Ministru kabineta noteikumi Nr.147

Rīgā 2004.gada 18.martā (prot. Nr.14, 8.§)

Veterinārās kontroles kārtība, ievedot Latvijā dzīvnieku izcelsmes produktus no trešajām valstīm

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 53.panta pirmās daļas 3. un 4.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veic to produktu veterināro kontroli, kuri Latvijas teritorijā tiek ievesti no trešajām valstīm vai vesti cauri Latvijas teritorijai uz kādu Eiropas Savienības dalībvalsti, kā arī prasības robežkontroles punktu iekārtojumam, kuros tiek veikta veterinārā kontrole, un robežkontroles punktu atzīšanas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. trešā valsts — valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts;

2.2. veterinārā kontrole — jebkura fiziska kontrole vai administratīvas procedūras, ko piemēro dzīvnieku izcelsmes produktiem, lai tieši vai netieši aizsargātu cilvēku vai dzīvnieku veselību;

2.3. produkti — dzīvnieku izcelsmes produkti, kas minēti normatīvajos aktos par veterinārām prasībām un kontroles un uzraudzības kārtību dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, ieskaitot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas nav minēti citos normatīvajos aktos, kā arī augu valsts produkti, kas minēti Komisijas 2004.gada 22.janvāra Regulā Nr.136/2004/EK, ar ko Kopienas robežkontroles punktos nosaka procedūras veterinārajām kontrolēm attiecībā uz produktiem, ko importē no trešajām valstīm (turpmāk — Komisijas Regula 136/2004/EK);

2.4. dokumentu pārbaude — veterinārā (veselības) sertifikāta vai citu veterināro pavaddokumentu pārbaude;

2.5. identitātes pārbaude — vizuāla produkta pārbaude, lai pārliecinātos par tā atbilstību veterinārajā (veselības) sertifikātā vai citā veterinārajā pavaddokumentā minētajai informācijai;

2.6. fiziskā pārbaude — produkta pārbaude, kas ietver iepakojuma un temperatūras pārbaudi, kā arī paraugu ņemšanu un laboratorisko izmeklēšanu;

2.7. persona, kas ir atbildīga par kravu, — persona vai tās pārstāvis, kas saskaņā ar 1992.gada 12.oktobra Padomes Regulu Nr.2913/92/EEK par Kopienu Muitas kodeksa izveidi (turpmāk — Padomes Regula 2913/92/EEK), ir atbildīga par kravu, kamēr tā atrodas muitas uzraudzībā;

2.8. krava — viena veida produktu daudzums, ko ved ar vienu transportlīdzekli no vienas trešās valsts vai trešās valsts daļas, un to apliecina viens veterinārais (veselības) sertifikāts vai veterinārais dokuments, vai citi pavaddokumenti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

2.9. robežkontroles punkts — saskaņā ar šiem noteikumiem atzīta noteikta pārbaudes vieta, kurā veic to produktu veterināro kontroli, kas tiek ievesti Eiropas Savienības teritorijā no trešajām valstīm;

2.10. uzņēmums — uzņēmums, kurš nodarbojas ar produktu ražošanu, uzglabāšanu, pārstrādi vai veic citas darbības ar produktiem;

2.11. ievešana — kravu piegāde Eiropas Savienībai, lai laistu produktus brīvam apgrozījumam, kā tas noteikts Padomes Regulas 2913/92/EEK 79.pantā;

2.12. muitas noteikumos atzīta preču izmantošana — muitas atzītu procedūru lietošana vai izmantošana, kā tas noteikts Padomes Regulas 2913/92/EEK 4.panta 15.punktā;

2.13. ievešanas prasības — veterinārās prasības produktiem, kuri tiek laisti brīvam apgrozījumam;

2.14. kompetentā iestāde — Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārā robežinspekcija, kas veic valsts veterināro uzraudzību un kontroli;

2.15. oficiālais veterinārārsts — Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārās robežinspekcijas sanitārais robežinspektors (veterinārārsts), kurš ir pilnvarots veikt kontroles veterinārajā jomā.

3. Noteikumi neattiecas uz produktiem:

3.1. kuri veido daļu no ceļotāja personīgās bagāžas un ir paredzēti personīgajam patēriņam un nepārsniedz to daudzumu, kas noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ar nosacījumu, ka produkti ir no Eiropas Savienības, trešās valsts vai trešās valsts daļas, no kuras nav aizliegta ievešana, un trešā valsts vai trešās valsts daļa ir iekļauta to valstu sarakstā, no kurām drīkst ievest dzīvnieku izcelsmes produktus;

3.2. kurus pasta sūtījumu veidā nosūta privātpersonām, ja šādus produktus neieved komerciāliem mērķiem un to daudzums nepārsniedz normatīvajos aktos par produktu ievešanu noteikto daudzumu, kā arī ja produkti ir no tādas trešās valsts vai trešās valsts daļas, kura ir iekļauta to valstu sarakstā, no kurām nav aizliegta ievešana;

3.3. kas atrodas starptautiskajā transportlīdzeklī un ir paredzēti apkalpes un pasažieru patēriņam, un tos neizkrauj Eiropas Savienības teritorijā. Ja šos produktus vai to atkritumus izkrauj, tie jāiznīcina. Produktus neiznīcina tādā gadījumā, ja tos vienā un tajā pašā ostā muitas uzraudzībā pārvieto no viena starptautiskā transportlīdzekļa uz citu transportlīdzekli;

3.4. kuri hermētiski noslēgtā konteinerā termiski apstrādāti līdz Fo vērtībai, kas ir 3,00 vai vairāk, un:

3.4.1. kuri veido daļu no ceļotāju personīgās bagāžas, un ir paredzēti to personīgajam patēriņam;

3.4.2. kurus sīksūtījumu veidā nosūta privātpersonām, ja šādi produkti nav paredzēti komerciāliem mērķiem;

3.5. ko sūta kā tirdzniecības paraugus vai kas paredzēti izstādēm, ja tie nav paredzēti tirdzniecībai un ja to ievešanu iepriekš ir atļāvusi kompetentā iestāde;

3.6. kas paredzēti konkrētiem pētījumiem vai analīzei un veterinārā kontrolē iespējams noteikt, ka šos produktus nepiegādā lietošanai pārtikā un pēc izstādes slēgšanas vai konkrēto pētījumu vai analīzes pabeigšanas šos produktus, izņemot analīzēs izmantotos paraugus, iznīcina vai nosūta atpakaļ saskaņā ar nosacījumiem, kurus ir paredzējusi kompetentā iestāde. Šajā gadījumā, kā arī šo noteikumu 3.5.apakšpunktā minētajā gadījumā kompetentajai iestādei jāpārliecinās, ka attiecīgos produktus nevar izmantot citiem mērķiem, kā tikai tiem, kādiem tie paredzēti, ievedot Eiropas Savienības teritorijā.

4. Šo noteikumu 3.punkts neattiecas uz prasībām svaigai gaļai un gaļas produktiem, kas minēti normatīvajos aktos par veterinārajām prasībām govju, aitu, kazu un cūku, svaigas gaļas un gaļas produktu importam no trešajām valstīm (kas ievieš Padomes 1972.gada 12.decembra Direktīvā 72/462/EEK par veselības un veterinārās pārbaudes problēmām, ievedot liellopus, cūkas un svaigu gaļu no trešajām valstīm, minētās prasības).

5. Lai nodrošinātu šo noteikumu prasību vienotu piemērošanu un izpildi, Pārtikas un veterinārais dienests kopīgi ar Eiropas Komisijas veterinārajiem ekspertiem veic nepieciešamās pārbaudes un kompetentā iestāde sniedz Eiropas Komisijas veterinārajiem ekspertiem uzdevumu veikšanai nepieciešamo palīdzību.

II. Veterinārās kontroles organizēšana

6. Kravu no trešajām valstīm nedrīkst ievest Latvijā, ja robežkontroles punktā oficiālais veterinārārsts nav veicis veterināro kontroli saskaņā ar šo noteikumu prasībām.

7. Kravu no trešajām valstīm Latvijā ieved cauri robežkontroles punktam, kurš iekļauts atzīto punktu sarakstā, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8. Latvijas teritorijā persona, kas atbildīga par kravu, iepriekš sniedz informāciju oficiālajam veterinārārstam, kurš ir atbildīgs par veterināro kontroli robežkontroles punktā, caur kuru paredzēts ievest kravu, aizpildot kopējo veterināro ievešanas dokumentu un rakstiski vai elektroniski nosūtot informāciju par kravu saskaņā ar Komisijas Regulu Nr.136/2004/EK, tajā skaitā par produktiem un produktu kontroli, kas minēta šo noteikumu 36. un 37.punktā.

9. Oficiālais veterinārārsts var veikt kuģu un gaisa kuģu kravas dokumentu pārbaudi, lai salīdzinātu, vai tie atbilst iesniegtajiem dokumentiem.

10. Muitas amatpersona, kuras uzraudzības teritorijā atrodas robežkontroles punkts, nosūtītajām precēm noformē muitas noteikumos atzītu preču izmantošanu saskaņā ar šo noteikumu 17.punktā minētajā kopējā veterinārā ievešanas dokumentā norādīto lēmumu.

11. Oficiālais veterinārārsts, pamatojoties uz šo noteikumu 8.punktu, katru kravu salīdzina ar datu bāzē esošo informāciju, kā tas minēts Padomes 1993.gada 13.jūlija Lēmuma 92/438/EEK par veterinārās robežkontroles procedūru datorizāciju (Shift projekts), par Direktīvas 90/675/EEK, 91/496/EEK, 91/628/EEK un Lēmuma 90/424/EEK grozīšanu un Lēmuma 88/192/EEK atcelšanu (turpmāk — Padomes Lēmums 92/438/EEK) 1. un 2.pielikumā par veterinārās robežkontroles procedūru datorizāciju (Shift projekts).

12. Oficiālais veterinārārsts nodrošina Padomes Lēmumā 92/438/EEK minētās datu bāzes uzturēšanu.

13. Robežkontroles punktā oficiālais veterinārārsts veic produktu veterināro kontroli, kas sastāv no šādām pārbaudēm:

13.1. dokumentu pārbaude;

13.2. identitātes pārbaude;

13.3. fiziskā pārbaude.

14. Oficiālais veterinārārsts neatkarīgi no muitas noteikumos atzītas preču izmantošanas veic katras kravas dokumentu pārbaudi, lai noteiktu:

14.1. vai oriģinālajā veterinārajā (veselības) sertifikātā vai citos kravas pavaddokumentos norādītā informācija atbilst informācijai, kas sniegta saskaņā ar šo noteikumu 8.punktu;

14.2. vai sertifikātos un citos kravas pavaddokumentos norādītā informācija par produktiem, kurus paredzēts laist brīvam apgrozījumam, sniedz nepieciešamās garantijas.

15. Oficiālais veterinārārsts (izņemot gadījumus, ja no trešās valsts ievestā krava tiek pārkrauta Latvijas teritorijā un kravu ved atpakaļ) veic:

15.1. katras kravas identitātes pārbaudi, lai pārliecinātos par produktu atbilstību tai informācijai, kas sniegta kravai pievienotajos sertifikātos vai kravas pavaddokumentos. Izņemot pārbaudes, kuras veic liela apjoma kravām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 3.oktobra Regulas Nr.1774/2002/EK, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam, prasībām (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 1774/2002/EK) un normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām tirdzniecībai ar dzīvnieku izcelsmes produktiem (kas ievieš Padomes 1992.gada 17.decembra Direktīvas 92/118/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības prasības attiecībā uz tādu produktu tirdzniecību un ievešanu Kopienā, uz kuriem neattiecas šādas prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 89/662/EEK A pielikuma I daļā, un — attiecībā uz slimību izraisītājiem — īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvā 90/425/EEK, prasības). Identitātes pārbaudēs:

15.1.1. pārbauda konteinerus, kuros tiek ievesti dzīvnieku izcelsmes produkti, un pārliecinās, vai nav bojāts kravas nodrošinājums, ko nostiprinājis oficiālais veterinārārsts vai kompetentā iestāde, vai norādītā informācija atbilst pievienotajā dokumentā vai sertifikātā sniegtajai informācijai;

15.1.2. pārējos gadījumos:

15.1.2.1. visiem produktu veidiem pārbauda zīmogu, īpašā marķējuma un veselības marķējuma esību, kas norāda izcelsmes valsti un uzņēmumu, un to atbilstību sertifikātā vai pavaddokumentos norādītajiem;

15.1.2.2. iesaiņotiem vai iepakotiem produktiem pārbauda veselības marķējumu atbilstoši dzīvnieku izcelsmes produktu marķējuma prasībām;

15.2. ievērojot šo noteikumu 16.punktā minētās prasības, veic katras kravas fizisko pārbaudi:

15.2.1. lai pārliecinātos par to, vai produkti atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un ir tādi, lai tos varētu lietot atbilstoši pievienotajā sertifikātā vai dokumentā norādītajam mērķim;

15.2.2. veicot laboratorijas pārbaudes vai, pamatojoties uz Pārtikas un veterinārā dienesta noteikto paraugu ņemšanas biežumu, ņemot paraugus, lai iespējami īsākā laikposmā iegūtu nepieciešamos analīžu rezultātus;

15.2.3. atbilstoši šo noteikumu 2.pielikuma prasībām.

16. Kompetentā iestāde, veicot kravas fizisko pārbaudi, ievēro Komisijas 1994.gada 20.maija Lēmuma 94/360/EK par tādu fizisko pārbaužu veikšanas biežuma samazināšanu konkrētu produktu sūtījumiem no trešajām valstīm, ko īsteno saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/675/EEK, prasības par fiziskās pārbaudes samazināšanu produktiem, kas tiek ievesti no trešajām valstīm.

17. Pabeidzot nepieciešamo veterināro kontroli, oficiālais veterinārārsts attiecīgo produktu nosūtīšanai atbilstoši speciālajam paraugam, kas minēts Komisijas Regulas 136/2004/EK, ar ko Kopienas robežkontroles punktos nosaka procedūras veterinārajām kontrolēm attiecībā uz produktiem, ko importē no trešām valstīm, 3.pielikumā, izsniedz kopējo veterināro ievešanas dokumentu, kas apliecina kontroles rezultātus.

18. Kopējais veterinārais ievešanas dokuments ir kopā ar kravu:

18.1. tik ilgi, kamēr krava atrodas muitas uzraudzībā, un šajā gadījumā kopējā veterinārā ievešanas dokumentā ir atsauce uz muitas dokumentu;

18.2. ja produkti laisti brīvam apgrozījumam, — līdz pirmajam uzņēmumam, kas minēts normatīvajos aktos par veterinārās kontroles kārtību tirdzniecībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm (kas ievieš Padomes Direktīvas 89/662/EEK par veterināro kontroli Kopienas iekšējā tirdzniecībā nolūkā izveidot iekšējo tirgu prasības), vai līdz pirmajam galamērķa centram, vai organizācijai, kas minēta normatīvajos aktos par veterinārajām prasībām tirdzniecībai ar dzīvnieku izcelsmes produktiem (kas ievieš Padomes 1990.gada 26.jūnija Direktīvas 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, prasības, lai izveidotu iekšējo tirgu).

19. Ja krava ir sadalīta vairākās daļās, kopējo veterināro ievešanas dokumentu izsniedz atsevišķi katrai kravas daļai, un tas ir kopā ar kravu atbilstoši šo noteikumu 17. un 18.punktam.

20. Katrai kravai, ko paredzēts ievest Latvijas teritorijā, pievieno veterinārā (veselības) sertifikāta vai veterināro dokumentu oriģinālus, vai citu normatīvajos aktos paredzētu dokumentu oriģinālus, kurus pēc kravas veterinārās kontroles kompetentā iestāde uzglabā robežkontroles punktā.

21. Ja krava atbilst ievešanas prasībām, oficiālais veterinārārsts, pamatojoties uz robežkontroles punktā veikto veterināro kontroli, izsniedz personai, kura ir atbildīga par kravu, kravas veterinārā (veselības) sertifikāta kopiju un kopējo veterināro ievešanas dokumentu, kas minēts šo noteikumu 17.punktā un kurā ir norādīts, ka krava atbilst veterinārajām ievešanas prasībām.

22. Katrai kravai, kas tiek vesta no trešās valsts un kuru paredzēts ievest Latvijas teritorijā, atbilstoši šo noteikumu 15.punktā minētajām prasībām veic identitātes pārbaudi un kravas fizisko pārbaudi.

23. Muitas iestādes neļauj ievest kravu, ja, neierobežojot muitas noteikumu prasības un saskaņā ar kompetentās iestādes vienošanos ar muitas iestādi par sadarbību, netiek iesniegts pierādījums, ka attiecīgā veterinārā kontrole ir veikta un iegūti apmierinoši rezultāti, kā arī izsniegts kopējais veterinārais ievešanas dokuments, kā minēts šo noteikumu 17.punktā, un kompetentajai iestādei ir garantijas, ka maksa par veikto veterināro kontroli ir segta vai tiks segta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par svaigas gaļas un mājputnu gaļas veterinārsanitāro inspekciju un pārbaužu finansēšanu (kas ievieš Padomes Direktīvas 85/73/EEK par svaigas gaļas un mājputnu gaļas veterinārsanitāro inspekciju un pārbaužu finansējumu (turpmāk — Padomes Direktīva 85/73) prasības.

24. Produktiem, kuriem muitas noteikumos atzītā preču izmantošana neatbilst šo noteikumu 20., 21., 22. un 23.punktam (ja vien tos neiznīcina vai nenosūta atpakaļ), veic identitātes pārbaudi un fizisko pārbaudi, lai noteiktu to atbilstību ievešanas prasībām.

25. Robežkontroles punkts, kurā veic dzīvnieku izcelsmes produktu kontroli, atbilst šādām prasībām:

25.1. tas atrodas Latvijas robežšķērsošanas vietas tuvumā, vietā, kuru ir noteikusi muitas iestāde saskaņā ar Padomes Regulas Nr.2913/92/EEK 38.panta pirmā (1.) punkta “a” un “b” apakšpunktu. Ja nepieciešams, pamatojoties uz ģeogrāfisko ierobežojumu (izkraušana kuģu piestātnē vai kuģu ceļš), robežkontroles punkts var atrasties zināmā attālumā no robežšķērsošanas vietas un, transportējot kravas pa dzelzceļu, tas var būt izvietots pieņemšanas un nodošanas stacijā, kuru nosaka Pārtikas un veterinārais dienests;

25.2. robežkontroles punkts atrodas oficiālā veterinārārsta uzraudzībā, kurš ir atbildīgs par veterināro kontroli un datu bāzes atjaunošanu. Oficiālajam veterinārārstam var palīdzēt īpaši apmācīts tehniskais personāls, kas strādā oficiālā veterinārārsta uzraudzībā.

26. Lai robežkontroles punktu iekļautu atzīto punktu sarakstā, tam jāatbilst šo noteikumu prasībām un to ir pārbaudījuši Eiropas Komisijas eksperti, sadarbojoties ar Pārtikas un veterināro dienestu.

27. Latvijas teritorijā esošo atzīto robežkontroles punktu sarakstu sagatavo atbilstoši Eiropas Komisijas prasībām, un tajā var izdarīt šādus grozījumus:

27.1. papildināt ar jaunu robežkontroles punktu:

27.1.1. ja to ierosina Pārtikas un veterinārais dienests;

27.1.2. ja ir izpildītas šo noteikumu 26.punktā minētās prasības;

27.2. svītrot robežkontroles punktu no saraksta, ja Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudē konstatē, ka tas neatbilst šo noteikumu 1.pielikumā minētajām prasībām, vai ja pēc šo noteikumu 5.punktā minētajām pārbaudēm, kuras noteiktā laikposmā ir veikusi Eiropas Komisija, nav ņemti vērā pārbaudes rezultāti, īpaši tādā gadījumā, ja pārbaudēs konstatēti nopietni draudi cilvēku vai dzīvnieku veselībai.

28. Pārtikas un veterinārais dienests, pamatojoties uz cilvēku vai dzīvnieku veselības aizsardzības apsvērumiem, var apturēt robežkontroles punkta darbību, nekavējoties informējot Eiropas Komisiju un pārējās dalībvalstis par darbības apturēšanu un tās iemesliem. Robežkontroles punktu pēc tajā konstatēto pārkāpumu novēršanas var atkārtoti iekļaut sarakstā, ievērojot šo noteikumu 27.1.apakšpunktā minētās prasības.

29. Oficiālais veterinārārsts nosūta papildu informāciju Pārtikas un veterinārajam dienestam vai Eiropas Savienības dalībvalsts kontroles iestādei, kura pilnvarota veikt kravas saņēmēja uzņēmuma uzraudzību, izmantojot elektronisko informācijas apmaiņas sistēmu (turpmāk — ANIMO), ja:

29.1. produkti ir paredzēti Latvijai vai citai dalībvalstij, vai valsts daļai, kam normatīvajos aktos ir noteiktas īpašas prasības;

29.2. ir paņemti paraugi, bet laikā, kad transportlīdzeklis izbrauc no robežkontroles punkta, vēl nav zināmi izmeklējumu rezultāti;

29.3. produktus, kas paredzēti īpašiem mērķiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē dzīvnieku vai dzīvnieku izcelsmes produktu apriti, ir plānots ievest Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai tās daļā.

30. Katrai šo noteikumu 29.1. un 29.3.apakšpunktā minētajai kravai, kas paredzēta citai Eiropas Savienības dalībvalstij, bet tiek ievesta caur Latvijas teritorijā esošu robežkontroles punktu, oficiālais veterinārārsts robežkontroles punktā veic dokumentu, identitātes un fizisko pārbaudi atbilstoši šo noteikumu 14. un 15.punktam, lai pārbaudītu attiecīgās kravas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kuras piemēro galamērķa dalībvalstī vai valsts daļā.

31. Nomedīto savvaļas dzīvnieku gaļai, kuru ieved nedīrātu, veic identitātes un fizisko pārbaudi neatkarīgi no papildus veicamās veterinārās kontroles un atliekvielu izmeklēšanas, kā tas noteikts normatīvajos aktos par atliekvielu kontroli un normatīvajiem aktiem par savvaļas dzīvnieku gaļas higiēnas prasībām, apstrādi un sagatavošanu izplatīšanai. Uz galamērķa uzņēmumu gaļu nogādā muitas uzraudzībā saskaņā ar šo noteikumu 37.1.apakšpunktu kopā ar kopējo veterināro ievešanas dokumentu. Pārbaudes rezultātus nosūta kompetentajai iestādei, kas ir atbildīga par to robežkontroles punktu, kurā ieveda produktus. Ņemot vērā pārbaudes rezultātus, var ieviest šo noteikumu 85. un 86.punktā minētos pasākumus.

32. Ja šo noteikumu 29.1. un 29.3.apakšpunktā minētos produktus ieved caur Latvijas teritorijā esošu robežkontroles punktu, bet to galamērķis ir cita dalībvalsts, kompetentā iestāde atbilstoši kompetencei veic visus pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgās kravas nokļūšanu paredzētajā galamērķa dalībvalstī.

33. Produktus, kuru uzraudzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic robežkontroles punktā, caur kuru kravu ieved Eiropas Savienības teritorijā, galamērķa uzņēmumam nogādā šādā kārtībā:

33.1. kravas kompetentās iestādes uzraudzībā nogādā no robežkontroles punkta, caur kuru kravu ieved Eiropas Savienības teritorijā, līdz galamērķa uzņēmumam ūdensnecaurlaidīgos transportlīdzekļos vai konteineros, kuriem nodrošinājumu uzlikusi kompetentā iestāde. Produktus, kas minēti šo noteikumu 29.punktā, muitas uzraudzībā līdz to nokļūšanai galamērķī nosūta kopā ar T5 kontroleksemplāru, kuru apstiprinājusi muitas amatpersona, un kopā ar kopējo veterināro ievešanas dokumentu, kas minēts šo noteikumu 17.punktā un kurā norādīts kravas galamērķis, kā arī attiecīgajā gadījumā norādīts paredzētais apstrādes veids;

33.2. oficiālais veterinārārsts attiecīgajā robežkontroles punktā, izmantojot ANIMO tīklu, par produkta izcelsmes vietu un tā galamērķi informē Pārtikas un veterināro dienestu vai Eiropas Savienības dalībvalsts veterināro iestādi, kas ir atbildīga par kravas galamērķa uzņēmumu;

33.3. produkti galamērķa uzņēmumā ir pakļauti apstrādei;

33.4. galamērķa uzņēmuma vai pagaidu noliktavas vadība informē oficiālo veterinārārstu galamērķa vietā vai gadījumos, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr.1774/2002/EEK 5.panta 3.punktā, — par pagaidu noliktavu atbildīgo veterinārārstu par produkta nonākšanu galamērķī. Atbildīgais veterinārārsts 15 dienu laikā par to paziņo tā robežkontroles punkta oficiālajam veterinārārstam, kurš viņam paziņoja par sūtījumu. Oficiālais veterinārārsts vai par pagaidu noliktavu atbildīgais veterinārārsts veic regulāras pārbaudes, lai pārliecinātos par produktu nogādāšanu galamērķa uzņēmumā, un pārbauda ierakstus par ienākušajiem sūtījumiem.

34. Ja robežkontroles punkta kompetentajai iestādei ir pierādījumi, ka normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Pārtikas un veterinārā dienesta atzītā uzņēmuma deklarētie produkti nav nonākuši galamērķī, kompetentā iestāde var personai, kas ir atbildīga par kravu, piemērot normatīvajos aktos noteikto administratīvo sodu.

35. Pārtikas un veterinārais dienests Eiropas Komisijā iesniedz Pārtikas un veterinārā dienesta atzīto uzņēmumu sarakstu.

III. Prasības produktu pārkraušanai

36. Tās kravas identitātes pārbaudi un fizisko pārbaudi, kuru ieved robežkontroles punktā, bet kuru paredzēts laist brīvā apgrozībā caur citu robežkontroles punktu, kas atrodas Latvijas vai citas dalībvalsts teritorijā, veic galamērķa robežkontroles punktā, ja pārvadājums notiek, izmantojot gaisa kuģi vai kuģi.

37. Robežkontroles punktā, caur kuru kravu ieved Latvijas teritorijā, veic šādu kontroli:

37.1. ja kravu pārkrauj no viena gaisa kuģa uz citu vai no viena kuģa uz citu vienas un tās pašas ostas vai lidostas muitas zonā tiešā veidā vai pēc izkraušanas ostas vai lidostas teritorijā uz laiku, kas ir īsāks par šo noteikumu 37.2.1.apakšpunktā minēto minimālo laikposmu, persona, kas ir atbildīga par kravu, informē kompetento iestādi. Izņēmuma kārtā, ja pastāv draudi cilvēku vai dzīvnieku veselībai, kompetentā iestāde var veikt kravas dokumentu pārbaudi, pamatojoties uz izcelsmes apliecību vai veterināro dokumentu, vai jebkura cita dokumenta oriģinālu vai kopiju, kas pievienots attiecīgajai kravai;

37.2. ja kravu izkrauj no gaisa kuģa vai kuģa:

37.2.1. kravu uzglabā maksimālu un minimālu laikposmu, kāds noteikts Komisijas 1999.gada 16.decembra Lēmumā 2000/25/EK par produktu pārkraušanu robežkontroles punktā, ja to paredzēts ievest Eiropas Savienībā, kompetentās iestādes uzraudzībā ostas vai lidostas muitas zonā līdz nosūtīšanai uz citu robežkontroles punktu ar gaisa kuģi vai kuģi;

37.2.2. veic šo noteikumu 37.1.apakšpunktā minēto dokumentu pārbaudi;

37.2.3. ja pastāv iespējami draudi cilvēku vai dzīvnieku veselībai, veic kravas identitātes un fizisko pārbaudi.

IV. Tranzīta kravu kontrole

38. Ievērojot to Eiropas Savienības dalībvalstu prasības, caur kurām tiek sūtīta tranzīta krava, kompetentā iestāde atļauj nosūtīt kravu no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti, ja:

38.1. krava tiek sūtīta no trešās valsts, no kuras produktus nav aizliegts ievest Eiropas Savienības teritorijā, un krava ir paredzēta citai trešajai valstij. Kompetentā iestāde var atkāpties no šīs prasības, ja kravu saskaņā ar šo noteikumu 37.1.apakšpunktu pārkrauj no viena gaisa kuģa uz citu vai no viena kuģa uz citu vienas un tās pašas ostas vai lidostas muitas zonā, lai to pārsūtītu bez turpmākas apstāšanās Latvijas teritorijā;

38.2. šādu tranzītu iepriekš ir atļāvis oficiālais veterinārārsts un krava vispirms nonāk Latvijas teritorijā esošajā robežkontroles punktā;

38.3. persona, kas ir atbildīga par kravu, iepriekš rakstiski apņemas attiecīgo produktu izbrāķēšanas gadījumā pārņemt atpakaļ kravu un rīkoties ar to saskaņā ar šo noteikumu 70., 71., 72., 73., 74., 75., 76. un 77.punktu.

39. Tranzītam paredzētu kravu uzrāda veterinārajai kontrolei robežkontroles punktā ar klāt pievienotiem šo noteikumu 20.punktā minētajiem dokumentiem, ja nepieciešams, — kopā ar šo dokumentu tulkojumiem.

40. Robežkontroles punktā veic produktu kravas dokumentu pārbaudi un identitātes pārbaudi. Kompetentā iestāde var neveikt minētās pārbaudes, ja kravu ved ar gaisa kuģi vai kuģi un to:

40.1. neizkrauj. Šajā gadījumā veic kravas saraksta kontroli;

40.2. pārkrauj no viena gaisa kuģa citā vai no viena kuģa uz citu vienas un tās pašas ostas vai lidostas muitas zonā, kā norādīts šo noteikumu 37.1.apakšpunktā.

41. Ja ir apdraudēta cilvēku vai dzīvnieku veselība vai pastāv aizdomas par pārkāpumiem, veic kravas fizisko pārbaudi.

42. Ja krava tiek sūtīta pa autoceļiem, dzelzceļu vai ūdensceļiem cauri Latvijas teritorijai, šādu kravu:

42.1. muitas uzraudzībā saskaņā ar tiešā tranzīta (T1) procedūru, kas minēta Padomes Regulā Nr.2913/92/EEK, nosūta uz izvešanas vietu no Eiropas Savienības kopā ar dokumentiem, kas minēti šo noteikumu 39.punktā, un kopējo veterināro ievešanas dokumentu, kas minēts šo noteikumu 17.punktā un kurā norādīts tas robežkontroles punkts, caur kuru kravu izvedīs no Eiropas Savienības;

42.2. pārvadā transportlīdzekļos vai konteineros, kam uzlikts kravas nodrošinājums, neizkraujot un nesadalot produktus pēc tam, kad tos izved no robežkontroles punkta. Pārvadājuma laikā pārkraušana nav atļauta;

42.3. izved caur robežkontroles punktu no Eiropas Savienības teritorijas ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc izbraukšanas no robežkontroles punkta, caur kuru kravu ieved.

43. Oficiālais veterinārārsts, kas atļauj veikt pārvadājumu, izmantojot ANIMO tīklu, informē par nosūtīto kravu oficiālo veterinārārstu tajā robežkontroles punktā, caur kuru kravu izved no Eiropas Savienības teritorijas.

44. Tajā robežkontroles punktā, caur kuru krava atstāj Eiropas Savienības teritoriju, oficiālais veterinārārsts kopējā veterinārā ievešanas dokumentā, kas minēts šo noteikumu 17.punktā, apliecina, ka attiecīgā krava ir izvesta, un pa faksu vai citādā veidā nosūta dokumenta kopiju tam robežkontroles punktam, caur kuru krava tika ievesta Eiropas Savienības teritorijā. Ja tā robežkontroles punkta oficiālais veterinārārsts, caur kuru kravu ieved Eiropas Savienības teritorijā, nesaņem informāciju par produktu izvešanu no Eiropas Savienības teritorijas termiņā, kas noteikts šo noteikumu 42.3.apakšpunktā, viņš informē muitas iestādi, kura, ja nepieciešams, veic izmeklēšanu, lai noteiktu produktu faktisko galamērķi.

45. Visus izdevumus, kas radušies, izpildot šajā nodaļā minētās prasības, sedz persona, kas ir atbildīga par kravu, vai viņas pārstāvis. Izdevumi netiek atlīdzināti no Latvijas valsts līdzekļiem, pamatojoties uz prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par svaigas gaļas un mājputnu gaļas veterinārsanitāro inspekciju un pārbaužu finansēšanu (kas ievieš Padomes Direktīvas 85/73/EEK 1.pantu).

V. Veterinārā kontrole brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās

46. Kravu, kuru ieved no trešās valsts un kas ir paredzēta ievešanai brīvajā zonā, brīvajā noliktavā vai muitas noliktavā, drīkst ielaist saskaņā ar Padomes Regulu 2913/92EEK, ja tam ir piekritusi kompetentā iestāde un persona, kas atbildīga par kravu, ir iepriekš paziņojusi:

46.1. ka attiecīgos produktus ir paredzēts ievest Eiropas Savienības teritorijā. Ja nav skaidri norādīts izlietojums, uzskata, ka produktus paredzēts ievest Eiropas Savienības teritorijā;

46.2. ka produkti atbilst ievešanas prasībām.

47. Robežkontroles punktā, caur kuru kravu ieved Eiropas Savienības teritorijā, veic šo noteikumu 46.punktā minēto kravu dokumentu, identitātes un fizisko pārbaudi, lai noteiktu produktu atbilstību vai neatbilstību ievešanas prasībām. Ja dokumentu pārbaudē konstatē, ka produkts neatbilst ievešanas prasībām, fizisko pārbaudi neveic, izņemot gadījumus, ja ir aizdomas par dzīvnieku vai cilvēku veselības apdraudējumu. Šādām kravām pievieno šo noteikumu 20.punktā minētos dokumentus, ja nepieciešams, — kopā ar dokumentu tulkojumiem.

48. Ja, veicot dokumentu, identitātes un fizisko pārbaudi, konstatē, ka produkts atbilst ievešanas prasībām, robežkontroles punkta oficiālais veterinārārsts izsniedz kopējo veterināro ievešanas dokumentu, kas minēts šo noteikumu 17.punktā. Robežkontroles punkta oficiālais veterinārārsts un muitas iestādes atļauj ievešanu noliktavā brīvajā zonā, brīvajā noliktavā vai muitas noliktavā. Šādus produktus atzīst par piemērotiem laist brīvam apgrozījumam Eiropas Savienības teritorijā.

49. Ja šo noteikumu 47.punktā minētajās pārbaudēs konstatē, ka attiecīgie produkti neatbilst ievešanas prasībām, robežkontroles punkta oficiālais veterinārārsts izsniedz kopējo veterināro ievešanas dokumentu, kas minēts šo noteikumu 17.punktā. Robežkontroles punkta oficiālais veterinārārsts un muitas iestādes atļauj ievešanu noliktavā brīvajā zonā, brīvajā noliktavā vai muitas noliktavā tikai tādā gadījumā, ja tiek izpildītas šādas prasības:

49.1. produkti tiek vesti no tādas trešās valsts, no kuras nav aizliegts ievest dzīvnieku izcelsmes produktus Eiropas Savienības teritorijā, un tie ir paredzēti citai trešajai valstij;

49.2. noliktava brīvajā zonā, brīvā noliktava un muitas noliktava ir Pārtikas un veterinārā dienesta atzītas un atbilst šādām prasībām:

49.2.1. tā ir noslēgta platība, kurā iebraukšanas un izbraukšanas vietu pastāvīgi kontrolē. Kontroli nodrošina noliktavas vadība. Ja noliktava atrodas brīvajā zonā, tad visa zona ir noslēgta, un tā ir pastāvīgā muitas kontrolē;

49.2.2. tās atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par attiecīgā produkta uzglabāšanu;

49.2.3. tajās tiek veikta uzskaite, kurā katru dienu reģistrē visas kravas, ko ieved noliktavās vai izved no tām, norādot katra kravā esošā produkta raksturojumu un daudzumu, kā arī saņēmēju un tā adresi. Šos datus uzglabā trīs gadus;

49.2.4. tajās ir uzglabāšanas vai saldēšanas telpas, kurās iespējams atsevišķi uzglabāt tādus produktus, kas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Kompetentā iestāde var atļaut uzglabāt normatīvajos aktos noteiktajām prasībām neatbilstošus produktus tajās pašās noliktavu telpās, ja attiecīgos produktus glabā atsevišķi aizslēdzamās vietās;

49.2.5. tajās ir telpas personālam, kurš veic veterināro kontroli.

50. Ja šo noteikumu 47.punktā minētajās pārbaudēs atklājas, ka atbildīgais par kravu ir sniedzis nepatiesas ziņas, tad kravu pārsūta vai iznīcina saskaņā prasībām, kas minētas šo noteikumu 70., 71., 72., 73., 74., 75., 76. un 77.punktā.

51. Pārtikas un veterinārais dienests veic visus nepieciešamos pasākumus, lai:

51.1. nodrošinātu noliktavu atzīšanas prasību ievērošanu;

51.2. novērstu veterinārajām prasībām neatbilstošu produktu glabāšanu tajās pašās telpās vai vietās, kur uzglabā minētajām prasībām atbilstošus produktus;

51.3. nodrošinātu efektīvu produktu saņemšanas un nosūtīšanas kontroli noliktavā un uzraudzību piekļūšanas laikā. Īpaši tas attiecas uz produktiem, kas neatbilst normatīvo aktu prasībām, jo šādus produktus nedrīkst izvest no telpām vai daļām, kur tos uzglabā bez kompetentās iestādes piekrišanas;

51.4. veiktu visas nepieciešamās pārbaudes un novērstu noliktavā uzglabāto produktu pārveidošanu, aizstāšanu vai jebkādas izmaiņas iepakošanā, sagatavošanā tirgum vai apstrādē.

52. Kompetentā iestāde, pamatojoties uz cilvēku vai dzīvnieku veselības aizsardzības apsvērumiem, var liegt produktu ievešanu muitas noliktavā, brīvajā noliktavā vai brīvajā zonā, ja tie neatbilst nosacījumiem, kas paredzēti Latvijas normatīvajos aktos.

53. Kravu nedrīkst ievest brīvajā zonā, brīvajā noliktavā vai muitas noliktavā, ja tai nav uzlikts muitas nodrošinājums.

54. Produktus, kuri neatbilst normatīvo aktu prasībām, var izvest no brīvās zonas, brīvās noliktavas vai muitas noliktavas vienīgi pārsūtīšanai uz trešo valsti vai uz noliktavu atbilstoši šo noteikumu 60., 61., 62., 63. un 64.punktam, vai iznīcināšanai, ja:

54.1. pārsūtīšana uz trešo valsti notiek saskaņā ar šo noteikumu 38.3.apakšpunktā un 39., 42., 43. un 44.punktā minētajām prasībām;

54.2. nosūtīšanu uz noliktavu, kas minēta šo noteikumu 60., 61., 62., 63. un 64.punktā, veic atbilstoši tiešā tranzīta (T1) muitas kontroles procedūrai un šo noteikumu 61.1.apakšpunktā minētajā sertifikātā norāda noliktavas nosaukumu un atrašanās vietu;

54.3. pārvadāšanu uz iznīcināšanas vietu veic pēc attiecīgo produktu denaturācijas.

55. Kravu nosūta, nodrošinot, lai pārvadājums notiek kompetentas iestādes uzraudzībā, neizkraujot preces, ūdensnecaurlaidīgos transportlīdzekļos vai konteineros, ar kompetentas iestādes uzliktu kravas nodrošinājumu. Šādu kravu nedrīkst pārvietot no vienas noliktavas brīvajā zonā, brīvās noliktavas vai muitas noliktavas uz citu.

56. Visus izdevumus, kas radušies, ievērojot šo noteikumu 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54. un 55.punktā minētās prasības, ieskaitot ar tiem saistītās kontroles un pārbaužu izmaksas, sedz persona, kas ir atbildīga par kravu.

57. Pārtikas un veterinārais dienests Eiropas Komisijā iesniedz sarakstu, kurā norāda:

57.1. brīvās zonas, brīvās noliktavas un muitas noliktavas, kas minētas šo noteikumu 52.punktā;

57.2. piegādātājus, kas minēti šo noteikumu 60.punktā.

58. Ja netiek pildītas šo noteikumu 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54. un 55.punktā minētās prasības un nosacījumi attiecībā uz noliktavām, Pārtikas un veterinārais dienests aptur vai atsauc savu apstiprinājumu, kas minēts šo noteikumu 49.2.apakšpunktā, un informē Eiropas Komisiju un pārējās dalībvalstis par šāda lēmuma pieņemšanu.

59. Ja konstatē pārkāpumus, kas radušies tīši vai rupjas nolaidības dēļ, tad personai, kas ir atbildīga par kravu, kompetentā iestāde pēc kravas izvešanas no noliktavas piemēro normatīvajos aktos noteikto administratīvo sodu.

VI. Kuģu apgāde

60. Personas, kas tiešā veidā apgādā starpvalstu jūras kuģus (turpmāk — piegādātāji) ar šo noteikumu 49.punktā minētajiem produktiem apkalpes un pasažieru patēriņam, atbilst šādām prasībām:

60.1. tās ievēro šo noteikumu 46. un 47.punktā, 49.1., 49.2.2., 49.2.3. un 49.2.4.apakšpunktā, 51., 52., 53. un 56.punktā minētās prasības;

60.2. reģistrē savu darbību Pārtikas un veterinārajā dienestā;

60.3. piegādā tādus produktus, kuri nav paredzēti pārstrādei, izņemot gadījumus, ja neapstrādātie produkti atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

60.4. to pārziņā ir noslēgtas produktu uzglabāšanas telpas, kuru ieeju un izeju pastāvīgi kontrolē atbildīgā persona. Ja noliktava atrodas brīvajā zonā, tad visa zona ir noslēgta un atrodas pastāvīgā muitas kontrolē;

60.5. apņemas nelaist šo noteikumu 49.punktā minētos produktus patēriņam Eiropas Savienības teritorijā;

60.6. pēc iespējas ātrāk ziņo kompetentajai iestādei par produktu nogādāšanu uz noliktavu, kas minēta šo noteikumu 60.4.apakšpunktā.

61. Piegādātāji, kas minēti šo noteikumu 60.punktā:

61.1. veic tiešu piegādi uz jūras kuģa klāja vai uz īpaši apstiprinātu noliktavu galamērķa ostā, ja ir veikti pasākumi, kas nodrošina, lai attiecīgie produkti nekādos apstākļos netiktu izvesti no ostas zonas uz citu galamērķi. Produktu pārvadāšanu no noliktavas uz galamērķa ostu veic muitas uzraudzībā saskaņā ar tiešā tranzīta (T1) procedūru, pievienojot veterināro sertifikātu, kas domāts ārējās kuģu satiksmes apgādei paredzētās produkcijas nosūtīšanai un kurš aizpildīts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārās kontroles metodēm, pārbaudot trešo valstu produktus, kuri paredzēti ievešanai brīvajās zonās, brīvajās noliktavās, muitas noliktavās vai nogādāšanai uzņēmējiem, kas apgādā pārrobežu jūras kuģus;

61.2. iepriekš paziņo kompetentajai iestādei, no kuras uzraudzības ostas zonas piegādā produktus, un galamērķa Eiropas Savienības dalībvalsts ostas kompetentajām iestādēm produktu nosūtīšanas datumu un ziņas par to galamērķi;

61.3. sniedz oficiālu pierādījumu, ka produkti ir nonākuši galamērķī;

61.4. uztur ievesto un izvesto kravu reģistru. Reģistrā nodrošina iespēju pārbaudīt tās kravas daļas, kas palikušas noliktavā. Reģistrā iekļauto informāciju uzglabā vismaz trīs gadus.

62. Piegādātāji nodrošina, ka tie neapgādās kuģus ar tādiem produktiem, kuri neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, izņemot produktus pasažieru un apkalpes vajadzībām ārpus Eiropas Savienības teritoriju piekrastes zonām.

63. Ne vēlāk kā produktu nosūtīšanas dienā kompetentā iestāde robežkontroles punktā ostas zonā, izmantojot ANIMO tīklu, paziņo par produktu nosūtīšanu galamērķa Eiropas Savienības dalībvalsts attiecīgajai kompetentajai iestādei, informējot to par produktu galamērķi.

64. Ja nav izpildīti šīs nodaļas nosacījumi, Pārtikas un veterinārais dienests anulē šo noteikumu 60.2.apakšpunktā minēto reģistrāciju un informē par to Eiropas Komisiju un pārējās dalībvalstis.

VII. Veterinārās kontroles prasības atpakaļ ievestām produktu kravām

65. Kravu, kuras izcelsmes valsts ir Latvija vai cita Eiropas Savienības dalībvalsts un kuras ievešanu atteikusi trešā valsts, drīkst ievest atpakaļ, ja:

65.1. kravai ir pievienoti šādi dokumenti:

65.1.1. veterinārā (veselības) sertifikāta oriģināls vai kopija, ko apliecinājusi iestāde, kura izdeva produktiem pievienoto sertifikātu, kopā ar informāciju par atteikuma iemesliem un garantiju, ka ir ievēroti nosacījumi, kas nosaka produktu uzglabāšanu un pārvadāšanu, apliecinot, ka attiecīgie produkti nav pārkrauti;

65.1.2. pārvadātāja izsniegts sertifikāts, kas apliecina, ka saturs nav ticis pārkrauts vai izkrauts;

65.2. veic produktu dokumentu un identitātes pārbaudi un šo noteikumu 78., 79. un 80.punktā paredzētajos gadījumos — arī fizisko pārbaudi;

65.3. kravu saskaņā ar šo noteikumu 33.punktā minētajiem nosacījumiem tiešā veidā nosūta atpakaļ izcelsmes uzņēmumam Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, kur izsniegts veterinārais (veselības) sertifikāts, un ja tranzīta gadījumā caur citu dalībvalsti tās dalībvalsts robežkontroles punkta oficiālais veterinārārsts, kura teritorijā krava nonāk vispirms, atpakaļ ievešanu ir iepriekš atļāvis visu to dalībvalstu vārdā, caur kurām tiks vesta krava.

66. Kompetentā iestāde nevar iebilst pret tādu Eiropas Savienības izcelsmes produktu kravas atpakaļievešanu, ko izbrāķējusi trešā valsts, ja iestāde, kura izsniegusi oriģinālo veterināro (veselības) sertifikātu, ir piekritusi pieņemt atpakaļ kravu un ir izpildīti nosacījumi, kas minēti šo noteikumu 65.punktā.

67. Šo noteikumu 65. un 66.punktā minētajā situācijā produktus nosūta atpakaļ, ņemot vērā nosacījumus, lai nodrošinātu pārvadāšanu līdz izcelsmes uzņēmumam saskaņā ar šo noteikumu 33.punktā noteiktajām procedūrām ūdensnecaurlaidīgos transportlīdzekļos, uz kuriem kompetentā iestāde ir uzlikusi nodrošinājumu tā, ka, atverot konteineru, tas tiek sabojāts.

68. Oficiālais veterinārārsts, kurš atļauj veikt pārvadājumu, izmantojot ANIMO tīklu, informē galamērķa Eiropas Savienības dalībvalsts attiecīgo kompetento iestādi.

69. Visus izdevumus, kas radušies, ievērojot šo noteikumu 65., 66., 67. un 68.punkta prasības, ieskaitot ar tiem saistītās kontroles un pārbaudes izmaksas, saskaņā ar principiem, kuri noteikti normatīvajos aktos par svaigas gaļas un mājputnu gaļas veterinārsanitāro inspekciju un pārbaužu finansēšanu (kas ievieš Padomes Direktīvas 85/73/EEK 1.panta prasības), sedz persona, kas ir atbildīga par kravu.

VIII. Rīcība noteikumu pārkāpumu gadījumā

70. Ja dzīvnieku izcelsmes produktu kravu ieved Latvijā, neuzrādot to veterinārajai kontrolei (atbilstoši šo noteikumu 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 14. un 15.punktā minētajām prasībām), to konfiscē un Pārtikas un veterinārais dienests lemj par tās iznīcināšanu saskaņā ar šo noteikumu 71.2.apakšpunktu vai pārsūtīšanu saskaņā ar šo noteikumu 71.1.apakšpunktu.

71. Ja kompetentā iestāde, veicot šajos noteikumos minētās pārbaudes, konstatē, ka produkts neatbilst ievešanas prasībām, vai konstatē citu pārkāpumu, tā pēc konsultēšanās ar personu, kas ir atbildīga par kravu, lemj par to, vai:

71.1. 60 dienu laikā nosūtīt produktus ārpus Eiropas Savienības teritorijas caur to pašu robežkontroles punktu, kas saskaņots ar personu, kura ir atbildīga par kravu, izmantojot to pašu transportlīdzekli, ja kravas atpakaļ sūtīšanu pieļauj veterinārās kontroles rezultāti un veselības prasības. Šādos gadījumos oficiālais veterinārārsts robežkontroles punktā:

71.1.1. ievada informāciju par veikto procedūru atbilstoši Padomes Lēmuma 92/438/EEK 1.panta prasībām;

71.1.2. Eiropas Komisijas noteiktajā kārtībā anulē kravas veterināro (veselības) sertifikātu vai citus pavaddokumentus, lai kravu nebūtu iespējams ievest caur citu robežkontroles punktu;

71.2. produktus iznīcināt saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par dzīvnieku izcelsmes produktu iznīcināšanu, pārstrādi un apriti, ja atpakaļ nosūtīšana nav iespējama vai beidzies šo noteikumu 71.1.apakšpunktā minētais termiņš, vai persona, kas ir atbildīga par kravu, tam piekrīt.

72. Kompetentā iestāde līdz šo noteikumu 71.punktā minēto produktu pārsūtīšanai vai atteikuma cēloņu apstiprināšanai tos uzglabā kompetentas iestādes uzraudzībā uz tās personas rēķina, kas ir atbildīga par kravu.

73. Ja šo noteikumu 70. un 71.punktā minētajās pārbaudēs atklāj normatīvo aktu pārkāpumus vai to atkārtotus pārkāpumus, tad piemēro šo noteikumu 5., 85. un 86.punktā minētās prasības.

74. Šo noteikumu 71.punktu nepiemēro, ja kompetentā iestāde ir atļāvusi izmantot produktus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 1774/2002/EK, ja vien nepastāv draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai.

75. Persona, kas ir atbildīga par kravu, sedz tās izmaksas, kas radušās kravas pārsūtīšanas vai iznīcināšanas laikā vai izmantojot produktu citiem mērķiem.

76. Ja ir konstatēts pārkāpums, kas radies tīši vai rupjas nolaidības dēļ, kompetentā iestāde personai, kas ir atbildīga par kravu, piemēro normatīvajos aktos noteikto administratīvo sodu.

77. Informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm un Eiropas Komisiju par veiktajām veterinārajām kontrolēm veic saskaņā ar Padomes Lēmuma 92/438/EEK prasībām.

IX. Oficiālā veterinārārsta vai kompetentās iestādes rīcība, ja ir aizdomas par produkta neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām

78. Ja rodas aizdomas par produkta neatbilstību veterinārajiem normatīvajiem aktiem, oficiālais veterinārārsts vai kompetentā iestāde veic tādas veterinārās kontroles, kuras uzskata par piemērotām, lai apstiprinātu vai novērstu aizdomas par:

78.1. produkta identitāti vai faktisko galamērķi;

78.2. produkta atbilstību garantijām, kas tiesību aktos noteiktas kontrolei pakļautajam produkta veidam;

78.3. atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām dzīvnieku vai sabiedrības veselības aizsardzības garantijām.

79. Pārbaudītie produkti paliek kompetentās iestādes uzraudzībā līdz pārbaudes rezultātu iegūšanai.

80. Oficiālais veterinārārsts vai kompetentā iestāde, pamatojoties uz šo noteikumu 78.punktā minētajām aizdomām, pastiprina kontroli tās pašas izcelsmes produktiem un ievēro šo noteikumu 73.punktā minētās prasības.

X. Drošības pasākumi

81. Ja kāda no šajos noteikumos veiktajām pārbaudēm liecina, ka krava varētu radīt draudus dzīvnieku vai sabiedrības veselībai, kompetentā iestāde nekavējoties veic šādus pasākumus:

81.1. konfiscē un iznīcina attiecīgo kravu;

81.2. saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām informē pārējos Eiropas Savienības teritorijā esošos robežkontroles punktus un Eiropas Komisiju atbilstoši Padomes Lēmumam 92/438/EEK.

82. Ja Pārtikas un veterinārais dienests oficiāli informē Eiropas Komisiju par nepieciešamību veikt drošības pasākumus, bet Eiropas Komisija tos nav piemērojusi, Pārtikas un veterinārais dienests var ieviest pagaidu drošības pasākumus attiecībā uz minētajiem produktiem, informējot par to pārējās dalībvalstis.

83. Ja Pārtikas un veterinārais dienests, pamatojoties uz pārbaudēm, kas veiktas produktu tirdzniecības vietā, secina, ka šie noteikumi netiek pildīti kādā robežkontroles punktā vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā esošajā muitas noliktavā, brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, tā nekavējoties sazinās ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts centrālo iestādi, kura veic nepieciešamos pasākumus, un informē Pārtikas un veterināro dienestu par veiktajām pārbaudēm, pieņemtajiem lēmumiem un to pamatojumu.

84. Ja Pārtikas un veterinārais dienests uzskata, ka ieviestie pasākumi ir nepietiekami, tas kopīgi ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi izskata iespējamos risinājumus un, ja nepieciešams, apmeklē attiecīgo dalībvalsti.

XI. Papildu veterinārās kontroles

85. Ja, veicot šajos noteikumos minētās pārbaudes, rodas aizdomas, ka ir pārkāpti normatīvie akti veterinārajā jomā, vai tiek konstatēti atkārtoti pārkāpumi, tad kompetentā iestāde par attiecīgajiem produktiem un to izcelsmi:

85.1. informē Eiropas Komisiju, norādot produktu īpašības un attiecīgo kravu;

85.2. veic visu tādas pašas izcelsmes produktu kravu stingrāku kontroli, aizturot robežkontroles punktā nākamās 10 tādas pašas izcelsmes kravas, kurām veic produktu fizisko pārbaudi, ieskaitot paraugu ņemšanu un laboratorijas pārbaudes, kas noteiktas šo noteikumu 2.pielikumā. Kravas pārstāvis vai persona, kas ir atbildīga par kravu, iemaksā drošības naudu par pārbaudes izmaksām. Ja, veicot kontroli, konstatē neatbilstību normatīvajiem aktiem, ar neatbilstošo kravu vai kravas daļu rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 71.1. un 71.2.apakšpunktā minētajām prasībām;

85.3. informē Eiropas Komisiju par kontroles rezultātiem un, pamatojoties uz šo informāciju, veic izmeklēšanu, lai noteiktu atklāto pārkāpumu cēloņus un izcelsmi.

86. Ja pārbaudēs konstatē, ka ir pārsniegti maksimāli pieļaujamie atliekvielu daudzumi, veic šo noteikumu 85.2.apakšpunktā minēto kontroli.

XII. Noslēguma jautājums

87. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1997.gada 18.decembra Direktīvas 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterinārās kontroles organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešajām valstīm.

Ministru prezidenta vietā — Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

1.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 18.marta noteikumiem Nr.147

Nosacījumi robežkontroles punktiem, caur kuriem tiek ievesti Latvijā dzīvnieku izcelsmes produkti no trešajām valstīm

Robežkontroles punkts produktu veterinārajai kontrolei tiek atzīts, ja tas atbilst šajā pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām un tajā ir:

1. Atbilstošs profesionālo kvalifikāciju ieguvis personāls, kas ir kompetents veikt:

1.1. kravai pievienoto dokumentu (iedzīvotāju veselības vai dzīvnieku veselības sertifikātu un citu normatīvajos aktos noteikto dokumentu) pārbaudi;

1.2. izlases paraugu ņemšanu no produktu sūtījumiem, kurus uzrāda robežkontroles punktā, kā arī paraugu sagatavošanu.

2. Nodrošināts oficiālo veterinārārstu un profesionāli apmācītā palīgpersonāla skaits atbilstoši kontrolējamo produktu plūsmai.

3. Pietiekami plaša telpa personālam, kas ir atbildīgs par veterinārās kontroles veikšanu.

4. Sanitārās telpas un iekārtas, lai veiktu regulāras analīzes un ņemtu paraugus saskaņā ar šo noteikumu prasībām.

5. Sanitārās telpas un iekārtas paraugu ņemšanai un sagatavošanai regulārām pārbaudēm (mikrobioloģiskie standarti).

6. Specializētas laboratorijas dienestam, kas var veikt īpašas analīzes šajā robežkontroles punktā nogādātajiem paraugiem.

7. Telpas un saldētavas, kurās var uzglabāt kravas daļu, kas ņemta laboratoriskai izmeklēšanai, un produktus, kuru laišanu brīvā apgrozībā nav atļāvis robežkontroles punktu oficiālais veterinārārsts.

8. Atbilstošs tehniskais nodrošinājums operatīvai informācijas apmaiņai par veterināro kontroli, īpaši ar citiem robežkontroles punktiem.

Zemkopības ministrs M.Roze

2.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 18.marta noteikumiem Nr.147

Produktu fiziskā pārbaude

1. Dzīvnieku izcelsmes produktu fiziskās pārbaudes mērķis ir pārliecināties, pārbaudot trešās valsts apliecinātās izcelsmes garantijas, vai produkti atbilst veterinārajā sertifikātā vai dokumentā minētajam izmantošanas mērķim un produkta pārvadāšanas laikā nav mainījies to garantētais sākotnējais stāvoklis.

2. Fizisko pārbaudi veic, izmantojot:

2.1. organoleptisku pārbaudi — pārbauda smaržu, konsistenci, garšu;

2.2. vienkāršus fiziskus vai ķīmiskus testus — sagriež, atlaidina, vāra;

2.3. laboratorijas testus, lai konstatētu:

2.3.1. atliekvielas;

2.3.2. patogēnus;

2.3.3. piemaisījumus;

2.3.4. pierādījumu, kas norāda uz izmaiņām.

3. Neatkarīgi no produktu veida:

3.1. veic transportēšanas prasību un transportlīdzekļa pārbaudi, lai identificētu iespējamos pārkāpumus temperatūras režīma neievērošanā;

3.2. salīdzina sūtījuma faktisko svaru ar veterinārajā sertifikātā vai dokumentā norādīto un, ja nepieciešams, nosver visu sūtījumu;

3.3. pārbauda iesaiņojuma materiālu un visus marķējumus uz tiem (zīmogi, etiķetes), lai pārliecinātos par to atbilstību normatīvo aktu prasībām par produktu marķējumu;

3.4. pirms organoleptiskas pārbaudes un fizisku, ķīmisku un laboratorijas testu veikšanas pārbauda visa iepakojuma komplektu vai paraugus, ja produkti ir neiepakoti;

3.5. pārbaudes veic visam paraugu kopumam, kas paņemts no kravas, kuru, ja nepieciešams, var daļēji izkraut, lai nodrošinātu, ka tiek aizsniegtas visas tā daļas. Iepakotiem vai iesaiņotiem produktiem pārbauda 1 % jeb vismaz divus (maksimums — 10) atsevišķus priekšmetus/iepakojumus, bet, ja produkti ir neiepakoti, — no dažādām kravas daļām ņem vismaz piecus paraugus. Kompetentā iestāde atkarībā no produktiem un apstākļiem var pieprasīt plašākas pārbaudes;

3.6. ja veic izlases veida laboratorijas testus, kas nevar nodrošināt tūlītējus rezultātus, un ja nepastāv tūlītējs apdraudējums cilvēku vai dzīvnieku veselībai, sūtījumu var neaizturēt uz robežas līdz pārbaudes rezultātu saņemšanai. Ja laboratorijas pārbaudes veic, jo ir radušās aizdomas par pārkāpumu vai iepriekšējās pārbaudēs ir gūti apstiprinoši rezultāti, sūtījumus nedrīkst atbrīvot, kamēr nav iegūti noliedzoši testa rezultāti;

3.7. transportlīdzekli pilnībā izkrauj vienīgi šādos gadījumos:

3.7.1. iekraušana ir veikta tā, ka, tikai daļēji izkraujot produktus, nav iespējams piekļūt visam sūtījumam;

3.7.2. paraugu pārbaudēs ir atklājušies pārkāpumi;

3.7.3. iepriekšējā sūtījumā ir bijuši pārkāpumi;

3.7.4. oficiālajam veterinārārstam ir aizdomas par pārkāpumiem;

3.8. pēc fiziskās pārbaudes pabeigšanas kompetentā iestāde apliecina pārbaudi, noslēdzot un oficiāli apzīmogojot visus atvērtos iepakojumus, un atkārtoti visiem atvērtajiem konteineriem un dzelzceļa vagoniem uzliek kravas nodrošinājumu. Kravas nodrošinājuma numuru ieraksta kopējā veterinārā ievešanas dokumentā.

Zemkopības ministrs M.Roze