Par Eiropas Savienības projektiem Latvijā

Vakar, 7. februārī, īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle preses konferencē, viņš informēja par savas Briseles darba vizītes rezultātiem.

Vizītes laikā R. Zīle tikās ar vairākām augstām Eiropas Komisijas (EK) amatpersonām, tajā skaitā ar Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās ģenerāldirektoru Eneko Landaburu, reģionālo ģenerāldirektoru Giju Krauzeru, kā arī ar Lauksaimniecības direktorāta direktoru Andresu Korakas un ES paplašināšanās direktorāta Latvijas nodaļas vadītāju Žanu Trestūru. Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar ES finansēto programmu plānošanu Latvijā. Sākot ar 2000. gadu, ES finansiālais atbalsts Latvijai varētu būt ap 80–90 miljoni eiro gadā.

Preses konferencē īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle teica:

— Briseles vizīte bija raksturīga ar to, ka pēc izmaiņām Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāta sastāvā, sākot ar 1. janvāri, vietām ar 1. februāri, es biju pirmais Latvijas valdības loceklis, kurš tikās ar Landabura kungu, kurš pirms tam bija reģionālais ģenerāldirektors. Tāpat man bija sarunas ar tagadējo ģenerāldirektoru Giju Krauzeru, Andresu Korakas, Žanu Trestūru un Ginteru Ferhoigenu. Sarunas aptvēra visas trīs Latviju interesējošās finansu programmas — PHARE, SAPARD un ISPA. Tika pārrunāti arī politiski jautājumi, kas saistīti ar Eiropas Komisijas Nacionālās palīdzības programmas koordināciju, par ko es esmu tieši atbildīgs.

Latvijas puse arī piedāvāja vairākas savas iniciatīvas, manā atbildībā esošās institūcijas uzņemsies aizvien lielāku atbildību par PHARE un citu atbalsta projektu kontroli un koordināciju. Acīmredzot Latvijai būs jāmaina sava visai demokrātiskā pieeja, kad katra ministrija pati ar saviem spēkiem varēja izstrādāt savu projektu. Mums bija steidzīgi jāpieņem lēmumi ministriju darbības koordinēšanā, lai varētu sekmīgi pabeigt PHARE programmu, jo visi ministriju projekti Eiropas Komisijai ir jāiesniedz jau līdz februāra beigām, lai aprīlī valdība varētu pieņemt galīgo nacionālo programmu par PHARE projektu. No Eiropas Komisijas puses izskanēja bažas par Latvijas valsts pārvaldes administrācijas kapacitāti, norādot: ja attiecīgās ministrijas nav spējīgas sagatavot adekvātu PHARE projektu, tad tās arī nav gatavas sākt sarunu ar Eiropas Komisiju par attiecīgo jautājumu. Tas mums liekas loģiski, un mēs arī turpmāk atbalstīsim šādu pieeju.

Par SAPARD. Sarunās tika uzsvērts, ka Latvijas lauku attīstības projekts tiek vērtēts pozitīvi, protams, salīdzinājumā ar citām kandidātvalstīm. Eiropas Komisijas pārstāvji apliecināja, ka aprīlī tiks pieņemti visi regulējošie dokumenti, lai otrajā pusgadā jau varētu sākties darbs pie šīs programmas, un mūsu pusei ir pienākums paveikt visus sagatavošanās darbus. Šajās sarunās piedalījās arī Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece. Reģionālais ģenerāldirektors Krauzera kungs gan savos izteikumos par finansu plūsmām bija visai izvairīgs, bet mēs vienojāmies, ka tiklīdz būs kāda skaidrība, mūs par to informēs. Vienojāmies arī, ka mēs savus projektus, tiklīdz tie būs izstrādāti, sūtīsim uz Briseli. Jo nav vērts valstij kādā projektā ieguldīt prasītos 25%, ja nav pārliecības, ka no ES mēs saņemsim atlikušos 75%. Citādi projekts ievilktos daudzu gadu garumā, kas Latvijai nav izdevīgi.

Man bija arī tikšanās ar ES paplašināšanās direktorāta Latvijas nodaļas vadītāju Žanu Trestūru. Galvenās domstarpības mums bija par ekonomiskās un sociālās kohēzijas — naudas palīdzības — sašaurināšanu. Ekonomiskā un sociālā kohēzija mums ir zināma kā Zemgales un Latgales izvēle reģionālajiem pilotprojektiem. Tagad šie dokumenti, pēc kuriem vadoties izvēlas reģionus pilotprojektiem, tiek reducēti tikai uz mācībām un konsultācijām. Latvijai ir jāzina, vai tie cilvēki, kas iesaistīsies šo reģionu infrastruktūras izveidē un risinās tajos nodarbinātības problēmu, saņems arī finansiālu atbalstu vai tikai konsultāciju, kā sastādīt biznesa plānu.

Tad Roberts Zīle atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Kuras ir tās ministrijas, kas nav spējušas izstrādāt PHARE projektus?

R.Zīle: — Piemēram, projekts par austrumu robežas izbūvi, par ko atbildīga Iekšlietu ministrija, tāpat arī reģionālās attīstības projekts, par ko atbild vairākas institūcijas — VARAM, Ekonomikas ministrija, Labklājības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija. Te bija ļoti lielas domstarpības starp ministrijām par to, kura ministrija ar kuru komponentu strādās. Līdz ar to man bija jāuzņemas atbildība, norādot konkrētai ministrijai, ar kādu jautājumu katra strādās. Tas varbūt nebija izdevīgi ministrijai, taču nāca par labu projektam kopumā.

— Eiropas Komisija ir paudusi neapmierinātību, ka dažas kandidātvalstis saņemto finansiālo palīdzību sadala pārāk sīkos projektos. Vai te tika minēts arī Latvijas vārds?

R.Zīle: — Tiešā veidā ne, bet tas izrietēja no kritiskās attieksmes pret dažiem projektiem. PHARE programmas nosacījums ir: neviens projekts nedrīkst būt mazāks par 2 miljoniem eiro. Ja tas liekas niecīgs apjoms Rumānijai un Polijai, tad Latvijai tas ir pietiekams. Ja kādā projektā ir iesaistītas vairākas institūcijas, tad EK grib redzēt, par ko katra institūcija atbild un kā notiek darbības koordinēšana.

— Vai Latvijai bez jau minētajiem neveiksmīgi sagatavotajiem projektiem tika izteikta vēl kāda kritika?

R.Zīle: — Ir divi smagi bloki — tirdzniecības jautājums konkrētā situācijā un valsts pārvaldes administrācijas kapacitāte.

— Vai Pasaules bankas piešķirtais kredīts tiks izmantots valsts pārvaldes administrācijas kapacitātes paaugstināšanai?

R.Zīle: — Daļēji. Pasaules bankas piešķirtais kredīts iekļaujas valdības sagatavotajā programmā trim gadiem. Kredīts ir programmatiskais strukturālo pārkārtojumu aizdevumu līgums. Mēs pēc Taizemes esam otra valsts, kas lieto šādu formu. Pasaules banka arī to uzskata par zināmu izaicinājumu, jo līdz šim nav strādājusi šādā ilgtermiņa perspektīvā. Tātad runa ir par 2000. gada martu, 2001. gada martu un 2002.gada martu. Katram gadam ir savi pasākumi, protams, visdetalizētāk ir pārrunāti līdz 2000. gada martam veicamie darbi, no kuriem daudzi ir saistīti tieši ar valsts pārvaldes reformu, gan valsts amatpersonu atalgojuma sistēma, gan valsts izpildaģentūras. Es ceru, ka tas līdz 15. februārim tiks izskatīts valdībā, lai tālāk nosūtītu uz Saeimu. Katru gadu Latvijas valdība varēs aizņemties 40 miljonus ASV dolāru, ja būs nepieciešamība. Šī gada martā, kā to paziņojusi Valsts kase, mēs noteikti aizņemsimies. Tas ir pats lētākais kredītresurss, kāds Latvijai ir pieejams. Mums nav saistību aizņemties arī nākamajos gados.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore