Kad jādomā par ilglaicīgu attīstību: Latvijas mežu problēmas

Otto Žvagiņš, Valsts Meža dienesta ģenerāldirektors, — "Latvijas Vēstnesim"

Par "PHARE" projektu mežsaimniecības atbalstam Latvijā

— Pirmdien, 3. jūlijā, "Phare" projekta "Institucionāls atbalsts privātās mežsaimniecības attīstībai Latvijā" ietvaros vienlaikus ar projekta vadības grupas sēdi tika nolasīts un apstiprināts arī šā projekta noslēguma ziņojums. Līdz ar to ir beidzies vēl viens "Phare" līdzfinansēts projekts, kura ietvaros ir paveikta virkne derīgu lietu un ieteikumu, kas nāk talkā Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamentam un Valsts meža dienestam (VMD) un, protams, privātajiem meža īpašniekiem.

Projekta rezultātā ir radusies daudz lielāka skaidrība arī tajās Eiropas Savienības (ES) likumu normās, kuras attiecināmas uz Latvijas meža nozari, konkrēti — kā šīs normas piemērot un kas Latvijas likumdošanā un normatīvajā vidē būtu jāmaina, lai pirmsiestāšanās sarunas par meža nozares jautājumiem Latvijai būtu sekmīgas. Tika runāts par zemes izmantošanas stratēģijas lietām, un šā projekta ietvaros beidzot ir publiski nosaukts to lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību lielums (kopā visiem īpašuma veidiem), kuras netiek apsaimniekotas. Pašlaik šādas platības Latvijā aptver apmēram 430 000 hektāru, bet 2002. gadā tās varētu palielināties līdz 500 000 hektāriem. Šie skaitļi ir vēl viens pierādījums tam, ka laukos pašlaik situācija ir diezgan sarežģīta.

VMD un ZM Meža departaments piedāvā vienu no iespējamiem neapsaimniekoto platību izmantošanas veidiem, kas nav tas sliktākais risinājums, proti — zemes apmežošanu. Tas ļautu gan palielināt meža platības valstī, gan arī nozarē palielinātos apsaimniekojamo un peļņu nesošo resursu apjoms — meža īpašniekiem tā ir iespēja zemi efektīvi izmantot, mežu prasmīgi kopjot un gūstot reālu labumu.

Ļoti svarīgi, ka dažādas institūcijas, kas iesaistījās šajā projektā un uz apmežošanas lietām raudzījās katra no sava redzesleņķa, ir mēģinājušas nonākt pie vienota sprieduma par apmežojamo platību lietderību konkrētās Latvijas vietās. Protams, nevajadzētu apmežot īpaši auglīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, ja tās ir iespējams saglabāt lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Valstij būtu jāsekmē īpaši auglīgo zemju izmantošana lauksaimniecībā, jo, ja šīs zemes tiks atstātas novārtā, daba un mežs pats šīs platības "paņems". Tātad — projekta ekspertu viedoklis attiecībā uz īpaši auglīgām zemēm bija, ka nevajadzētu maksāt subsīdijas par apmežošanu, bet gan par lauksaimnieciskās ražošanas attīstīšanu šajās platībās. Bet apmežot vajadzētu mazauglīgās, nekultivētās un erozijas skartās augsnes. Protams, jākopj arī tās platības, kuras pašas dabiskā ceļā sākušas apklāties ar mežu. Prasmīgi šo procesu vadot, meža īpašnieki var gūt labumu arī no šādām platībām. Un apmežojamas būtu arī visas tā sauktās degradētās zemes — bijušie armijas poligoni, karjeri, rūpniecībā izmantotās zemes.

