Ministru kabineta noteikumi Nr.406

Rīgā 2004.gada 22.aprīlī (prot. Nr.24, 42.§)

Lauksaimniecības un pārstrādāto lauksaimniecības produktu ārējās tirdzniecības režīma administrēšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 8.panta otro daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek administrēta Eiropas Savienības lauksaimniecības un pārstrādāto lauksaimniecības produktu tirdzniecība ar valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (turpmāk– trešās valstis).

II. Importa, eksporta režīma administrējošās institūcijas

2. Lauku atbalsta dienests:

2.1. administrē importa, eksporta licenču un eksporta kompensācijas sertifikātu izsniegšanu;

2.2. pieņem, reģistrē, atbrīvo un ietur nodrošinājumus;

2.3. aprēķina un izmaksā eksporta kompensācijas un pārbauda to izmaksāšanas pamatojumu;

2.4. piemēro soda sankcijas saskaņā ar šiem noteikumiem un ietur pārmaksātās eksporta kompensācijas;

2.5. informē Eiropas Komisiju saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem lauksaimniecības un pārstrādāto lauksaimniecības produktu jomā;

2.6. apstiprina un kontrolē starptautiskās uzraudzības aģentūras, kas eksportētājam izsniegs apstiprinājumu par importa darījumiem ar trešajām valstīm;

2.7. reģistrē pārstrādāto lauksaimniecības produktu receptes un pārbauda to atbilstību ražošanas formulai produktu ražošanas vietās.

3. Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes (turpmāk– muitas iestādes):

3.1. nodrošina muitas režīmu piemērošanu tirdzniecībā ar trešajām valstīm attiecībā uz lauksaimniecības un pārstrādātajiem lauksaimniecības produktiem, uz kuriem attiecas kopējās lauksaimniecības politikas pasākumi;

3.2. veic kopējās lauksaimniecības politikas pasākumu ietvaros piemērojamo fizisko kontroli;

3.3. sniedz informāciju Lauku atbalsta dienestam šajos noteikumos un Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Pārtikas un veterinārais dienests:

4.1. importa un eksporta produktu fiziskās kontroles laikā ņem produktu paraugus, transportē tos un pēc muitas iestādes pieprasījuma saskaņā ar noslēgto vienošanos starp Galveno muitas pārvaldi un Pārtikas un veterināro dienestu veic produktu laboratorisko analīzi;

4.2. izsniedz un apstiprina šādus atbilstības un speciālos sertifikātus lauksaimniecības un pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kas pretendē uz eksporta kompensāciju vai kas izsniedzami produktu eksportam saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem:

4.2.1. atkaulotas gaļas sertifikāts;

4.2.2. sertifikāts gaļai, kas iegūta no pieaugušiem vēršiem;

4.2.3. analīzes atbilstības sertifikāts vīnam;

4.2.4. sertifikāts Šveices vai "Emmenthaler" sieru eksportam uz ASV;

4.2.5. sertifikāts noteiktu sieru eksportam uz Austrāliju;

4.2.6. sertifikāts par siera izcelsmi eksportam uz Norvēģiju;

4.2.7. atbilstības un speciālie sertifikāti par produktiem, kas atrodas Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā un kontrolē.

III. Importa, eksporta licenču un eksporta kompensācijas sertifikātu sistēma

5. Iesniegumu importa, eksporta licencēm un eksporta kompensācijas sertifikātiem persona aizpilda ar rakstāmmašīnu vai datorizēti, vai rokrakstā ar tintes pildspalvu ar drukātiem lielajiem burtiem. Iesniegumu iesniedz Lauku atbalsta dienestā latviešu valodā vai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajām valodām, pievienojot apliecinātus tulkojumus latviešu valodā.

6. Eksportējot pārstrādātos lauksaimniecības produktus, saskaņā ar Komisijas 2000.gada 13.jūlija Regulas (EK) Nr.1520/2000, kas nosaka kopīgus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kas nav minētas Līguma I pielikumā, kas arī nosaka šādu kompensāciju apmēru noteikšanas kritērijus (turpmāk– Komisijas regula Nr.1520/2000), A, B un E pielikumu, ierakstus par eksportēto preču daudzumu eksporta kompensācijas sertifikātā un tā indosēšanu veic Lauku atbalsta dienests pēc apstiprinātas eksporta deklarācijas iesniegšanas, kurā norādīts sertifikāta numurs.

7. Importa un eksporta licencēs ierakstus par izmantotajiem licences apjomiem apstiprina (indosē) muitas iestādes, noformējot muitas režīmus.

IV. Nodrošinājumu administrēšana

8. Nodrošinājums nav jāiesniedz, ja nodrošinājuma summa ir mazāka par 100 eiro ekvivalentu, pārrēķinātu latos.

9. Nodrošinājums nav jāiesniedz personām, kas noteiktas Komisijas 1985.gada 22.jūlija Regulas (EK) Nr.2220/85, kas nosaka kopīgus noteikumus nodrošinājumu piemērošanai lauksaimniecības produktiem (turpmāk– Komisijas regula Nr.2220/85), 6.pantā.

10. Eksportētājs iesniedz nodrošinājumu Lauku atbalsta dienestā avansa maksājumiem 30 dienu laikā pēc eksporta deklarācijas pieņemšanas. Avansa maksājumu neizmaksā pirms nodrošinājuma saņemšanas. Ja nodrošinājums netiek iesniegts noteiktajā termiņā, to palielina par 15 %.

11. Nodrošinājuma galvotājs saskaņā ar Komisijas regulas Nr.2220/85 8.panta 1.punkta (b) apakšpunktā noteikto var būt kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības un apdrošināšanas sabiedrības.

12. Galvotāji, kas minēti šo noteikumu 11.punktā un kas reģistrēti Latvijā, lai iegūtu apstiprinājumu, saskaņā ar Komisijas regulas Nr.2220/85 16.panta 1.punktu Lauku atbalsta dienestā pirms pirmā nodrošinājuma sniegšanas iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtās licences, kas dod tiesības sniegt galvojumu, apliecinātu kopiju un galvotāja personu sarakstu, kas tiesīgas parakstīt galvojumus, paraksta paraugu un galvotāja zīmoga paraugu.

13. Galvotāji, kas minēti šo noteikumu 11.punktā un kas reģistrēti kādā no Eiropas Ekonomikas zonas līguma dalībvalstīm, lai iegūtu apstiprinājumu saskaņā ar Komisijas regulas Nr.2220/85 16.panta 1.punktu, Lauku atbalsta dienestā pirms pirmā nodrošinājuma sniegšanas iesniedz tās valsts iestāžu izsniegtās licences, kas dod tiesības sniegt galvojumu, izdevējiestādes apliecinātu kopiju, kurā attiecīgais galvotājs reģistrēts, un galvotāja personu sarakstu, kas tiesīgas parakstīt galvojumus, paraksta paraugu un galvotāja zīmoga paraugu.

14. Šo noteikumu 11.punktā minētie galvotāji galvojumu iesniedz Lauku atbalsta dienestā.

15. Pēc licences vai eksporta kompensāciju sertifikāta nomināla īpašnieka iesnieguma Lauku atbalsta dienests atbrīvo nodrošinājumu saskaņā ar Komisijas 2000.gada 9.jūnija Regulas (EK) Nr.1291/2000, kas nosaka kopīgus noteikumus importa, eksporta licenču un iepriekš noteiktu sertifikātu sistēmas piemērošanu lauksaimniecības produktiem (turpmāk– Komisijas regula Nr.1291/2000), 35.panta nosacījumiem.

16. Ja pēc nodrošinājuma atbrīvošanas Lauku atbalsta dienests konstatē, ka eksportētājs produktu nav eksportējis, Lauku atbalsta dienests eksportētājam pieprasa atmaksāt atbrīvotā nodrošinājuma summu.

17. Ja Lauku atbalsta dienesta aprēķinātais nodrošinājums, kas jāietur no eksportētāja, nepārsniedz 60 eiro ekvivalentu, pārrēķinātu latos pēc valūtas maiņas kursa, kas bija spēkā nodrošinājuma iesniegšanas dienā, tas netiek ieturēts.

18. Lauku atbalsta dienests saskaņā ar Komisijas regulas Nr.2220/85 27.pantu, pamatojoties uz personas rakstisku pieprasījumu, atbrīvo daļu nodrošinājuma, ja ir iesniegts pierādījums par noteikta produkta daļas eksportu un ja atbrīvojamā nodrošinājuma daļa nav mazāka par 60 eiro ekvivalentu, pārrēķinātu latos.

19. Ja Lauku atbalsta dienestam ir zināmi apstākļi, kas ļauj ieturēt Komisijas regulas Nr.2220/85 8.panta 1.punkta (a) apakšpunktā minēto nodrošinājumu, to pārskaita Lauku atbalsta dienesta noteiktajā kontā bez iepriekšēja brīdinājuma.

