Uz robežas līdztekus svētkiem darbs

Robežsardzes pulkvedis Konstantīns Šarigins Krievijas pilsonei Larisai Skorobogatovai pasniedz Ministru prezidenta Induļa Emša un iekšlietu ministra Ērika Jēkabsona parakstītu sertifikātu, kas apliecina, ka sertifikāta saņēmēja ir pirmais cilvēks, kas šķērsoja Latvijas-Krievijas robežu Grebņevas robežkontroles punktā 2004.gada 1.maijā Robežsardzes foto

Lielo pārmaiņu naktī, kas ieskandēja jaunu ēru uz Latvijas robežām, paralēli muitnieku un robežsargu darbam jau gluži citos, vēl neierastos apstākļos, noritēja virkne svinīgu pasākumu. Viens no tiem bija pirmā ieceļotāja no Krievijas Latvijā kā pilntiesīgā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī sagaidīšana.

Dienu pirms lielā notikuma, tas ir, 30.aprīlī, Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieks robežsardzes ģenerālis Gunārs Dāboliņš pieņēma ziņojumu no visiem teritoriālo pārvalžu priekšniekiem par gatavību strādāt jaunajos apstākļos ES. Īsi pēc tam VRS Galvenajā pārvaldē notika svinīgais pasākums par godu Latvijas dalībai ES, kurā VRS priekšnieks pauda gandarījumu par milzīgo padarītā darba apjomu, pateicās visiem, kas pašaizliedzīgi strādājuši, lai nodrošinātu ES standartiem atbilstošas un Šengenas prasībām saskanīgas robežkontroles ieviešanu. Pēc svētku tortes nobaudīšanas robežsargi atgriezās pie darba. Lielai daļai virsnieku nakts uz 1.maiju un turpmākās dienas bija darba dienas.
Robežsardzes ģenerālis Gunārs Dāboliņš naktī uz 1.maiju atradās Grenctāles robežkontroles punktā uz Latvijas – Lietuvas robežas, lai pārbaudītu, kā tiek veikta robežkontrole pārmaiņu laikā. Atgādinām, ka uz Latvijas – Lietuvas un Latvijas – Igaunijas robežas kopš sestdienas būtiski mainījusies robežkontroles organizācija, tehnoloģiskās shēmas, personu un transportlīdzekļu kontrole. Būtiskākā pārmaiņa – uz šīm pagaidu ārējām robežām caur visām valsts robežas šķērsošanas vietām – robežkontroles punktiem un robežpārejas punktiem – atļauts šķērsot robežu visu valstu piederīgajiem ar visu veidu sauszemes transportlīdzekļiem. Turklāt ES, Šveices, Andoras, Monako un Sanmarīno pilsoņiem tiek piemērota minimālā kontrole.
Savukārt VRS priekšnieka vietnieks imigrācijas un ES lietu jautājumos Konstantīns Šarigins bija devies uz Grebņevas robežkontroles punktu. Pusnaktī, kad Latvijas austrumu robeža kļuva par ES ārējo robežu, visi gaidīja pirmo robežšķērsotāju no Krievijas, lai to sveiktu Latvijā kā ES dalībvalstī. Pēc piecpadsmit minūtēm pirmais auto bijis klāt. Klātesošajiem par pārsteigumu, pie “Volkswagen Passat” stūres sēdēja jauna sieviete, kurai, kā vēlāk izrādījās, ir cieša saikne ar Latviju – Ventspilī dzīvo viņas vecmāmiņa. Televīzijas un fotokameru ielenkumā Larisa Skorobogatova tomēr veikli tika galā ar apmulsumu, ko izraisīja tik liela uzmanība, un apsveica Latviju ar iestāšanos ES, kā arī novēlēja mūsu valstij labklājību. K.Šarigins viņai svinīgi pasniedza Ministru prezidenta Induļa Emša un iekšlietu ministra Ērika Jēkabsona parakstītu simbolisku sertifikātu.
Kopumā ar pienākumiem robežsargi 1.maijā tikuši galā godam. Tiesa, šī diena tomēr nesusi negaidītu pārsteigumu – bez savlaicīga brīdinājuma Krievija slēgusi Ļemonu robežpārejas punktu. Latvijas pusē atrodas Aizgāršas robežpārejas punkts, caur kuru, piemēram, pērn robežu šķērsojuši vairāk nekā 40 000 transportlīdzekļi un vairāk nekā 50 000 personu. Saņemtā informācija liecina, ka Krievija gatavojas slēgt arī Buriševu, kur Latvijas pusē atrodas Pededzes robežpārejas punkts.
Arī muitas darbinieki svinīgos pasākumos sagaidīja brīdi, kad Latvija oficiāli kļuva par ES dalībvalsti un mūsu valsts iekļāvās kopējā muitas sistēmā, kurā ietilpst visas ES valstis. Muitas darbu skārušas lielas pārmaiņas – kopumā slēgti 37 muitas kontroles punkti iekšzemē un uz robežas. Pastāvīga muitas kontrole uz Latvijas robežas ar Lietuvu un Igauniju, kas tagad kļūst par ES iekšējo robežu, vairs netiek veikta. 1.maija naktī svinīgos pasākumos muitas punktos, dažos no kuriem bija ieradušās vadošās Galvenās muitas pārvaldes amatpersonas, pusnaktī, skanot ES himnai, pacelti ES karogi un pasniegtas piemiņas veltes muitas darbiniekiem, izsakot pateicību par darbu.
Mūsu muitas dienests Briselē atzīts par labāk sagatavoto informācijas apstrādes sistēmu ieviesēju no trim Baltijas valstīm, kam līdz iestāšanās brīdim ES bija jānodrošina datu savietojamība ar pārējo ES dalībvalstu informācijas sistēmām, ziņo aģentūra LETA.
Līdz 5.maijam, lai nodrošinātu operatīvu lēmumu pieņemšanu muitas jautājumos, kā arī novērstu iespējamās problēmas ar kravu muitošanu, piemērojot ES tiesību aktos noteiktās muitas noteikumu normas, muitas iestādes strādās pastiprinātā režīmā pēc papildu saskaņota dežūru grafika.

Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv