Eiropas Savienības jaunās valstis raksturlielumos

Rīga. Senie torņi un Prezidenta pils Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

LATVIJAS REPUBLIKA

Ģeogrāfiskais stāvoklis. Teritorija – 64 589 km², robežojas ar Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju, Lietuvu, krasta līnija ar Baltijas jūru – 494 km. Galvaspilsēta – Rīga. Augstākā virsotne – Gaiziņkalns (311,6 m). Garākā upe – Daugava (1020 km, Latvijā – 357 km).
Iedzīvotāji. Iedzīvotāju skaits – 2 331 500. No tiem sievietes – 54%, pilsētnieki – 67%, ekonomiski aktīvie iedzīvotāji – 61,8%. Dzimstība uz 1000 iedzīvotājiem – 8,6, mirstība – 13, dabiskais pieaugums – mīnus 5,3. Vidējais paredzamais mūža ilgums sievietēm – 76,8 gadi, vīriešiem – 65,4 gadi. Iedzīvotāju skaits uz 1 km² – 36,1. Tautas nobalsošanas par valsts dalību Eiropas Savienībā rezultāti: par 66,97, pret 32,6. Valsts valoda – latviešu. Vēsturiskā mazākumtautība – lībieši. Valsts iekārta – parlamentāra republika, Neatkarības diena – 18. novembris, naudas vienība – lats.
Simboli: Līgo svētki, Dziesmu svētki, dzintars, hokejs un tā līdzjutēji. Mēdz pieminēt Dziesmoto revolūciju pagājušā gadsimta 80. gadu beigās. Rīga – lielākā Baltijas pilsēta, Cēsu Livonijas ordeņa pilsdrupas – lielākās pilsdrupas Baltijā.

Vecpilsētas laukums Prāgā Foto: E.P.A./A.F.I.

ČEHIJAS REPUBLIKA

Ģeogrāfiskais stāvoklis. Teritorija – 78 866 km², robežojas ar Austriju, Poliju, Slovākiju un Vāciju. Galvaspilsēta – Prāga. Augstākā virsotne – Sņežka (1602 m). Garākā upe – Vltava (433 km).
Iedzīvotāji. Iedzīvotāju skaits – 10 203 000. No tiem sievietes – 51%, pilsētnieki – 73,8%, ekonomiski aktīvie iedzīvotāji – 50,4%. Dzimstība uz 1000 iedzīvotājiem – 9,1, mirstība – 10,6, dabiskais pieaugums – mīnus 1,5. Vidējais paredzamais mūža ilgums sievietēm – 78,41 gads, vīriešiem – 72,07 gadi. Iedzīvotāju skaits uz km² – 129. Valsts valoda – čehu, lielākās mazākumtautības – slovāki un vācieši. Valsts iekārta – parlamentāra republika, Čehijas dibināšanas diena – 28.oktobris, naudas vienība – krona.
Simboli: hokejs, alus, Šveiks, Zelta Prāga. Mēdz pieminēt Prāgas pavasari 1968.gadā, kad jaunievēlētais kompartijas vadītājs Aleksandrs Dubčeks pasludināja, ka vēlas valstī ieviest komunismu ar cilvēcīgu seju. PSRS šos centienus brutāli apspieda, ievedot savu karaspēku. Režīms atkāpjas ar tā dēvēto Samta revolūciju 1998.gadā.

Rātslaukums Tallinā Foto: E.P.A./A.F.I.

IGAUNIJAS REPUBLIKA

Ģeogrāfiskais stāvoklis. Teritorija – 45 227 km², robežojas ar Krieviju un Latviju, krasta līnija Baltijas jūrā – 3794 km (ietverot salu krasta līniju kopgarumu). Galvaspilsēta – Tallina. Augstākā virsotne – Munameģis (318 m). Garākā upe – Pernu (144 km).
Iedzīvotāji. Iedzīvotāju skaits – 1 356 000. No tiem sievietes – 53,9%, pilsētnieki – 69,2 %, ekonomiski aktīvie iedzīvotāji – 57,9%. Dzimstība uz 1000 iedzīvotājiem – 9,6, mirstība – 13,5, dabiskais pieaugums – mīnus 3,9. Vidējais paredzamais mūža ilgums sievietēm – 77 gadi, vīriešiem – 65,2 gadi. Iedzīvotāji uz km² – 31,2. Valsts valoda – igauņu. Valsts iekārta – parlamentāra republika, Neatkarības diena – 24 februāris, naudas vienība – krona.
Simboli: kadiķu meži, klinšainā piekraste, Dziesmu svētki, senā Tallina. Mēdz pieminēt meteorīta krāteri Sāmsalā, nacionālo parku Lahemā, to, ka Igaunija ir Dziedošās revolūcijas dzimtene un salu valsts jeb arhipelāgu valsts. Gandrīz katrā novadā ir teikas par seniem spēkavīriem, populārākais no tiem – Kalējdēls jeb Kalevipoegs.

Prezidenta pils Nikosijā Foto: E.P.A./A.F.I

KIPRAS REPUBLIKA

Ģeogrāfiskais stāvoklis. Teritorija – 9 251 km², ir trešā lielākā Vidusjūras sala, krasta līnija – 648 km. Galvaspilsēta – Nikosija. Augstākā virsotne – Troodosu Olimpa kalns (1953 m).
Iedzīvotāji. Iedzīvotāju skaits – 804 700. Kipra sadalīta divās daļās – grieķu apdzīvotajā starptautiski atzītajā Kipras Republikā un

1983. gadā pašpasludinātajā Kipras Turku Republikā. Eiropas Savienībā šogad iestājas tikai Kipras Republika, un turpmākie dati attiecas tikai uz to.
Sievietes – 50,9%, pilsētnieki – 69%, ekonomiski aktīvie iedzīvotāji – 47,6%. Dzimstība uz 1000 iedzīvotājiem – 11,6, mirstība – 6,9, dabiskais pieaugums – plus 4,8. Vidējais paredzamais mūža ilgums sievietēm – 81 gads, vīriešiem – 76,1 gads. Iedzīvotāji uz 1 km² – 87. Valsts valoda – grieķu un turku. Valsts iekārta – prezidentāla republika, Neatkarības diena – 1.oktobris, naudas vienība – Kipras mārciņa.
Simboli: vēsture, senās pilsētas, pludmales, vīni, tavernas, senie teātri. Mēdz pieminēt, ka Larnakas pilsētā, kuras senais nosaukums bijis Kitona, dzīvojis Noasa mazdēls Kitons, kurš šajā vietā apmeties pēc grēku plūdiem. Izrakumos uzietas 13.gs. pirms mūsu ēras būvētu celtņu paliekas. No Larnakas nāk slavenais filozofs Zēnons un svētais Lācars.

Viļņas vecpilsēta Foto: E.P.A./A.F.I.

LIETUVAS REPUBLIKA

Ģeogrāfiskais stāvoklis. Teritorija – 65 300 km², robežojas ar Baltkrieviju, Krieviju, Latviju un Poliju, krasta līnija ar Baltijas jūru – 99 km. Galvaspilsēta – Viļņa. Augstākā virsotne – Jozapines kalns (292 m). Garākā upe – Nemuna (937 km, Lietuvā – 475 km).
Iedzīvotāji. Iedzīvotāju skaits: 3 462 500. No tiem sievietes – 53,3%, pilsētnieki – 66,9%, ekonomiski aktīvie iedzīvotāji – 6,9%. Dzimstība uz 1000 iedzīvotājiem – 8,6, mirstība – 11,8, dabiskais pieaugums – mīnus 3,2. Vidējais paredzamais mūža ilgums sievietēm – 77,6 gadi, vīriešiem – 66,2 gadi. Iedzīvotāji uz km² – 53. Valsts valoda – lietuviešu. Valsts iekārta – parlamentāra republika, Neatkarības diena – 16. februāris, naudas vienība – lits.
Simboli: basketbols, dzintars, senatne. Mēdz pieminēt, ka Lietuva ir vienīgā Baltijas valsts, kurai senatnē izdevās izveidot savu valsti. 1253. gadā par tās valdnieku kronēja Mindaugu. Viņa pēcteči Ģedimins, Aļģirds un Ķēstutis izveidoja lielāko valsti tā laika Austrumeiropā, kas pletās līdz pat Melnajai jūrai.

