Rīgas (Džutas) dumpim – 105

Aleksandra vārti. Tie atradās uz Aleksandra ielas. Tagad tā ir vieta pirms Gaisa tilta. 1904. gadā vārti pārvietoti tuvāk Šmerļa ielai, bet no 1936.gada tie atrodas Hanzas ielā, tagadējā Dziesmusvētku parkā. Sena pastkarte

Notikumi Pēterburgas (Vidzemes) priekšpilsētā 1899.gada 5.maijā, kas vēsturē ieguvuši Rīgas dumpja nosaukumu, satricināja Latviju un visu carisko Krieviju, par tiem rakstīja arī vācu, franču un angļu prese.

Tajā dienā Džutas un linu fabrikas strādnieces stihiski pulcējās kopā, lai dotos pie Vidzemes gubernatora sūdzēties par viņām nodarītajām pārestībām, neciešamajiem darba un sadzīves apstākļiem. Par tiem vēstīja arī Raiņa dzejolis “Fabrikas meitenes dziesma”:
Tur lēni tā kā pulkstens sit,
Man velkas stundas sešpadsmit…
Pie Aleksandra vārtiem, kas toreiz atradās Gaisa tilta apkaimē, žandarmi un zaldātu nodaļa gājienu apturēja. Ap 200 sieviešu sadzina Aleksandra dārzā. Neuzklausot nekādas prasības, fabrikanti lika viņām izmaksāt aprēķinu un patrenkt no darba. Varmācīgā sieviešu aizturēšana un izrēķināšanās ar viņām saniknoja vagonu fabrikas “Fēnikss” un citu tuvāko rūpnīcu strādniekus. Viņi salauza dārza sētu un centās atsvabināt gūsteknes.
Vienpadsmit strādnieki tika nogalināti (starp viņiem fēniksieši Ādams Kalniņš, Juris Karulis, Jānis Saliņš un Kārlis Voldiņš, Roks un Kļaviņš, kuru vārdi palikuši nezināmi, arī Džutas fabrikas strādniece Lavīze Kārkliņa). Daudzi tika ievainoti, pēc reportieru liecībām - “ar durkli galvā”, “ar lodi krūtīs”. Viņi bija nākuši no Pirvica mašīnbūves rūpnīcas, “Etnas”, Felzera fabrikas, Bartuševiča čugunlietuves… Vidzemes guberņas vecākais fabriku inspektors Ruma 17.maija ziņojumā Tirdzniecības un manufaktūras departamentam norādījis, ka “ir pamats domāt, ka daži no ievainotajiem nomira mājās, un ziņu par tiem nav”.
Līdz pat maija vidum plaši streiki turpinājās Rīgā un arī Liepājā un Daugavpilī. Strādnieki demolēja krogus, dedzināja atklātos namus, uzbruka gorodovojiem. Dumpja laikā arestēja 180 vīriešus un 32 sievietes. Uz Vidzemes guberņu nolēma izsūtīt 68 arestētos, 7 nodeva žandarmērijas pārvaldes un tiesneša rīcībā.
Par Rīgas dumpi kā piektā gada satricinājumu vēstnesi atgādina Andreja Upīša romāns “Plaisa mākoņos” un Cecīlijas Dineres “Ugunsputna medības”, filma “Rainis”, Voldemāra Vimbas un Ojāra Ābola gleznas. Viens no pirmajiem dumpim plašāku vērtējumu devis sociāldemokrāts publicists Fricis Roziņš (pseidonīms Vecais Āzis). Vakareiropas latviešu sociāldemokrātu mēnešraksta “Latviešu Strādnieks” 1900.gada 2.numurā lasām: “Valdība pati ir Rīgā kalusi savam zārkam naglu, to sildīdama flinšu ugunīs un ārdēdama strādnieku asinīs.”
Godinot 1899.gada maija nemieru dalībnieku piemiņu, rīdzinieki 1969.gada 5.maijā pie nama Ezermalas ielā 2 atklāja piemiņas plāksni.
Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcija sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeju šodien, 6.maijā, izpilddirekcijas Lielajā zālē Brīvības gatvē 266 rīko Džutas dumpja 105.gadskārtas atceres pasākumu, kurā aicināti piedalīties visi interesenti, īpaši skolēni, Sporta pedagoģijas akadēmijas un Policijas akadēmijas studenti un NBS Štāba bataljona puiši no tuvējām Krusta kazarmām.

Valdis Rūja