Lai uzlabotos publiskā pārvalde

Armands Kalniņš, Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

Daudzās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un kandidātvalstīs, gluži tāpat kā Latvijā, par vienu no būtiskākajiem publiskās pārvaldes uzdevumiem sāk uzskatīt valsts un pašvaldību institūciju darbības kvalitātes nodrošināšanu. Par publiskās pārvaldes kvalitātes pilnveidošanu Latvijā salīdzinājumā ar situāciju Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs jau informēju rakstā "Par veiksmīgas valsts pārvaldes nosacījumiem" ("Latvijas Vēstnesis", 17.05.2000.). Nozīmīgākais publiskās pārvaldes institūciju kvalitātes uzlabošanas pieredzes analīzes un izvērtējuma pasākums ir pirmā ES valstu publiskās pārvaldes kvalitātes konference ("1st. Quality Conference for Public Administrations in the EU. Sharing Best Practices"), kuru Lisabonā rīkoja Portugāles Valsts reformu un publiskās pārvaldes ministrija kopā ar ES institūcijām.

Galvenās tēmas, par kurām tika runāts plenārsēdēs, — Eiropas publiskās pārvaldes pilnveidošanas nozīmīgums, kvalitatīva vadība un kvalitātes vadība, starptautiskā pieredze un sasniegumi kvalitatīvas publiskās pārvaldes nodrošināšanā, Eiropas publiskās pārvaldes "labākie piemēri", publiskās pārvaldes kvalitātes vadības nākotnes potenciāls. Par publiskās pārvaldes kvalitātes pilnveidošanas aktivitātēm notika diskusijas četrās darba grupās:

• jauna tūkstošgade, jauna vadība: publiskās pārvaldes "labāko piemēru" veidošanās;

• publiskās pārvaldes izcilības sasniegumi: kvalitātes vadība darbībā;

• publiskā pārvalde interneta laikmetā: jauno tehnoloģiju inovācijas;

• "pilsonis ir valdnieks": jauni uzsvari iedzīvotājiem sniedzamajos pakalpojumos.

Konferencē bija iespēja saņemt informāciju par aktuālajiem publiskās pārvaldes kvalitātes uzlabošanas risinājumiem. Mūsu pieredze šai ziņā, īpaši paveiktais Liepājas domē, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, Ceļu satiksmes drošības direkcijā u.c., ir sasniegumu ziņā samērojams ar līdzīgiem pasākumiem ES valstīs. Piemēram, ieviešot "informācijas un pakalpojumu centru" ("vienas pieturas aģentūru") principus, Liepājas dome izstrādājusi paraugprojektu "Integrētas informatīvas sistēmas izveide Apmeklētāju pieņemšanas centrā", līdzīgas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas iniciatīvas veidojas Izglītības un zinātnes ministrijā, Tukumā u.c. Daudz kas no diskutētā un secinājumiem atbilst Latvijā sagatavoto koncepciju ("informācijas un pakalpojumu centru" un kvalitātes vadības sistēmu koncepciju) būtībai, t.i., administratīvā procesa konsekventa ieviešana, informācijas tehnoloģiju strauji pieaugošā nozīme, informācijas atklātības nodrošināšana utt. Konferencē tika uzsvērta arī Latvijas situācijai būtiski aktuāla atziņa — institucionālās izmaiņas, procedūru pilnveidošana un citi līdzīgi pasākumi ir nepieciešami, taču tie neveiksies, ja netiks īstenota efektīva personāla vadība valsts civildienestā, citiem vārdiem, visnepieciešamākā ir darbinieku kvalitāte un profesionalitāte. Līdzīgi citām valstīm, tikpat būtisks Latvijas publiskās pārvaldes uzdevums ir darba kultūras maiņa (mūsu gadījumā to saturiski visai precīzi formulējis Lielbritānijas publiskajā pārvaldē ilgstoši strādājušais sers Robins Mauntfīlds ziņojumā "Valsts administrācijas reforma" — mainīt "kultūru no padomiskās pagātnes uz Eiropas nākotni"). Latvijas pieredze publiskās pārvaldes kvalitātes uzlabošanas jomā būtu plašāk popularizējama, sagatavojot referātus un informāciju starptautiskajām konferencēm.

Konferencē plašāk pieejams kļuva ļoti nozīmīgs dokuments — kopējās novērtēšanas sistēmas (KNS) (The Common Assesment Framework) apraksts, kura izstrādē piedalījās ES dalībvalstu un Eiropas Komisijas pārstāvji. Šis dokuments tapis pēc ilgstošas pieredzes apmaiņas un sadarbības. Sagatavošanā piedalījās tādas nozīmīgas institūcijas kā Eiropas kvalitātes vadības fonds, Eiropas publiskās pārvaldes institūts, Špeijera akadēmija (Vācijas pārvaldes zinātņu augstskola) u.c. KNS sagatavošana īpaši aktīvi notika laikā, kad ES prezidentūru vadībā bija Austrija, Vācija, Somija, Portugāle.

