• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru 2004. gada 29. aprīļa sanāksmē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.05.2004., Nr. 70 https://www.vestnesis.lv/ta/id/88161

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ārlietu ministrs Rihards Pīks, uzņemot Latviju Eiropas Savienībā

Vēl šajā numurā

03.05.2004., Nr. 70

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru 2004. gada 29. aprīļa sanāksmē

Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”.
Ierosinātie grozījumi pamatā jau bija pieņemti Satversmes 81.panta kārtībā (Ministru kabineta 2003.gada 19.augusta noteikumi Nr.458 “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”). Tā kā Saeimā laika trūkuma dēļ tie netika izskatīti, Izglītības un zinātnes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā likumprojektu iesniedz atkārtoti.
Grozījumi noteiks, ka centralizētie profesionālās kvalifikācijas eksāmeni atbilstoši profesionālās izglītības standarta prasībām tiek kārtoti akreditētās profesionālās izglītības iestādēs vai akreditētos eksaminācijas centros.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam ir precizēta Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbība ar konsultatīvajām padomēm, kā arī konsultatīvo padomju loma lēmumu pieņemšanā.
Pamatizglītības iestādēs palielinās izglītojamo skaits ar liecībām, kā rezultātā audzēkņiem tiek liegta iespēja turpināt izglītību profesionālās vidējās izglītības programmās. Šai mērķa grupai tiek paplašināta otrās kvalifikācijas līmeņa profesiju klāsts.
Izglītības likumā noteikts, ka valsts vai pašvaldību pamatizglītības vai vidējās izglītības iestādes vadītājs kārto atestāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un tā var notikt vienlaikus ar izglītības iestādes akreditāciju. 2004.gadā ir jāuzsāk profesionālās izglītības iestāžu direktoru atkārtota atestācija (atestācijas otrā kārta). Grozījumi likumā dod iespēju tuvināt izglītības iestāžu akreditācijas un direktoru atestācijas procesus un paaugstināt direktoru atbildību par izglītības iestādes darbību kopumā.
Izglītības iestādēs tiek īstenotas profesionālās izglītības programmas, kurās audzēkņus uzņem pēc vidējās vispārējās vai vidējās profesionālās izglītības ieguves. Nereti rodas pārpratumi un neizpratne, jo pēc vienas vidusskolas absolvēšanas izglītības ieguve tiek turpināta citā vidusskolā – profesionālā vidusskolā. Tāpēc ieteicams izmantot vispārīgāku nosaukumu – skola, piemēram, Tirdzniecības skola, Tūrisma skola. Koledža – augstākās izglītības iestāde.
Izglītības iestādes atbildības paaugstināšanai un tās darbības vienotības nodrošināšanai izglītības programmas mērķu sasniegšanā nepieciešams, lai programmas īstenošanā būtu iesaistīti pēc iespējas vairāk izglītības iestādē pamatdarbā strādājošu pedagogu. Profesionālās izglītības programmu stratēģiskie mērķi ir saistīti arī ar vispārējo zināšanu un prasmju apguvi. Šīs prasības nosaka attiecīgie valsts izglītības standarti. Atšķirībā no profesionālā satura apguves, kas tiek daļēji īstenots arī uzņēmumos, izglītības programmu vispārizglītojošā satura apguve ir saistāma ar attiecīgo izglītības iestādi, kurā pamatā tiek veikts audzināšanas darbs un kura izsniedz attiecīgo izglītības dokumentu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Iekšlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”.
Šobrīd Civilās aizsardzības likuma otrās daļas 1.punkts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam uzdod pienākumu izveidot apziņošanas un trauksmes sistēmu un nodrošināt tās darbību, nenosakot apziņošanas un trauksmes sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību, kas ietilpst Ministru kabineta kompetencē. Apziņošanas un trauksmes sistēmas izveidošanu, izmantošanu un finansēšanu regulējošo tiesību normu trūkums ievērojami sarežģī un apgrūtina šīs sistēmas ierīkošanu un perspektīvā arī ekspluatāciju.
Likumprojekta būtība ir deleģēt Ministru kabinetam tiesības noteikt apziņošanas un trauksmes sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību un izslēgt normu, kura deleģē Ministru kabinetam tiesības noteikt riska grupas objektu apdrošināšanas maksājumu kārtību.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Ekonomikas ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par marķējumā un reklāmas publikācijās patērētājiem sniedzamo informāciju par jaunu vieglo automobiļu degvielas patēriņu un CO2 izplūdi”.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 13.decembra direktīvas 1999/94/EK prasības, kas attiecas uz patērētājiem domātās informācijas pieejamību par degvielas patēriņu un CO2 izplūdēm attiecībā uz jaunu pasažieru automobiļu laišanu tirgū, kā arī 2003.gada 24.jūlija direktīvu 2003/73/EK, kas groza iepriekšminēto direktīvu. Jaunā direktīva paredz mūsdienu saziņas līdzekļu (elektroniskais displejs) izmantošanu patērētāju informēšanai par tirgū piedāvājamo jauno vieglo automobiļu modeļu degvielas patēriņu un CO2 izplūdēm, lai tirgotāju vidū veicinātu atteikšanos no informatīvo plakātu izmantošanas, kuros norādāmās informācijas atjaunošanas iespējas un tehnika ir mazāk draudzīga patērētājiem.
Projekts nosaka patērētājiem sniedzamo informāciju par jaunu vieglo automobiļu degvielas patēriņu un CO2 izplūdi, kas jānorāda marķējumā (informatīvā zīme vai uzlīme, informatīvais plakāts tirdzniecības vietā, elektronisks ekrāns, degvielas patēriņa un CO2 izplūdes rokasgrāmata) un reklāmas publikācijās. Tādējādi patērētājam ir vieglāk pieejama salīdzinoša informācija par vieglo automobiļu modeļiem, kas nodrošina zemāku degvielas patēriņu un CO2 izplūdi, samazinot siltumnīcas efektu veicinošo gāzu izplūdi un to nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, kā arī samazinot degvielas patēriņu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Kultūras, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departamets

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!