"ES paplašināšanās aizkavēsies"

Viduseiropas un Austrumeiropas kandidātvalstu uzņemšana Eiropas Savienībā, iespējams, aizkavēsies par vairākiem gadiem, līdz pat desmitgades otrajai pusei. Uz to pēdējās dienās norāda arvien vairāk pazīmju. Līdz ar to ES gaida vērā ņemamas pārmaiņas paplašināšanās termiņu plānā, kurā līdz šim iestāšanās bija paredzēta, sākot ar 2003. gadu.

Par attiecīgu satraukumu Briselē parūpējās „Vācijas valdības paziņojums" 2004. gadā sākt konstitucionālajām reformām līdzīgas ES reformas. KDS deputāti Eiropas parlamentā aiz tā tūlīt saskatīja "ES paplašināšanas uz austrumiem atlikšanu". Arī dažu Viduseiropas un Austrumeiropas kandidātvalstu pārstāvju reakcija Briselē bija nervoza. Līdz šim ES spēkā ir nerakstīts likums, saskaņā ar kuru pārmaiņas ES līgumos 15 dalībvalstu parlamentiem jāakceptē ("ratificē"), vēl pirms tiek uzņemtas nākamās jaunās dalībvalstis. Taču tas nozīmē, ka tad, ja dalībvalstis 2004. gadā vienosies par tik nepieciešamo varas sadalījumu starp tām un "Briseli", šim jaunajam (iespējams, nobeiguma) ES līgumam pēc tam vēl būs vajadzīgi parastie 18 mēneši, līdz to ratificēs visu dalībvalstu parlamenti. Tad pirmo iestāšanos ratificēšana, kas arī nozīmē pārmaiņas ES līgumos, varētu sākties, agrākais, 2006. gadā – trīs gadus vēlāk par to termiņu, kuru, piemēram, Ungārija vai Čehija ir izvēlējušās kā mērķa datumu.

Taču tad vienlaikus novecojusi izrādītos līdzšinējā ES stratēģija: katru no 12 kandidātvalstīm uzņemt, tikai pamatojoties uz "tās pašas sasniegumiem". Ja uzņemšana sāktos tikai 2006. gadā, tad varētu notikt masveida, līdz pat astoņu valstu uzņemšana, no kurām dažas jau būtu gaidījušas vairākus gadus. Pēc Ferhoigena vērtējuma, tik tālu atpalikušas varētu būt vienīgi Rumānija un Bulgārija, kuras arī vēl 2006. gadā varētu nebūt gatavas iestāties ES. Šī masveida iestāšanās ar vienreizēju ratifikāciju ir pa prātam daudzām dalībvalstīm, lai arī tās oficiāli to nepasaka: tāda valsts kā Dānija sava eiroskeptiskā parlamenta dēļ ratifikācijas gaitā varētu izrādīties neaprēķināms "riska faktors" visam paplašināšanās procesam, kurā noraidījums no veco dalībvalstu puses vispār nav paredzēts.

Visbeidzot: 2006. gadā beidzas spēkā esošais ES finansu plāns. Tas balstās uz noteikumu, kas, sākot sarunas, šķita gandrīz vai nereāls – kandidātvalstīm ir jāatsakās no miljardiem lielās tiešās lauksaimniecības palīdzības. To par neiespējamu uzskata pat lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers. Tātad, ja pirms 2006. gada iestātos kāda kandidātvalsts ar vērā ņemamu lauksaimniecības sektoru, būtu jāmaina ES finansu plāns. Taču dalībvalstis to uzskata gandrīz vai par izslēgtu.

Un tā ar lielu spriedzi tiek gaidīti "progresa ziņojumi" par visām 12 kandidātvalstīm, kuros ES paplašināšanas komisārs Ginters Ferhoigens pēc vasaras pauzes oficiāli novērtēs atsevišķi katras kandidātvalsts sarunu stāvokli un izredzes uz iestāšanos ES. Ferhoigena ziņojumam būs milzīga nozīme kandidātvalstu iekšpolitikā: ES prasa drastiskas ekonomikas un sabiedrības reformas. Lai tās varētu īstenot, valdībām kā sava veida gaisma tuneļa galā ir vajadzīgi konkrēti iestāšanās sarunu pabeigšanas datumi. Iespējams, ka Ferhoigens varētu viņiem darīt šo patikšanu, kā viņš kādā iekšējā stratēģiskā dokumentā ir norādījis saviem kolēģiem. Taču dalībvalstis viņam to neļauj. Tā vietā dalībvalstu valstu un valdību vadītāji galotņu sanāksmē pirms nedēļās kandidātvalstis asā tonī aicināja pielikt lielākas pūles.

"Die Welt"

Nikolauss Blome