Visā, par ko runājām iepriekš, vērā jāņem ainavas veidošanas un vides aizsardzības aspekti. Bet visādā ziņā meža izmantošanas stratēģiju nevar veidot atrauti no cilvēka laukos, un te nu vajadzētu valsts institūcijām vienoties ar sabiedrību par lauku un reģionu attīstības stratēģiju. Ir jābūt skaidrībā, ko īsti mēs Latvijas laukos vēlamies redzēt, un tad arī kontekstā var skatīt un izvērtēt zemes izmantošanas labākos variantus. Mežinieki jau var piedāvāt apmežot neapsaimniekotās zemes, bet — ko darīs tas cilvēks, kura zemes tiks apmežotas? Viņam nepieciešama alternatīva darba vieta, alternatīvi ienākuma avoti. Jā, mežs būs ienākuma avots, bet ne tūlīt. Un, ja apmežots mazs zemes gabaliņš, tas arī nākotnē nebūs pamatienākumu avots. Apmežošana lauku problēmas neatrisinās, tas ir tikai viens no zemes izmantošanas veidiem, ja cilvēks izšķiras par šādu savas zemes izmantošanas risinājumu.

Latvijas laukos ir tik daudz ekonomisku un sociālu problēmu, ka diezin vai mežsaimniecība būs tā joma, ko ļoti plašā apmērā dotēs no valsts budžeta. Tajā pašā laikā pastāv citi stimulēšanas veidi, piemēram, nodokļu atlaide par jaunaudzēm, ko paredz likumdošana. Ja jaunaudze ir apmežota atbilstoši noteiktajiem kritērijiem, tad par priedi un egli 40 gadus, par bērzu 20 gadus un par baltalksni 10 gadus nav jāmaksā īpašuma nodoklis. Tātad — koku platības, kuras ir jaunaudžu vecumā, neapliek ar nekustamā īpašuma nodokli. Tas nav daudz, bet — ja par lauksaimniecības zemi katru gadu jāmaksā nodoklis neatkarīgi no tā, vai šī zeme tiek izmantota vai ne, tad ir vērts parēķināt, kas ir izdevīgāk. Bet pats svarīgākais ir tas, ka šī platība nevis vienkārši pieder, bet ražo un pieaugums ir 5–6 kubikmetri gadā. Sākotnēji to varbūt nemana, bet, ja 20–30 gadu garumā jaunaudze ir prasmīgi kopta, tad no kopšanas cirtēm jau var gūt pirmo pārdodamo sortimentu, sākt pelnīt. Un tas nav mazsvarīgi.

Turklāt Meža likums paredz iespēju apmežoto platību reģistrēt kā plantāciju mežaudzi, un tad nav jācērt reizi 100 gados, kā tas paredzēts mežā, bet var sākt cirst agrāk. Jo intensīvāk platību apsaimniekojam, jo lielāku ienākumu gūstam. Detalizēti noteikumi par plantāciju mežaudzēm vēl nav izstrādāti, bet domājams, ka noteikumi, kas jāapstiprina Ministru kabinetam, stimulēs šo procesu.

Tajā brīdī, kad iekļausimies ES, un varbūt pat agrāk, sāksies abpusēja meža reproduktīvā materiāla — sēklu un stādu — tirdzniecība. Un te arī ir virkne saskaņojamu lietu, kas bija iekļautas "Phare" projektā un bija noderīgas VMD speciālistiem. Ir izveidots pamats noteikumu sagatavošanai, kuri regulēs šo sfēru, un tas ir viens no reālajiem projekta ieguvumiem, jo ekspertu skaidrojumi par reproduktīvā materiāla lietām bija ļoti izsmeļoši un pamatīgi. Noteikumi ir izstrādāšanas stadijā, un šā gada laikā tie būtu jāpieņem.

Projekta ietvaros tika apmācīti arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes ainavu plānošanas speciālisti. Ir sagatavots ainavu plānošanas rokasgrāmatas manuskripts, kas ir fundamentāls darbs par to, kā apmežošanas procesā ievērot ainavu plānošanas aspektus — tā ir jauna prakse Latvijai. Ceram, ka šī grāmata tiks izdota vēl šogad, jo tas būs noderīgs materiāls gan pagastu plānotājiem, ģeogrāfiem un VMD speciālistiem, gan mācību līdzeklis studentiem, kā Latvijas apstākļiem visatbilstošāk veikt apmežojamo platību plānošanu.

Projekta ietvaros tika sagatavoti arī divi konkrēti ainavu plānojumi konkrētām apmežojamām teritorijām, kurus mēs varam cilvēkiem demonstrēt. Tika arī reāli ierīkoti paraugapmežojumi dažādām koku sugām Rembatē, Taurenē un Ukros. Šajās platībās ‘’šāvām divus zaķus" — apmežojumu veicām ar izcilu no Latvijas lapu koku sugām atlasītu stādāmo materiālu, un šie stādījumi nākotnē kalpos zinātniskajiem izmēģinājumiem, jo zinātnieki pētīs koku augšanas gaitu, kvalitāti utt. Tad mēs zināsim, kuri tiešām ir labākie bērzi, melnalkšņi, ozoli, kļavas, ko mēs Latvijā vēlētos redzēt vairāk. Kādēļ netika stādīti skuju koki? Tādēļ, ka Latvijā skuju koku selekcijai ir ļoti senas tradīcijas un šī joma ir labi attīstīta. Lapu koki savulaik netika uzskatīti par tik vērtīgiem, lai to pētīšanai tērētu zinātnes līdzekļus. Tādēļ pie šī darba būtu laiks ķerties, īpaši tādēļ, ka lauksaimniecībā neizmantojamās zemes vispirmām kārtām būtu vēlams apmežot ar lapu kokiem.

Un vēl — Kalsnavā ir izveidota sēklu kontroles laboratorija, kas arī ir ES noteikums. Ir gandarījums, ka spējam atbilstoši prasībām veikt nepieciešamās sēklu pārbaudes šajā laboratorijā. Latvijas ieguldījums laboratorijas iekārtošanā projekta ietvaros bija telpu sagādāšana un iekārtošana, bet ES puses ieguldījums bija nepieciešamo iekārtu iegāde. Šī laboratorija ir ļoti taustāms un Latvijai nepieciešams projekta rezultāts.

Projekts "Institucionāls atbalsts privātās mežsaimniecības attīstībai Latvijā" tika sākts 1998. gada 24. septembrī ar līguma parakstīšanu starp Latvijas Finansu ministriju un konsorciju, ko veidoja Lielbritānijas Valsts meža pārvalde un Zviedrijas konsultantu firma. "Phare" plānotais projekta finansējums ir 409 000 eiro, Latvijas — 70 000 eiro. Vēl nav sagatavotas galīgās aplēses par reālajām projekta izmaksām, bet Latvijas puses ieguldījums pašlaik ir aptuveni 40 000 latu.

Cilvēki projektā iesaistījās dažādās tā fāzēs, piemēram, diskusijā par subsīdijām piedalījās Meža īpašnieku asociācijas pārstāvji, Taurenē izmēģinājumu stādījumi notika viena īpašnieka zemē utt. Dažādos projekta posmos iesaistījās dažādi cilvēki, un to skaits visādā ziņā ir pietiekami liels. Protams, galvenais uzsvars bija likts uz privātajiem meža un zemes īpašniekiem, lai viņi redzētu, kā un kāpēc apmežošana jāveic. Un tas patiesībā ir liels rezultāts. Darba grupās un diskusijās iesaistījās speciālisti no dažādām valsts institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un mācību iestādēm, kas šīs zināšanas spēs nodot tālāk.

Vai visas platības, kas nākotnē netiks apstrādātas, tiešām kļūs par jaunaudzēm, to nevaru prognozēt. Paredzu, ka liela daļa šo platību tiešām kļūs par mežu, tikai — par kādu mežu, par cik kvalitatīvu mežu. Vai notiks dabīgā platību apmežošanās, vai arī cilvēki ierīkos jaunaudzes un tās prasmīgi kops. Pašreizējie lauksaimniecības zemju apmežošanas apjomi pēdējos gados valstī ir ap 250–350 hektāru gadā.

Projekta vadības grupa ar projekta rezultātiem ir apmierināta, un arī Lielbritānijas konsultanti sadarbību ekspertu līmenī vērtēja kā ļoti kvalitatīvu un konstruktīvu. Ainavu plānošanas speciālisti pat uzskatīja šo projektu par vienu no labākajiem un veiksmīgākajiem sadarbības piemēriem.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore