Ārzemju presē

Pirms 1. maija, Eiropas Savienības paplašināšanas dienas:

•

Vācu “Der Spiegel” rakstīja: “Latviju 1. maijā ES ievedīs zaļo premjers. Intervijā “Spiegel Online” Indulis Emsis, pirmais zaļo premjers pasaulē, stāsta par ekoloģisko politiku Baltijā, latviešu bailēm no ES un grūtajām attiecībām ar Krieviju.”

•

Krievijas “Moscow Times” apskatīja dažādu Krievijas laikrakstu publikācijas par ES un Krievijas vienošanos ES paplašināšanās sakarā. Izrādījās, Krievijas laikraksti visi kā viens diezgan tendenciozi vienošanos uzskata par Maskavas nepārprotamu uzvaru – Brisele esot bijusi spiesta piekāpties. Piemēram, Krievijas “Gazeta” apgalvoja, ka ES bijusi spiesta piekāpties un ietvert deklarācijā arī atsauci uz cilvēktiesību un minoritāšu tiesību ievērošanu Eiropā. Latvija un Igaunija gan vārdos nav nosauktas. Tāpat ES esot bijusi spiesta piekāpties Kaļiņingradas jautājumā, nosakot atvieglotus noteikumus kravas tranzītam.”

•

Vācu “Deutschlands Neue Nachrichtenagentur–Dienste” publicēja interviju ar Latvijas vēstnieku Mārtiņu Virsi, kurā uzsvērts, ka Latvijas iestāšanās ES ir neizbēgama attīstība kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā. Latvieši jūtoties kā eiropieši un esot saistīti ar Eiropas Savienības vērtībām. Ar Latvijā dzīvojošajiem krieviem ikdienā grūtību neesot. Problēmas uzkurinot daži politiķi Latvijā un Krievijā. Valstī esot „laba līdzāspastāvēšana, bet ne sadzīvošana”.

•

Īrijas “Irish Independent” prognozēja, ka paplašinātajā ES visinteresantākie tirgi būs visām trijām Baltijas valstīm. Tas attiecas gan uz investīcijām nekustamajos īpašumos, gan ražotņu atvēršanu. Par Latviju tiek teikts, ka “viņiem ir jauni un neiedomājama entuziasma pārpilni iedzīvotāji, pie tam vēl labi izglītoti”. Tiek prognozēts, ka Tallina varētu kļūt par tādu pašu pozitīvas attīstības paraugu kā Prāga, kas Austrumeiropā kļuvusi par sava veida centru.

•

Polijas “Rzeczpospolita” konstatēja: “Līdz pat pēdējam brīdim Krievijas diplomātijas šefs Sergejs Lavrovs cīnījās, lai Eiropas Savienība “piespiestu Igauniju un Latviju izpildīt Krievijas prasības par tur dzīvojošo krievvalodīgo tiesību ievērošanu”. Tomēr neko daudz viņš nepanāca.”

•

Šveices “Neue Zürcher Zeitung” vērtēja: “Latvijā ir pats augstākais ekonomiskās attīstības koeficients un paši niecīgākie ienākumi uz iedzīvotāju. Bez tam tā ES ievedīs gandrīz pusmiljonu bezpavalstnieku, kuri ir pēckara gadu mantojums, kad Krievija sistemātiski rusificēja anektētās Baltijas valstis. Neraugoties uz sarežģīto pagātni, krievu un citas minoritātes sadzīvo mierīgi. Par to liecina tas, ka nav atklātu konfliktu vai organizētu pretestības kustību. Maskavai uzticīgajiem spēkiem, lai priekšplānā atkal izvirzītu minoritāšu un pilsoņtiesības un starptautisko sabiedrību noskaņotu pret Latviju, laimīgs ķēriens ir izglītības reforma. Neraugoties uz to, ka Latvijā ir augsts ekonomiskās attīstības koeficients, latvieši pieder pie nabadzīgākajiem eiropiešiem. Bez tam pēdējā laikā jūtami pieaugusi inflācija. Tāpēc nav jābrīnās, ka daudziem latviešiem iestāšanās ES galvenokārt saistās ar cenu kāpumu.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem