Kas mainījies 1. maijā

Jelgavā, svinot Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, pilsētas domes un rajona padomes pārstāvji svinīgi pacēla ES karogu. ES simboliku pilsētas Hercoga Jēkaba laukumā nogādāja pieci izpletņlēcēji Foto: Jānis Saliņš

Tuvojoties 1. maijam, ļoti daudz tika runāts par to, kas mainīsies mūsu ikdienā, Latvijai kļūstot par pilntiesīgu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti. Lai gan lielākās izmaiņas notikušas jau daudzu gadu garumā, saskaņojot normatīvos aktus un ieviešot dažādus ES standartus un kvalitātes prasības, vairākas būtiskas pārmaiņas mūs sasniegušas reizē ar 1. maiju.

Simbolika

1. maijā daudzviet Latvijā svinīgi tika pacelts Eiropas Savienības oficiālais karogs. Dažviet, galvenokārt pie valsts un pašvaldību iestādēm, zilais karogs ar dzeltenajām zvaigznītēm plīvo vēl šodien un, iespējams, arī turpmāk būs redzams ik dienu. Tomēr ES karoga lietošana nav obligāta. Šī ir viena no jomām, kuru ES neregulē. Ikviens Latvijas iedzīvotājs vai iestāde varēs brīvi izvēlēties, vai pacelt ES karogu mastā, izkārt to pie mājas vai arī novietot uz galda kādā svinīgā pasākumā.
Līdzīgi arī ES oficiālā himna – Bēthovena sarakstītā “Oda priekam” – lietojama pēc brīvprātības principa, un ES šo jautājumu centralizēti neregulē.

Dokumenti

Turpinot par simboliku, jāpiemin, ka arī pilsoņu pases Latvijā tiks saglabātas līdzšinējās. ES nav vienotas pases. Katra dalībvalsts izdod savu pasi ar savas valsts ģerboni uz vāka. Pastāv tikai vienoti noteikumi attiecībā uz pases izmēriem un informāciju, kādai dokumentā obligāti jābūt par personu, kurai pase izsniegta. Ņemot vērā faktu, ka vēl pavisam nesen Latvijā tika ieviestas jauna parauga pases, kurās ietverti visi nepieciešamie drošības standarti, Latvija nolēmusi neveidot atkal jaunas pases, kurās tiktu ietverta kāda īpaša atzīme par Latvijas piederību ES.

Auto

Atšķirībā no pasēm, autovadītāju apliecības ES tiek veidotas pēc viena parauga un visās dalībvalstīs ir ļoti līdzīgas. Apliecības ar ES simboliku pakāpeniski tiks ieviestas arī Latvijā. Bet līdzšinējās vadītāju apliecības nebūs obligāti nekavējoties jāmaina, tās varēsim lietot līdz pat derīguma termiņa beigām.
Tāpat pakāpeniski tiks nomainītas arī automašīnu numuru zīmes.
Nozīmīga pārmaiņa ikvienam autobraucējam, kas ar savu auto dosies uz citām ES dalībvalstīm, ir tā, ka nav jāiegādājas papildu apdrošināšanas polise, jo kopš 1. maija visā ES teritorijā ir derīga vietējā sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise.

Robežu šķērsošana

Zināmas pārmaiņas jau notikušas attiecībā uz robežu šķērsošanu. Uz robežas ar mūsu kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju robežas šķērsošana noritēs krietni raitāk un vieglāk. Arī preču kustība pāri Baltijas valstu iekšējām robežām notiks atvieglotā kārtībā. Tomēr par īstu brīvību attiecībā uz robežu šķērsošanu varēsim runāt tikai ap 2007. gadu, kad iecerēta Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam. Šis līgums paredz pilnīgu kontroles atcelšanu uz dalībvalstu iekšējām robežām.
Uz Latvijas robežām ar Krieviju un Baltkrieviju nekādu izmaiņu nebūs, vienīgi šī robeža kā ES ārējā robeža turpmāk tiks sargāta vēl ciešāk nekā līdz šim.

