Latvijas tautsaimniecības nākotnes redzējums ir cerīgs

30. aprīlī, valstij vēl stāvot uz Eiropas Savienības (ES) sliekšņa, Rīgā noritēja konference “Latvijas ekonomiskās attīstības virzieni 2004. gadā: Latvijas valdības un uzņēmēju dialogs”. Konferences dalībnieku runas galvenokārt bija veltītas nevis ekonomikas ikdienas problēmām, bet gan valsts līmenī izstrādātajam nākotnes redzējumam un tā pamatos liktajai analīzei.

Ekonomikas ministrs Juris Lujāns par lielākajiem veiksminiekiem Latvijas ārējā tirgū nosauca uzņēmumu “Stendera ziepju fabrika” un akciju sabiedrību “Dati”. Pēdējā jau sen guvusi ievērību ar savu atbalstu zinātnei. Pērnā gada attēlā redzam, ka akciju sabiedrības “Dati” prezidents Valdis Lokenbahs apbalvo ar savas firmas atzinības velti profesoru Edvīnu Karnīti Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Valsts ekonomikas virzības vadlīnijas lielos vilcienos ieskicēja Ministru prezidents Indulis Emsis. Viņš apliecināja, ka Latvijas valdība ir gatava turpināt sākto kursu uzņēmējdarbības atbalstīšanā, un kā vienu no svarīgākajiem mērķiem izvirzīja uzņēmumu un to produkcijas konkurētspējas paaugstināšanu. Valdības vadītājs atzina, ka uz nacionālo uzņēmēju atbalstu orientētā politika dažkārt nonāk pretrunā ar ES nostādnēm, par ko arī saņemta kritika gan no Zviedrijas valdības, gan Vācijas federālā kanclera Gerharda Šrēdera. Tomēr Latvijas valdības vadītājs uzsvēra, ka nodokļu sloga samazināšana uzņēmumiem tiks turpināta.
Par prioritāru uzdevumu uzskatāms atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem pieskaitāms vairākums Latvijas firmu. I. Emsis norādīja, ka liela uzmanība tiks pievērsta uzņēmumiem, kas darbojas Latvijas reģionos, tiem iespēja pretendēt uz ES fondu finansējumu ir sevišķi svarīga. “Latvijas ekonomiskā attīstība izpaužas šauri lokalizēti, perifērija atpaliek,” sacīja Ministru prezidents. Viņš pauda pārliecību, ka nepieciešams atgūt valsts kontroli pār dabas resursiem, pirmām kārtām – mežiem. Šāda kontrole kalpotu arī kā garants konkurences godīguma nodrošināšanai.
Aizmirsti netiks arī darba ņēmēji – paredzēts palielināt ar nodokļiem neapliekamā minimuma apmērus, jo šāds solis varētu būt efektīvs ierocis cīņā pret “aplokšņu algām”.

Stratēģija izstrādāta

Par konkrētiem pasākumiem un ekonomikas attīstības rādītājiem runāja ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Viņš norādīja, ka Latvijas plašsaziņas līdzekļi visbiežāk atspoguļo valdības un parlamenta darba negatīvos rezultātus un aspektus, aizmirstot pozitīvo. Taču būtu jāņem vērā sasniegtais. J. Lujāns sacīja, ka nezina citu Eiropas valsti, kurā uzņēmējiem būtu iespējami tik tieši kontakti ar valdību. Tas apliecina, ka interese par uzņēmējdarbības perspektīvām ir abpusēja, un dialogs tiks turpināts.

J. Lujāns ar gandarījumu atzīmēja, ka beidzot tapis dokuments “Tautsaimniecības vienotā stratēģija”, kurā formulētas Latvijas ekonomikas attīstības ilgtermiņa vadlīnijas. Šī stratēģija jārealizē neatkarīgi no valdību maiņām, uzsvēra ministrs. Stratēģijas dokumentā minēti konkrēti skaitļi. Paredzēts, ka nākamajos 20 – 30 gados Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) apjomam jāsasniedz ES valstu vidējā IKP līmenis, turklāt runa ir par tābrīža ES kopprodukta līmeni. J. Lujāns norādīja, ka, saglabājoties pašreizējiem Latvijas ekonomiskās attīstības tempiem, 2000. gada Eiropas vidējo IKP apjomu būsim sasnieguši pēc 10 – 12 gadiem. Jāņem vērā, ka ES dalībvalstu kopprodukta pieaugums ir vidēji 2 – 3 procenti gadā, turpretim Latvijā šis rādītājs ir 7 – 8 procenti, kas ļauj desmit gadu laikā dubultot valsts ekonomisko potenciālu. Attīstību nodrošināt palīdz valsts budžets, kas pēdējos četros gados ir palielinājies pusotru reizi.

“Stendera ziepju fabrikai” ir veikali ne tikai Latvijā, bet arī citās zemēs. Tepat Rīgā, Berga bazārā, iepērkas Zviedrijas Riksdāga spīkers Bjorns fon Sidovs Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Arī J. Lujāns vērsa uzmanību uz darba ņēmēja interešu būtiskumu: “Indivīdam ir svarīgi, lai viņam būtu darbs un alga, lai viņš varētu justies droši.” Tāpēc “Tautsaimniecības vienotās stratēģijas” mērķu vidū ir arī nodarbinātības līmeņa paaugstināšana līdz 70 procentiem darbaspējīgo iedzīvotāju kopskaita. Savukārt bezdarbu plānots ierobežot līdz vispārējā ekonomikas stāvokļa noteiktajam dabiskajam bezdarba līmenim.
Ekonomikas ministrs atgādināja, ka Latvijas ekonomikai raksturīga daudzveidība, ka nav vienas nozares, no kuras būtu atkarīga tautsaimniecības stabilitāte un valsts budžets. J. Lujāns norādīja, ka aplami ir par gandrīz vai vienīgo Latvijas eksporta preci uzskatīt koksni. Ekonomikas diversifikācija saskaņā ar tautsaimniecības stratēģiju tiks attīstīta arī turpmāk.

Jāaudzina uzņēmēji

Eksperti prognozē, ka 2005. gads Latvijas tautsaimniecībai būs sevišķi veiksmīgs. J. Lujāns kliedēja uzņēmēju bažas par iespējamām problēmām ES struktūrfondu apgūšanā, taču pieļāva iespēju, ka varētu rasties citas grūtības – Eiropas finansējums var veicināt tādu iekšējo pasūtījumu apjoma kāpumu, kas krietni pārsniegs Latvijas uzņēmumu ražošanas kapacitātes. Tāpēc svarīgi palielināt valstī darbojošos uzņēmumu skaitu – Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programma paredz ikgadēju jaundibināto uzņēmumu skaita pieaugumu par 5 – 7 procentiem. Pozitīvas tendences šajā ziņā vērojamas jau šobrīd – pēdējā gada laikā uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem audzis no17 līdz 19.

Uzņēmējdarbības gara veicināšanai jābūt arī izglītības sistēmas pamatā – izglītībai jābūt orientētai uz darba devēju, nevis darbinieku audzināšanu, sacīja J. Lujāns. Izglītībai jākalpo par stūrakmeni Nacionālās inovāciju programmas īstenošanā. Šī programma Latvijai ir sevišķi nozīmīga, jo tās mērķis ir nodrošināt Latvijas preču un pakalpojumu konkurētspēju un augstu pievienoto vērtību. Kā iepriecinošs rādītājs jāatzīmē vairāku Latvijas uzņēmēju sekmīgā darbība ārvalstu tirgū – kā spilgtus piemērus ministrs minēja “Stendera ziepju fabriku” un uzņēmumu “Dati”. Viņš pievērsās arī tūrisma biznesa uzdevumiem un prognozēm. Šobrīd Latviju apmeklē apmēram trīs miljoni tūristu gadā, tad nākotnē mūsu valstij ik gadu būtu jāuzņem 8 – 10 miljoni viesu, sacīja J. Lujāns. Šie aprēķini balstīti gan uz Latvijas tūrisma biznesa iespēju izpēti, gan uz tūrisma lielvalstu pieredzi. “Mans sapnis ir CNN vai BBC televīzijas programmā ik pusstundu ieraudzīt Latvijas tūrisma reklāmu. Horvātijai šāda reklāma ir, bet šī valsts nemaz nav ES sastāvā!” savā nākotnes redzējumā dalījās J. Lujāns.

Uzņēmumus par sertifikātiem neprivatizēs

Daudzus Latvijas uzņēmējus, bet jo īpaši darba ņēmējus, satrauc dažu ES valstu veiktie pasākumi sava darba tirgus aizsardzībai pret iespējamo darba meklētāju pieplūdumu no jaunajām dalībvalstīm. J. Lujāns pauda viedokli, ka šie soļi uzskatāmi par ES likumdošanas pārkāpumu, un pastāstīja, ka 29. aprīlī, uzturoties vizītē Vācijā, šo viedokli arī publiski izteicis. Ministrs teica, ka daudzi ārvalstu uzņēmēji ir sarūgtināti par savu valdību politiku, jo tikai tirgus liberalizācija var nodrošināt ekonomiskā potenciāla pieaugumu. Taču Latvijai nav nozīmes veikt pretpasākumus, jo apšaubāmi, ka “veco” ES dalībvalstu iedzīvotāji vēlētos pretendēt uz Latvijas darba vietām un darba algām, norādīja J. Lujāns – vismazākā minimālā alga ir Grieķijā, taču arī tās apmērs – 280 lati – ir ievērojami lielāks par Latvijas vidējo darba algu.

Ministram tika uzdots arī kāds interesants un svarīgs jautājums: vai paredzēta vēl kādu uzņēmumu privatizācija par sertifikātiem? J. Lujāns paskaidroja, ka sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis izmantojami zemes un dzīvojamās platības privatizācijā, bet uzņēmumu privatizācija tiek veikta, norēķinoties naudā. Viņš arī pastāstīja, ka nedz valsts mežu, nedz valsts akciju sabiedrību “Latvenergo” un “Latvijas dzelzceļš” privatizācija vismaz šobrīd nav paredzēta un par šādiem pasākumiem tiesīga lemt vienīgi Saeima.

Sadarbība ar trešajām valstīm, integrācija ES

Konferencē runāja arī ārlietu ministrs Rihards Pīks. Viņš uzsvēra nepieciešamību veidot, uzturēt un attīstīt ekonomiskās attiecības ar trešajām valstīm. Ministrs norādīja, ka šādu attiecību veidošana atbilst ES jaunās kaimiņattiecību politikas koncepcijai. Kā esošos vai potenciālos Latvijas biznesa partnerus R. Pīks minēja Krieviju, Baltkrieviju, Kaukāza valstis un sevišķi uzsvēra Ukrainas izteikto orientāciju uz eiropeiskajām vērtībām politikā un ekonomikā. Daļa ārlietu ministra runas bija veltīta konkrētiem pasākumiem Latvijas eksporta veicināšanai. Šajā nolūkā virknē valstu, piemēram, Vācijā, Lielbritānijā, Zviedrijā, Nīderlandē izveidotas Latvijas ekonomiskās pārstāvniecības, kuru pienākumos ietilpst informācijas plūsmas nodrošināšana un investīciju piesaiste. R. Pīks runāja arī par Latvijas nacionālo interešu aizstāvību ES un mūsu valsts aktīvo iesaistīšanos Eiropas valstu sadarbības politikas veidošanā.

Savukārt Ministru prezidenta biedra, satiksmes ministra pienākumu izpildītāja Aināra Šlesera runa bija veltīta Latvijas kā Eiropas distribūcijas un loģistikas centra attīstības iespējām. Viņš atzīmēja nepieciešamību palielināt mūsu valsts tranzīta potenciālu un investēt līdzekļus satiksmes attīstībā, kā arī integrēt Latviju Eiropas transporta sistēmā. Šīs integrācijas ietvaros Rīgai jākļūst par starptautisko lidojumu centru, bet galvaspilsētas lidostai turpmākajos gados jāpalielina apkalpoto pasažieru skaits līdz 2–3 miljoniem gadā.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv