Ārzemju presē

Angļu “Financial Times” paredz: “Par spīti Širaka aicinājumam, pēc paplašināšanās jaunās dalībvalstis nestāvēs klusu. ES Kopējā ārējā un drošības politika atrodas lielu izaicinājumu priekšā. Jauno dalībvalstu proamerikāniskā orientācija vēl spēlēs lomu ES politikā. Iespējams, īstermiņā ES ārpolitika varētu kļūt vairāk proamerikāniska. Tāpat jaunās dalībvalstis daudz vairāk ES ietvaros aktualizēs ES tuvo kaimiņu jautājumu – Ukraina, Baltkrievija un tā tālāk.”

•

Krievijas laikraksts “Rossijskaja gazeta” piedāvā visnotaļ savdabīgu versiju par iemesliem, kāpēc no Krievijas tika izraidīts Latvijas diplomāts Juris Poikāns. Laikraksts apgalvo, ka esot veicis savu neatkarīgu pētījumu un secinājis: Poikāns ļoti bieži braucis uz Pleskavu. Iemesls tam, Krievijas laikraksta prātojumos, varētu būt centieni izveidot “Lielo Latviju” (Veļikaja Latvija). Biznesa kontaktu veidošana un naudas piesolīšana esot pirmais solis ceļā uz Latvijas ietekmes palielināšanu Pleskavā. Tālāk šī Krievijas avīze prāto, ka krievus “varēja aizkaitināt Poikāna centieni nodibināt kontaktus ar atsevišķām Krievijas neformālajām organizācijām”, kuras, pēc avīzes apgalvojumiem, atbalstot “bijušo esesiešu aktivitātes” Latvijā.

•

Briseles “EUobserver.com”: “Pēc ES paplašināšanās Eiropas ģeopolitiskā aina pilnībā mainās. Krievijas relatīvās ietekmes zona paliek arvien mazāka. Eiropa burtiski stumjas virsū Krievijai. Parādās jauni izaicinājumi drošības un aizsardzības jomā. Tāpat jāsāk domāt par vienprātības nodrošināšanu paplašinātajā Eiropā. Ja mēs iegūsim fragmentētu Eiropu, tad nebija vērts īstenot paplašināšanos. Jauno valstu pievienošanās mainīs spēku līdzsvaru Eiropā. ES ārpolitika varētu kļūt vairāk proamerikāniska.”

•

Polijas “Gazeta Wyborcza” raksta: “Visas valodas Eiropas Savienībā ir vienlīdzīgas, taču dažas ir vienlīdzīgākas. Ja ES runātu vienā valodā, tad galarezultātā tā kļūtu par vienu valsti. Par laimi, Eiropas Savienībā tagad ir 20 valodas, bet to saglabāšana ir demokrātijas garantija. 11 valodās runājošajam ES Bābeles tornim tagad pievienojušās vēl deviņas valodas, bet ES paplašināšanās tomēr ir nostiprinājusi angļu valodas pozīcijas. Karš par primārajām valodām droši vien nenotiks, taču franču un vācu pretspars angļu valodas noteicošajām pozīcijām Eiropas Savienībā kļūst aizvien organizētāks.”

•

Krievijas “Rosbalt” secina: “Pēc ES paplašināšanās radusies situācija, kad virkne valstu kļuvušas par tuvāko pierobežu gan ES, gan Krievijai. Tādas ir Ukraina, Baltkrievija, Moldova, Dienvidkaukāzs. ES izrāda pastiprinātu interesi par šīm valstīm. Arī Krievija nav ieinteresēta zaudēt savu ietekmi šajās valstīs. ES un Krievijas attiecības būs atkarīgas no tā, vai tām izdosies atrast piemērotāko klātbūtnes formu postpadomju telpā, turklāt nevis konkurējot savā starpā par ietekmi, bet gan sadarbojoties.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem

Lappusi sagatavoja
Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv