Jaunā Eiropa, nu satikusies Dublinā

“Latvijas Vēstneša” speciālkorespondenta klātbūtnē:

Eiropas Savienības 25 valstu un valdību vadītāji Dublinā vienā attēlā Foto: Aiva Rozenberga

Vērienīgākā Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās tās vēsturē ir notikusi. Savienībā uzņemtas desmit jaunas dalībvalstis, tajā skaitā arī Latvija. Svinības par godu jauno dalībvalstu uzņemšanai ES pagājušajā nedēļas nogalē notika visā Eiropā. Tomēr Dublina – ES prezidējošās valsts galvaspilsēta – nu var lepoties ar augstākā viļņa svētkiem. Šeit aizvakar, 1. maijā, pulcējās visu, jau 25, dalībvalstu augstākās amatpersonas.

“Šodien ir uzņemšanas diena. Diena, kad mēs ES uzņemam desmit jaunas valstis. (..) Mēs veidosim ciešākas partnerattiecības, ciešāku Savienību, stiprinātu demokrātiju, lielāku vienlīdzību un vēl lielāku labklājību,” 1. maijā teica Īrijas premjerministrs Bērtijs Aherns, kurš vienlaikus pilda arī ES Padomes prezidenta pienākumus.

Laipni aicināti

“Laipni lūdzam!” – tie ir vārdi, kas visbiežāk skanēja Dublinā 1. maijā. Šāds nosaukums bija dots visiem pasākumiem, kas vēsturiskajā dienā notika Īrijā.
B. Aherns 1.maija preses konferencē teica: “Pēdējos pāris gadus jūs esat klauvējuši pie Eiropas lielākās ģimenes durvīm. Šodien, tās atverot, mēs pēc senām īru tradīcijām sakām – esat simtkārt un tūkstoškārt laipni aicināti.”
Vērienīgi kultūras pasākumi par godu nozīmīgajam notikumam cilvēkus priecēja ne vien Dublinā, bet arī citviet valstī. Īpašas svētku programmas bija paredzētas desmit Īrijas pilsētās. Par godu Latvijas uzņemšanai ES svinīgi pasākumi notika Droghedā – vietā, kas atrodas netālu no galvaspilsētas.

Bērni – Eiropas nākotne

Nozīmīgākais pasākums, kas pulcēja visu jauno dalībvalstu vadītājus, bija svinīga karogu pacelšana Dublinā, Fīniksa parkā. Šķiet, dienas nozīmīgumu bija nojautis arī kāds augstāks spēks, dāvājot brīnišķīgu un saulainu laiku.
Karogu pacelšanas ceremonijā piedalīties bija aicināts ierobežots personu skaits. Tomēr īpaša nozīme un vieta bija atvēlēta bērniem un jauniešiem. Jauno cilvēku iesaistīšanai bija simboliska nozīme, ko savā uzrunā uzsvēra arī Īrijas prezidente Mērija Makalīsa: “Šodien mēs saviem bērniem nododam dāvanu – lielāko ES, kāda jebkad pastāvējusi. Mēs ceram, ka viņi un viņu bērni rīt to izveidos tik labu, cik vien iespējams.”
Skanot liriskai mūzikai un putnu treļļiem, bērni no visām ES dalībvalstīm svinīgi nodeva savu valstu karogus prezidentiem. Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas rokās karogu ielika mazs puika – Nikita Semjonovs.
Pēc karogu pacelšanas dalībvalstu vadītāji nespēja slēpt saviļņojumu un sirsnīgiem rokasspiedieniem un apskāvieniem sveica cits citu. Šis vakars valstu vadītājiem nozīmēja daudz – tie bija svētki pēc vairāku gadu smaga darba.
Vakarā augstie viesi neformālā gaisotnē ieturēja svinīgas vakariņas.

Bruņotās svinības

Līdzās svinībām Dublina piedzīvoja arī vērienīgus drošības pasākumus un anarhistu protesta akcijas. Gaisotne pilsētā visu nedēļas nogali bija nedaudz saspringta. Ielās patrulēja uzkrītoši daudz policistu. Agrā 1. maija rītā drošības sargātāju Dublinas ielās bija pat vairāk nekā gājēju. Vairāki pilsētā satiktie cilvēki apliecināja, ka formās tērptie vīri daļēji rada drošības sajūtu, bet daļēji arī liecina par saspringumu un satraukumu. Papildus policistiem virs Dublinas patrulēja arī helihopteri, uz ūdens – flotes kuģi.
Īpaši drošības pasākumi tika ievēroti svinīgās karogu pacelšanas ceremonijas laikā Fīniksa parka apkārtnē. Parasti pastaigām atvērtais parks šajā nedēļas nogalē bija apmeklētājiem slēgts. To ieskāva dzeloņstieplēm “rotāts” žogs, aiz kura par drošību gādāja vīri formas tērpos. Pavisam netālu atradās arī to galvenā apmešanās vieta – neliela karavīru pilsētiņa.
Īrijas prese raksta, ka šajās dienās notikušie drošības pasākumi ir vērienīgākie pēdējo 25 gadu laikā. Dublinas iedzīvotāju un viesu drošības garantēšanai esot iztērēti 15 miljoni eiro.

Svinības un
demonstrācijas

Fīniksa parka apkārtnē, kas bija augsto viesu tikšanās un vakariņošanas vieta, koncentrējās gan drošības uzturētāji, gan anarhisti.
Lai arī sākotnēji tika solīts, ka protesta akcijas būs miermīlīgas, bez dažiem viegli ievainotiem un arestētiem protestētājiem neiztika. “Latvijas Vēstnesis” novēroja, ka pretī protestētāju pūlim pie Fīniksa parka policisti stājās neapbruņoti. Drošības sargātāji anarhistu atvairīšanai izmantoja vien aizsargvairogus un spēcīgu ūdens strūklu. Turpretī daži protestētāji izrādīja agresivitāti, raidot policistu virzienā izdzertas alus pudeles un akmeņus.
Īsi pirms pusnakts “Latvijas Vēstnesis” protestētāju gājienu satika uz Dublinas centrālās ielas. Akcija noritēja mierīgi. Protestētājus pavadīja policisti, kuru skaits bija gandrīz līdzvērtīgs globalizācijas pretiniekiem. Gājienam līdzi sekoja arī helihopters, kas lēnām riņķoja virs anarhistu galvām. Protestētāji akcijas laikā trokšņa radīšanai un apkārtējo uzmanības piesaistīšanai izmantoja svilpes un dažus plakātus. Citādi šie protestētāji atgādināja Rīgā tik pierastos gājienus pēc katras hokeja spēles pasaules čempionātā.

Pirmais darbs –
ES konstitūcija

Neraugoties uz svinīgo gaisotni, kas valdīja Dublinā, tika runāts arī par tuvākajā nākotnē darāmo. “Mūsu pirmais un galvenais kopā veicamais uzdevums būs panākt vienošanos par ES konstitūciju. Mēs esam nolēmuši panākt kompromisu jau jūnijā ES Padomes tikšanās laikā. Lai arī sarunās vēl risināmi nopietni jautājumi, liela daļa ES pamatlīguma dalībvalstu vadītāju starpā jau saskaņota,” teica B.Aherns.
Sarunas par konstitūciju B.Aherns solīja sākt jau šajā nedēļā. Viņš norādīja, ka 1.maija svinīgās vakariņas, kurās pulcējušies visu dalībvalstu līderi, būs neformālas. Tajās diskusijas par konstitūciju nebija paredzētas. “Šodien ir svētku diena. Tā ir diena svinībām, nevis darbam,” teica prezidējošās valsts premjers.
Bez darba pie ES konstitūcijas kā nozīmīgākie uzdevumi tika minēti arī cīņa ar terorismu, jaunu darbavietu radīšana un Eiropas ekonomiskā izaugsme.

Latvija un izglītības
reforma

Diemžēl nedaudz negatīvi svinīgajā 1. maija gaisotnē izskanēja arī Latvijas vārds. Žurnāliste no Krievijas preses konferencē uzdeva jautājumu par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā, kur masveidā tiek slēgtas krievu skolas. Eiropas Parlamenta prezidents Pats Kokss, atbildot uz šo jautājumu, norādīja, ka Latvijā notiekošais nav uzskatāms par cilvēktiesību pārkāpumu. “Latvijas valdība par izglītības reformu paziņoja jau pirms vairākiem gadiem, paredzot gana ilgu pārejas periodu. Reformas ieviešana paredzēta šogad. Tas nav noziegums pret krievvalodīgajiem.”

Latvija “Eiropas grāmatā”

Vairākas augstas amatpersonas svinīgajās uzrunās atzīmēja, ka vērienīgā ES paplašināšanās nozīmē Savienības vēstures grāmatas vienas nodaļas noslēgumu, bet citas – jaunas, aizraujošas – sākumu.
Zīmīgi, ka Latvijas un citu deviņu jauno valstu svinīgā pievienošanās Eiropas saimei notika Īrijā – valstī, kas bieži minēta kā piemērs sekmīgai struktūrfondu apgūšanai un straujai attīstībai. Īrija, 1973.gadā pievienojoties ES, bija viena no nabadzīgākajām valstīm. Tomēr vēlāk, tās ekonomikai strauji augot, tika vilktas paralēles pat ar tā saukto Āzijas tīģervalstu attīstību, dēvējot Īriju par “ķeltu tīģeri”.
Latvija, stāvot uz ES sliekšņa, ir trūcīgākā bloka valsts. Tāpēc jācer, ka mums izdosies sekot Īrijas piemēram. Tas nozīmē, ka šodien, 3. maijā, svinības par godu Savienības paplašināšanai ir beigušās un sācies smags darbs, lai izmantotu mums doto iespēju ES vēstures grāmatā ierakstīt Latviju kā “Baltijas tīģeri”.

Ilze Sedliņa,

“LV” speciālkorespondente