V. Eksporta kompensācijas administrēšana

20. Eksporta kompensācijas iesniegums ir Vienotā administratīvā dokumenta otrais formulārs (turpmāk– eksporta kompensācijas iesniegums). Vienotā administratīvā dokumenta aizpildīšanas metodiku nosaka Valsts ieņēmumu dienests.

21. Eksporta kompensācijas likmes noteikšanai saskaņā ar Eiropas Komisijas 1999.gada 15.aprīļa Regulas (EK) Nr.800/1999, kas nosaka sīki izstrādātus kopīgus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot eksporta kompensāciju sistēmu lauksaimniecības produktiem (turpmāk– Komisijas regula Nr.800/1999), 6.pantu eksportētājs līdz kārtējā mēneša beigām Lauku atbalsta dienestā iesniedz kompensācijas kopējo iesniegumu par iepriekšējā mēnesī veiktajiem eksporta darījumiem.

22. Piemērojot šo noteikumu 21.punktā noteikto kārtību, eksportētājam jāsaņem Lauku atbalsta dienesta atļauja. Kopējā iesniegumā eksportētājs norāda eksporta licences, eksporta kompensāciju sertifikāta vai priekšfinansēšanas sertifikāta un eksporta deklarācijas numuru, pievienojot attiecīgos dokumentus.

23. Veicot pārtikas krājumu piegādes, eksportētājs saņem kompensāciju avansā, ja Lauku atbalsta dienestā tiek iesniegts muitas iestādes apstiprināts eksporta kompensācijas iesniegums, kas apliecina, ka produkti 30 dienu laikā ir novietoti telpās, kas ir pakļautas muitas kontrolei, lai tos pēc tam piegādātu kā pārtikas krājumus Eiropas Savienības teritorijā.

24. Eksporta kompensācijas saņemšanai avansā eksportētājs Lauku atbalsta dienestā iesniedz iesniegumu.

25. Lai muitas noliktava iegūtu pārtikas krājumu noliktavas statusu saskaņā ar Komisijas regulas Nr.800/1999 40.panta 1.punktu, noliktavas turētājs iesniedz iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā.

26. Lai pārvietotu produktus uz citu pārtikas krājumu noliktavu, eksportētājs saņem rakstisku apstiprinājumu no muitas iestādes.

27. Ja eksportētājs uzrāda apliecību par pārtikas nogādi uz galamērķi kā pārtikas krājumu, Lauku atbalsta dienests papildu informāciju pieprasa tikai gadījumā, ja rodas aizdomas par viltojumiem.

28. Pārtikas krājumu piegāžu gadījumos saskaņā ar Komisijas regulas Nr.1291/2000 33.pantu papildu pierādījums eksporta darījumu veikšanai ir starptautiskā preču pavadzīme.

29. Eksporta kompensāciju gadījumā eksportētājam nav jāiesniedz galamērķa pierādījums (izņemot transporta dokumentu), ja eksporta deklarācija ļauj saņemt kompensāciju, kuras diferencētā daļa nepārsniedz Komisijas regulas Nr.800/1999 17.pantā noteikto līmeni.

30. Lauku atbalsta dienestā iesniegtajiem dokumentiem par eksporta kompensācijas izmaksu eksportētājs pievieno apliecinātus tulkojumus latviešu valodā.

31. Ja eksporta kompensācijas saņēmējs nav atmaksājis pārmaksātās eksporta kompensācijas summas Lauku atbalsta dienesta noteiktajā maksājuma termiņā, par katru nokavēto dienu tam piemēro soda naudu 5 % apmērā no nesamaksātās summas.

32. Ja pārmaksātā eksporta kompensācijas summa, ieskaitot aprēķināto soda naudu, nav atmaksāta Lauku atbalsta dienestam līdz nākamajai kompensācijas maksājuma piemērošanas dienai, to sedz no nākamā maksājuma.

33. Lai saņemtu atļauju ievešanai pārstrādei Eiropas Komisijas 1993.gada 6.decembra Regulas (EK) Nr.3448/93, kas nosaka piemērojamos tirdzniecības pasākumus noteiktām precēm, kas iegūtas lauksaimniecības produktu pārstrādes rezultātā, 11.pantā noteiktajiem lauksaimniecības produktiem, muitas iestādē nepieciešams iesniegt Lauku atbalsta dienesta izsniegtu sertifikātu pārstrādes veikšanai atbilstoši Eiropas Komisijas 2001.gada 19.jūlija Regulai (EK) Nr.1488/2001, kas nosaka Eiropas Komisijas Regulas (EK) Nr.3448/93 piemērošanu attiecībā uz noteiktu produktu, kas minēti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma I pielikumā, noteiktu apjomu pakļaušanu iekšējās pārstrādes pasākumiem bez iepriekšējas ekonomisko apstākļu pārbaudes.

34. Eksportētājs visu ar eksportu un eksporta kompensāciju saistīto dokumentāciju uzglabā piecus gadus no eksporta kompensācijas saņemšanas dienas.

35. Muitas iestāde atļauj eksportētājam pieteikt eksporta procedūru eksportētāja telpās, ja eksportētājs pēdējā gada laikā nav atkārtoti sodīts par administratīvajiem pārkāpumiem muitas jomā un ja izdarītie administratīvie pārkāpumi nesamazina iekasēto vai iekasējamo muitas maksājumu apmēru.

VI. Starptautiskās uzraudzības aģentūras apstiprināšana un kontrole

36. Starptautisko uzraudzības aģentūru apstiprina Lauku atbalsta dienests saskaņā ar Komisijas regulas Nr.800/1999 6.pielikuma 1.nodaļas prasībām.

37. Starptautiskā uzraudzības aģentūra pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma nekavējoties sniedz vai nodrošina pieeju informācijai un dokumentiem, kas saistīti ar tās apstiprinājuma apliecinājumā norādītajām funkcijām vai Komisijas regulas Nr.800/1999 16.panta 1.punkta (b) un 2.punkta (c) apakšpunktā noteikto sertifikātu izsniegšanu.

38. Lauku atbalsta dienests par tā konstatētajiem starptautiskās uzraudzības aģentūras pārkāpumiem vai, pamatojoties uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento institūciju sniegto informāciju par pārkāpumiem, sastāda protokolu.

39. Starptautiskā uzraudzības aģentūra 10 dienu laikā pēc protokola saņemšanas samaksā naudas sodu Lauku atbalsta dienesta norādītajā kontā. Ja starptautiskā uzraudzības aģentūra nesamaksā uzlikto naudas sodu noteiktajā termiņā, par katru nokavētu dienu aprēķina soda naudu 0,5 % apmērā no nesamaksātās summas.

VII. Informēšanas kārtība par izmantotajiem lauksaimniecības produktiem pārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanā

40. Eksporta kompensācijas aprēķināšanai eksportētājs iesniedz informāciju par pārstrādātā lauksaimniecības produkta ražošanā faktiski izmantotajām sastāvdaļām, par ko var saņemt eksporta kompensāciju, daudzumu vai ražošanā izmantoto vidējo lauksaimniecības produktu daudzumu saskaņā ar Komisijasregulas Nr.1520/2000 3.panta 2.punktu.

41. Informāciju saskaņā ar šo noteikumu 40.punktu eksportētājs iesniedz Lauku atbalsta dienestā:

41.1. reģistrējot produkta recepti Lauku atbalsta dienestā;

41.2. vai pievienojot eksporta kompensāciju iesniegumam eksporta procedūras noformēšanas laikā.

42. Ja eksportētājs nevar norādīt pārstrādātā lauksaimniecības produkta recepti un iesniegt informāciju par ražošanā izmantotajām sastāvdaļām, un vēlas pieprasīt uz analīzes metodēm balstītu eksporta kompensāciju saskaņā ar Komisijas regulas Nr.1520/2000 16.panta 3.punktu, tad eksportētājs atsevišķā dokumentā iesniedz apliecinājumu muitas iestādei par to, ka viņš nevar norādīt pārstrādātā lauksaimniecības produkta recepti, un iesniedz eksporta muitas iestādē akreditētas laboratorijas analīžu pārskatu kopā ar eksporta kompensācijas iesniegumu.

43. Produkta receptes reģistrēšanas iesniegumu eksportētājs iesniedz par katru pārstrādāto lauksaimniecības produktu atsevišķi. Par produktiem ar dažādu sastāvu, kas tiek apvienoti vienā iepakojumā, kur attiecība starp dažādo ražošanā izmantoto sastāvdaļu daudzumiem ir nemainīga, var iesniegt vienu iesniegumu, norādot ražošanā izmantoto vidējo produktu daudzumu.

44. Lauku atbalsta dienests piešķir pārstrādātā produkta receptes numuru un informē eksportētāju. Eksportētājs produkta receptes numuru norāda eksporta kompensācijas iesnieguma noteiktā ailē saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta noteikto Vienotā administratīvā dokumenta aizpildīšanas metodiku.

45. Produkta receptes reģistrēšanas numurs ir spēkā 12 mēnešus no produkta receptes reģistrēšanas dienas. Lauku atbalsta dienests pēc eksportētāja iesnieguma saņemšanas pagarina tā derīguma termiņu līdz 12 mēnešiem.

46. Ja tiek pārtraukta produkta ražošana, kura recepte ir reģistrēta, eksportētājs nekavējoties ziņo Lauku atbalsta dienestam. Ja eksportētājs plāno turpināt izmantot jau saražotā produkta realizēšanu, pieprasot eksporta kompensāciju, eksportētājs par to informē Lauku atbalsta dienestu.

47. Lauku atbalsta dienests anulē produkta receptes numuru, ja:

47.1. Lauku atbalsta dienestā laikus nav iesniegts iesniegums par produkta receptes derīguma termiņa pagarināšanas nepieciešamību;

47.2. ziņas par produkta receptes sastāvu receptes reģistrēšanas iesniegumā neatbilst reālajai ražošanas receptei.

48. Reģistrētās produkta receptes numura īpašnieks vai izmantotājs, kam saskaņā ar rakstisku produkta receptes īpašnieka atļauju ir tiesības lietot receptes numuru, iesniedz eksporta kompensācijas iesniegumu, norādot produktu, kura recepte ir reģistrēta. Reģistrētās produkta receptes īpašnieka atļauja jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā pirms pirmās eksportēšanas vai tā jāpievieno eksporta kompensācijas iesniegumam pirmās eksportēšanas laikā, kad notiek atsaukšanās uz produkta recepti. Produkta receptes īpašnieks, kurš izsniedzis atļauju citam eksportētājam, nekavējoties informē to par reģistrētās produkta receptes izmaiņām vai par reģistrētās produkta receptes numura derīguma termiņa beigām.

49. Preces ražotājam, par kura produktu tiek pieprasīta eksporta kompensācija un ko aprēķina, pamatojoties uz izmantoto lauksaimniecības produktu sastāvu, jāuzglabā produkta recepte un produkta analīžu rezultāti, ja ir veiktas analīzes, piecus gadus pēc eksporta kompensācijas saņemšanas.

VIII. Produktu kontroles kārtība

50. Eksportētājs saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta noteikto metodiku iesniedz muitas iestādē iepriekšēju paziņojumu eksportam.

51. Pēc muitas iestādes pieprasījuma Pārtikas un veterinārais dienests ņem atsevišķu produktu paraugus saskaņā ar noslēgto vienošanos starp Galveno muitas pārvaldi un Pārtikas un veterināro dienestu.

52. Pārtikas un veterinārais dienests pēc produktu paraugu laboratoriskās analīzes veikšanas nosūta paraugu testēšanas rezultātus muitas iestādei.

IX. Noslēguma jautājumi

53. Importa licenču saņemšanai iesniegto nodrošinājumu pēc 2004.gada 1.maija atbrīvo 30 dienu laikā pēc dokumentu iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā:

53.1. ja licences saņēmējs iesniedz Lauku atbalsta dienestā ne vēlāk kā

45 dienas pēc licences derīguma termiņa beigām licences kopiju (uzrāda oriģinālu) un apliecinātu muitas deklarācijas kopiju;

53.2. ja ir importēts vismaz 95 % preču no licencē noteiktā kopējā preču daudzuma.

54. Importa licenču saņemšanai iesniegto nodrošinājumu pēc 2004.gada 1.maija ietur:

54.1. atbilstoši preču apjomam, par kādu licence nav izmantota;

54.2. pilnā apmērā, ja importēto preču daudzums ir mazāks nekā pieci procenti no licencē noteiktā kopējā preču daudzuma;

54.3. ja licenci, kas ir izmantota tās derīguma termiņa laikā, iesniedz pēc šo noteikumu 53.1.apakšpunktā noteiktā termiņa beigām, par katru nokavēto dienu tiek ieturēti pieci procenti no kopējās nodrošinājuma summas;

54.4. ja pēc šo noteikumu 53.1.apakšpunktā noteiktā termiņa beigām iesniedz daļēji izmantotu licenci, ieturēto summu veido nodrošinājuma daļa, par kuru licence nav izmantota, un pieci procenti no nodrošinājuma summas pēc pirmā atskaitījuma par katru nokavēto dienu.

55. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

Ministru prezidents I.Emsis

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.