Soļi pretim Latvijas kultūras gadam Francijā

“Franču dzejas lielā skaidrība, nepārspējamā formas pilnība un noteiktība, ideju dziļums, panta burvīgais muzikālisms un žestu plašums ir tādas īpašības, ar kurām neiepazīstoties, nevar iet uz priekšu nevienas tautas dzeja.” – Ar tādu pārliecību Edvarts Virza atdzejoja un izdeva grāmatā “Franču liriku 19.gadsimtā”. Tā ir grāmata, ar kuru gan aptverto autoru loka, gan atdzejojumu kvalitātes ziņā arī šodien varētu lepoties jebkura pasaules tauta. Diemžēl padomju okupācijas laikā to noslēpa specfondos – kā visu, kam pieskārusies Virzas roka. Ar Francijas vēstniecības un Francijas Kultūras centra atbalstu grāmatu atkārtoti laidis klajā Intas Geiles-Sīpolnieces apgāds “Omnia mea”.

Savu apgādu Inta Geile–Sīpolniece 1997.gadā veidoja, lai izdotu galvenokārt franču literatūru. Sāka ar prozu. Andrē Malro, Daniels Penaks, Leklēzio... 20.gadsimts. Kad sākusi domāt par dzejas izdošanu, Vitauts Ļūdēns ieteicis celt gaismā Edvarta Virzas atdzejoto 19.gadsimta liriku kā pārbaudītu vērtību. Kaut gan nācies ieguldīt ļoti lielu darbu, jo 1920.gadā izdotā grāmata bija iespiesta vecajā drukā, Inta šo izvēli nenožēlo:
– Tas ir vēl viens solis tuvāk Latvijas Kultūras gadam Francijā, kas notiks 2005.gada oktobrī un novembrī. Vēl drīzāk – jau šajā rudenī – Francijas ziemeļu zemē Normandijā piedalīsimies tradicionālajā festivālā “Boreales” (Ziemeļblāzma), kas ik gadus tiek veltīts kādam Ziemeļeiropas reģionam. Tā ir literatūra, mūzika, teātris – kultūra visdažādākajās izpaus-mēs. Savu mākslu jau rādījuši dāņi, lietuvieši un igauņi, tagad latviešu kārta.
Inta sastādījusi latviešu noveļu izlasi, kas iznāks franču valodā. Amplitūda plaša: no Rūdolfa Blaumaņa līdz Rūtai Mežavilkai, pavisam vienpadsmit autori. Franču lasītāji jau atsaucīgi uzņēmuši Erika Ādamsona noveles, kuru pirmizdevumu sagatavoja “Omnia mea”.

Aina Rozeniece, “LV”

aina.rozeniece@vestnesis.lv