Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Alkoholisko dzērienu aprites likums

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā lietotie termini atbilst likumā “Par akcīzes nodokli” lietotajiem ar akcīzes nodokli apliekamo objektu terminiem un to skaidrojumam, kā arī Reklāmas likumā un Radio un televīzijas likumā lietotajiem terminiem un to skaidrojumam.

2.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums regulē jebkuras darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem [sagatavošana pārstrādei, pārstrāde, ražošana, iepildīšana iepakojumā (fasēšana), marķēšana, uzglabāšana, iekraušana, izkraušana, pārvietošana, pārvadāšana, ievešana, izvešana, izplatīšana, iegāde, realizācija, iznīcināšana u.tml.], kā arī alkoholisko dzērienu reklāmu (turpmāk — alkoholisko dzērienu aprite).

(2) Likums piemērojams arī alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai vilcienos, lidmašīnās un uz kuģiem, ja šie transportlīdzekļi ir reģistrēti Latvijā.

3.pants. Speciālu atļauju (licenču) veidi un to izsniegšanas pamatnoteikumi

(1) Alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai un alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai ir nepieciešama speciāla atļauja (licence) (turpmāk — licence). Ja alkoholisko dzērienu mazumtirgotāji tirgo tikai alu, tiem ir nepieciešama alus mazumtirdzniecības licence.

(2) Alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības licenci, alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licenci un alus mazumtirdzniecības licenci izsniedz Valsts ieņēmumu dienesta licencēšanas komisija.

(3) Alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības licenci, alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licenci un alus mazumtirdzniecības licenci izsniedz uz nenoteiktu laiku.

(4) Alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības licenci, alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licenci un alus mazumtirdzniecības licenci neizsniedz (nepārreģistrē), ja pieteiktā tirdzniecības vieta ir deklarēta citas personas licencē.

(5) Alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības licence, alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licence un alus mazumtirdzniecības licence dod tiesības veikt attiecīgās darbības tikai licencē norādītajā vietā, un licenci ir tiesīga izmantot tikai tā persona, kurai šī licence izsniegta.

(6) Alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības licences, alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licences un alus mazumtirdzniecības licences izsniegšanas, pārreģistrēšanas, anulēšanas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(7) Noliktavas turētāja darbības licences, apstiprināta tirgotāja darbības licences, kā arī nodokļa maksātāja pārstāvja darbības licences izsniegšanas, pārreģistrēšanas, anulēšanas un izmantošanas kārtību nosaka likums “Par akcīzes nodokli” un citi uz tā pamata izdotie normatīvie akti.

4.pants. Spirta aprites noteikumi

(1) Spirta realizācija mazumtirdzniecībā ir aizliegta.

(2) Spirta uzskaites un daudzuma kontroles kārtību spirta ražošanā, apstrādē, pārstrādē un iepakošanā (fasēšanā), kā arī tāda spirta izmantošanā, kuram saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 16.panta pirmās daļas 1., 2., 5. un 7. — 10.punktu piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu, nosaka Ministru kabinets.

(3) Spirta aprites kārtību aptiekās, zāļu lieltirgotavās, zāļu ražošanas uzņēmumos (farmaceitiskās darbības uzņēmumos), veterinārajās aptiekās, veterinārajās zāļu lieltirgotavās, veterināro zāļu ražošanas uzņēmumos (veterinārfarmaceitiskās darbības uzņēmumos), ārstniecības iestādēs un veterinārmedicīnā nosaka Ministru kabinets.

5.pants. Alkoholisko dzērienu pārvietošanas, realizēšanas, norēķinu un uzskaites kārtības vispārīgie noteikumi

(1) Alkoholisko dzērienu vairumtirgotāji un mazumtirgotāji par darījumiem ar alkoholiskajiem dzērieniem savstarpēji norēķinās ar kredītiestāžu starpniecību, izmantojot tikai tos kredītiestāžu norēķinu kontus, kuri deklarēti Valsts ieņēmumu dienesta licencēšanas komisijai. Alkoholisko dzērienu vairumtirgotāju un mazumtirgotāju savstarpējie norēķini skaidrā naudā ir aizliegti.

(2) Norēķinus alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībā, kā arī alus ražotāju un mazumtirgotāju savstarpējos norēķinus var veikt bezskaidras vai skaidras naudas norēķinu veidā. Par skaidras naudas norēķinu uzskatāma arī personas izdarīta skaidras naudas iemaksa mazumtirgotāja vai alus ražotāja kontā kredītiestādē.

(3) Alkoholiskos dzērienus pārvietojot vai realizējot vairumtirdzniecībā tikai Latvijas teritorijā (arī starp viena alkoholisko dzērienu realizētāja licencē norādītajām vietām), katrai alkoholisko dzērienu partijai pievieno stingrās uzskaites preču pavadzīmi — rēķinu, kurā norāda papildu rekvizītus. Papildus norādāmos rekvizītus nosaka Ministru kabinets.

(4) Ja alkoholiskie dzērieni tiek pārvietoti likuma “Par akcīzes nodokli” 25.panta pirmajā, otrajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā noteiktajos gadījumos, izmantojami Komisijas regulā Nr.2719/92 norādītie pavaddokumenti, bet minētā likuma 26.pantā noteiktajos gadījumos — Komisijas regulā Nr.3649/92 norādītie pavaddokumenti. Pavaddokumentu aprites un kontroles kārtību nosaka likums “Par akcīzes nodokli”.

(5) Alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība ir atļauta tikai telpās, kuras ir konstruktīvi nodalītas no citas personas valdījumā esošas teritorijas, un tikai licencē norādītajās alkoholisko dzērienu tirdzniecības vietās.

(6) Licencē norādītajās vietās izvieto labi saskatāmu izkārtni, kurā valsts valodā norādīts licencētās personas nosaukums un attiecīgās darbības vietas darba laiks.

(7) Alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecība aizliegta teritorijās, kurām noteiktā kārtībā piešķirts tirgus statuss.

(8) Alkoholisko dzērienu vairumtirgotāji un mazumtirgotāji paziņotajā darba laikā nodrošina iespēju Valsts ieņēmumu dienestam salīdzināt faktisko alkoholisko dzērienu daudzumu ar uzskaites datiem.

(9) Latvijā no valsts, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, atļauts ievest tādu alu, kuram līdz derīguma termiņa beigām ir atlicis ne mazāk par 30 dienām. Šis ierobežojums neattiecas uz fiziskajām personām, kas alu ieved personiskajam patēriņam normatīvajos aktos noteiktajā daudzumā.

6.pants. Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība

(1) Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir aizliegta:

1) izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu, policijas, karaspēka daļu un citu militarizēto formējumu telpās un teritorijā;

2) kioskos, novietnēs un ēkās, kuras nav nodotas ekspluatācijā;

3) telpās, kurās nav tirdzniecības zāles vai tā ir mazāka par 20 kvadrātmetriem;

4) tirdzniecības vietā, kas atrodas daudzdzīvokļu mājā, ja iekļūšanai šajā tirdzniecības vietā tiek izmantotas koplietošanas kāpnes vai telpas;

5) no pulksten 22.00 līdz 8.00, izņemot tādas mazumtirdzniecības vietas, kurās alkoholiskie dzērieni tiek realizēti izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas, kā arī beznodokļu tirdzniecības veikalus;

6) tirdzniecības automātos;

7) no transportlīdzekļiem, izņemot specializētos autoveikalus.

(2) Alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Lai pārliecinātos par pircēja vecumu, mazumtirgotāja pienākums ir pieprasīt, lai pircējs uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma pircēja pienākums ir apliecināt savu personu un vecumu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.

(3) Aizliegts piedāvāt alkoholiskos dzērienus par velti (izņemot degustāciju), kā dāvanu vai kā kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu.

(4) Mazumtirgotājs nodrošina, lai alkoholisko dzērienu patērētāji tirdzniecības zālē ievēro sabiedrisko kārtību un sanitārās normas.

(5) Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība patērēšanai uz vietas ir atļauta, ja:

1) lietotā mērīšanas metode nodrošina, ka pircēja iegādāto alkoholisko dzērienu tilpuma precizitāte nav mazāka par pieciem procentiem;

2) pēc pircēja vai uzraudzības un kontroles iestādes amatpersonas pieprasījuma tiek nodrošināta iespēja pārbaudīt realizēto alkoholisko dzērienu tilpuma precizitāti, izmantojot mazumtirdzniecības vietā esošo verificēto mērglāzi.

(6) Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licenci, alus mazumtirdzniecības licenci vai arī notariāli apliecinātu vai Valsts ieņēmumu dienesta apliecinātu licences kopiju novieto tirdzniecības vietā tā, lai patērētājiem tā būtu redzama.

(7) Skaidras naudas norēķini par alkoholiskajiem dzērieniem atļauti, tikai izmantojot kases aparātus un kases sistēmas. Skaidras naudas norēķiniem izmanto tikai tādus kases aparātus un kases sistēmas, kas nodrošina darījuma (preces) nosaukuma izdruku kases čekos un alkoholisko dzērienu pārdošanas reģistrāciju kases aparāta vai kases sistēmas atsevišķā departamentā.

(8) Šā panta piektajā daļā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz alu.

7.pants. Alkoholisko dzērienu iepakojums

(1) Personām, kas nodarbojas ar iepakojuma pieņemšanu (iepirkšanu), aizliegts pieņemt (iepirkt), uzglabāt un veikt citas darbības ar stikla, plastmasas un cita veida alkoholisko dzērienu iepakojumu, kuram nav likvidēta akcīzes nodokļa marka, kā arī veikt darbības ar to.

(2) Alkoholisko dzērienu realizācijas vietās aizliegts turēt stikla, plastmasas un cita veida alkoholisko dzērienu iepakojumu, kuram pēc dzēriena izlietošanas nav likvidēta akcīzes nodokļa marka. Pēc katras alkoholisko dzērienu iepakojuma tilpuma vienības satura izlietošanas minētais marķējums nekavējoties likvidējams.

8.pants. Pašvaldības tiesības alkoholisko dzērienu apritē

Ievērojot šā likuma prasības, pašvaldības nosaka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības īpašu kārtību izbraukuma tirdzniecībā sabiedrisko pasākumu norises vietās.

9.pants. Alkoholisko dzērienu izgatavošanas (ražošanas) un uzglabāšanas noteikumi

(1) Alkoholisko dzērienu ražošana mājas apstākļos, izejvielu sagatavošana, iegāde vai uzglabāšana alkoholisko dzērienu izgatavošanai mājas apstākļos, kā arī to ražošanai paredzētu aparātu, ierīču, iepakojuma, etiķešu, korķu un vāciņu izgatavošana vai uzglabāšana ir aizliegta.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums ražot alkoholiskos dzērienus mājas apstākļos neattiecas uz alu, vīnu un citu likuma “Par akcīzes nodokli” 3.panta ceturtās daļas 1.punktā minēto raudzēto dzērienu izgatavošanu personiskajam patēriņam.

(3) Personai, kurai nav šā likuma 3.panta pirmajā vai septītajā daļā noteiktās licences, aizliegts:

1) uzglabāt un pārvadāt alkoholiskos dzērienus bez akcīzes nodokļa markām, izņemot šā panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus;

2) uzglabāt un pārvadāt vairāk par 50 litriem alus bez tā iegādi apliecinoša attaisnojuma dokumenta.

(4) Šā panta trešās daļas 1.punktā noteiktais aizliegums neattiecas uz likuma “Par akcīzes nodokli” 27.panta trešajā daļā minētajiem gadījumiem, kā arī uz personiskajam patēriņam mājas apstākļos izgatavoto vīnu un citiem likuma “Par akcīzes nodokli” 3.panta ceturtās daļas 1.punktā minētajiem raudzētajiem dzērieniem.

