Kad stafeti no Portugāles pārņem Francija: Eiropas Savienība reformu gaidās

Inese Kriškāne, Saeimas ES informācijas centra vadītāja

Par gaidāmo svarīgāko Francijas prezidentūras laikā

1. jūlijā Eiropas Savienības (ES) prezidentūru no Portugāles pārņēma Francija. Jau ierasts kļūst, ka prezidentūru pusgadu ciklā svarīgākie lēmumi tiek pieņemti gada beigās, tāpēc Portugāles prezidentūra tiek vērtēta kā starpposms virknē svarīgu procesu, kuriem Francijas prezidentūras nākamajos sešos mēnešos jādod reāls rezultāts.

Gada sākumā nospraustās prioritātes

Uzsākot savu prezidentūru šā gada sākumā, Portugāle kā galveno uzdevumu minēja dinamisma un konkurences sekmēšanu Eiropas Savienībā. Turpinot darbu Helsinku sanāksmes lēmumu garā, nākamās prezidentūras darba kārtības priekšplānā tika izvirzīti trīs galvenie risināmie jautājumi.

Pirmkārt, nosacījumu radīšana tālākā ES paplašināšanās procesa attīstībai, uzsākot sarunas ar vēl sešām ES kandidātvalstīm — Latviju, Lietuvu, Slovākiju, Bulgāriju, Rumāniju un Maltu — un likvidējot līdzšinējo pieeju valstu sadalījumā divās grupās. Otrkārt, Starpvaldību jeb konstitucionālās konferences darba uzsākšana. Paredzēts, ka līdz šā gada beigām tā izstrādās grozījumus ES līgumos. ES iekšējās reformas jāveic, lai būtu iespējams nākotnē uzņemt jaunas valstis. Treškārt, darbs pie jaunās aizsardzības struktūras izveides, jo Portugāle vienlaikus veica arī Rietumeiropas Savienības prezidējošās valsts funkcijas.

Papildus minētajām prioritātēm Portugāle kā svarīgu problēmu izvirzīja diskusiju par nodarbinātības, sociālās un ekonomiskās politikas un informācijas tehnoloģiju jautājumu kopuma risināšanu, veltot tam īpašu ES valstu un valdību vadītāju sanāksmi Lisabonā 2000. gada martā.

Faru sanāksmē panāktās vienošanās

Tas, ko pusgada laikā izdevies panākt, redzams katras prezidentūras noslēguma augstākā līmeņa sanāksmē. Sanāksmes, kas notika Portugāles pilsētiņā Faru 19. un 20.jūnijā, darba kārtībā bija ietverts plašs jautājumu loks, tomēr tas deva samērā maz konkrētu risinājumu. Bez tam tos aizēnoja tēma par ES diplomātiskajām sankcijām pret Austriju, kas pēdējās dienās bija saasinājusies vēl vairāk. Portugāle kā ES prezidējošā valsts pirmajā apspriedes dienā paziņoja, ka 14 ES dalībvalstis nav gatavas mainīt attieksmi pret Austriju. Gandrīz visas augstākā līmeņa tikšanās Faru notika saspringtā gaisotnē.

Austrija nonāca diplomātiskajā izolācijā šā gada sākumā, kad tā savā koalīcijas valdībā iekļāva ultralabējo Brīvības partiju. "Ieviestās sankcijas grauj uzticību Eiropas Savienībai," tā apspriedes laikā Portugālē norādīja Austrijas kanclers Volfgangs Šisels. Portugāles premjerministrs Antonio Guterešs netieši aizrādījis Austrijas kancleram par tā izteikumiem un atzinis, ka mēģinās mazināt sankcijas, tomēr vairāk par tehniska rakstura izmaiņām ieviestajās sankcijās Portugāles prezidentūra Austrijai nesolīja.

Viens no būtiskākajiem Faru sanāksmes rezultātiem ir četru galveno ES reformu uzdevumu izvirzīšana ES Starpvaldību konferencei.

1 . Lēmumu pieņemšana ar balsu vairākumu.

Gandrīz visas dalībvalstis atbalsta jautājumu loka paplašināšanu, par kuriem lēmumu pieņem nevis vienbalsīgi, bet ar kvalificētu balsu vairākumu, tomēr nav skaidrības par to, kā tam jānotiek praksē. Kvalificētais vairākums nozīmē balsu skaitu, kas jāiegūst, lai ES Padome pieņemtu lēmumu gadījumos, kas noteikti ES pamatlīgumos. Noteiktais slieksnis ir 62 balsis no 82 balsīm. Faru tika iesniegts saraksts ar 40 jomām, kurās lēmumus turpmāk vajadzētu pieņemt ar balsu vairākumu. Tomēr gaidāmas smagas diskusijas par šo jautājumu.

2. Eiropas Komisijas sastāvs.

Lielāko atbalstu gūst ideja par vismaz viena komisāra piešķiršanu katrai dalībvalstij. Tas nozīmētu, ka lielajām dalībvalstīm jāatsakās no otra komisāra posteņa par labu jaunajām dalībvalstīm. Otra ideja paredz saglabāt komisijā ne vairāk par 20 komisāriem un pieņemt lēmumu par to, kādā veidā panākt rotāciju starp tiem.

3. Balsu sadalījums ES Padomē.

Dalībvalstīm ir vienots uzskats, ka ES Padomē piešķirtais balsu skaits ir jāpārskata proporcionāli katras valsts iedzīvotāju skaitam. Līdz šim ES mazajām valstīm deva lielāku balsu skaitu, kas nav gluži proporcionāls to iedzīvotāju skaitam. Eiropas Savienībai papildinoties ar lielu skaitu nelielu valstu, rastos absurda situācija, kurā būtu pārāk daudz mazu valstu ar lielāku balsu skaitu. Faru sanāksme parādīja, ka šis jautājums pašreiz ir ļoti neskaidrs. Balsu skaits Padomē ir redzamākais nacionālās ietekmes mērs ES. Viens no risinājumiem varētu būt "dubultā vairākuma" ieviešana, saskaņā ar kuru lēmums stājas spēkā pat tad, ja par to Padomē ir nobalsojis dalībvalstu vairākums un pie tam šīs valstis pārstāv ES iedzīvotāju vairākumu.

4. Pastiprinātā sadarbība.

Šis princips, kad daļai dalībvalstu ir iespēja sadarboties kādā no ES politikām, nesaņemot visu valstu piekrišanu (kā piemēram, Eiropas Monetārā savienība, kurā sākotnēji iesaistījās tikai 11 no 15 valstīm), arvien vairāk tiek uzskatīta par sarežģīto institucionālo reformu atrisinājuma galveno trumpi. Par to visvairāk iestājas Vācija un Beniluksa valstis. Portugāle izšķīrās par šā jautājuma iekļaušanu sarunās par reformām, par kurām lēmums jāpieņem gada beigās Nicā. Savukārt ES kandidātvalstis, kā arī Lielbritānija un Skandināvijas valstis, izsaka bažas par vairāku līmeņu ES izveidošanos. Vēl nav zināms, kādās jomās varētu tikt lietota pastiprinātā sadarbība.

Portugāles prezidentūras laikā pirmo reizi ES dalībvalstu vadītāji augstākā līmeņa apspriedē diskutēja par nepieciešamību izveidot vienotu ES cilvēktiesību un pamattiesību dokumentu. Francija jau paziņojusi, ka cilvēktiesību un pamattiesību hartas pieņemšana būs Francijas prezidentūras prioritāte. Hartā paredzēts iekļaut tās cilvēktiesību normas un tiesības, kas izriet no ES līgumiem. Lielbritānija, Dānija un Somija paudušas viedokli, ka cilvēktiesību un pamattiesību hartā nevajadzētu iekļaut neko jaunu un tai nevajadzētu būt juridiski saistošai. Francija vēlas hartā iekļaut ekonomiskās, sociālās un arodbiedrību tiesības, bet Vācija uzskata, ka hartai jābūt obligātai.

Jautājumā par drošības un aizsardzības politiku ES valstu vadītāji definēja ES attiecības ar NATO un apstiprināja mērķi līdz 2003. gadam izveidot 60 000 vīru lielu Eiropas armiju.

Faru apspriedē formāli par eiro zonas valsti tika apstiprināta Grieķija. Līdz ar to no ES dalībvalstīm tikai Lielbritānija, Dānija un Zviedrija palikušas ārpus eiro zonas un 2001.gada 1.janvārī tās savas nacionālās valūtas nenomainīs pret Eiropas vienoto naudas vienību eiro.

Dalībvalstu finansu ministri Faru apspriedē gandrīz vienojās par jaunajiem noguldījuma nodokļa noteikumiem, par ko dalībvalstis diskutē jau gadiem. Sākotnēji pret nodokļa ieviešanu protestēja Lielbritānija. Faru apspriedē galīgā lēmuma pieņemšanu nobloķēja Austrija, izmantojot dalībvalsts veto tiesības. Pēdējā mirklī Austrija piekrita kompromisam par depozītu procentu aplikšanu ar nodokli visā ES ar noteikumu, ja tā vēl kādu laiku var saglabāt banku noslēpumu, kas ir noteikts Austrijas konstitūcijā.

Tāpat sanāksmē dalībvalstu vadītāji formāli atbalstīja Ziemeļu dimensijas rīcības plānu, kuru pirms tam pieņēma ES ārlietu ministri. Rīcības plānam ir divas daļas. Pirmajā daļā ir analizētas problēmas, ar kurām saskaras Ziemeļeiropas reģions, bet otrajā daļā definēti uzdevumi, kā šīs problēmas atrisināt.

Francijas prezidentūras "smaguma punkti"

3.jūlijā Parīzē notika pirmā Francijas prezidentūras un Eiropas Komisijas kopējā sanāksme. Francijas prezidentūras sākuma laiks iezīmējas ar diskusiju uzvirmošanu par Eiropas integrācijas turpmāko gaitu. Francijas prezidenta Žaka Širaka nesenā uzstāšanās Berlīnē, kurā viņš izteicās par nepieciešamību veidot vadošo valstu grupu ES iekšienē, tika apspriesta arī šajā sanāksmē. Debašu atsākšana par nākotnes Eiropas Savienību līdz ar izmaiņu veikšanu ES pamatlīgumos paliek obligāts priekšnoteikums veiksmīgai ES paplašināšanai tādos laika rāmjos, kas atbilstu ES kandidātvalstu prasībām.

