Lai ES nenonāktu strupceļā

30. jūnijā Rīgā ar lekciju par gaidāmo Eiropas Savienības (ES) Starpvaldību konferenci un ES veicamajām reformām viesojās Silvija Gulāra ( Silvia Goulard ) — Francijas Ārlietu ministrijas Analīzes un prognožu centra eksperte, Parīzes Politisko pētījumu institūta Starptautisko pētījumu centra speciāliste Eiropas integrācijas jautājumos. Francijas viešņas ierašanās Rīgā ir īpaši nozīmīga, jo 1. jūlijā sākās pusgadu ilgā Francijas prezidentūra Eiropas Savienībā. S.Gulāra Latvijā ieradās kā ES prezidējošās valsts pārstāve, bet tajā pašā laikā norādīja, ka lekcijā teiktais nav vērtējams kā Francijas oficiālā nostāja, bet gan kā personisks speciālistes viedoklis par procesiem, kas norisinās ES.

Par vienu no galvenajiem Francijas prezidentūras uzdevumiem S.Gulāra minēja institucionālās reformas jeb reformas, kas steidzami veicamas ES. Šis ir ļoti grūts jautājums, kas jau tuvākajā laikā jārisina pagaidām vēl 15 valstu Savienībai. Kā norādīja S.Gulāra, var minēt trīs galvenos iemeslus, kādēļ nepieciešamas institucionālās reformas ES. Pirmkārt, sākotnējo integrācijas nozaru paplašināšanās, otrkārt, kopējās valūtas eiro ieviešana, treškārt, nenoliedzami gaidāmā ES paplašināšanās.

Kā zināms, ES pirmsākumi meklējami Eiropas ogļu un tērauda kopienā (EOTK), kad par kopēju sadarbību vienojās sešas Eiropas valstis. Laika gaitā dalībvalstu skaits ir pieaudzis līdz 15. Tāpat ievērojami paplašinājies jautājumu loks, par ko lemj ES. Politika, kas tiek veidota ES, arvien vairāk ietekmē Eiropas valstu pilsoņu ikdienas dzīvi, un sabiedrība vēlas būt iesaistīta šajos procesos. Līdz ar eiro ieviešanu ES valstu ekonomikas kļūs vēl vairāk saistītas. Kā nozīmīgāko pamatu diskusijai S.Gulāra nosauca sociālās politikas savietojamību eiro zonas valstīs. Gaidāmā paplašināšanās, kas būs lielākā ES vēsturē, ienesīs ievērojamas izmaiņas ES darbībā. Runājot par šo, Latvijai vistuvāko jautājumu, S.Gulāra uzsvēra, ka paplašināšanās visai lēnā gaita, kā to vērtē daļa kandidātvalstu, nebūt nenozīmē to, ka ES nevēlas uzņemt jaunas dalībvalstis. Kā paskaidroja S.Gulāra, ES sastāv no 15 atsevišķām, neatkarīgām valstīm un ir ļoti emocionāls veidojums, tādēļ visai grūti ir pieņemt nozīmīgu lēmumu kā paplašināšanās, un galvenais ir, lai šī paplašināšanās būtu pēc iespējas veiksmīgāka gan ES, gan kandidātvalstīm. "Ir jābūt pārliecībai, ka kandidātvalstis ir gatavas iekļauties Savienībā, uzņemties visas saistības un pienākumus, ko nosaka visai apjomīgais ES likumdošanas kopums. Tāpat ir svarīgi panākt ES dalībvalstu atbalstu paplašināšanās procesam, jo vairākās ES dalībvalstīs pret jaunu valstu uzņemšanu iestājas 35–45% iedzīvotāju. Galvenais ir panākt sapratni un vienotību abās pusēs," uzsvēra Silvija Gulāra.

Atgriežoties pie ES vēsturiskās attīstības, lektore norādīja, ka jau iepriekšējās paplašināšanās kārtas ir ievērojami deformējušas, pat iznīcinājušas sākotnējo sistēmu un balansu. Ja pie sākotnējā dalībvalstu kvalificētā vairākuma balsojumam bija nepieciešams 87% klātesošo atbalsta, tad, dalībvalstu skaitam pieaugot, lai nezaudētu lēmumu pieņemšanas efektivitāti un ievērojami nepalēninātu politikas attīstības gaitu, kvalificētā vairākuma balsojumam nepieciešamais balsu skaits ir samazināts līdz 71% no kvoruma. S.Gulāra pastāstīja, ka norit diskusija par to, ka, uzņemot 11 jaunas dalībvalstis, šis skaitlis varētu sarukt līdz 51%, pretējā gadījumā ES lēmumu pieņemšanas process kļūtu neefektīvs. Tāpat runātāja norādīja, ka jautājumu loks, kas izlemjams ar kvalificētā vairākuma palīdzību, būtu ievērojami jāpaplašina.

Raugoties ilglaicīgā nākotnē, galvenās debates ES varētu noritēt par Savienības elastību. Kā atkārtoti uzsvēra S.Gulāra, dalībvalstu skaitam pārsniedzot 20, var rasties ievērojamas problēmas sekmīgai ES tālākai attīstībai. Neraugoties uz to, ka jau šī gada nogalē, iespējams, tiks pieņemts lēmums par reformām ES institūciju darbībā, uz šo problēmu jāraugās daudz ilgākā laika periodā, jo tik smagas un apjomīgas reformas nav iespējams veikt gada vai divu gadu laikā. Tādēļ jau pašlaik tiek darīts viss, lai saglabātu ES efektivitāti, neizslēdzot arī ideju par federatīvu pārvaldi, jo jau pašreizējā ES struktūra ir uzskatāma par daļēju federāciju.

Tāpat tiek runāts par to, ka dažādās sfērās iespējama dažādas intensitātes līdzdalība. Kā paskaidroja S.Gulāra, tas saprotams kā iespēja valstij izvēlēties, cik dziļi tā vēlas integrēties jeb sadarboties kādā konkrētā jautājumā. Tas nenozīmē kādas valsts izslēgšanu jeb atstumšanu malā, bet gan diferencētu sadarbību dažādos jautājumos. Kā piemēru var minēt vairāku dalībvalstu atteikšanos nekavējoties ieviest kopējo valūtu eiro.

Vēl viens jautājums nākotnes diskusijai ir ES robežas. Kāda izskatīsies nākotnes ES no Somijas ziemeļos līdz Turcijai dienvidaustrumos? Tā būs milzīga kultūras, kā arī reliģisko daudzveidību zeme. Runājot par ES robežu paplašināšanos, būtisks ir jautājums par kopējo drošību. Vai mēs, ES pilsoņi, būsim gatavi iestāties viens par otru, aizstāvēt viens otru, pat atdot dzīvību otra eiropieša labā? "Vai Eiropas Savienība spēs sekmīgi funkcionēt bez konfliktiem un diskriminācijas Savienības iekšienē? Tas ir jautājums nākotnes Eiropai," teica S.Gulāra.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors

"LV" tieslietu virsredaktore DINA GAILĪTE,

nozaru redaktori — ARTIS NĪGALS, LIENA PILSĒTNIECE