Visās ES dalībvalstīs darbojas dažādas kvalitātes vadības sistēmas, ietverot visdažādākos modeļus un metodoloģiju. Šīs sistēmas tiek attiecinātas uz publiskās pārvaldes sektora un/vai privātajām institūcijām.

Kādi tad ir KNS principi, mērķi un kritēriji? KNS izstrāde pamatojas uz diviem principiem :

• atbilstība un piemērotība publiskās pārvaldes institūciju specifikai;

• to savietojamība ar citiem izplatītākajiem organizatoriskajiem modeļiem publiskās pārvaldes un privātajās organizācijās Eiropā.

KNS galvenie mērķi ir:

• kalpot par sākotnējo līdzekli publiskās pārvaldes iestāžu vadītājiem, kuri vēlas uzlabot savas vadības prasmes, ir ieinteresēti ieviest kvalitātes vadību savās institūcijās un vēlētos izmantot vienkāršu organizācijas pašnovērtēšanas metodi, lai gūtu priekšstatu par šādu līdzekļu izmantošanu;

• nodrošināt ES valstu publiskās pārvaldes sistēmās izmantoto dažādu kvalitātes vadības modeļu un metodoloģiju savienojamību, īstenojot salīdzināšanas iespēju starp dažādu sistēmu rādītājiem;

• ļaut veikt salīdzinošos pētījumus publiskās pārvaldes sektora organizācijās.

KNS kritēriji ir:

• vadība — kā līderi un vadītāji pilnveido un veicina publiskā sektora institūciju misijas un vīzijas mērķu sasniegšanu, kā veido ilglaicīgiem panākumiem nepieciešamās vērtības, kā arī īsteno tās ar atbilstošu rīcību un uzvedību un personīgi nodrošina organizācijas vadības sistēmas izveidi un ieviešanu;

• politika un stratēģija — kā institūcija īsteno savu misiju un vīziju ar stratēģijas palīdzību, kas ir skaidri orientēta uz ieinteresētajām institūcijām un ko atbalsta attiecīga politika, plāni, mērķi, darbības rādītāji un uzdevumi;

• personāla vadība — kā institūcija vada, attīsta un atraisa savu darbinieku zināšanas un pilnu potenciālu indivīdu, komandu un visas organizācijas līmenī, un kā tā plāno šīs aktivitātes, lai atbalstītu savu politiku, stratēģiju un savu darbinieku iedarbīgu rīcību;

• ārējā sadarbība un resursi — kā institūcija plāno un pārvalda attiecības ar ārējiem partneriem un savus iekšējos resursus, lai atbalstītu savu politiku un stratēģiju, kā arī savu procesu veiksmīgu darbību;

• procesu un pārmaiņu vadība — kā institūcija veido, vada un uzlabo savus procesus, lai atbalstītu politikas un stratēģijas realizāciju, kā arī pilnībā apmierinātu savu klientu un citu ieinteresēto pušu vajadzības un radītu papildu vērtības;

• uz pakalpojumu saņēmējiem/pilsoņiem orientēti rezultāti — kādus rezultātus institūcija sasniedz savu ārējo klientu vajadzību apmierināšanā;

• institūcijās nodarbināto rezultāti — rezultāti, kādus institūcija sasniedz savu darbinieku apmierinātībā ar darbu;

• iespaids uz sabiedrību — ko institūcija sasniedz, apmierinot attiecīgi vietējās, nacionālās un starptautiskās sabiedrības vajadzības un ieceres. Jāņem vērā sabiedrības viedoklis par institūcijas attieksmi dzīves kvalitātes, vides un globālo resursu aizsargāšanas jautājumos, kā arī par institūcijas iekšējiem efektivitātes pasākumiem. Šis kritērijs ietver sevī arī institūcijas attiecības ar tām publiskās varas institūcijām, kuras ietekmē un regulē tās darbību;

• galvenie darbības rezultāti — ko institūcija sasniedz, ņemot vērā tās pilnvaras, atbildību un konkrēti noteiktos mērķus, un kā tā apmierina ieinteresēto institūciju vajadzības un ieceres.

Konferences laikā gūtā pieredze tiek izmantota Ministru prezidenta izveidotās darba grupas darbā, kas Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta un Valsts civildienesta pārvaldes pārstāvju vadībā izstrādā kvalitātes vadības sistēmu ieviešanu regulējošos noteikumus.