Nākamajos sešos mēnešos ES dalībvalstīm jāpanāk vienošanās par virkni būtisku jautājumu, par kuriem tika runāts Faru. Tomēr tas, ko spriež varas gaiteņos, ne vienmēr ir saprotams cilvēkiem ielās. Lai kaut nedaudz mazinātu šo distanci, par galvenajām Francijas prezidentūras vadlīnijām premjerministrs Laionels Žospēns nosaucis tādas Eiropas veidošanu, kura būtu daudz tuvāka tās pilsoņiem, daudz efektīvāka un stiprāka, tādas Eiropas attīstību, kurā nodarbinātības un sociālās izlīdzināšanas jomā panākta izaugsme.

Par Francijas prezidentūras vadlīnijām, kuras kopīgi izstrādāja Francijas valdība un prezidents Ž.Širaks, oficiāli tika paziņots jau 9.maijā Nacionālajā asamblejā. Vācijas prese gan izsaka bažas, ka, ja neizdosies cilvēkiem saprotami izskaidrot veicamo reformu būtību, neveiksmi var ciest abi pārējie uzdevumi: ES sagatavošana paplašināšanai ar jaunām valstīm un Eiropas sociālā modeļa saskaņošana ar modernizēto un globalizēto ekonomiku.

1. Panākumi nodarbinātības un sociālajā jomā.

Francija uzskata, ka, pirmkārt, "jānostiprina Eiropas sociālais modelis". To franči saprot kā sociālās aizsardzības, darba tiesību, nodarbinātības, sociālās izslēgtības un diskriminācijas jautājumu risināšanu. Otrkārt, jākonsolidē ekonomiskais sektors — jānostiprina 12 eiro zonas valstu loma, jākoordinē ekonomiskā politika, jānodrošina Eiropas vienotās valūtas — eiro — sekmīga darbība un jāievieš jauni ekonomiskie regulatori starptautiskajā kontekstā.

Eiropai jākļūst par līderi informācijas sabiedrības veidošanā, kā arī jāveicina Eiropas studentu, pasniedzēju un zinātnieku apmaiņa un sadarbība, kas savukārt veicinās "vienotas Eiropas izglītības telpas veidošanos", — teikts prezidentūras vadlīniju izklāstā.

2. Tās pilsoņiem tuvāka Eiropa.

Lai veicinātu vienotību un izpratni, kā arī tuvinātu Eiropas Savienībai tās pilsoņus, nepieciešams risināt problēmas, kuras nomāc eiropiešus, uzskata Francijas valdība. Pēc franču domām, īpaša gādība būtu veltāma sabiedrības veselības aizsardzībai, kā arī vides aizsardzības pasākumu veicināšanai, tāpat uzmanība jāpievērš transporta drošības problēmai. Franči uzskata, ka ir jāizstrādā arī vienoti noteikumi jūras satiksmes drošības uzlabošanai. Steidzami risināmi arī jautājumi par vīzu politiku un nelegālo imigrantu plūsmas ierobežošanu.

Francija nākamajā pusgadā aktualizēs arī vienotās valūtas — eiro — tēmu. Eiro naudas zīmes ieviesīs apgrozībā, sākot ar 2002.gada 1.janvāri. Prezidentūras laikā tiks popularizēta jau iepriekš aizsāktā cīņa pret dopingu sportā, tā paziņoja L.Žospēns. Visbeidzot franči apņēmušies, strādājot pie Eiropas armijas un aizsardzības struktūru veidošanas, nopietni risināt Eiropas drošības jautājumu.

3. Efektīvāka un stiprāka ES.

ES institūcijām jābūt maksimāli atklātām pret sabiedrību, jo tādējādi var mazināt savstarpējo nesaprašanos, — norādīts vadlīnijās. Francijas prezidentūras laikā līdz 2000.gada beigām plānots pieņemt Eiropas pamattiesību hartu. Savukārt, lai ES funkcionētu efektīvi, jāturpina institucionālās reformas, uzsvērts prezidentūras dokumentā. Franči norāda, ka ir būtiski izpētīt visus ES paplašināšanās procesa kontekstā svarīgos ES institucionālo reformu aspektus. Francijas valdība uzsver, ka Eiropai drīz būs jāpieņem svarīgi lēmumi par to, kad uzņemt jaunās dalībvalstis, kā arī jārod atbildes uz būtiskiem jautājumiem, kā veikt paplašināšanās procesu. Francijas valdība pauž cerību, ka prezidentūras noslēgumā Nicas apspriedē no šā gada 7. līdz 9. decembrim tiks nostiprināts ES un kandidātvalstu dialogs un precizēts ES izraudzītais politiskais virziens.