"Pret Krievijas naftas ostu"

Primorskā plānotās naftas ostas celtniecība jau ir sākusies. Somijas WWF ir noraizējusies un vēršas pie Eiropas Savienības.

"Šis ir katastrofāls projekts no dažādiem ar vidi saistītiem viedokļiem", teica WWF pārstāvis Jari Lūkonens.

Kopā ar zviedru, dāņu un vācu Pasaules dabas aizsardzības fondu ir uzrakstīts aicinājums ES vides ministriem, kas šajās dienās tiekas Luksemburgā.

WWF vēlas, lai ministri šo lietu izskatītu savā sanāksmē. Tālāk šī organizācija cer, ka ES pieprasīs veikt starptautisku ostas celtniecības pārbaudi.

"Krievija saka, ka jau esot veikusi izpēti, taču no tās mēs neko neesam redzējuši, jo šķiet, ka Rietumiem tā nav pieejama. Mūsu mērķis tādēļ ir mēģināt iesaldēt celtniecības darbus, līdz būs veikta pamatīga visu vides aspektu izpēte."

Somu lietpratēji uzskata, ka osta vairākas reizes palielinās ar naftu saistīto nelaimes gadījumu risku Somu līcī, turklāt Primorskas apkaimē dzīvo roņi un uz iznīcības robežas nonākušas putnu sugas.

Juha Virtanens no Vides ministrijas arī ir noraizējies.

"Piemēram, salīdzinājumā ar Melno jūru, šis ir ļoti jutīgs reģions, sevišķi tāpēc, ka te nav tikpat lielu ūdens masu. Vidējais dziļums ir tikai 40 metru."

"Turklāt tagad mēs taču nerunājam tikai par jaunu ostu. Pats par sevi saprotams, ka Primorskas projekts nozīmē arī daudzu jaunu cauruļvadu izbūvi", norādīja Jari Lūkonens.

Vides ministrijā informēja, ka nafta tiks transportēta no Krievijas ziemeļiem. Šķiet, vēl nav skaidrs, kur tieši tiks vilkti naftas vadi. Krievija diemžēl nelabprāt sniedz informāciju. Kāds informācijas avots norādīja, ka runa būs par 12 miljoniem tonnu naftas gadā, bet citi runā par līdz pat 50 miljoniem tonnu. Katrā gadījumā ir skaidrs, ka celtniecība norit pilnā sparā.

"Caurām dienām tiek zāģēti koki", Virtanens teica.

Jauna naftas osta tiks uzbūvēta ne tikai Primorskā. Jevgēņijs Švarcs no Krievijas WWF sacīja, ka Somu līča piekrastē tiekot plānotas vēl vismaz trīs ostas.

Viņš paskaidroja, ka pēc Padomju Savienības sabrukuma Krievija zaudēja lielāko daļu no savām naftas ostām, kas palika cita starpā Baltijas valstu īpašumā.

"Latvija pamazām sāka no Krievijas piedzīt lielus nodokļus, kā rezultātā kļuva dārgi eksportēt caur Latvijas ostām. Tāpēc Krievijai ir ārkārtīgi svarīgi tikt pie savām ostām. Tā kā šī valsts tuvākajā laikā neplāno iestāties Eiropas Savienībā, par vides jautājumiem nenākas tik daudz domāt. Pašlaik Krievija gluži vienkārši dara visu, lai ekonomiski panāktu Rietumus."

Švarcs tomēr uzskata, ka Somijas WWF veiktais darbs ir ļoti svarīgs.

"Es to simtprocentīgi atbalstu. Mēs paši diemžēl nespējam pilnībā pievērsties konkrētām problēmām. Kopš 17. maija Krievijā nav nevienas īstas vides aizsardzības struktūras, un tādēļ vides drošības sfērā valstī valda pilnīgs haoss. Nevalstiskās organizācijas kā WWF pašlaik mēģina izveidot kaut kādu Krievijas vides programmu."

Jari Lūkonens no Somijas WWF uzskata, ka celtniecību nebūs iespējams aizkavēt.

"Nafta Krievijai ir svarīga eksportprece, un šo projektu atbalsta spēcīgas intereses, tajā skaitā Sanktpēterburgā. Vienīgais, ko WWF var darīt, ir sadarboties ar tiem Rietumvalstu uzņēmumiem, kas importēs naftu no šīs ostas."

"Ja lietas nonāks līdz kritiskajam punktam, ne Somija, ne ES nespēs ietekmēt Krieviju", konstatēja Juha Virtanens no Vides ministrijas.

"Hufvudstadsbladet"

Filips Teirs