Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā

Izdarīt Epidemioloģiskās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 3.nr.; 2000, 10.nr.; 2004, 5.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

“7) epidemiologs — persona, kurai ir augstākā medicīniskā izglītība vai augstākā izglītība sabiedrības veselības nozarē un kura veic epidemioloģisko uzraudzību, plāno, organizē, koordinē un kontrolē infekcijas slimību profilakses un apkarošanas pasākumus un ir šim darbam atbilstoši apmācīta;”;

izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

“11) epidemioloģiskā uzraudzība — nepārtraukta, dinamiska un kompleksa infekcijas slimību izplatīšanās novērošana, nodrošinot sistemātisku epidemioloģisko datu vākšanu, analīzi, skaidrojumu un izplatīšanu, arī infekcijas slimību epidemioloģisko pētījumu veikšana, it īpaši tādos aspektos, kuri attiecas uz šo slimību izplatīšanos laikā, teritorijā, iedzīvotāju vidū, kā arī inficēšanās riska faktoru analīzi, ar mērķi izzināt, prognozēt un ietekmēt epidemioloģisko situāciju, veicot attiecīgus profilakses un pretepidēmijas pasākumus, kā arī izvērtēt to efektivitāti;”;

aizstāt 12.punktā vārdu “lipīgu” ar vārdu “infekcijas”;

izteikt 17.punktu šādā redakcijā:

“17) infektologs — ārsts, kurš apguvis akreditētu profesionālo izglītības programmu infektoloģijā, kas ietver teorētiskās zināšanas par infekcijas slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi un attiecīgas praktiskās iemaņas;”;

papildināt 23.punktu pēc vārdiem “laboratoriskā pārbaude” ar vārdu “(testēšana)”;

izteikt 26.punktu šādā redakcijā:

“26) pretepidēmijas pasākumi (infekcijas slimību epidemioloģiskās kontroles pasākumi) — pasākumu kopums, ieskaitot infekcijas slimību gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu, infekcijas slimību izplatības apturēšanai un to likvidēšanai;”;

papildināt pantu ar 33. un 34.punktu šādā redakcijā:

“33) references laboratorija — noteiktā profilā akreditēta un pilnvarota laboratorija, kas nodarbojas ar infekcijas slimību diagnostiku, to izraisītāju noteikšanu un izpēti atbilstoši starptautiski atzītajām testēšanas metodēm un standartiem, veicina testēšanas metožu attīstību valstī;

34) zoonoze — infekcijas slimība, ar kuru slimo gan cilvēki, gan dzīvnieki.”

2. 3.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) pasākumus veselīgas vides nodrošināšanai;”;

aizstāt 7.punktā vārdus “epidēmijas perēkļu” ar vārdiem “infekcijas slimību perēkļu”.

3. 5.pantā:

izslēgt pirmās daļas 3.punktu;

papildināt pirmo daļu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“9) izdod instrukcijas un ieteikumus atsevišķu infekcijas slimību, to sindromu vai infekcijas slimību grupu epidemioloģiskajai uzraudzībai un profilaksei;

10) sagatavo priekšlikumus par pilnvarojuma piešķiršanu references laboratorijām epidemioloģiskās drošības jomā.”

4. Aizstāt 6.panta pirmajā daļā vārdu “pakļautībā” ar vārdu “padotībā”.

5. Izteikt 7.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts aģentūra “Sabiedrības veselības aģentūra” (turpmāk — Sabiedrības veselības aģentūra):

1) uzrauga, pēta un izvērtē sabiedrības veselības stāvokli un veselības riska faktorus;

2) plāno un koordinē infekcijas slimību profilakses un apkarošanas pasākumus;

3) piedalās infekcijas slimību profilakses un apkarošanas valsts programmu projektu izstrādāšanā un īstenošanā, kā arī sadarbojas ar ārvalstu un starptautiskajām epidemioloģiskās uzraudzības institūcijām;

4) nodrošina epidemioloģisko uzraudzību, vāc, uzkrāj un analizē datus par:

a) cilvēku saslimstību ar infekcijas slimībām (slimnieku un infekciozo personu reģistrācija un uzskaite),

b) slimnieku, infekciozo personu un kontaktpersonu laboratorisko pārbaužu rezultātiem,

c) infekcijas slimību izraisītāju cirkulāciju ūdeņos un citos vides objektos, pārtikas produktos, kā arī infekcijas slimību pārnēsātāju vidū,

d) iedzīvotāju vakcināciju un imunitāti;

5) koordinē Imunizācijas valsts programmas īstenošanu, novērtē tās efektivitāti, plāno iedzīvotāju vakcināciju, organizē un veic iedzīvotāju specifiskās imunitātes izpēti;

6) veic epidemioloģisko izmeklēšanu, organizē vides objektu un kontaktpersonu laboratorisko pārbaudi, organizē profilakses un pretepidēmijas pasākumus infekcijas slimību perēkļos;

7) informē un konsultē ieinteresētās personas, institūcijas un iedzīvotājus ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, izplata īpašus informatīvos materiālus par infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, kā arī par epidemioloģisko situāciju valstī un brīdina par epidēmijām ārvalstīs;

8) organizē medicīniski sanitāros pasākumus infekcijas slimību izraisītāju ievešanas un šo slimību izplatīšanās novēršanai, neatliekamus pretepidēmijas pasākumus katastrofu gadījumos un citās ārkārtas situācijās;

9) informē attiecīgas kontrolējošās institūcijas par šā likuma un citu epidemioloģisko drošību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, ja tie konstatēti, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu.”

6. Izteikt 12.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Oficiālās informācijas sniegšanu, arī Pasaules veselības organizācijai un Eiropas Savienības institūcijām, par epidemioloģisko situāciju Latvijā nodrošina Veselības ministrija vai cita tās pilnvarota institūcija.”

7. Izteikt 13.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) institūcijām, kas reģistrē infekcijas slimības, veic to epidemioloģisko uzraudzību, organizē un kontrolē pretepidēmijas pasākumus;”.

8. Izslēgt 15.pantā vārdus “Veselības ministrijas noteiktajā kārtībā”.

9. 16.pantā:

izslēgt trešajā daļā vārdus “Veselības ministrijas noteiktajā kārtībā”;

izslēgt ceturtajā daļā vārdus “ar savu rīkojumu”.

10. Izslēgt 17.panta pirmās daļas otro teikumu.

11. Aizstāt 19.panta pirmajā daļā vārdus “Veselības ministrija” ar vārdiem “Ministru kabinets”.

12. Izslēgt 22.panta otrās daļas pēdējo teikumu.

13. Aizstāt 23.panta pirmajā daļā vārdus “Veselības ministrija” ar vārdiem “Ministru kabinets”.

14. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

“28.pants. Zoonožu profilakse un apkarošana

Ja dzīvniekam tiek konstatēta zoonoze vai ir radušās profesionāli pamatotas aizdomas, ka šīs slimības izraisītāji atrodas dzīvnieka organismā vai ārējā vidē, un ir draudi, ka ar šo slimību var inficēties arī cilvēki, nepieciešamos pretepidēmijas pasākumus organizē un veic Sabiedrības veselības aģentūra, bet dzīvnieku saslimšanas gadījumos — Pārtikas un veterinārais dienests, savstarpēji saskaņojot savu darbību.”

15. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

“29.pants. Rīcība ar miruša cilvēka ķermeni, lai novērstu infekcijas slimības izplatīšanos

Kārtību, kādā miruša cilvēka ķermeni ieved valstī vai izved no tās, kā arī kārtību, kādā no infekcijas slimības miruša cilvēka ķermeni pārvadā, glabā, apbedī vai kremē un kādā tiek veikta pēc slimnieka nāves obligātā patologanatomiskā izmeklēšana diagnozes precizēšanai, nosaka Ministru kabinets.”

16. Aizstāt 31.panta otrajā un ceturtajā daļā vārdus “Veselības ministrijas” ar vārdiem “Ministru kabineta”.

17. 32.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Veselības ministrijas” ar vārdiem “Ministru kabineta”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Vakcinācijas izraisītās komplikācijas izmeklē Sabiedrības veselības aģentūras epidemiologi, bet ārstniecības personu darbību vērtē Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija.”

18. 33.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdu “tikai”;

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “citādi atzītās iestādēs” ar vārdiem “arī laboratorijās”;

papildināt otrās daļas 2.punktu pēc vārda “konstatēšanai” ar vārdiem “un izdalīto izraisītāju izpētei”.

19. Aizstāt 38.panta otrajā un trešajā daļā vārdus “Veselības ministrija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Ministru kabinets” (attiecīgā locījumā).

20. Pārejas noteikumos:

papildināt pārejas noteikumus ar 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.janvārim ir spēkā Ministru kabineta 2000.gada 14.marta noteikumi Nr.101 “Ar infekcijas slimību miruša cilvēka ķermeņa pārvadāšanas, glabāšanas un apbedīšanas kārtība”.

4. Grozījumi likuma 15.pantā, 16.panta trešajā daļā, 19.panta pirmajā daļā, 23.panta pirmajā daļā, 31.panta otrajā un ceturtajā daļā, 32.panta pirmajā daļā un 38.panta otrajā un trešajā daļā stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.”

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 22.aprīlī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2004.gada 1.maijā