"Vis, vis, vis..."

"Subbota"

— 2000.06.23.

Vissenākā zobu protēze atrasta Francijā. To datē ar 2.—1.gadsimtu pirms mūsu ēras, un tā ir metāla tapiņa. Protēze bijusi ievietota kāda apmēram trīsdesmit gadu vecumā miruša vīrieša augšžoklī. Protēze viņam bija ielikta vismaz gadu pirms nāves. Franču zinātnieku pētījumi liecina, ka uz metāla, no kura protēze izgatavota, vērojamas kalšanas pēdas. Tā bija iestiprināta zoba paliekās, un, kā atzīst mūsdienu dantisti, šis darbs paveikts tiem laikiem atbilstošā profesionālā līmenī. Nav tikai skaidrs, kādēļ gallam bijusi nepieciešama šāda sāpīga procedūra, pārējie zobi viņam bijuši kārtībā.

Vislielāko zvaigzni Pistol Star Piena ceļa centrā atklājuši astronomi ar teleskopa Hubble palīdzību. Tā ir 100 reižu lielāka par mūsu Sauli un 10 miljonu reižu spožāka par to.

Vissāļākais ūdens uziets 3,6 km dziļumā Vidusjūrā dienvidrietumos no Krētas. Tā blīvums ir trīsreiz lielāks nekā parastam jūras ūdenim. Zinātnieki domā, ka sāļais ūdens radies virs sāļu atradnes, kas izveidojusies pirms 5—6 miljoniem gadu teritorijā, ko vēlāk pārklājis ūdens. Tagad šis pārlieku sāļais ūdens izveidojis savdabīgu 6,5 kvadrātkilometrus lielu linzu.

Visizturīgāko zirnekļu tīklu darina zirneklis Latrodectus mactans . Tautā to dēvē par "melno atraitni". Pirms pārtrūkšanas tās tīkla pavediens padodas garumā par 27 procentiem.

Vislielāko 167 zīmju skaitli ar elektronikas palīdzību reizinātājos sadalījis Semjuels Vagstafs no Purdu universitātes Indiānā. Tas viņam prasījis apmēram 100 000 datorstundu darba.

Visjutīgākais seismogrāfs tapis Holandē. Tas spēj konstatēt svārstības, kuru amplitūda ir 10 mīnus 18.pakāpē metra. Lai izgatavotu šo ierīci, zinātnieki izmantoja pusotras tonnas (!) smagu niobija lējumu. Pašreizējās cenās tas izmaksā 9000 dolāru. Savu īpašību dēļ šis materiāls ideāli noder gravitācijas viļņu reģistrācijai. Nelaime tikai tā, ka tādu amplitūdu gravitācijas viļņi no kosmosa uz Zemes nonāk tikai reizi piecos vai pat simt gados.

Vissenākā košļava atrasta Zviedrijā. Sazelētajam biezas tāss gabalam ir 6500 gadu. Tas ir pārsteidzoši, jo dabiskās košļavas parasti tika izgatavotas no priežu sveķiem. Zinātnieki secinājuši, ka to galvenokārt zelējuši bērni, kaut gan to garša, kā var iedomāties, nav bijusi īpaši patīkama. Neatbildēts palicis jautājums, kā senie cilvēki ieguvuši no tāss kaut ko košļāšanai noderīgu. Lai to panāktu, nepieciešams tāsi mazliet pavārīt, bet keramikas trauki parādījās tikai pirms 5600 gadiem.

Vismazāko vardīti Eleutherodactylus kubiešu un amerikāņu zinātnieki atraduši Kubas mežos 600 metru augstumā. Tās garums nepārsniedz vienu centimetru. Šis atklājums palielina Kubas kā vismazāko būtņu dzimtenes slavu. Tās teritorijā jau atrasti vismazākie putniņi un ķirzaciņas Sphaerodactylus schwarzi , kuru garums no degungala līdz astesgalam ir 25 milimetri.

Visvecāko ledu Antarktīdā atklājis Edinburgas universitātes ģeologs Deivids Sagdens. Tā vecums ir 8 miljoni gadu. Savu atradumu Sagdens uzgāja nejauši. Viņa grupa pētīja senos vulkāniskos izmešus ieplakās starp ledāju mēlēm. Izmantojot radioaktīvo metodi, izdevās noteikt, ka pelni ledū iesaluši pirms astoņiem miljoniem gadu. Ja šis datējums gūs apstiprinājumu, tad tas nozīmēs, ka tik ilgā laikaposmā Antarktīdas klimats ir bijis stabils

Sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Preses analīzes nodaļu

"LV" nozares redaktors GINTS MOORS s