Ministru kabineta noteikumi Nr.375

Rīgā 2004.gada 20.aprīlī (prot. Nr.23, 75.§)

Noteikumi par vecmātes izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu

Izdoti saskaņā ar likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 36.panta 5.punktu un 54.panta pirmo daļu

1.Noteikumi nosaka ārvalstīs iegūtos vecmātes izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus (turpmāk – vecmātes kvalifikācijas dokumenti), kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, un profesionālās pieredzes ilgumu un veidu gadījumos, kad piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja ārvalstīs iegūtie vecmātes kvalifikācijas dokumenti daļēji atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.

2.Piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, atzīst Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un citās valstīs, kurām saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem ir noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, izsniegtos vecmātes kvalifikācijas dokumentus (pielikums), kuri atbilst šādām prasībām:

2.1.tie ir atzīti Eiropas Savienībā;

2.2.tie atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai;

2.3.tie ir izsniegti:

2.3.1.Austrijas Republikā – no 1994.gada 1.janvāra;

2.3.2.Beļģijas Karalistē – no 1983.gada 23.janvāra;

2.3.3.Čehijas Republikā – no 2004.gada 1.maija;

2.3.4.Dānijas Karalistē – no 1983.gada 23.janvāra;

2.3.5.Francijas Republikā – no 1983.gada 23.janvāra;

2.3.6.Grieķijas Republikā – no 1983.gada 23.janvāra;

2.3.7.Igaunijas Republikā – no 2004.gada 1.maija;

2.3.8.Īrijas Republikā – no 1983.gada 23.janvāra;

2.3.9.Islandes Republikā – no 1994.gada 1.janvāra;

2.3.10.Itālijas Republikā – no 1983.gada 23.janvāra;

2.3.11.Kipras Republikā – no 2004.gada 1.maija;

2.3.12.Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē – no 1983.gada 23.janvāra;

2.3.13.Lietuvas Republikā – no 2004.gada 1.maija;

2.3.14.Luksemburgas Lielhercogistē – no 1983.gada 23.janvāra;

2.3.15.Maltas Republikā – no 2004.gada 1.maija;

2.3.16.Nīderlandes Karalistē – no 1983.gada 23.janvāra;

2.3.17.Norvēģijas Karalistē – no 1994.gada 1.janvāra;

2.3.18.Polijas Republikā – no 2004.gada 1.maija;

2.3.19.Portugāles Republikā – no 1986.gada 1.janvāra;

2.3.20. Slovākijas Republikā – no 2004.gada 1.maija;

2.3.21.Slovēnijas Republikā – no 2004.gada 1.maija;

2.3.22.Somijas Republikā – no 1994.gada 1.janvāra;

2.3.23.Spānijas Karalistē – no 1986.gada 1.janvāra;

2.3.24.Šveices Konfederācijā – no 2002.gada 1.jūnija;

2.3.25.Ungārijas Republikā – no 2004.gada 1.maija;

2.3.26.Vācijas Federatīvajā Republikā – no 1983.gada 23.janvāra, izņemot Vācijas Demokrātiskajā Republikā izsniegtos izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kas daļēji atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām;

2.3.27.Zviedrijas Karalistē – no 1994.gada 1.janvāra;

2.4.ar tiem apliecinātā izglītība atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

2.4.1.ne mazāk kā trīs gadus ilga pilna laika vecmātes izglītības programma, kurā uzņem personas ar pabeigtu vidējo izglītību un kas dod tiesības iestāties universitātē vai augstākās izglītības iestādē;

2.4.2.ne mazāk kā trīs gadus ilga pilna laika vecmātes izglītības programma, kurā uzņem personas ar pabeigtu vidējo izglītību, kas dod tiesības iestāties universitātē vai augstākās izglītības iestādē un kas papildināta ar divus gadus ilgu profesionālo praksi, kuras noslēgumā izsniedz sertifikātu, kas apliecina, ka persona pēc vecmātes kvalifikācijas iegūšanas ir sekmīgi strādājusi par vecmāti slimnīcā vai citā veselības aprūpes iestādē, kas paredzēta šim mērķim;

2.4.3.ne mazāk kā divus gadus vai 3600 stundu ilga pilna laika vecmātes izglītības programma, kurā uzņem personas pēc vispārējās aprūpes māsas izglītības programmas apgūšanas un kuras noslēgumā izsniedz vispārējās aprūpes māsas kvalifikācijas dokumentu, kas atzīts Eiropas Savienībā;

2.4.4.ne mazāk kā 18 mēnešus vai 3000 stundu ilga pilna laika vecmātes izglītības programma, kurā uzņem personas pēc vispārējās aprūpes māsas izglītības programmas apgūšanas, kuras noslēgumā izsniedz vispārējās aprūpes māsas kvalifikācijas dokumentu, kas atzīts Eiropas Savienībā, un kas papildināta ar vienu gadu ilgu profesionālo praksi, kuras noslēgumā izsniedz sertifikātu, kas apliecina, ka persona pēc vecmātes kvalifikācijas iegūšanas ir sekmīgi strādājusi par vecmāti slimnīcā vai citā veselības aprūpes iestādē, kas paredzēta šim mērķim;

2.5.tie dod tiesības lietot šādu attiecīgajā valstī noteiktu profesionālo nosaukumu:

2.5.1.Austrijas Republikā: Hebamme;

2.5.2.Beļģijas Karalistē: accoucheuse/vroedvrouw;

2.5.3.Čehijas Republikā: Porodní asistentka/porodní asistent;

2.5.4.Dānijas Karalistē: jordemoder;

2.5.5.Francijas Republikā: sage-femme;

2.5.6.Grieķijas Republikā: µαία vai µαιευτής;

2.5.7.Igaunijas Republikā: Ämmaemand;

2.5.8.Īrijas Republikā: midwife;

2.5.9.Islandes Republikā: ljósmóðir;

2.5.10.Itālijas Republikā: ostetrica;

2.5.11.Kipras Republikā: Εγγεγραμμένη Μαία;

2.5.12.Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē: midwife;

2.5.13.Lietuvas Republikā: akušeris;

2.5.14.Lihtenšteinas Firstistē: Hebamme;

2.5.15.Luksemburgas Lielhercogistē: sage-femme;

2.5.16.Maltas Republikā: Qabla;

2.5.17.Nīderlandes Karalistē: verloskundige;

2.5.18.Norvēģijas Karalistē: jordmor;

2.5.19.Polijas Republikā: Położna;

2.5.20.Portugāles Republikā: enfermeiro especialista em enfermagem de saśde materna e obstétrica;

2.5.21.Slovākijas Republikā: Pôrodná asistentka;

2.5.22.Slovēnijas Republikā: Diplomirana babica/Diplomirani babičar;

2.5.23.Somijas Republikā: kätilö–barnmorska;

2.5.24.Spānijas Karalistē: matrona vai asistente – obstétrico;

2.5.25.Šveices Konfederācijā: sage-femme, Hebamme vai levatrice;

2.5.26.Ungārijas Republikā: Szülésznő;

2.5.27.Vācijas Federatīvajā Republikā: Hebamme vai Entbindungspfleger;

2.5.28.Zviedrijas Karalistē: barnmorska.

3.Šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minētajās valstīs pēc šo noteikumu 2.3.apakšpunktā minētā datuma izsniegtajiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības lietot atbilstošus profesionālos nosaukumus profesionālajai darbībai vecmātes profesijā un atbilst vienai no šo noteikumu 2.4.apakšpunktā minētajām prasībām vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, bet nav noteikti šo noteikumu pielikumā, piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja tiem ir pievienots mītnes valsts kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona ir ieguvusi nepieciešamo izglītību, lai veiktu profesionālo darbību, lietojot atbilstošu profesionālo nosaukumu, un šādi vecmātes kvalifikācijas dokumenti tiek atzīti par līdzvērtīgiem šo noteikumu 2.punktā minētajiem dokumentiem.

4.Pirms šo noteikumu 2.3.apakšpunktā minētā datuma izsniegtajiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem, kas šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minētajās valstīs dod tiesības lietot atbilstošus profesionālos nosaukumus profesionālajai darbībai vecmātes profesijā un ir atzīti Eiropas Savienībā, piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja tie atbilst vienai no šo noteikumu 2.4.apakšpunktā minētajām prasībām vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai un ja tiem ir pievienots šīs valsts kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka personai ir ne mazāk kā divus gadus ilga profesionālā pieredze vecmātes profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas.

5.Pirms šo noteikumu 2.3.apakšpunktā minētā datuma attiecīgajā valstī (izņemot Polijas Republiku) izsniegtajiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības lietot atbilstošus profesionālos nosaukumus profesionālajai darbībai vecmātes profesijā un daļēji atbilst vienai no šo noteikumu 2.4.apakšpunktā minētajām prasībām vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja tiem ir pievienots šīs valsts kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka personai ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze vecmātes profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas.

6.Pirms šo noteikumu 2.3.apakšpunktā minētā datuma Polijas Republikā izsniegtajiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja vecmātes izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecina:

6.1.augstskolas izsniegts bakalaura diploms par vecmātes studiju programmas apguvi (dyplom licencjata położnictwa) un Polijas Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka personai ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze vecmātes profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas;

6.2.medicīnas profesionālās izglītības iestādes izsniegts diploms par tādas izglītības programmas apguvi, kuras uzsākšanai ir nepieciešama vidējā izglītība (dyplom położnej) un Polijas Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka personai ir ne mazāk kā piecus gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze vecmātes profesijā septiņu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas.

7.Vācijas Demokrātiskās Republikas teritorijā izsniegtajiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības lietot atbilstošus profesionālos nosaukumus profesionālajai darbībai vecmātes profesijā un daļēji atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja:

7.1.tie apliecina, ka izglītība ir uzsākta pirms Vācijas apvienošanās;

7.2.tiem ir pievienots Vācijas Federatīvās Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka šādi vecmātes kvalifikācijas dokumenti ir atzīti visā Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šo noteikumu 2.punktā minētie vecmātes kvalifikācijas dokumenti, un kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona, kurai tie izsniegti, ir veikusi vecmātes profesionālo darbību un tai ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze vecmātes profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas.

8.Vācijas Demokrātiskās Republikas teritorijā izsniegtajiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības lietot atbilstošus profesionālos nosaukumus profesionālajai darbībai vecmātes profesijā un atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja:

8.1.tie apliecina, ka izglītība ir uzsākta pirms Vācijas apvienošanās;

8.2.tiem ir pievienots Vācijas Federatīvās Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka šādi vecmātes kvalifikācijas dokumenti ir atzīti visā Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šo noteikumu 2.punktā minētie vecmātes kvalifikācijas dokumenti, un kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona ir veikusi vecmātes profesionālo darbību ne mazāk kā divus gadus piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas.

9.Vecmātes kvalifikācijas dokumentiem, kuri izsniegti personai, kuras mītnes valsts ir Lihtenšteinas Firstiste, piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja tiem ir pievienots Lihtenšteinas Firstistes kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona ir ieguvusi praktisko apmācību, kas nepieciešama profesionālās darbības veikšanai vecmātes profesijā Lihtenšteinas Firstistē.

10.Speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro vecmātes kvalifikācijas dokumentiem, ja to iegūšanai izglītība ir uzsākta vai tie ir iegūti:

10.1.līdz 1993.gada 1.janvārim – Čehoslovakijas Sociālistiskajā Republikā un tiem ir pievienots Čehijas Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments vai dokumenti, kas apliecina, ka tās teritorijā šādiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Čehijas Republikā izsniegtajiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības veikt profesionālo darbību, lietojot šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minēto profesionālo nosaukumu, un personai ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze vecmātes profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas;

10.2.līdz 1991.gada 20.augustam – Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā un tiem ir pievienots Igaunijas Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments vai dokumenti, kas apliecina, ka tās teritorijā šādiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Igaunijas Republikā izsniegtajiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības veikt profesionālo darbību, lietojot šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minēto profesionālo nosaukumu, un personai ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze vecmātes profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas;

10.3.līdz 1990.gada 11.martam – Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā un tiem ir pievienots Lietuvas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments vai dokumenti, kas apliecina, ka tās teritorijā šādiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Lietuvas Republikā izsniegtajiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības veikt profesionālo darbību, lietojot šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minēto profesionālo nosaukumu, un personai ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze vecmātes profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas;

10.4.līdz 1993.gada 1.janvārim – Čehoslovakijas Sociālistiskajā Republikā un tiem ir pievienots Slovākijas Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments vai dokumenti, kas apliecina, ka tās teritorijā šādiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Slovākijas Republikā izsniegtajiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības veikt profesionālo darbību, lietojot šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minēto profesionālo nosaukumu, un personai ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze vecmātes profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas;

10.5.līdz 1991.gada 25.jūnijam – Dienvidslāvijas Federatīvajā Republikā un tiem ir pievienots Slovēnijas Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments vai dokumenti, kas apliecina, ka tās teritorijā šādiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Slovēnijas Republikā izsniegtajiem vecmātes kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības veikt profesionālo darbību, lietojot šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minēto profesionālo nosaukumu, un personai ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze vecmātes profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1)Padomes 1980.gada 21.janvāra Direktīvas 80/154/EEK par savstarpēju diplomu, sertifikātu un citu oficiālu vecmāšu kvalifikācijas pierādījumu atzīšanu un pasākumiem, kas veicinātu tiesības veikt uzņēmējdarbību, kā arī pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvu īstenošanu;

2)Eiropas Kopienas, Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 14.maija Direktīvas 2001/19/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 89/48/EEK un Padomes Direktīvu 92/51/EEK par vispārēju sistēmu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai, kā arī Padomes Direktīvu 77/452/EEK, Padomes Direktīvu 77/453/EEK, Padomes Direktīvu 78/686/EEK, Padomes Direktīvu 78/687/EEK, Padomes Direktīvu 78/1026/EEK, Padomes Direktīvu 78/1027/EEK, Padomes Direktīvu 80/154/EEK, Padomes Direktīvu 80/155/EEK, Padomes Direktīvu 85/384/EEK, Padomes Direktīvu 85/432/EEK, Padomes Direktīvu 85/433/EEK un Padomes Direktīvu 93/16/EEK attiecībā uz vispārējās aprūpes medmāsu, praktizējošu zobārstu, veterinārārstu, vecmāšu, arhitektu, farmaceitu un ārstu profesijām (dokuments attiecas uz EEZ).

Ministru prezidents I.Emsis

Izglītības un zinātnes ministra vietā – labklājības ministre D.Staķe