Talsu pusē iestādīta Eiropas birzs

Eiropas birzs stādīšanas talkā Lielbritānijas vēstniecības vadītāja vietnieks un konsuls Deivids Masgreivs, asistējot viņa kundzei Madelēnei Foto: Andris Kļaviņš

Sestdien, 1.maijā, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze kopā ar ārvalstu diplomātiem un Talsu skolēniem Šķēdes mežniecībā stādīja kokus, izveidojot skaistā nogāzē birzi, kas augs un liecinās nākamajām paaudzēm par vēsturisko notikumu valsts dzīvē. Pasākuma rīkotājs un padomdevējs Meža pētniecības stacijas direktors Edgars Šmaukstelis, ierādījis diplomātiem, kā jātur lāpsta, izdalīja no visas Latvijas kokaudzētavām savākto stādmateriālu. Lietuviešiem bija izvēlēta mums pazīstamā liepa, bet dienvidu zemēm tika izraudzītas eksotiskākas sugas. Tomēr dažām valstīm, piemēram, Kiprai, būs jāsamierinās ar Maķedonijas priedi, jo Kipras priede Latvijā nosaltu. Līdzīgs liktenis piemeklētu arī Libānas ciedru, ar ko mežzinātnieki gribēja raksturot Maltu, tāpēc tai būs jāsamierinās ar citu Dienvideiropas koku – melno priedi. Austriju raksturo Eiropas lapegle, kas aug arī Latvijā. Un E.Šmaukstelis norādīja uz mežmalu, kur starp eglēm varēja ieraudzīt tās vareno stāvu un lapotni, kas tikko sākusi zaļot. Lapegli Latvijā sāka stādīt aizpagājušā gadu simtā. Latvija par savu koku bija izvēlējusies pīlādzi, un šo izvēli raksturoja viens no Latvijas dižkoku dižākajiem glābējiem gan garīgi, gan tīri fiziski – dzejnieks Imants Ziedonis: “Mēs šodien esam unikālā reizē un unikālā vietā. Visi vēstnieki vēl nav ieradušies, vēl viņiem ir tā iespēja, jo domāju, ka šeit būs atvestas palmas, varbūt pat kāds baobabs. Jūsu diplomātiskajam korpusam nākotnē ir iespējams šo dārziņu paplašināt. Latvieši izvēlējās pīlādzi tāpēc, ka pīlādžu odziņai galā ir krustiņš, un Eiropa vienmēr ir dzīvojusi kristīgajā kultūrā un tās attīstībā. Tā ir arī pirmskristietības zīme, kas parāda matērijas un gara vertikāles kopdarbību, tāpēc mēs, latvieši, parasti savos vasaras saulgriežu svētkos pie durvīm, pie kūtīm un citur spraužam pīlādža zarus, lai pasargātu no ļaunajiem gariem, no ļaunajiem spēkiem un raganām. Lai nu tās liek mierā Eiropas Savienību, jo tur arī ir savas raganas. Tāpēc – drošs paliek drošs – mēs stādīsim pīlādžus. Lai šis kociņš aizsargā visu Eiropu pret ļaunajiem spēkiem.”
Noslēgumā Laucienes pagasta padomes priekšsēdētāja Ina Jurkeviča un Zemkopības ministrijas Meža politikas departamenta direktors Jānis Birģelis viesus aizveda uz netālo 1890.gadā Šķēdes mežziņa Millera stādīto dižskābāržu birzi. Ieejot vareno koku areālā, Imanta Ziedoņa pieminētie baobabi nemaz vairs nešķita kaut kas nereāls, un, kaut arī skaisti ir Millera dižskābārži, baltegles, sarkanozoli un lapegles, mums mīļākas šķiet vēja šalkas egļu un priežu zaros.

Andris Kļaviņš