ideja par stingru Eiropas valstu kodolu, jau tikai tāpēc vien, ka neviena no ES dalībvalstīm, un vismazāk jau Francija, nebūtu gatava atteikties no savas nacionālās identitātes. (Die Welt — 06.27., "Fišera fanfaru skaņu klusinātājs".)

Arī uzstājoties Bundestāgā Širaks izteica priekšlikumu izstrādāt Eiropas konstitūciju. Tai par realitāti esot jākļūst dažu gadu laikā.

Visi bija apmierināti ar Francijas prezidenta Žaka Širaka runu Bundestāgā un jutās pagodināti. Tomēr neko novatoriski jaunu par Eiropas apvienošanas procesu Francijas prezidents nepateica. Vienīgi nepārprotami noraidīja Eiropas supervalsti. ( "Die Welt" — 06.28., Vulfs Šmize, „Lai dzīvo Vācija! Lai dzīvo Francija!"). Širaks savā runā uzsvaru vairāk lika uz „nāciju". Viņš runāja par „nacionālo valstu federāciju". Tomēr viņš atzina, ka arī turpmāk „kopējās suverenitātes" jomas paplašināsies.

Širaks teica, ka debašu atjaunošana par Eiropas integrācijas "finalitāti" varēs atsākties tikai tad, kad būs beidzies pirmais ES paplašināšanas uz austrumiem raunds un būs beigušās vēlēšanas kā Vācijā, tā Francijā. To zina arī Joška Fišers, kas jau runā par jaunu ES Starpvaldību konferenci 2003. gadā: tā lieta ar federālismu ir interesanta, bet tagad mēs parūpēsimies par labības cenām. ("Berliner Zeitung" — 06.28., Maksims Leo, "Širaks visu atstāj atklātu".)

Savienības galotņu sanāksmē Nicā būs redzams, vai Vācijai un Francijai izdosies uzvest uz ceļa sava veida "nākotnes Eiropas" projektu. Ja tas izdotos, tad jauna fāze sāksies ne tikai debatēs par Eiropu, bet arī Eiropas attīstībā. ("Frankfurter Allgemeine Zeitung" — 06.28., Ginters Nonenmahers, "Kopēji pamatprincipi".)

Sankcijas pret Austriju

Taču visskaidrāk starp Šrēderu un Širaku valdošā saskaņa bija saskatāma Austrijas jautājumā. Intervijā ZDF Šrēders teica, ka Portugāles prezidentūra ir paziņojusi, ka vēlas kaut ko sākt sankciju jautājumā. "Taču es vēl neredzu reālu rezultātu. Kad tas būs redzams, tad Vācija un Francija rīkosies kopīgi." Pašreiz nav nekāda iemesla to apsvērt. Širaks pat domā: "Mums pret austriešu tautu ir draudzīgas jūtas, un mēs to ļoti cienām." Taču Savienība balstās uz morālām vērtībām. "Nedrīkst samierināties ar to, ka valdībā piedalās partijas, kuras — es šeit izteikšos diplomātiskāk — acīmredzot apšauba šīs vērtības." Francijas prezidentūras laikā pret Austriju tikšot piekopta tāda pati politika kā Portugāles prezidentūras laikā. "Kad būs kaut kas jauns, mēs par to arī runāsim." ( "Die Presse" — 2000.06.27., Ē Kēnigs „Širaks — Šrēders: Demonstratīva vienotība" .)

Širaka runa Bundestāgā

Žaks Širaks otrdien uzstāsies Bundestāgā. Viņš runās par Eiropas arhitektūru. Viņš grib iepazīstināt ar saviem priekšstatiem par Eiropu, kurai ir jāpieņem lēmums par to, vai tā vēlas kļūt par supranacionālu valsti. Širaks būtu īstais vīrs, kurš varētu iedrošināties spert šādu soli, jo viņš "suverēni" orientēto neogollistu vidū jūtas pietiekami spēcīgs, lai varētu peldēt pret straumi. Prezidents Širaks Joškas Fišera runu par Eiropas "finalitāti" nosauca par "fanfaru skaņām, kas mūs atmodināja īstajā laikā". Taču tas nenozīmējot, ka viņš Bundestāgā deputātu priekšā uzstāšoties ar drosmīgām vīzijām. Jau pirms vizītes viņš lika saprast, ka viņš sevi neuzskata tik daudz par vizionāru, cik par "pragmatisku eiropieti".

Viņš runāja par jauniem impulsiem Vācijas un Francijas attiecībās, par ES tuvināšanu pilsoņiem un Eiropas konstitūcijas izstrādāšanu. Par prieku namatēvam viņš atbalstīja pastāvīgās vietas piešķiršanu Vācijai ANO Drošības padomē. "Francija vēlas, lai tiktu atzīta Vācijas piedalīšanās, tās lielvaras rangs un tās starptautiskā ietekme un tai tiktu piešķirta patstāvīgā vieta ANO Drošības padomē."

Širaks ieskicēja termiņu plānu, kas sniedzas tālāk par Francijas prezidentūru ES un Starpvaldību konferenci, kas decembrī beigsies Nicā. Viņš neatstāja nekādas šaubas, ka Francijas Eiropas diplomātija nākamajā pusgadā vispirms koncentrēsies uz ES institucionālajām reformām. Īpaši viņš uzsvēra nepieciešamību Vācijai un Francijai uzņemties pionieru lomu Eiropas veidošanas darbā. "Tikai tās spēj vest Eiropu uz priekšu, vai tas būtu tās mērķu īstenošanā, robežu paplašināšanā, vai arī tās nostiprināšanā sirdīs." („Neue Zūricher Zeitung"—2000.06.28., "Iestāšanās par ES avangardu".) Ir jāpadziļina Vācijas un Francijas draudzība un, "iespējams, tai pat jādod jauns impulss". Širaks vēlas atkal atdzīvināt "dibināšanas gadu sajūsmu".

Širaks diskusijas par Eiropas Savienības būtību vērtēja kā vajadzīgas, taču piebilda, ka ne Vācija, ne Francijas nevēlas Eiropas supervalsti. Francijas prezidents uzsvēra pārliecību, ka ES paplašināšana ir vajadzīgs un leģitīms mērķis, taču brīdināja no sasteigtas jaunu kandidātu uzņemšanas.

No galotņu sanāksmes Nicā viņš gaida mandātu Eiropas konstitūcijas izstrādāšanai.

Lai saglabātu Vācijas un Francijas motora apgriezienu ātrumu, Širaks ieteica ik gadu sarīkot konferenci, kurā piedalītos atbildīgie no politikas, ekonomikas, kultūras un citām jomām. Viņš domā arī par institūta izveidošanu Berlīnē, kur pēc Romas un Madrides parauga mākslinieki varētu smelties "iedvesmu".

Širaks savu runu pabeidza ar vārdiem: "Lai dzīvo Vācija! Lai dzīvo Francija! Lai dzīvo Eiropas Savienība! ("Die Welt" — 06.28.," Žaks Širaks iesaka izstrādāt Eiropas konstitūciju".)

Vācu un franču politiķi

par Širaka runu Bundestāgā

KDS/KSS ārpolitikas eksperts Karls Lamers: „Runāt par Eiropas konstitūciju Francijai nozīmē revolucionāru aktu."

KSS grupas vadītājs Bundestāgā Mihaels Gloss: "Dažādās runas vietās noteikti katrs saņēma apstiprinājumu saviem uzskatiem."

Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers: "Es atklāju ļoti daudz kopīga."

Francijas ārlietu ministrs Ibērs Vedrīns: "Tā nav gluži tā pati ideja, kas Fišeram. Tā ir atvērtāka, pragmatiskāka."

( "Berliner Zeitung" — 06.28., Ralfs Beste, "Viss riņķo ap gravitācijas centru". )

Komentāri par prezidenta

Žaka Širaka runu

Bundestāgā

Tas, kurš Berlīnes Reihstāgā gaidīja definitīvu francūžu atbildi Joškam Fišeram, gaidīja veltīgi. Un tomēr Žaks Širaks nelika vilties. Viņš noturēja lielu runu par Eiropu, kurā bija apbrīnojami daudz kopīga ar vācu priekšstatiem. Tomēr viņš izvairījās atbildēt uz Fišera izvirzīto jautājumu par Savienības "finalitāti" — par mērķiem un galīgo formu. Taču par šo jautājumu vajadzēs diskutēt un dot atbildi: vai beigās tā būs Fišera Eiropas federācija, vai arī "tikai" ciešāka suverēnu nacionālo valstu savienība, kurai priekšroku dod francūži?

ES, kas kļūst arvien lielāka, ir vairāk atkarīga no Vācijas un Francijas iejūga nekā jebkad agrāk. Alternatīvas nav. Lielbritānija? Pat tad, ja Tonijs Blērs to gribētu, vēlētāji viņam nesekotu. Itālija? Tā ir nodarbināta pati ar sevi. Spānija? Pārāk raugās uz savām nacionālajām interesēm. Beniluksa valstis? Pārāk mazas. Jaunās no Austrumiem? Tās vēl gadiem būs pilnībā aizņemtas ar savu ekonomiku pārkārtošanu.

Tātad, ja Eiropa nevēlas nonākt stagnācijā un zaudēt nozīmi pasaulē, Vācijai un Francijai ir jāfunkcionē kā magnētiem, kas ir pietiekami spēcīgi, lai piesaistītu pārējos ES partnerus un vestu līdzi.

Fišers iestājas par "gravitācijas centru", no kura kādreiz varētu izveidoties Eiropas federācija, tātad valsts. Savukārt Širaks runā par "avangarda grupu". Viņš noraida to, ka tās dalībnieki kādreiz varētu noslēgt jaunu līgumu un radīt valstiskas struktūras.

Te atkal parādās pamatkonflikts starp vācu un franču Eiropas koncepciju. Abas valstis gan vēlas spēcīgu Eiropu, taču tām par to ir atšķirīgi priekšstati. Vācu politiķi vēlas spēcīgu savienību gan uz iekšpusi, gan ārpusi. Tai ir jābūt savām suverenitātes tiesībām, un tai ir jārunā saskaņoti. Turpretī Parīze vēlas ES, kas uz ārpusi spētu dot pretsparu pasaules varai ASV, taču iekšpusē to stingri darītu dalībvalstis. Francija šādā veidā cer atgūt zaudētās varas pozīcijas, nenonākot līdz sāpīgajam suverenitātes zaudējumam. Taču šāds modelis nefunkcionē. Par to Joškam Fišeram ir jāpārliecina ne tikai Francija vien.

( "Sūddeutsche Zeitung" — 06.28., Štefans Ulrihs, "Savienība ar pārbaudi" .)

Francijas prezidenta uzstāšanās apstiprināja veco sakāmvārdu, ka svarīgi ir ne tikai tas, ko saka, bet vismaz tikpat svarīgi ir arī tas, kurš to saka. Vāciešiem dažs labs priekšlikums jau bija zināms, taču Širaka runa spēj dot impulsu starptautiskajām debatēm par Eiropu. Jau tagad ir skaidrs, ka vācieši un francūži neizvairās no atbildības. Tikai tad, ja abas valstis kopā nospraudīs nākošā Eiropas apvienošanas soļa rāmjus, no tā kaut kas varēs iznākt.

Vispirms Joška Fišers un tagad arī Žaks Širaks: atkal ir pienācis laiks Eiropas nākotnes projektiem. Šķiet, ka šāda uzstāšanās nekaitēs Širakam gaidāmajās nacionālajās vēlēšanās, tas, ka viņš mēģina nostāties jauno debašu vadībā, varētu nākt par labu arī vācu Eiropas politiķiem. Tagad KDS un KSS vajadzēs atteikties no vēlēšanu kampaņu saindēšanas ar nacionāliem un antieiropeiskiem lozungiem. Savukārt sarkani zaļajiem politiķiem tagad vairs nevarēs būt nekādu atrunu: vārdiem ir jāseko darbiem, tikpat tad tā būs mūsu Eiropa. ("Frankfurter Rundschau" — 06.28., Rihards Mengs "Jaunā Eiropa".)

Iepazīstinot ar plāniem saistībā ar Eiropas Savienību, Širaks radīja iespaidu, ka ES sastāv gandrīz vienīgi no Vācijas un Francijas. Taču tas, kādu dinamiku šī dominējošā ass piešķirs Liebritānijai un pārējām Savienības dalībvalstīm, kā arī kandidātvalstīm, būs redzams Francijas prezidentūras laikā.

Širaks kritizēja, ka Eiropa daudziem cilvēkiem ir pārāk abstrakta, viņiem esot bail, ka ES īsti nerūpējas par viņu interesēm. Taču arī Širaks pats deva ieguldījumu šī abstraktā iespaida nostiprināšanā, kad līdz ar jau zināmajiem jēdzieniem, kā "gravitācijas centrs" un "direktorijs", spēlē iesaistīja vēl arī "pionieru grupu", "avangardu". Turklāt Širaks vēlas šo grupu arī institucionalizēt. Esot jāizveido sekretariāts, kas nodrošinās vienotas pozīcijas. Grupas vadība esot jāuzņemas Vācijai un Francijai.

( Die Presse" — 06.28., Ēvalds Kēnigs, "Širaks aicina izveidot "avangardu" ar Parīzi un Berlīni priekšējā līnijā". )

Reakcija Eiropā uz Širaka

runu Vācijas Bundestāgā

Francijā prezidentam sajūsmināti aplaudē tikai zaļie. Savukārt paša partijas biedri un sociālisti reaģē ļoti atturīgi. Ne tikai valsts vadītāja politiskie pretinieki vien, bet arī viņa paša neogollistu partijā šķita nepatīkami pārsteigti un mēģināja mazināt Širaka priekšlikuma par "Eiropas konstitūcijas" izstrādāšanu nozīmi. Tikai zaļie apsveica Širaku, un viņu vadošais politiķis Daniels Kons — Bendits teica: "Bravo, Širak, laipni lūdzam eiropiešu klubā."

Taču ģenerāļa de Golla mantiniekiem, kuriem arī šodien tēvzeme ir svarīgāka nekā Eiropa, mati saceļas stāvus, kad viņi dzird par konstitūciju, kas būs augstāka par pašu pamatlikumu. Un tad, ja vēl zaļie triumfējoši paziņo, ka "Širaks no mums ir pārņēmis daudzas idejas", gollisti sāk šaubīties par savu valsts vadītāju.

Francijas ārlietu ministrs Ibērs Vedrīns jau no paša sākuma demonstratīvi maz interesējās par vācu kolēģa idejām. Savukārt premjerministrs Lionels Žospēns jau sen ir pazīstams ar to, ka viņš nepiešķir lielu nozīmi "Eiropas integrācijas paātrināšanai".

Taču remdenajam atbalstam Širaka runai paša dzimtenē ir ne tikai ideoloģisks iemesls vien. Runa ir arī par personisku cīņu starp Širaku un Žospēnu. Ja Žospēns gribēs bremzēt, Širaka idejas paliks atvilktnē.

( "Berliner Morgenpost" — 06.29., Johens Leibls, "Vājā atbalss uz ?iraka Eiropas runu". )

Ja prezidenta Širaka nodoms bija izraisīt nemieru Londonā, viņš savu mērķi ir sasniedzis. Gan eiropieši, gan antieiropieši uzskata, ka viņu aizspriedumi ir apstiprinājušies un Blēra valdība atkal atrodas jautājuma priekšā: kā ES spēlēt vadošo lomu, pilnībā neintegrējot valsti?

Prezidenta Širaka runa Londonā ir likusi skanēt trauksmes zvaniem kā vienmēr, kad Vācijas un Francijas tuvināšanās ES izraisa britos bailes no nonākšanas izolācijā. Premjers Tonijs Blērs jau ceturtdien ieradīsies Berlīnē uz sarunām ar kancleru Gerhardu Šrēderu.

Lielbritānijas ārlietu ministrs Robins Kuks uzsvēra, ka valdības mērķis joprojām ir Lielbritānijas vadošā loma, līdzīga kā Vācijai un Francijai. Lielbritānija vēloties ES paplašināšanu uz austrumiem virzīt uz priekšu, cik ātri vien iespējams; jaunajām dalībvalstīm Eiropai esot jāpievienojas kā līdzvērtīgām un nedrīkstot izveidot iekšējo telpu, no kuras tās būtu izslēgtas.

Britu presē Širaka runa izraisīja atšķirīgu reakciju. Tai raksturīgajā pragmatiskajā veidā "Financial Times" notiekošās debates vērtē kā pilnībā leģitīmas, taču baidās, ka Širaka un Fišera idejas varētu apgrūtināt gan Starpvaldību konferences par ES reformām, gan arī britu lēmumu par pievienošanos kopējai valūtai. ES ir vajadzīga nevis struktūru sarežģīšana, bet vienkāršošana.

Pret ES ļoti skeptiski noskaņotā "Daily Telegraph", "ņemot vērā vācu un franču ass spēku", rekomendē valdībai samierināties ar diferencētu integrāciju un balstīties uz veto iespējām. Liebritānija taču neesot vienīgā valsts Eiropā, kas uzskata, ka Vācijai un Francijai nav Dieva dotu tiesību vienmēr realizēt savu gribu.

Interesanta uz Širaka runu ir "Times" reakcija. Širaks ar uzstāšanos spīdošā franču diplomātijas stilā esot apbēris klausītājus ar slavinošiem vārdiem un vienlaikus svarīgākajos punktos mazinājis ārlietu ministra Fišera vīziju nozīmi. Blērs varot debates par fleksibilizāciju pavērst par labu Lielbritānijai.

("Neue Zūricher Zeitung" — 06.29., "Diskusijas par ES nākotni izraisa nemieru Londonā".)