Sv. Jāņa katedrāle Valletā Foto: E.P.A./A.F.I.

MALTAS REPUBLIKA

Ģeogrāfiskais stāvoklis. Teritorija – 316 km², atrodas Vidusjūrā, krasta līnija – 196,8 km. Galvaspilsēta – Valleta. Augstākā virsotne – Ta’Dmejrek (253 m).
Iedzīvotāji. Iedzīvotāju skaits – 400 420. Dzimstība uz 1000 iedzīvotājiem – 12,75, mirstība – 7,8, dabiskais pieaugums – plus 4,95. Vidējais paredzamais mūža ilgums sievietēm – 81,14 gadi, vīriešiem – 75,94 gadi. Valsts valoda – maltiešu un angļu. Valsts iekārta – parlamentāra republika, Neatkarības diena – 21.septembris, naudas vienība – Maltas lira.
Simboli: bruņinieki (nekur pasaulē muzejos nav tik daudz bruņu kā Maltā. Arī galvaspilsēta Valleta nosaukumu ieguvusi no Maltas ordeņa bruņinieka, kas 1565.gadā vadīja pilsētas aizstāvēšanu pret turkiem), klintis, senie tempļi. Maltieši lepojas arī ar tempļiem, kuri vecāki par Ēģiptes piramīdām un būvēti no tikpat lieliem akmens bluķiem. Dažos no tiem saglabājušās dievu skulp-tūru paliekas. Mēdz pieminēt, ka Maltā populāras ir pasta baložu sacensības. Tā ir sena tradīcija, jo valsts atrodas jūras vidū un pagātnē šāda pasta sistēma bija plaši izplatīta.

Prezidenta pils Varšavā Foto: E.P.A./A.F.I.

POLIJAS REPUBLIKA

Ģeogrāfiskais stāvoklis. Teritorija – 312 685 km², robežojas ar Baltkrieviju, Krieviju, Čehiju, Lietuvu, Vāciju, Slovākiju un Ukrainu, krasta līnija ar Baltijas jūru – 491 km. Galvaspilsēta – Varšava. Augstākā virsotne – Risi Rysy (2499 m). Garākā upe – Visla (1068 km).
Iedzīvotāji. Iedzīvotāju skaits – 38 215 000. No tiem sievietes – 51,6%, pilsētnieki – 61,8%, ekonomiski aktīvie iedzīvotāji – 45%. Dzimstība uz 1000 iedzīvotājiem – 9,3, mirstība – 9,4, dabiskais pieaugums – mīnus 0,1. Vidējais paredzamais mūža ilgums sievietēm – 78,28 gadi, vīriešiem – 69,77 gadi. Iedzīvotāji uz km² – 122. Valsts valoda – poļu, valsts iekārta – parlamentāra republika, Konstitūcijas diena – 3. maijs, naudas vienība – zlots.
Simboli: senās baznīcas, Sopotas festivāli, Šopēna mūzika. Mēdz pieminēt dramatiskiem notikumiem un kariem bagāto vēsturi. Tās iemiesojums – senā galvaspilsēta Krakova, kurā esot 140 baznīcas un klosteri, 600 pieminekļu, 100 galerijas, 11 augstskolas. Poļi allaž piemin Koperniku – cilvēku, kurš apturēja Sauli, pirmais pasakot, ka Zeme griežas ap Sauli, nevis otrādi.

Pils Bratislavā Foto: E.P.A./A.F.I.

Prezidenta pils Varšavā Foto: E.P.A./A.F.I.

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA

Ģeogrāfiskais stāvoklis. Teritorija – 9035 km², robežojas ar Austriju, Čehiju, Poliju, Ukrainu un Ungāriju. Galvaspilsēta – Bratislava. Augstākā virsotne – Gerlaha smaile (2655 m). Garākā upe – Vāha (4003 km).
Iedzīvotāji: Iedzīvotāju skaits – 5 379 000. No tiem sievietes – 51,5%, pilsētnieki – 56%, ekonomiski aktīvie iedzīvotāji – 48,6%. Dzimstība uz 1000 iedzīvotājiem – 9,5, mirstība – 9,6, dabiskais pieaugums – mīnus 0,1. Paredzamais mūža ilgums sievietēm – 77,6 gadi, vīriešiem – 69,9 gadi. Iedzīvotāju skaits uz km² – 109,7. Valsts valoda – slovāku, valsts iekārta – parlamentāra republika, Konstitūcijas diena – 1.septembris, naudas vienība – Slovākijas krona.
Simboli: hokejs, Tatru kalni, plūmju degvīns. Mēdz pieminēt, ka Bratislava savulaik bija galvaspilsēta gan slovākiem, gan ungāriem. Slovāki uzskata, ka viņi ir pirmā slāvu tauta, kas izveidoja savu rakstību, ka viņu valstī ir lielākā upes sala Eiropā, augstākais koka altāris pasaulē, vecākā avīze Austrumeiropā, vecākā kalnu inženieru skola Eiropā.

Vecpilsēta Ļubļanā Foto: E.P.A./A.F.I.

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA

Ģeogrāfiskais stāvoklis. Teritorija – 20 273 km², robežojas ar Austriju, Horvātiju, Itāliju un Ungāriju, 46,6 km gara robeža ar Adrijas jūru. Galvaspilsēta – Ļubļana, augstākā virsotne – Triglavs (2864 m). Garākā upe – Sava (940 km).
Iedzīvotāji. Iedzīvotāju skaits – 1 995 000. No tiem sievietes – 51,1%, pilsētnieki – 50,8%, ekonomiski aktīvie iedzīvotāji – 47,7%. Dzimstība uz 1000 iedzīvotājiem – 8,8, mirstība – 9,3, dabiskais pieaugums – mīnus 0,6. Vidējais paredzamais mūža ilgums sievietēm – 79,58 gadi, vīriešiem – 71,65 gadi. Iedzīvotāju skaits uz 1 km² – 98,4. Valsts valoda – slovēņu, valsts iekārta – parlamentāra republika, Neatkarības diena – 25.jūnijs, naudas vienība – tolars.
Simboli: kalni, kalnu ezeri, spilgtie tautastērpi, senās pilis. Mēdz pieminēt, ka Ļubļanas nosaukums tiešām jātulko kā mīlētā. Slovēnija slavena arī ar Postojnas alu, kuru veido ap 7000 mazāku alu. Par valsts simbolu tiek uzskatīts Triglava kalns. Tas redzamas gan karogā, gan ģerbonī. Leģendas stāsta, kalns ir aizmidzis milzis ar trim galvām.

Parlamenta ēka Budapeštā Foto: E.P.A./ A.F.I.

UNGĀRIJAS REPUBLIKA

Ģeogrāfiskais stāvoklis. Teritorija – 93 030 km², robežojas ar Austriju, Horvātiju, Rumāniju, Serbiju, Slovākiju, Slovēniju un Ukrainu. Galvaspilsēta – Budapešta. Augstākā virsotne – Kēkešs (1014 m). Garākā upe – Tisa (579 km).
Iedzīvotāji. Iedzīvotāju skaits – 10 142 000. No tiem sievietes – 52,5%, pilsētnieki – 64,9, ekonomiski aktīvie iedzīvotāji – 40,6%. Dzimstība uz 1000 iedzīvotājiem – 9,5, mirstība – 13,1, dabiskais pieaugums – mīnus 3,2. Vidējais paredzamais mūža ilgums sievietēm – 76,56 gadi, vīriešiem – 68,26 gadi. Iedzīvotāji uz 1 km² – 109. Valsts valoda – ungāru, valsts iekārta – parlamentāra republika, Svētā Stefana diena – 20.augusts, naudas vienība – forints.
Simboli: tautas deja čardašs, piparoti ēdieni, vīni. Mēdz pieminēt, ka ir tūkstošgadīga valsts – 2002.gadā atzīmēja tūkstošgadi. Budapešta ir valsts lepnums, tās parlamenta nams – grandiozākā ēka (10 pagalmi, 27 vārti, 88 skulptūras), bet parlaments – brīvības simbols. Rubika kubs, elektriskais vilciens, sērkociņi, benzīnmotoru karburators – to visu izdomājuši ungāri. Ungārs ir dižais komponists Ferencs Lists.

Materiālus sagatavojis
Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv .