"Par ciešāku sadarbību ar Krieviju"

Novērtējot kopš ES galotņu sanāksmes decembrī Helsinkos panākto progresu Eiropas drošības un aizsardzības politikā (EDAP), Havjērs Solana saka: "Salīdzinot ar pārējiem Eiropas mērogiem, mēs esam uz priekšu virzījušies ar gaismas ātrumu," laikrakstam teica augstais Kopējās ārējās un drošības politikas (KĀDP) pārstāvis. Pat citādi atturīgie ES diplomāti piekrīt gandrīz eiforiskajam kādreizējā NATO ģenerālsekretāra vērtējumam. Apmēram pusgadu pēc pamatlēmuma pieņemšanas Helsinkos EDAP struktūras jau sāk iegūt noteiktu apveidu. Darbu ir sākuši politisko un drošības jautājumu pagaidu komiteja ES militārā komiteja un militārais štābs. Uz to bāzes Francijas prezidentūras laikā līdz galotņu sanāksmei Nicā gada beigās ir jāizveido galīgā militārā un politiskā kopējās drošības un aizsardzības organizācija.

Par dalībvalstu gribas Helsinkos teiktos vārdus pārvērst darbos svarīgāko pārbaudi tiek uzskatīta novembrī gaidāmā konference, kuras laikā tiks sadalīta slodze starp ES dalībvalstīm. "Dalībvalstīm ir jāpasaka, ko tās spēj, un mums ir jāraugās, ko mēs iegūstam kopumā," teica Solana. Vēlākais, līdz 2003. gadam Savienība grib būt spējīga divos mēnešos sagatavot misijai 60.000 karavīru lielu vienību, kas akcijas īstenošanas vietā spētu uzturēties vismaz gadu.

Solana nosauca trīs "nenosegtās vietas", kas ir jāaizpilda vai nu ar NATO palīdzību, vai arī ES vienai pašai: nepieciešamās gaisa transporta kapacitātes sagatavošanu ātrai vienību pārvietošanai, komunikācijas un izlūkošanu. Par iespējamajām izmaksām viņš runāt vēl negribēja. Un pavisam atturīgi Solana izteicās arī par faktisko bruņoto spēku apjomu, kāds būtu nepieciešams, lai sasniegtu Helsinkos nosprausto mērķi. Citi speciālisti runā par 220.000 vīru. Vācijas lēmums samazināt Bundesvēru Solanam bažas nesagādā. EDAP pilnībā pietiks arī ar samazinātu armiju; svarīgāki nekā vienību skaits esot tehniskie priekšnoteikumi un krīžu pārvarēšanai nepieciešamā profesionalitāte.

Svarīgu starpsoli EDAP tālākā attīstībā ES valstu un valdību vadītāji spēra, kad otrdien akceptēja Solanas priekšlikumu par ES sadarbību ar NATO un arī ar tām alianses Eiropas dalībvalstīm, kuras nav ES dalībnieces. Gandrīz neviens, un vismazāk Solana pats, nešaubās par to, ka viņa ziņojums Eiropas Padomē nesastapsies ar šķēršļiem. Viņš teica, ka ir novērstas arī Francijas prezidenta Žaka Širaka sākotnējās šaubas.

Formula, kas palīdzēja visas 15 ES dalībvalstis iedabūt vienā laivā, ir tāda, ka konsultācijām un sadarbībai starp ES un NATO ir jānotiek "pilnībā ievērojot autonomiju un lēmumu pieņemšanas kārtību ES". Ziņojumā, kura sagatavošanā galotņu sanāksmei Feirā tāpat ir piedalījies arī Solanam pakļautais ES Ministru padomes ģenerālsekretariāts, ir teikts, ka attiecībām starp ES un Ziemeļatlantijas paktu ir jāatspoguļo fakts, ka abas organizācijas viena pret otru izturas līdztiesīgi.

Veiksmīgā iepriekšējā pusgada iespaidā Solana ir pievērsis skatienu arī Krievijai. Maskava Kosovā esot pierādījusi gatavību krīžu pārvarēšanā sastrādāties ar NATO un ES. Tagad, balstoties uz šo pieredzi, esot jāveido savienība. "Mums EDAP ir nepieciešama cieša sadarbība ar Krieviju," teica Solana. Bijušais NATO ģenerālsekretārs spēj arī iztēloties Krievijas institucionālu iesaistīšanu EDAP. "Kāpēc gan nē?" viņš saka un norāda uz NATO un Krievijas padomes piemēru.

Tomēr Solana novelk arī skaidru robežu. Viņš saka, ka nenotiks sarunas ar Krieviju par ASV plāniem izveidot nacionālu pretraķešu aizsardzības sistēmu, kurus kritizē arī ES iekšienē. "Tos mēs apspriedīsim NATO iekšienē, un te nu Krievija nepieder."

Salīdzinājumā ar EDAP militāro komponenti priekšlikumi par Eiropas policijas vienības izveidošanu civilo krīžu pārvarēšanai šķiet pieticīgi. Līdz 2003. gadam starptautisko akciju rīcībā ir jābūt 5000 vīru. Trīsdesmit dienās dalībvalstīm ir jābūt gatavām uz krīzes rajonu nosūtīt vismaz 1000 darbinieku. Pēc pieredzes Kosovā Solana ir pārliecināts, ka veiksmīga krīžu pārvarēšana pēc militārajām misijām ilgstoši prasa ātru un triecienspējīgu policijas klātbūtni. Tas esot nepieciešamais savienojošais posms, lai atjaunotu sakārtotas attiecības.

Pašreiz dalībvalstis uz krīzes reģioniem kopumā ir nosūtījušas 3300 policistu, pārsvarā uz Kosovu un Bosniju, kā arī mazākus kontingentus uz Nikaragvu un Austrumtimoru. Turpmākās Eiropas policijas misijas varētu tikt realizētas arī pēc starptautisko organizāciju, tādu kā EDSO vai Apvienoto Nāciju, pieprasījuma, kā arī ES patstāvīgo akciju ietvaros. Tas esot arī līdzeklis, lai Savienību uz ārpusi padarītu pamanāmāku.

"Frankfurter Allgemeine Zeitung"

Helmūts Binders