10.pants. Alkoholisko dzērienu reklāmā ietveramā informācija

(1) Alkoholisko dzērienu reklāmā ietverama informācija, kas brīdina sabiedrību par alkohola lietošanas negatīvo ietekmi. Šādai informācijai atvēlami vismaz 10 procenti no konkrētās reklāmas apjoma.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā prasība neattiecas uz alkoholisko dzērienu preču zīmju, kā arī par alkoholiskajiem dzērieniem sniegtās pamatinformācijas (alkoholiskā dzēriena nosaukums, cena, tilpums, kā arī cita patērētājam svarīga informācija) izvietošanu alkoholisko dzērienu tirdzniecības, ražošanas un uzglabāšanas vietās un uz sadzīves priekšmetiem, ja tie izmantoti par reklāmas nesējiem.

(3) Šā panta pirmajā daļā norādīto informāciju sniedz reklāmas apakšējā daļā ar melniem burtiem uz balta fona, turklāt burtu izmēram jābūt tādam, lai uzraksts aizņemtu lielāko tehniski iespējamo daļu no tekstam paredzētā laukuma.

11.pants. Alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežojumi

(1) Alkoholisko dzērienu reklāmā aizliegts:

1) attēlot personas lietojam alkoholiskos dzērienus;

2) izmantot Latvijas valsts simboliku;

3) paust uzskatus par alkoholiskajiem dzērieniem kā ārstniecības līdzekli;

4) saistīt alkoholisko dzērienu lietošanu ar sporta nodarbībām vai transportlīdzekļa vadīšanu;

5) paust uzskatus, ka alkoholiskajiem dzērieniem piemīt stimulējoša vai nomierinoša ietekme vai ka tie palīdz atrisināt personiskas problēmas;

6) negatīvi atspoguļot atturību vai mērenību alkohola lietošanā;

7) radīt iespaidu, ka alkoholisko dzērienu lietošana nodrošina panākumus sociālajā vai seksuālajā jomā.

(2) Aizliegts sponsorēt bērnu izklaides un sporta pasākumus, ja informācijā par sponsorēšanu ir norāde uz kādu alkoholisko dzērienu (izņemot sponsora nosaukumu), kā arī alkoholisko dzērienu lietošanu.

(3) Alkoholisko dzērienu reklāma aizliegta:

1) izglītības un ārstniecības iestādēs un uz šo iestāžu ēkām un būvēm;

2) uz vēstuļu korespondences un pasta paku sūtījumiem;

3) uz grāmatu, žurnālu, laikrakstu un to pielikumu ārējām lapām (vāka);

4) uz sabiedriskā transporta līdzekļiem un tajos.

(4) Šā panta pirmās daļas 1. un 4.punktā minētie aizliegumi attiecas arī uz citu preču un pakalpojumu reklāmu, ja vien tās mērķis nav negatīvi attēlot alkoholisko dzērienu lietošanu.

12.pants. Alkoholisko dzērienu kvalitāte

(1) Latvijas teritorijā atļauts realizēt tikai tādus alkoholiskos dzērienus, kuri atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām.

(2) Alkoholiskos dzērienus, kuri neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām, nodod pārstrādei vai iznīcina.

(3) Obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām neatbilstošu alkoholisko dzērienu testēšanas izdevumus septiņu dienu laikā no rēķina saņemšanas dienas sedz persona, kurai šie alkoholiskie dzērieni izņemti.

(4) Alkoholiskie dzērieni, kuri neatbilst obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām vai arī ir nelegāli ražoti vai nelegāli ievesti, uzskatāmi par cilvēka veselībai un dzīvībai bīstamiem.

(5) Katrā alkoholisko dzērienu aprites posmā par alkoholisko dzērienu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām ir atbildīgs alkoholisko dzērienu realizētājs.

13.pants. Uzraudzība un kontrole

(1) Aizliegts iesaistīt alkoholisko dzērienu apritē personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem.

(2) Uzraudzības un kontroles iestādes, kuras izņēmušas un konfiscējušas alkoholiskos dzērienus, informē par šīm darbībām Valsts ieņēmumu dienestu triju dienu laikā no izņemšanas vai konfiskācijas dienas.

(3) Uzraudzības un kontroles iestādes, kuras uzrauga un kontrolē alkoholisko dzērienu apriti reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās kārtības ievērošanu, kā arī iestādes vai amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, triju dienu laikā informē Valsts ieņēmumu dienestu par konstatētajiem gadījumiem, kad alkoholiskie dzērieni realizēti personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem.

(4) Uzraudzības un kontroles iestādes, kuras uzrauga un kontrolē alkoholisko dzērienu apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu, ir tiesīgas nosūtīt izņemto vai konfiscēto alkoholu tikai uz tādām uzglabāšanas (pārstrādes) vietām, kuras reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā.

(5) Alkoholisko dzērienu vairumtirgotāji katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par alkoholisko dzērienu (izņemot alu) apriti iepriekšējā mēnesī un katru ceturksni līdz ceturkšņa pirmā mēneša piecpadsmitajam datumam — pārskatu par alus apriti iepriekšējā ceturksnī.

(6) Šā likuma izpildi uzrauga un kontrolē Valsts ieņēmumu dienests un citas uzraudzības un kontroles iestādes atbilstoši savai kompetencei.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Alkohola aprites likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 1999, 4.nr.; 2000, 1.nr.; 2002, 12.nr.; 2004, 4.nr.).

2. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.augustam ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) 1999.gada 30.novembra noteikumi Nr.394 “Konfiscēto tabakas izstrādājumu iznīcināšanas un konfiscētā alkohola iznīcināšanas, pārstrādes un denaturēšanas kārtība”;

2) 2000.gada 16.maija noteikumi Nr.182 “Medicīnā un veterinārmedicīnā izmantojamā spirta aprites kārtība”;

3) 2001.gada 29.maija noteikumi Nr.216 “Noteikumi par alkoholisko dzērienu (izņemot vīnu, pārējos raudzētos dzērienus un starpproduktus) daudzuma noteikšanu, spirta zudumu uzskaiti un spirta daudzuma kontroles metodiku”;

4) 2001.gada 18.decembra noteikumi Nr.518 “Noteikumi par jēlspirta un spirta zuduma normām un citu alkoholisko dzērienu iztrūkuma (zuduma) normām jēlspirta, spirta un citu alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās)”;

5) 2001.gada 18.decembra noteikumi Nr.532 “Alkohola denaturēšanas un denaturētā alkohola aprites kārtība”.

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē speciālās atļaujas (licences) jēlspirta un spirta ražošanai un realizācijai, speciālās atļaujas (licences) alkoholisko dzērienu ražošanai un realizācijai un speciālās atļaujas (licences) alkoholisko dzērienu un spirta ievešanai izlaišanai brīvam apgrozījumam.

4. Speciālās atļaujas (licences) alkoholisko dzērienu un spirta vairumtirdzniecībai un speciālās atļaujas (licences) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, kuras izsniegtas līdz 2004.gada 30.aprīlim, pārreģistrējamas un ir spēkā līdz 2004.gada 1.decembrim.

5. Alus vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem, kuriem nav attiecīgas speciālās atļaujas (licences), šā likuma 3.panta pirmajā daļā noteiktā speciālā atļauja (licence) jāsaņem līdz 2004.gada 1.septembrim.

Informatīvas atsauces uz Eiropas Savienības direktīvu un Komisijas regulām

1. Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 1992/12/EEK.

2. Likumā iekļautas atsauces uz šādām Komisijas regulām:

1) Komisijas 1992.gada 17.decembra regula (EEK) Nr.3649/92 par vienkāršotiem pavaddokumentiem, Kopienas iekšienē pārvadājot akcīzes ražojumus, kas ir nodoti patēriņam nosūtītāja dalībvalstī (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 276, 19.09.1992.);

2) Komisijas 1992.gada 11.septembra regula (EEK) Nr.2719/92 par administratīviem pavaddokumentiem akcīzes precēm, transportējot tās akcīzes nodokļu atlikšanas režīmā (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 198, 07.08. 1993.).

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 22.aprīlī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2004.gada 1.maijā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.