Eiropas Savienība savās dimensijās

1946. gada 19. septembrī Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils Cīrihē aicina izveidot Eiropas Savienotās Valstis. Pirmais vairākas Eiropas valstis vienojošais dokuments ir muitas konvencija starp Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu 1948.gada 1.janvārī.
1950. gada 9. maijā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans citām Eiropas valstīm rekomendē savus akmeņogļu un tērauda resursus pakļaut kopējai pārvaldei.
1951. gada 18. aprīlī sešas valstis – Vācijas Federatīvā Republika, Francija, Itālija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga – Parīzē paraksta līgumu par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (ETOK) izveidošanu, kas tiek uzskatīts par faktisko Eiropas Savienības pirmsākumu. Līguma pamatmērķi – nodrošināt mieru Eiropā, padarot pārredzamākas militārās tehnikas un ieroču ražošanā plaši lietoto izejvielu – ogļu un tērauda – plūsmas.
1955.gadā tiek noslēgti tā sauktie Romas līgumi, kuros jau minētās sešas valstis vienojas sadarbībai divās jomās – Eiropas Ekonomiskās kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas izveidošanai. Šo divu līgumu parakstīšanu uzskata par Eiropas Kopienas (EK) radīšanu.
1986.gadā, parakstot Vienoto Eiropas aktu, valstu sešnieks, kā arī Grieķija, Spānija, Īrija, Portugāle, Lielbritānija un Dānija sāk EK reformu, vienotu tirgus programmu, liek pamatus Eiropas Ekonomiskajai un Monetārajai savienībai.
1992.gadā Holandes pilsētā Māstrihtā 12 dalībvalstis paraksta līgumu, ar kura spēkā stāšanos uz jau esošo līgumu pamata 1993.gadā tiek radīta jauna politiska valstu apvienība – Eiropas Savienība (ES). Ar to valstis vienojās par kopēju ārējo un drošības politiku, valūtu, ES pilsonību, brīvu pilsoņu pārvietošanos un uzturēšanos.
1997.gadā ar Amsterdamas līgumu 15 ES dalībvalstis vienojas par vēl ciešāku sadarbību jau esošajās jomās, sevišķi tieslietās un iekšlietās.
2001.gada 26.februārī tiek noslēgts Nicas līgums, kurā nosaka jauno dalībvalstu, arī Latvijas, uzņemšanas procedūru, izmaiņas ES institucionālajā uzbūvē, pieņem Pamattiesību hartu.
2002.gada 23.jūnijā tiek izbeigta ETOK darbība, bet 6.oktobrī EK iesaka līdz gada beigām pabeigt iestāšanās sarunas ar jaunajām 10 kandidātvalstīm, uzskatot, ka tās būs gatavas iekļauties ES 2004.gada sākumā.
2003.gada 16.aprīlī Atēnās jaunās kandidātvalstis paraksta Pievienošanās līgumu. 20.septembrī Latvijā tiek rīkots referendums par pievienošanos ES, kurā 66,97% nobalso par to.
2004.gada 1.maijā jaunās dalībvalstis pievienojas ES.
ES vēsturē bijušas četras veiksmīgas paplašināšanās, kad sešām dibinātājvalstīm – Francijai, Vācijai, Beļģijai, Itālijai, Luksemburgai un Nīderlandei – 1973.gadā pievienojās Dānija, Īrija un Lielbritānija, 1981.gadā – Grieķija, 1986.gadā – Portugāle un Spānija, 1995.gadā – Austrija, Somija un Zviedrija.
Turpmāk ES gatavojas pievienoties Bulgārija, Rumānija un Turcija.