• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Paplašināšana ir Austrijas interesēs". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.07.2000., Nr. 252/254 https://www.vestnesis.lv/ta/id/8816

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Paplašināšanos noteiks Zviedrija"

Vēl šajā numurā

07.07.2000., Nr. 252/254

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Paplašināšana ir Austrijas interesēs"

"Austrijas diplomātiju arī turpmāk lielā mērā nodarbinās izaicinājumi Eiropas kontinentā." Ārlietu ministre Benita Ferero — Valdnere Ārlietu ministrijas Ārpolitikas 1999. gada ziņojuma priekšvārdā dod ieskatu Austrijas ārpolitikā, kuras lielākā daļa norisinās Eiropā. Eiropas jautājumi 367 biezajā sējumā, kas jau ir iesniegts parlamenta Ārpolitikas komisijā, aizņem lielāko apjomu.

Liela nozīme ziņojuma gadā tika piešķirta kopējai valūtai. Kā uzskata Ferero — Valdnere, eiro iezīmē "kvalitātes lēcienu ekonomikā un Eiropas politiskajā sasaistē". Taču eiro nav galapunkts, bet jauna integrācijas procesa sākums, jo kopējā valūta ES iekšienē novedīs līdz intensīvākai sadarbībai ekonomikā un nodokļu politikā.

Turklāt "Agenda 2000" pieņemšana nozīmē "sarežģītāko reformu pasākumu Savienības vēsturē", kas Austrijai daudzās jomās ir devis pozitīvu rezultātu. Piemēram, Austrijas neto iemaksas ES budžetā līdz 2006. gadam samazināsies par 1/4 daļu; tāpat ir izdevies panākt, ka Burglandei kā veicināšanas apgabalam tiek piešķirts "mērķa — 1" statuss, kā arī īpaši noteikumi kalnrūpniecībā strādājošajiem austriešiem.

1999. gads, ko raksturo lielas krīzes — Kosova, Austrumtimora un Čečenija —, pēc ārlietu ministres domām, ES ir atnesis arī nozīmīgu progresu ārpolitiskajās attiecībās: "Amsterdamas līguma stāšanās spēkā ir devusi ieguldījumu kopējās ārējās un drošības politikas efektivitātes paaugstināšanā un padarījusi ES vairāk pamanāmu ārpusē." Un šis gads ES galotņu sanāksmē Helsinkos beidzās ar "vēl vienu vēsturisku notikumu": uz konkrētām sarunām par iestāšanos ES tika uzaicinātas Malta, Rumānija, Slovākija, Latvija, Lietuva un Bulgārija; arī Turcijai tika piešķirts kandidātvalsts statuss. Līdz ar to 15 dalībvalstu Savienības durvju priekšā stāv 13 kandidātvalstis. Tas ir dimensiju ziņā vēsturē vēl nepieredzēts pasākums, kura realizēšanai ir nepieciešami ne tikai jauni instrumenti, bet procesa beigās pamatīgi būs mainījusies ar Savienības seja.

"Gaidāmā jaunu dalībvalstu uzņemšana ir Austrijas politiskajās un ekonomiskajās interesēs," paziņoja ārlietu resora vadītāja. Protams, ka valdība gaidāmajā ES paplašināšanā iestāsies arī par to, lai "tiktu ņemtas vērā Austrijas pamatotās ekonomiskās, sociālpolitiskās un ekoloģiskās intereses".

"Die Presse"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!