Ar garīguma vektoru paplašinātajā Eiropā

No kreisās: Valsts padomniece Elizabete Močmane, Rīgas Lutera draudzes mācītājs Dr. Juris Rubenis, Brēmenes Sv. Mārtiņa draudzes mācītājs Jens Močmans un Rīgas Lutera draudzes ārstu labdarības biedrības “Gratis” vadītāja Dr.med. Rasma Alekse Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Neuzkrītoši gaišs akcents plašajā Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) svinību paletē bija Brēmenes zemes oficiālās delegācijas vizīte.
Piektdien, 30.aprīlī, drīz pēc ierašanās Rīgā Brēmenes delegācija tikās ar Rīgas Lutera draudzes pārstāvjiem, lai nodotu Brēmenes kristiešu saziedotos medikamentus un naudas līdzekļus.
Brēmenes Sv.Mārtiņa draudzes mācītājs Jens Močmans pauda gandarījumu, ka brēmeniešu draudzība ar Rīgas Lutera draudzi ilgst jau vairāk nekā desmit gadu, un izteica apbrīnu par Latvijas kristiešu prasmi ar nelieliem materiālajiem līdzekļiem veikt vērienīgu kristīgās kalpošanas darbu.
Rīgas Lutera draudzes ārstu labdarības biedrības “Gratis” vadītāja Rasma Alekse pastāstīja, ka biedrība darbojas jau divpadsmit gadu. Atbilstoši biedrības nosaukumam (“gratis” (lat.val.) – par velti) tajā apvienojušies ārsti – Rīgas Lutera draudzes locekļi – bez maksas pieņem trūcīgos pacientus. “Gratis” dalībnieki arī ierodas bezmaksas mājas vizītēs, kā arī vāc apģērbu, gādā par siltu ēdienu trūcīgajiem. Lieldienās un Ziemassvētkos trūkumcietēji saņem “Gratis” sarūpētās dāvanas.
“Dzīve mūsu valstīs gan pagaidām vēl ir visai atšķirīga, taču kristiešus līdzīgus dara mūsu baznīcu veiktais misionāru darbs,” pasniedzot brēmeniešu ziedojumus, teica mācītājs J.Močmans. “Tagad, Eiropas Savienības (ES) paplašināšanas dienās, sabiedrībā daudz tiek diskutēts par ekonomiskajiem aspektiem. Taču mums, kristiešiem, tagad īpaši jārunā par garīgajām vērtībām, kas ir pamatā visiem pārējiem procesiem.
Rīgas Lutera draudzes mācītājs Juris Rubenis, pieņemot brēmeniešu ziedojumus, teica: “No rītdienas (1.maija – J.Ū.) mēs dzīvosim vienā valstī. Šo lielo pārmaiņu kontekstā mums jāapzinās, cik svarīga ir dažādu Eiropas valstu baznīcu sadarbība kopīgo ideālu vārdā.” Juris Rubenis arī uzsvēra, ka Latvijas un Vācijas luterāņi cits no cita var daudz mācīties.
“LV”: – Mēs dzīvojam visai pretrunīgā laikmetā. 1. maijā piepildās latviešu sens sapnis par drošas nākotnes garantiju. Taču vienlaikus pastiprinās globālā terorisma draudi un islāma fundamentālistu uzbrukums kristīgajām vērtībām. Kāda, jūsuprāt, ir kristīgās baznīcas loma šajā situācijā?
J.Močmans: – Jūs aizskārāt vienu no vissvarīgākajiem mūsu laikmeta jautājumiem. Šie jaunā laika izaicinājumi liek arī Vācijas kristīgajai baznīcai kļūt daudz atvērtākai. Jo šodien kristīgajai baznīcai ir īpaši svarīgi atbildēt uz daudzo cilvēku jautājumu par eksistences jēgu. Ja to nedarīsim mēs, cilvēki meklēs atbildi dažādās austrumu reliģijās, ezoterijā, arī islāmā. Šie jaunie izaicinājumi mums liek būt arī savstarpēji daudz tolerantākiem. Bet tolerance šajā gadījumā nozīmē kristīgu mīlestību starp cilvēkiem un tautām.
J. Rubenis: – Es uzskatu, ka šie jaunie garīgie izaicinājumi ir pozitīvi, jo liek eiropiešiem skaidri apzināties savu identitāti. Tā ir kristīgā identitāte. Lūk, paradoksālā veidā smaga situācija mums var kalpot arī par stimulu sevis pilnveidošanai.

Svētdien, 2. maijā, Brēmenes Sv. Mārtiņa draudzes mācītājs Jens Močmans kopīgi ar Juri Rubeni vadīja dievkalpojumu Rīgas Lutera baznīcā Torņakalnā. Tā degpunktā bija mūsu kopīgais liktenis apvienotajā Eiropā un kristiešu īpašā atbildība šā liktens pilnveidošanā .

Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv