Ministru kabineta noteikumi Nr.372

Rīgā 2004.gada 20.aprīlī (prot. Nr.23 72.§)

Noteikumi par vispārējās aprūpes māsas izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu

Izdoti saskaņā ar likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 36.panta 5.punktu un 54.panta pirmo daļu

1. Noteikumi nosaka ārvalstīs iegūtos vispārējās aprūpes māsas (turpmāk – māsa) izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus vai to kopumu (turpmāk – māsas kvalifikācijas dokumenti), kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, un profesionālās pieredzes ilgumu un veidu gadījumos, kad piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja ārvalstīs iegūtie māsas kvalifikācijas dokumenti daļēji atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām māsas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.

2. Piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, atzīst Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un citās valstīs, kurām saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem ir noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, izsniegtos māsas kvalifikācijas dokumentus (pielikums), kuri atbilst šādām prasībām:

2.1. tie ir atzīti Eiropas Savienībā;

2.2. tie atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām māsas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai;

2.3. tie ir izsniegti:

2.3.1. Austrijas Republikā – no 1994.gada 1.janvāra;

2.3.2. Beļģijas Karalistē – no 1979.gada 29.jūnija;

2.3.3. Čehijas Republikā – no 2004.gada 1.maija;

2.3.4. Dānijas Karalistē – no 1979.gada 29.jūnija;

2.3.5. Francijas Republikā – no 1979.gada 29.jūnija;

2.3.6. Grieķijas Republikā – no 1981.gada 1.janvāra;

2.3.7. Igaunijas Republikā – no 2004.gada 1.maija;

2.3.8. Īrijas Republikā – no 1979.gada 29.jūnija;

2.3.9. Islandes Republikā – no 1994.gada 1.janvāra;

2.3.10. Itālijas Republikā – no 1979.gada 29.jūnija;

2.3.11. Kipras Republikā – no 2004.gada 1.maija;

2.3.12. Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē – no 1979.gada 29.jūnija;

2.3.13. Lietuvas Republikā – no 2004.gada 1.maija;

2.3.14. Luksemburgas Lielhercogistē – no 1979.gada 29.jūnija;

2.3.15. Maltas Republikā – no 2004.gada 1.maija;

2.3.16. Nīderlandes Karalistē – no 1979.gada 29.jūnija;

2.3.17. Norvēģijas Karalistē – no 1994.gada 1.janvāra;

2.3.18. Polijas Republikā – no 2004.gada 1.maija;

2.3.19. Portugāles Republikā – no 1979.gada 29.jūnija;

2.3.20. Slovākijas Republikā – no 2004.gada 1.maija;

2.3.21. Slovēnijas Republikā – no 2004.gada 1.maija;

2.3.22. Somijas Republikā – no 1994.gada 1.janvāra;

2.3.23. Spānijas Karalistē – no 1979.gada 29.jūnija;

2.3.24. Šveices Konfederācijā – no 2002.gada 1.jūnija;

2.3.25. Ungārijas Republikā – no 2004.gada 1.maija;

2.3.26. Vācijas Federatīvajā Republikā – no 1979.gada 29.jūnija, izņemot Vācijas Demokrātiskajā Republikā izsniegtos izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kas daļēji atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām;

2.3.27. Zviedrijas Karalistē – no 1994.gada 1.janvāra;

2.4. tie dod tiesības lietot šādu attiecīgajā valstī noteiktu profesionālo nosaukumu:

2.4.1. Austrijas Republikā: Diplomierte Krankenschwester, Diplomierter Krankenpfleger;

2.4.2. Beļģijas Karalistē: hospitalier(-ere), verpleegassistent(-e), infirmier(-ere), hospitalier(-ere), ziekenhuisverpleger(-verpleegster);

2.4.3. Čehijas Republikā: všeobecnį sestra/všeobecny' ošetřovatel;

2.4.4. Dānijas Karalistē: sygeplejerske;

2.4.5. Francijas Republikā: infirmier(-ere);

2.4.6. Grieķijas Republikā: Διπλωματουχος η πτυχιουχος νοσοκομος, νοσηλευτης η νοσηλευτρια;

2.4.7. Igaunijas Republikā: õde;

2.4.8. Īrijas Republikā: Registered General Nurse;

2.4.9. Islandes Republikā: hjúkrunarfręšingur;

2.4.10. Itālijas Republikā: infermiere professionale;

2.4.11. Kipras Republikā: Εγγεγραμμένος Νοσηλευτής;

2.4.12. Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē: State registered Nurse, Registered Ganeral Nurse;

2.4.13. Lietuvas Republikā: Bendrosios praktikos slaugytojas;

2.4.14. Lihtenšteinas Firstistē: Krankenschwester, Krankenpfleger;

2.4.15. Luksemburgas Lielhercogistē: infirmier;

2.4.16. Maltas Republikā: Infermier Reġistrat tal-Ewwel Livell;

2.4.17. Nīderlandes Karalistē: verpleegkundige;

2.4.18. Norvēģijas Karalistē: offentlig godkjent sykepleier;

2.4.19. Polijas Republikā: pielęgniarka;

2.4.20. Portugāles Republikā: Enfermeiro;

2.4.21. Slovākijas Republikā: sestra;

2.4.22. Slovēnijas Republikā: diplomirana medicinska sestra, diplomirani zdravstvenik;

2.4.23. Somijas Republikā: sairaanhoitaja, sjukskötare;

2.4.24. Spānijas Karalistē: Enfermero/a diplomando/a;

2.4.25. Šveices Konfederācijā: infirmière, infirmier, Krankenschwester, Krankenpfleger, infermiera, infermiere;

2.4.26. Ungārijas Republikā: ápoló;

2.4.27. Vācijas Federatīvajā Republikā: Krankenschwester, Krankenpfleger;

2.4.28. Zviedrijas Karalistē: sjuksköterska.

3. Noteikumu 2.4.apakšpunktā minētajās valstīs pēc šo noteikumu 2.3.apakšpunktā minētā datuma izsniegtajiem māsas kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības lietot atbilstošus profesionālos nosaukumus profesionālajai darbībai māsas profesijā un atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām māsas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, bet nav noteikti šo noteikumu pielikumā, piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja tiem ir pievienots mītnes valsts kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona ir ieguvusi nepieciešamo izglītību, lai veiktu profesionālo darbību, lietojot atbilstīgu profesionālo nosaukumu, un šādi māsas kvalifikācijas dokumenti tiek atzīti par līdzvērtīgiem šo noteikumu 2.punktā minētajiem dokumentiem. 

4. Pirms šo noteikumu 2.3.apakšpunktā minētā datuma izsniegtajiem māsas kvalifikācijas dokumentiem, kas šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minētajās valstīs dod tiesības lietot atbilstošus profesionālos nosaukumus profesionālajai darbībai māsas profesijā un ir atzīti Eiropas Savienībā, piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja tie atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām māsas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.

5. Pirms šo noteikumu 2.3.apakšpunktā minētā datuma attiecīgajā valstī (izņemot Polijas Republiku) izsniegtajiem māsas kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības lietot atbilstošus profesionālos nosaukumus profesionālajai darbībai māsas profesijā un daļēji atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām māsas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja tiem ir pievienots šīs valsts kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona, kurai tie izsniegti, ir veikusi māsas profesionālo darbību ar pilnu atbildību par pacienta aprūpes plānošanu, organizēšanu un īstenošanu un tai ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze māsas profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas. 

6. Pirms šo noteikumu 2.3.apakšpunktā minētā datuma Polijas Republikā izsniegtajiem māsas kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības lietot atbilstošus profesionālos nosaukumus profesionālajai darbībai māsas profesijā un daļēji atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām māsas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, piemēro profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja māsas izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecina:

6.1. augstskolas izsniegts bakalaura diploms par māsas studiju programmas apguvi (dyplom licencjata pielęgniarstwa) un Polijas Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka personai ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze māsas profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas;

6.2. medicīnas profesionālās izglītības iestādes izsniegts diploms par tādas izglītības programmas apguvi, kuras uzsākšanai ir nepieciešama vidējā izglītība (dyplom pielęgniarki albo pielęgniarki dyplomowanej), un Polijas Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka personai ir ne mazāk kā piecus gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze māsas profesijā septiņu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas.

7. Vācijas Demokrātiskās Republikas teritorijā izsniegtajiem māsas kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības lietot atbilstošus profesionālos nosaukumus profesionālajai darbībai māsas profesijā un daļēji atbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām izglītības programmu minimālajām prasībām māsas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja:

7.1. tie apliecina, ka izglītība ir uzsākta pirms Vācijas apvienošanās;

7.2. tiem ir pievienots Vācijas Federatīvās Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka šādi māsas kvalifikācijas dokumenti ir atzīti visā Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šo noteikumu 2.punktā minētie māsas kvalifikācijas dokumenti, un kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona, kurai tie ir izsniegti, ir veikusi māsas profesionālo darbību ar pilnu atbildību par pacienta aprūpes plānošanu, organizēšanu un īstenošanu un tai ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze māsas profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas.

8. Māsas kvalifikācijas dokumentiem, kas izsniegti personai, kuras mītnes valsts ir Lihtenšteinas Firstiste, piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja tiem ir pievienots Lihtenšteinas Firstistes kompetentās institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona ir ieguvusi praktisko apmācību, kas nepieciešama profesionālās darbības veikšanai māsas profesijā Lihtenšteinas Firstistē.

9. Speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro māsas kvalifikācijas dokumentiem, ja to iegūšanai izglītība ir uzsākta vai tie ir iegūti:

9.1. līdz 1993.gada 1.janvārim – Čehoslovakijas Sociālistiskajā Republikā un tiem ir pievienots Čehijas Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments vai dokumenti, kas apliecina, ka tās teritorijā šādiem māsas kvalifikācijas dokumentiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Čehijas Republikā izsniegtajiem māsas kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības veikt profesionālo darbību, lietojot šo noteikumu 2.4.apakšpunktā minēto profesionālo nosaukumu, un personai ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze māsas profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas;

9.2. līdz 1991.gada 20.augustam – Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā un tiem ir pievienots Igaunijas Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments vai dokumenti, kas apliecina, ka tās teritorijā šādiem māsas kvalifikācijas dokumentiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Igaunijas Republikā izsniegtajiem māsas kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības veikt profesionālo darbību, lietojot šo noteikumu 2.4.apakšpunktā minēto profesionālo nosaukumu, un personai ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze māsas profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas;

9.3. līdz 1990.gada 11.martam – Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā un tiem ir pievienots Lietuvas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments vai dokumenti, kas apliecina, ka tās teritorijā šādiem māsas kvalifikācijas dokumentiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Lietuvas Republikā izsniegtajiem māsas kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības veikt profesionālo darbību, lietojot šo noteikumu 2.4.apakšpunktā minēto profesionālo nosaukumu, un personai ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze māsas profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas;

9.4. līdz 1993.gada 1.janvārim – Čehoslovakijas Sociālistiskajā Republikā un tiem ir pievienots Slovākijas Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments vai dokumenti, kas apliecina, ka tās teritorijā šādiem māsas kvalifikācijas dokumentiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Slovākijas Republikā izsniegtajiem māsas kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības veikt profesionālo darbību, lietojot šo noteikumu 2.4.apakšpunktā minēto profesionālo nosaukumu, un personai ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze māsas profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas;

9.5. līdz 1991.gada 25.jūnijam – Dienvidslāvijas Federatīvajā Republikā un tiem ir pievienots Slovēnijas Republikas kompetentās institūcijas izsniegts dokuments vai dokumenti, kas apliecina, ka tās teritorijā šādiem māsas kvalifikācijas dokumentiem ir tāda pati juridiskā nozīme kā Slovēnijas Republikā izsniegtajiem māsas kvalifikācijas dokumentiem, kas dod tiesības veikt profesionālo darbību, lietojot šo noteikumu 2.4.apakšpunktā minēto profesionālo nosaukumu, un personai ir ne mazāk kā trīs gadus ilga nepārtraukta profesionālā pieredze māsas profesijā piecu gadu laikā pirms šī dokumenta izsniegšanas dienas.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1977.gada 27.jūnija Direktīvas 77/452/EEK par diplomu, sertifikātu un citu formālo kvalifikāciju pierādījumu savstarpēju atzīšanu medmāsām, kuras ir atbildīgas par vispārējo aprūpi, ieskaitot pasākumus, kuri veicina tiesības uzsākt darbu profesijā un brīvību sniegt pakalpojumus;

2) Eiropas Kopienas, Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 14.maija Direktīvas 2001/19/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 89/48/EEK un Padomes Direktīvu 92/51/EEK par vispārēju sistēmu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai, kā arī Padomes Direktīvu 77/452/EEK, Padomes Direktīvu 77/453/EEK, Padomes Direktīvu 78/686/EEK, Padomes Direktīvu 78/687/EEK, Padomes Direktīvu 78/1026/EEK, Padomes Direktīvu 78/1027/EEK, Padomes Direktīvu 80/154/EEK, Padomes Direktīvu 80/155/EEK, Padomes Direktīvu 85/384/EEK, Padomes Direktīvu 85/432/EEK, Padomes Direktīvu 85/433/EEK un Padomes Direktīvu 93/16/EEK attiecībā uz vispārējās aprūpes medmāsu, praktizējošu zobārstu, veterinārārstu, vecmāšu, arhitektu, farmaceitu un ārstu profesijām (dokuments attiecas uz EEZ).

Ministru prezidents I.Emsis

Izglītības un zinātnes ministra vietā – labklājības ministre D.Staķe