Pilsonība

Kopš 1. maija ikviens Latvijas pilsonis automātiski kļuvis arī par ES pilsoni. Šis statuss dos mums virkni politisko tiesību. Viena no tām – iespēja piedalīties Eiroparlamenta vēlēšanās gan Latvijā, gan citviet ES teritorijā, tāpat Latvijas pilsoņi, pastāvīgi uzturoties citā ES dalībvalstī, varēs vēlēt arī vietējās pašvaldības deputātus. Bet viens no taustāmākajiem ieguvumiem no ES pilsoņa statusa būs mūsu diplomātiskā aizstāvība citviet pasaulē. Proti, Latvijas pilsonis, kurš saskāries ar kādām grūtībām valstī, kurā nav atrodama Latvijas diplomātiskā pārstāvniecība, pavisam droši var doties uz jebkuras citas ES dalībvalsts vēstniecību un rēķināties ar tās atbalstu, līdzīgi kā Latvijas vēstniecībā.

Darbs

Viena no ES pamatbrīvībām – brīva darbaspēka kustība – Latvijas pilsoņiem būs pieejama tikai daļēji. Baidoties no straujas darbaspēka migrācijas no jaunajām uz vecajām dalībvalstīm, lielākā daļa veco dalībvalstu noteikušas dažādus ierobežojumus, un vismaz vēl divus gadus jaunpienācēji bez īpašām darba atļaujām tur strādāt nevarēs. Latvijas darbaspēkam brīvi pieejami šobrīd ir vien Zviedrijas, Lielbritānijas un Īrijas, kā arī visu pārējo jauno dalībvalstu darba tirgi. Par pilnīgu darbaspēka kustības brīvību ES ietvaros varēs runāt, iespējams, tikai pēc septiņiem gadiem.

Izglītība

Atšķirībā no darba tirgus, ES izglītības telpa (tirgus) Latvijas pilsoņiem ir brīvi pieejama jau šodien. Proti, Latvijas studentiem citās ES dalībvalstīs nevarēs piemērot citādas prasības attiecībā uz studiju maksu, uzturēšanās atļaujām un stipendijām. Krietni palielinās arī Latvijas skolēnu un studentu iespējas iesaistīties dažādās Eiropas izglītības sadarbības un apmaiņas programmās.

Veselība
un sociālie jautājumi

Sākot ar 1. maiju, Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja izmantot arī citu dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas. Proti, aizpildot speciālu Latvijas Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras veidlapu, Latvijas iedzīvotājs varēs saņemt medicīnisko palīdzību arī citās ES dalībvalstīs. Par sniegtajiem pakalpojumiem norēķināsies Latvija.
Sociālie pabalsti un pensijas ir joma, kuru katra dalībvalsts regulē individuāli. ES nepastāv vienota pabalstu vai pensiju sistēma. Katra valsts šos jautājumus nosaka individuāli. Tajā pašā laikā ES sociālā politika paredz pabalstu un pensiju eksportu. Tas nozīmē, ka, pārceļoties uz dzīvi citā dalībvalstī, iepriekš uzkrātais pensijas kapitāls tiek eksportēts uz attiecīgo valsti.
Arī minimālā alga ir tikai un vienīgi katras dalībvalsts nacionālā kompetence.

Cenas

Gaidot Latvijas pievienošanos ES, vislielāko satraukumu ir izraisījis cenu kāpums. 2004. gada pirmajos mēnešos cenas dažādām precēm un pakalpojumiem ir cēlušās daudz straujāk nekā iepriekšējos gados. Speciālisti secina, ka vairumā gadījumu cenu kāpums ir tirgotāju un ražotāju pašu iniciatīva, kuras saistība ar mūsu valsts pievienošanos ES ir ļoti nosacīta.

Tomēr atsevišķās preču grupās cenu kāpums ir tieši saistīts ar Latvijas dalību ES. Visasāk jau pirmajās dienās esam izjutuši degvielas cenu kāpumu, kas daļēji balstīts uz akcīzes nodokļa likmes kāpumu, bet vienlaikus krietni pieaugušas arī naftas cenas pasaules tirgos. Degvielas cena lēnām turpinās augt arī nākamajos gados, līdz 2013. gadā Latvija sasniegs ES noteiktās minimālās akcīzes nodokļa likmes.
Pakāpeniski pieaugs arī cigarešu cena. Akcīzes nodokļa likmes palielinājuma dēļ tuvākajos sešos, septiņos gados cigarešu cena varētu pieaugt vairākkārt.
Atliek vien cerēt, ka līdz ar valsts ekonomisko izaugsmi arvien straujāk augs arī Latvijas iedzīvotāju ienākumu līmenis.

Artis Nīgals

“LV” informācija